Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Prakse Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Viedoklis

Tiesības būt bez dzimtes

Eduards RomansAutors

Dzimtes jēdziens, kā arī tā binārā un nebinārā izpratne sabiedrībā, tiesību zinātnē un tiesību normu piemērošanas praksē ir ilgstošu diskusiju objekts. Bināra dzimtes izpratne, kas paredz tikai divas dzimtes kategorijas – sieviete un vīrietis – ierobežo nebināru personu pašnoteikšanās tiesības, kā arī iespēju iegūt savas identitātes juridisku atzīšanu un aizsardzību. Dogmatiska nostāja, kura izriet no neizpratnes par nebinaritāti, atrauj tiesību normas no tiesiskās realitātes, tādā veidā nepamatoti liedzot tiesisko aizsardzību indivīdiem, kuru identitāte neiekļaujas tradicionālajā izpratnē par dzimtes un dzimuma nozīmi personas pašnoteikšanās realizācijas procesā. Neizpratne nevar būt pamats tiesiskās aizsardzības noliegšanai.

Delia Giandeini / Unsplash

Dzimtes izpratne un binaritāte

Izpratne par jēdzieniem “dzimte” un “dzimums” zinātnē, tostarp sabiedrībā, ievērojamu laiku bija ierobežota, tomēr perspektīva, kā mēs izprotam šo jēdzienu nozīmi, norāda uz veidu, kā mēs konceptualizējam sabiedrību. Agrāk sociālajā zinātnē pastāvēja uzskats, ka, lai veicinātu ar dzimumu saskaņotu dzimtes identitāti, bērniem jāapzinās, ka viņi pieder pie noteikta bioloģiska dzimuma - šādā norādē tika iestrādāta bināra[1] rakstura paradigma. Indivīdi, kas pieder vienam vai otram dzimumam, socializācijas un pieredzes ceļā sāk uzsvērt atbilstošajai dzimtei, kas atbilst dzimumam, raksturīgās īpašības.[2] Jānorāda, ka nozīme, ko persona piešķir savai dzimtei, atšķiras atkarībā no indivīda izpratnes par dzimti kā tādu.[3] Autors uzsver, ka uzskats, kurā dzimte ir vien no dzimuma konstatācijas fakta nenoliedzami izrietošs secinājums, norāda uz neizpratni par dzimtes kā no dzimuma atsevišķu - lai arī ietekmes ziņā relatīvi saistītu - konceptu. Dzimtes identitāte attiecas uz savu dzimtes izjūtu, un tā var arī neatbilst dzimumam, kas konstatēts dzimšanas brīdī.[4]

Pietiekami precīzu dzimtes jēdziena konkretizējumu var rast 2011. gada 11. maijā pieņemtās Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu[5] 3. panta c. punktā, kas norāda, ka ar jēdzienu “dzimte” jāsaprot sociāli noteiktās lomas, uzvedību, darbības un īpašības, ko attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem. No norādītā ir konstatējams, pēc autora uzskatiem, pietiekami konkrēts dzimuma un dzimtes kā indivīda tostarp sociālas izpausmes norobežojums. Jānorāda, ka jēdziens “dzimte” gan aptver ne tikai to īpašību un pazīmju kopumu, kuru var saistīt vienīgi ar kādu no diviem bioloģiskajiem dzimumiem – vīrieti vai sievieti.

Socioloģijā ir izteikta atziņa, ka dzimte nav tas, kas mums piemīt, bet gan tas, ko mēs darām – dzimte ir atkārtotu darbību sekas, kuras tiek veiktas, mijiedarbojoties ikdienā. Uzliekot kādam sociāla rakstura pienākumu ievērot dzimtei raksturīgos ideālus, citas personas primāri izdara pieņēmumus par indivīda dzimumu. Sociālās mijiedarbības laikā mēs bieži uztveram “dzimumu” un “dzimti” kā neatdalāmu, vienotu veselumu, tāpēc to savstarpējā neatbilstība rada kognitīvo disonansi. Šādas situācijās īpaši sociāli apdraudēti ir indivīdi, kuri neiekļaujas norādītajās binārajās dzimtes kategorijās, proti, nebinārās personas, kuru eksistence vien ir izaicinājums sabiedrības ieguldījumam dzimuma un dzimtes izpratnē.[6] Mūsu sociālās un tiesiskās struktūras uzstāj, ka dzimte ir vienīgi bināra.[7]

