Šī gada vidū Tiesībsarga birojs publicēja atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2025-44-5G,23D par vecvecāku saskarsmes tiesībām un ārpusģimenes aprūpē esošiem mazbērniem. Pārbaudes lietā konstatēti trūkumi gan normatīvajā regulējumā, gan atbildīgo institūciju darbībā saskarsmes tiesību ievērošanā, bērnam atrodoties ārpusģimenes aprūpē. Raksta mērķis ir aplūkot Tiesībsarga konstatētos trūkumus, to ietekmi uz bērna tiesību ievērošanu un piedāvāt iespējamos risinājumus.
Tiesībsarga biroja veiktās pārbaudes lietas faktiskie apstākļi un atzinums
Konkrētajā situācijā Tiesībsarga birojā vērsās vecvecāki, kuru mazdēliem noteikta viena no ārpusģimenes aprūpes formām – aizbildnība. Neskatoties uz to, ka bāriņtiesas kompetencē ir pieņemt lēmumus par saskarsmes tiesību ierobežošanu, aizbildnis ierobežojis mazdēlu saskarsmi ar vecvecākiem, nodrošinot satikšanos vien savā vai savas sievas klātbūtnē (viens no saskarsmes ierobežošanas veidiem – saskarsmes tiesību īstenošana trešās personas klātbūtnē). Bāriņtiesu likuma[1] 54.panta sestās daļas 2.punkts nosaka, ka bāriņtiesa lemj par bērna uzturēšanos pie vecākiem vai citā ģimenē, ja bērns nodots ārpusģimenes aprūpē. Vecvecāki vērsušies bāriņtiesā ar lūgumu noteikt mazdēlu uzturēšanos pie viņiem, tomēr iesniegtais iesniegums izskatīts vien pēc 4 mēnešiem, turklāt bijis vecvecākiem nelabvēlīgs. Tiesībsarga birojs konstatējis, ka šobrīd normatīvais regulējums neparedz vienlīdzīgu saskarsmes tiesību nodrošināšanu bērniem, kas atrodas vecāku aizgādībā, un bērniem, kuri nodoti ārpusģimenes aprūpē. Proti, vienā gadījumā Civilprocesa likuma[2] 244.10 panta septītā daļa paredz, ka tiesai mēneša laikā jāpieņem konkrētu un izpildāmu pagaidu lēmumu par saskarsmes kārtību , savukārt bāriņtiesai, pieņemot lēmumu saskarsmes tiesību jautājumā attiecībā uz bērnu, kurš nodots ārpusģimenes aprūpē, šāda pienākuma nav. Neskatoties uz to, ka Tiesībsarga birojs izteica aicinājumu Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz šī gada 1.novembrim izstrādāt tādus grozījumus tiesību normās, kas paredzētu, ka bāriņtiesai ir pienākums mēneša laikā pieņemt vismaz pagaidu lēmumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu bērnam, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē[3], augstāk minēto ministriju darbībā nav manāma virzība šī jautājuma risināšanā.
Ko nozīmē ārpusģimenes aprūpe?
Ārpusģimenes aprūpe ir bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošināta aprūpe vienā no ārpusģimenes aprūpes formām – pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Bērnu tiesību aizsardzības likuma[4] (turpmāk – BTAL) 32.pants nosaka ārpusģimenes aprūpes mērķi – “radīt bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti un ievērojot viņa spējas un intereses”. BTAL 27.panta trešā daļa paredz, ka gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, primāri ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta pie aizbildņa vai audžuģimenē. Savukārt ārpusģimenes aprūpe bērnu aprūpes iestādē tiek nodrošināta tikai tādos gadījumos, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav konkrētajam bērnam piemērota. No minētā izriet, ka Latvijas normatīvais regulējums vērsts uz to, ka bērnam jānodrošina iespēja uzaugt ģimeniskā vidē.
Saskarsmes tiesības jēdziens
Latvijas Republikas Civillikuma[5] 181.panta pirmā un trešā daļā definē saskarsmi kā bērna tiesības “uzturēt personiskas attiecības un ciešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā ”. Saskarsmes tiesības neizbeidzas ar brīdi, kad bērns kādu iemeslu dēļ tiek šķirts no ģimenes. Bērniem, kuri nodoti ārpusģimenes aprūpē, saskarsmes tiesības regulē BTAL 33.pants, nosakot, ka bērnam, kurš nodots ārpusģimenes aprūpē “ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā ”. Atsaucoties uz jau iepriekš minēto, šobrīd nepastāv normatīvais regulējums, kas noteiktu pienākumu bāriņtiesai lēmumu par saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību pieņemt konkrētā termiņā. Tā rezultātā netiek ievērotas bērna labākās intereses, kavējoties ar lēmuma pieņemšanu par saskarsmes kārtības noteikšanu.