Jēdziens “nebināra persona” tiek lietots kā visaptverošs apzīmējums indivīdiem, kuru dzimtes identitāte neatbilst sabiedrībā dominējošām dzimtes binārajām kategorijām.[8] Indivīdi, kuriem dzimte nav bināra, var izjust, ka viņu dzimtes identitāte laika gaitā mainās, tie uztver dzimti kā kontinuitāti, uzskatot, ka ir vairāk kategoriju nekā vīrietis vai sieviete, kā arī tie var apšaubīt pašu dzimtes jēdzienu.[9] Citviet nebināras personas tiek skaidrotas kā indivīdi, kuru dzimte ir starp vai ārpus binārajām dzimtēm, kā arī dzimtes, kuras ietver gan vīriešu, gan sieviešu dzimtei raksturīgos elementus.[10] Līdz ar to var secināt, ka sociālajās zinātnēs uz šo brīdi pastāv vienota izpratne par to, ka nebināras personas pastāv, tomēr, ņemot vērā augsto iespējamību šiem indivīdiem saskarties ar tiesību aizskārumiem, ir jāizvērtē, vai tiem ir nodrošināta pietiekama tiesiskā atzīšana un aizsardzība nacionālo un starptautisko tiesību sistēmu līmenī.

Nebināru personu tiesiskā aizsardzība Eiropas Cilvēktiesību tiesas un ārvalstu tiesu praksē

Nepieciešamība aizsargāt indivīdu tiesības uz dzimtes pašnoteikšanos neaprobežojas tikai ar bināro dzimti – nebinārās dzimtes identitātes atzīšana tiek konstituēta Džakartas (Yogyakarta) principos[11],  t.i., 31. principā.[12]  Tas norāda, ka ikvienam cilvēkam tostarp neatkarīgi no tā dzimtes izpausmes ir tiesības uz valsts aizsardzību pret vardarbību, diskrimināciju un citu kaitējumu gan no valsts amatpersonu, gan no jebkura indivīda vai grupas puses. Džakartas principus 2007. gadā publicēja cilvēktiesību aizstāvju un ekspertu grupa, apkopojot norādes par cilvēktiesību ievērošanu saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti, kas bija iecerētas kā visaptverošas vadlīnijas cilvēktiesību aizsardzībā, paredzot valstīm standartus, kurus ir vitāli ievērot, aizsargājot un īstenojot visu personu tiesības neatkarīgi no to dzimtes identitātes vai seksuālās orientācijas. Uz principiem ir atsaukušās daudzas valstis, ANO institūcijas, pilsoniskā sabiedrība, kā arī tie ir izmantoti vairāku tiesu nolēmumos.[13]

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. pants aizsargā indivīda dzimtes identitāti.[14] Konkretizējot  Konvencijas 8. panta saturu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka var rasties nopietna iejaukšanās indivīda privātajā dzīvē, ja nacionālie tiesību akti ir pretrunā ar kādu būtisku personas identitātes aspektu. Konvencijas 8. pantā ietvertais personas autonomijas princips aizsargā ikviena indivīda tiesības noteikt informāciju par savu identitāti, turklāt bioloģiskajiem faktoriem, juridiski konstituējot personas dzimtes identitāti, nevar būt izšķiroša nozīme.[15] 

Ņemot vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā vēl nav skatīts jautājums par nebinārās dzimtes indivīdu juridisko aizsardzību, norādāms ievērojams nacionāla līmeņa spriedums, kurš atklāj Konvencijas 8. panta piemērošanas īpatnības attiecībā uz nebinārām personām. Tās ir Apvienotās Karalistes Anglijas un Velsas Apelācijas tiesas atziņas lietā R v Secretary of State for the Home Department.[16]  Tajā tika vērtēts, vai zemākās instances tiesa, secinot, ka pasē pieteikuma iesniedzējam jānorāda dzimums vai dzimte, nepieļaujot nenoteiktas dzimtes atzīmi, nav nepamatoti pārkāpusi Konvencijas 8. pantu. Tiesa konstatēja, ka izskatāmais jautājums, proti, nebināras personas dzimtes juridiska atzīšana, nenoliedzami iekļaujas Konvencijas 8. panta tvērumā. Indivīda privātajā dzīvē dzimte ir viens no centrālajiem aspektiem – neatkarīgi no tā, vai dzimte ir noteikta. Tomēr, konstatējot, ka starp Konvencijas dalībvalstīm vēl nav panākta vienprātība ne attiecībā uz nenoteikto jautājumu par nebināro personu juridisko atzīšanu, ne arī uz tiesā izskatāmo nenoteiktās dzimtes atzīmes izmantošanu pasēs jautājumu, ņemot vērā valstīm piešķirto rīcības brīvību, netika konstatēts Konvencijas 8. panta pārkāpums. Tiesību zinātnē, vērtējot norādīto tiesas nolēmumu, tika identificēts, ka tas ir ievērojams ar to, cik intensīvi medicīniskā iejaukšanās tiek uzskatīta par netiešu leģitimācijas avotu. Lai gan tika atzīts, ka dažas nebināras personas fiziski nemaina dzimumu, spriedumā tiesneši atsaucās uz indivīda iepriekš veiktajām operācijām, norādot, cik būtiska un centrāla loma tam ir viņas nebinārajai dzimtes identitātei.[17]

Austrijas Konstitucionālā tiesa savā 2018. gada 15. jūnija spriedumā arī izskatīja nebināras personas tiesību ievērošanu, tomēr norādīja pretējas atziņas iepriekš norādītajām. Tiesa norādīja, ka Konvencijas 8. pants nodrošina personām ar nebināru dzimti tiesības uz to nebināras dzimtes atzīšanu kā patstāvīgu dzimtes identitāti. Cilvēki ar atšķirīgu dzimti, kas nevar būt klasificēta atbilstoši binārajām pazīmēm, ir grupa, kurai īpaši nepieciešama aizsardzība to atšķirīgās dzimumidentitātes dēļ. Ņemot vērā nebināro personu dzimtes juridiskās atzīšanas jutīgumu, kā arī ievērojot šo personu sensitīvo sociālo stāvokli, Konvencijas 8. pants aizsargā arī nebināras personas, garantējot tām tiesības nedeklarēt savu dzimti.[18]

Vērtējot citu valstu nebināru personu tiesību aizsardzības izpratni, norādāms tostarp Beļģijas Konstitucionālās tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedums, kurā tika vērtētas tiesību normas, kas neparedzēja dzimuma reģistrācijas izmaiņu procesā norādīt nenoteiktu dzimumu, potenciāli aizskarot personas ar nebināru dzimtes identitāti. Tiesa norādīja, ka ir jāievēro indivīda pašnoteikšanās princips, nodrošinot personām tiesības saskaņot dzimumu, kas ir ierakstīts to dzimšanas apliecībās, ar dzimti, kuru tie faktiski izjūt. Tiesa uzskatīja, ka nav pamatoti personām ar nebināru dzimtes identitāti ierobežot iespējas norādīt nenoteiktu dzimumu – ierobežojot šādas personas vien ar bināra rakstura izvēli, tiek pārkāpts tostarp vienlīdzības princips.[19]

Vācijā, piemēram, Federālā Konstitucionālā tiesa savā 2017. gada 10. oktobra spriedumā norādīja, ka ir aizsargājams tiesības personai noteikt savu dzimtes identitāti, kas parasti ir indivīda personības konstitutīvs aspekts. Aizsargāta ir arī to personu dzimtes identitāte, kura neiekļaujas binārajās dzimtes kategorijās. Vērtīgi norādīt, ka tiesa arī uzsvēra, ka personas dzimtes identitāti aizskar ne tikai nepareizi konstituētais dzimums, bet arī juridiskā alternatīva “nav ieraksta”, jo tā rada iespaidu, ka cita dzimuma identitātes oficiāla atzīšana ir izslēgta. Atteikums atzīt dzimtes identitāti īpaši apdraud indivīda personības pašnoteiktu attīstību un cieņu.[20]