Jēdziena “bērna labākās intereses ” skaidrojums
Katrai ārpusģimenes aprūpes formai pastāv atšķirīgs mērķis, veids, kādā to piešķir bērnam, gadījumi, kad attiecīgā forma jāpiemēro, kā arī nosacījumi aprūpes beigšanai, tomēr kopīgais visām ārpusģimenes aprūpes formām ir bērna tiesību pārākums. Proti, bērna tiesības un intereses ir prioritāras visos jautājumos, kas skar bērnu, un visu šo jautājumu izlemšanā ir jāievēro bērna labākās intereses, kā to nosaka arī Latvijai saistošā Bērnu tiesību konvencija.[6]Jēdziens “bērna vislabākās intereses” nav likumā piepildīts ar saturu, jo tās ievērot var vienīgi katru atsevišķu gadījumu vērtējot individuāli. Lai arī kāds būtu konkrētais risinājums gadījumos, kas skar bērna tiesības, jēdziens “labākās intereses” vienmēr ir vērsts uz bērna labklājību.[7] Arī gadījumos, kad tiek lemts par saskarsmes tiesību īstenošanu, bērnam atrodoties ārpusģimenes aprūpē, bāriņtiesai jāņem vērā visi attiecīgās situācijas apstākļi, lai noskaidrotu, kāds risinājums būtu bērna vislabākajās interesēs. Tas ir, kā konkrētajā gadījumā saskarsmes tiesības īstenot, un, ja tiek konstatēts, ka bērna interesēs ir saskarsmi ierobežot, kāda veida ierobežojums konkrētajam bērnam būtu piemērotākais. Attiecinot bērna labākās intereses tieši uz saskarsmes tiesību ievērošanu, Augstākā tiesa norādījusi, ka “bērna un jebkura no vecākiem normālu personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšana ir bērna interesēs ”.[8]
Termiņš pagaidu lēmuma pieņemšanai kā efektīvs līdzeklis bērna vislabāko interešu ievērošanai
Saskarsmes tiesību nodrošināšana bērniem, kuri nodoti ārpusģimenes aprūpē, nenoliedzami ietilpst viņu labākajās interesēs. Tāpat, autoresprāt, viens no ārpusģimenes aprūpes mērķa – nodrošināt bērnam, kurš nodots ārpusģimenes aprūpē, iespēju uzaugt ģimeniskā vidē – elementiem ir bērnam atbilstoša saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšana.
Nenoliedzami bērna interesēs ir lēmuma pieņemšana, izvērtējot visus apstākļus un nosakot vislabāko risinājumu konkrētajam bērnam attiecīgajā situācijā, nodibinot kārtību, kādā tiktu ievērotas bērna saskarsmes tiesības. Bērna saskarsme ar citiem cilvēkiem, jo īpaši ar ģimenes locekļiem, veicina bērna attīstību un kļūšanu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.[9] Šī iemesla dēļ lēmumu, kas nosaka kārtību, kādā īstenojama saskarsmes tiesība, nevar pieņemt steigā, tomēr vilcināšanās pieņemt šādu lēmumu arī neietilpst bērna labākajās interesēs.
Tā kā likumā nav iespējams noregulēt visus iespējamos rīcības veidus situācijās, kurās jāpieņem lēmums par saskarsmes tiesību kārtību bērnam, kurš nodots ārpusģimenes aprūpē, ir vien pašsaprotami, ka bāriņtiesai, kā iestādei, kuras kompetencē ietilpst šāda lēmuma pieņemšana, ir dota rīcības brīvība lēmuma pieņemšanai izmantot tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai izvērtētu visus konkrētās situācijas ietekmējošos apstākļus. Tomēr, autoresprāt, noteikta termiņa neesamība šādu lēmumu pieņemšanai nenozīmē, ka pieņemtie lēmumi vienmēr būs bērna labākajās interesēs. Proti, it kā dotā rīcības brīvība bāriņtiesai pieņemt lēmumu tādā termiņā, kāds tai nepieciešams, lai, izvērtējot visus konkrētās situācijas apstākļus, pieņemtu lēmumu, kas būtu bērna labākajās interesēs, nenodrošina, ka bērna vislabākās intereses tiek ievērotas gan lēmuma pieņemšanas procedūrā, gan saturā.
No vienas puses, termiņa neesamību nedrīkstētu skatīt kā priekšnoteikumu tāda lēmuma pieņemšanai, kā rezultātā tiktu ievērotas bērna vislabākās intereses. No otras puses, situācijas, kurās jāpieņem lēmums par saskarsmes tiesību regulējumu, ir komplicētas un mēdz būt krasi atsķirīgas viena no otras, tādēļ konkrēta termiņa noteikšana galīgā lēmuma pieņemšanai arī nebūtu efektīvs līdzeklis, kas nodrošinātu bērna vislabāko interešu ievērošanu. Tāda termiņa noteikšana vien mudinātu bāriņtiesas pieņemt lēmumu, formāli izpildot likumā noteikto prasību par termiņa ievērošanu.
Augstāk minēto iemeslu dēļ, autores ieskatā, Tiesībsarga biroja ierosināto normatīvā regulējuma grozījumu pieņemšana un termiņa noteikšana lēmuma pieņemšanai par pagaidu saskarsmes tiesību noregulēšanu, nodrošinātu, ka bērni, kuriem saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība noteikta ar tiesas nolēmumu, un bērni, kuriem to nosaka ar bāriņtiesas lēmumu, atrastos vienlīdzīgā situācijā. Autores ieskatā, efektīvi būtu paredzēt arī laika posmu, kādā jāpieņem galīgais lēmums pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas. Proti, noteikt, ka galīgais lēmums pieņemams, piemēram, divu līdz četru mēnešu laikā pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas, normatīva regulējuma grozījumos, paredzot, ka šajā laika posmā bāriņtiesas pienākumos ietilpst vēl padziļinātāks attiecīgās situācijas izvērtējums, novērtējot, kā saskarsme ietekmē bērnu un kā bērns jūtas, ņemot vērā arī paša bērna viedokli. Tādējādi jaunais normatīvais regulējums nodrošinātu, ka galīgajā lēmumā par saskarsmes tiesības regulējumu tiktu ievērotas bērna vislabākās intereses.
Secinājumi
Lai nodrošinātu bērnu labāko interešu ievērošanu, normatīvajam regulējumam jāparedz, ka attiecībā uz bērniem, kuri nodoti ārpusģimenes aprūpē, tiktu nodrošināts vienlīdzīgs tiesību aizsardzības mehānisms, kā bērniem, kuri nav nodoti ārpusģimenes aprūpē. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz vienlīdzīgu attieksmi saskarsmes kārtības noteikšanā, proti, nav noteikts termiņš lēmuma pieņemšanai, kas noregulētu saskarsmes kārtību starp bērnu, kurš nodots ārpusģimenes aprūpē, un viņa tuviem cilvēkiem. Tomēr šāds termiņš pagaidu lēmuma pieņemšanai ir noteikts tiesai, lemjot par saskarsmes kārtību.
Normatīvā regulējuma grozījumi, kas paredzētu, ka arī bāriņtiesai mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas par saskarsmes kārtības noteikšanu jāpieņem pagaidu lēmums, nodrošinātu ne vien vienlīdzīgu attieksmi, bet arī iespēju galīgo lēmumu pieņemt, patiešām ievērojot bērna, kurš nodots ārpusģimenes aprūpē, labākās intereses.
Atsauces
- ^ Bāriņtiesu likums: LV likums. Pieņemts 22.06.2006. [22.09.2025.]
- ^ Civilprocesa likums: LV likums. Pieņemts 14.10.1998. [22.09.2025.]
- ^ Tiesībsargs: Saskarsmes kārtības noteikšanā starp ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu un viņam tuvu cilveku nav pieļaujama bāriņtiesas vilcināšanās. Pieejams: Saskarsmes kārtības noteikšanā starp ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu un viņam tuvu cilvēku nav pieļaujama bāriņtiesas vilcināšanās [aplūkots 22.09.2025.]
- ^ Bērnu tiesību aizsardzības likums: LV likums. Pieņemts 19.06.1998. [23.09.2025.]
- ^ Civillikums: LV likums. Pieņemts 28.01.1937. [23.09.2025.]
- ^ Bērnu tiesību konvencija. Parakstīta Ņujorkā 20.11.1989. [23.09.2025.]
- ^ Latvijas Pašvaldību Mācību centrs: Bērna labākās intereses un bērna labāko interešu prioritātes princips, 5.lpp. Pieejams: 02_BERNA_LABAKAS_INTERESES.pdf [aplūkots 24.09.2025.]
- ^ Augstākās tiesas 2017.gada spriedums lietā Nr. SKC-[E]/2017, 10.2.p. Pieejams: Judikatūras nolēmumu arhīvs [aplūkots 24.09.2025.]
- ^ Krūmiņa I. Bērnu ārpusģimenes aprūpe un adopcija Latvijā, 1.lpp. Pieejams: Bernu_arpusgimenes_aprupe_un_adopcija_Latvija.pdf (saeima.lv) [aplūkots 24.09.2025.]