Norādītie spriedumi norāda uz pozitīvu attīstību nebināru personu tiesību aizsardzībā, konstatējot, ka šādiem indivīdiem ir tiesības tostarp arī juridiski mainīt dzimuma atzīmi, lai tā būtu saskaņota ar personas dzimtes identitāti. Tas liecina, ka, lai arī jēdzieni “dzimums” un “dzimte” ir patstāvīgi, tomēr juridiski tos absolūti nodalot, neļaujot personām ar nebināru dzimtes identitāti mainīt dzimumu, uzskatot, ka dzimums ir vienīgi bioloģiska rakstura konstatējums, var tikt aizskartas šo indivīdu tiesības. Līdz ar to autors uzskata, ka šādā aspektā šie jēdzieni pārklājas situācijā, kad pasē nav iespējams norādīt gan dzimumu, gan dzimti. Dzimuma ieraksta vietā, kur teorētiski jābūt bioloģiska dzimuma konstatācijai, var tikt ierakstīta dzimte, kas ir citāds – dominējoši sociāla – rakstura fakts, kas var būt arī ieraksts par nebināra rakstura dzimtes identitāti.

Vērtīgas atziņas un izpratne par nebināru personu tiesību aizsardzību var rast arī Indijas Konstitucionālās tiesas 2014. gada 15. aprīļa spriedumā, kur konstitucionālās sūdzības mērķis bija juridiski atzīt personas, kas neatbilst sieviešu un vīriešu dzimtes binārajam iedalījumam, tostarp indivīdus, kas identificējas kā “trešās dzimtes” pārstāvji. Tiesa spriedumā norādīja, ka dzimtes identitāte ir viens no būtiskākajiem indivīda dzīves aspektiem, kas attiecas uz personas iekšējo piederības izjūtu, identificējot sevi kā vīrietis, sieviete vai transseksuāla persona. Dzimtes identitāte attiecas uz ikviena indivīda dziļi izjusto iekšējo un individuālo dzimtes pieredzi, kas var atbilst vai neatbilst dzimumam. Dzimtes identitāte attiecas uz indivīda pašidentifikāciju.[21] Pašidentificētā dzimte var būt gan vīrietis, gan sieviete, gan arī trešā dzimte, kas neiekļaujas binārajos dzimtes modeļos.[22]

Salīdzinot to, kā nebināro personu tiesību aizsardzība tiek nodrošināta ārvalstīs, norādāms, ka vairākās valstīs šobrīd ir atļauts juridiski atzīt vēlamo dzimtes identitāti kā dzimumu, bet vienīgi dažās valstīs indivīdiem ir iespēja baudīt savas nebinārās dzimtes identitātes juridisko atzīšanu. Austrālijā personām ar medicīniska rakstura pierādījumiem par dzimtes maiņu (kam nav jābūt ķirurģiska rakstura), interseksuālām personām un personām ar nenoteiktu dzimti ir tiesības pasē norādīt dzimuma vietā apzīmējumu “X”. Jaunzēlandē personām, kuras ir transseksuālas vai interseksuālas, ir tiesības saņemt pasi ar vēlamo dzimuma atzīmi “X”, tomēr tas netiek atzīts kā to juridiskais dzimums, kas vēl līdz šim var būt vienīgi vīrietis vai sieviete. Nepālā ir pieejamas “O” (cita dzimuma) pases, bet Pakistānā dažos gadījumos atzīst trešo dzimumu ārpus vīriešu vai sieviešu dzimuma kategorijas. Līdz šim vienīgā valsts, kas ļauj personai izvēlēties atzīmi “X”, konstituējot savu dzimumu, visos apstākļos, ir Dānija.[23]

Situācija Latvijā

Ja mēs vērtējam Latvijas normatīvos aktus, norādāms, ka Civilstāvokļa reģistrācijas likuma[24] 31.panta pirmās daļas 1. punkts norāda, ka dzimšanas reģistra ierakstā norāda tostarp bērna dzimumu, arī 37.panta pirmās daļas 1. punkts, regulējot gadījumus, kad dzimšanas reģistru papildina, norāda, ka tiek veiktas izmaiņas, ja persona tostarp maina dzimumu. Ministru kabineta noteikumu Nr.761 par civilstāvokļa aktu reģistriem[25] 134.11. punkts papildina norādīto, ka, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstus papildina, ja personai veikta daļēja vai pilnīga dzimuma maiņa un ierakstu par personas dzimumu maina atbilstoši dzimumam, kas norādīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā vai citā dokumentā, kas apliecina dzimuma maiņu. 

No tā var konstatēt, ka Latvijas normatīvais (ne)regulējums ne tikai nekonstituē dzimtes patstāvību no personas dzimuma, bet likumsakarīgi arī nepieļauj nebinārās dzimtes juridisko atzīšanu. Uz to norāda arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 114.[26] 16. punkts, kas paredz, ka personas uzvārda galotni nosaka šīs personas dzimums, kas likumsakarīgi Latvijas normatīvā regulējuma izpratnē var būt vienīgi vīrietis vai sieviete. Turklāt, ievērojot tiesību normās paredzēto kārtību, kādā tiek reģistrēta dzimuma maiņa, vienīgais veids, kā indivīds, kura dzimte nesakrīt ar tā dzimumu, var faktiski iegūt tā dzimtei atbilstoši juridisku atzīšanu, ir medicīniska rakstura manipulāciju īstenošana, kas izriet no jau iepriekš norādītās izpratnes trūkuma par dzimtes un dzimuma patstāvīgu esamību[27], lai gan, piemēram, Augstākā tiesa, vērtējot jautājumu par valsts pienākumu atzīt personas dzimuma maiņu, dzimuma izpratnē un identificējošajās pazīmēs ir ievijusi sociāla rakstura pazīmes, kas drīzāk iekļaujas dzimtes jēdzienā.[28] Līdz ar to var konstatēt, ka Latvijas normatīvais regulējums nenodrošina nebināro personu tiesības uz to dzimtes juridisku atzīšanu un aizsardzību.

Nobeigums

Nebinārās dzimtes indivīdu tiesību aizsardzība primāri sākas ar konceptu “dzimte” un “dzimums” nodalīšanu (ņemot vērā iepriekš norādītās īpatnības) un atzīšanu tiesību sistēmās, jo, normatīvi neatzīstot, ka personai kā juridiski nostiprināms fakts var būt vienīgi dzimums, dzimte kā neatņemams indivīda pašnoteikšanās elements paliek bez juridiskas aizsardzības. Tomēr arī valstīs, kuras atzīst un juridiski regulē dzimtes juridisko aizsardzību, būtisks aspekts ir nepieciešamība atteikties arī dzimtes identifikācijā pieturēties vien pie binārajām kategorijām, jo tādā veidā arī tiek aizskartas indivīdu ar nebināru dzimtes identitāti tiesības saņemt savas dzimtes tiesisku atzīšanu un aizsardzību.

Eduards Romans ieguvis atzinību Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā "Ļauj cilvēktiesībām runāt!".

Atsauces

  1. ^ Dzimtes binaritātes jēdziens ir koncepcija, ka pastāv vienīgi divas nemainīgas dzimtes – vīrietis un sieviete. Skat. Rothblum E. D.The Oxford Handbook of Sexual and Gender Minority Mental Health. Oxford: Oxford Academic, 2020, 297.p. Pieejams: https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780190067991.001.0001 [aplūkots: 15.03.2024]
  2. ^ Hubbard R. Gender and Genitals: Constructs of Sex and Gender. Duke: Science Wars, 1996, 157-165.p. Pieejams: https://doi.org/10.2307/466851 [aplūkots: 14.03.2024]
  3. ^ Darwin H. Doing Gender Beyond the Binary: A Virtual Ethnography. New Jersey: Symbolic Interaction, 2017, 317-334.p. Pieejams:https://www.jstor.org/stable/90011687 [aplūkots: 14.03.2024]
  4. ^ Rothblum E.D., 2020, 1.p.
  5. ^ Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Parakstīta Stambulā 11.05.2011.
  6. ^ Darwin H. 2017, 317-334.p.
  7. ^ Richards C. Genderqueer and Non-Binary Genders. Palgrave Macmillan UK, 2017, 77.p. Pieejams: https://ebookcentral-proquest-com.datubazes.lanet.lv/lib/lulv/detail.action?docID=5191719. [aplūkots: 17.03.2024]
  8. ^ Darwin H. 2017. 74.p.
  9. ^ Rothblum E.D., 2020, 2.p
  10. ^ Dess N. Marecek J. Bell L. Gender, Sex, and Sexualities: Psychological Perspectives. New York: Oxford Academic, 2018, 53.p. Pieejams: https://doi.org/10.1093/oso/9780190658540.001.0001 [aplūkots: 17.03.2024]
  11. ^ Džakartas principi (Yogyakarta Principles). Publicēti Ženēvā 26.03.2007. [10.11.2017.red.] Pieejams:https://www.refworld.org/legal/resolution/icjurists/2017/en/122482 [aplūkots: 15.03.2024]
  12. ^ Osella S. Rubio-Marin R. The Right to Gender Recognition before the Colombian Constitutional Court: A Queer and Travesti TheoryAnalysis. Liverpool: Bulletin of Latin American Research, 2021. Pieejams: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/blar.13297 [aplūkots: 16.03.2024]
  13. ^ Bejzyk M. Developments on LGBTI Rights at the United Nations. Proceedings of the Annual Meeting. American Society of InternationalLaw. Cambridge: Cambridge University Press, 2016, 25-29.p. Pieejams: https://www.jstor.org/stable/26420142 [aplūkots: 15.03.2024]
  14. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 12.05.2015 spriedums lietā Identoba v. Georgia, 96.p.
  15. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 11.07.2002 spriedums lietā Christine Goodwin v. The United Kingdom, 77., 82. un 90.p.
  16. ^ Anglijas un Velsas Apelācijas tiesas Civillietu nodaļas nolēmums lietā EWCA Civ 363, 45-48.p. Pieejams: https://www.bailii.org/ew/cases/EWCA/Civ/2020/363.html [aplūkots: 17.03.2024]
  17. ^ Dunne P. Traveling beyond the binary: no right to unspecified passports under the european convention on human rights. Cambridge:The Cambridge Law Journal, 2020, 240-244.p. Pieejams: https://www.cambridge.org/core/journals/cambridge-law-journal/article/abs/traveling-beyond-the- binary-no-right-to-unspecified-passports-under-the-european-convention-on-human-rights/97E67DF0820745470A0A2872F786FD7A [aplūkots: 14.03.2024]
  18. ^ Austrijas Konstitucionālās tiesas 15.06.2018 spriedums lietā G 77/2018-9, 4.1., 4.2., 4.3. p. Pieejams: https://www.vfgh.gv.at/downloads/VfGH_Entscheidung_G_77- 2018_unbestimmtes_Geschlecht_anonym.pdf [aplūkots: 14.03.2024]
  19. ^ Beļģijas Konstitucionālās tiesas 19.06.2019 spriedums lietā 99/2019. Pieejams: https://www.const- court.be/public/e/2019/2019-099e-info.pdf [aplūkots: 17.03.2024]
  20. ^ Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas 10.10.2017 spriedums lietā BVerfGE-147 Pieejams: https://www.bundesverfassungsgericht.de/SharedDocs/Entscheidungen/EN/2017/10/rs20171010_1bvr201916en.html;jsessionid=4F06402625738CF676A84EFDB666622B.internet011 [aplūkots: 17.03.2024]
  21. ^ Indijas Augstākās tiesas 15.04.2014 spriedums lietā Nr. 604/2013, 16-18.p. Pieejams: https://translaw.clpr.org.in/case-law/nalsa-third-gender-identity/ [aplūkots: 16.03.2024]
  22. ^ Ibid. 81.p.
  23. ^ Richards C, 2017, 81-82.p.
  24. ^ Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums: LV likums. Pieņemts 29.11.2012. [29.07.2022. red] 
  25. ^ Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem: Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.761 [28.06.2021. red]
  26. ^ Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju: Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114. [02.03.2018. red.]
  27. ^ Dzimte var nebūt atkarīga no bioloģiska rakstura faktiem un īpašībām, kas piemīt personai. Ja iztrūkst šī izpratne, tad likumsakarīgi,ka Latvijā dzimumu, iekļaujot tā jēdzienā vienīgi bioloģiskas pazīmes, mainīt var, vienīgi veicot medicīniska rakstura manipulācijas, kas šīs pazīmes maina, pietuvinot tās kādai no bioloģiskā dzimuma kategorijām.
  28. ^ Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 14.01.2008. spriedums lietā SKA-5/2008

Lasi arī