Iestatījumi

ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Pulcēšanās brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Nostāja

Tiesībsargs: Eiropas Savienības pilsoņiem jāpiešķir tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu Latvijas pašvaldībās

Tiesībsarga biroja ieskatā, arī tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet dzīvo Latvijā, jābūt tiesībām iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībai. Šobrīd likums to neparedz, tādēļ tiesībsargs aicina Saeimu līdz 1. decembrim veikt grozījumus Pašvaldību likumā.

Likums noteiktu, ka Eiropas Savienības pilsoņiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, reģistrēti Fizisko personu reģistrā un pašvaldībā deklarējuši  dzīvesvietu vai tajā pieder nekustamais īpašums, būtu tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībai.

Šobrīd likumdevējs ir noteicis, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībā var iesniegt tikai Latvijas pilsoņi. Tai pašā laikā Eiropas Savienības pilsoņiem (kuri nav Latvijas pilsoņi, bet dzīvo Latvijā), Satversme garantē vēl plašākas tiesības, piemēram, balsot pašvaldību vēlēšanās un piedalīties pašvaldību darbībā. Viņu tiesības aktīvi iesaistīties pašvaldības darbībā noteic arī vairāki citi likumi.

“Mūsu ieskatā, likumdevējam nav leģitīma pamata ierobežot Eiropas Savienības pilsoņu tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībai, ja spēkā esošais regulējums jau šobrīd viņiem piešķir vēl plašākas tiesības, piemēram, vēlēt vietvaras, piedalīties pašvaldības referendumā un Iedzīvotāju padomē,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Turklāt likuma grozījumi būtu viens no soļiem, kas varētu veicināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības darbā.

To, ka Eiropas Savienības pilsoņiem būtu paredzamas tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībā, tiesībsargam pārbaudes lietas laikā ir paudušas vairākas NVO, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Latvijas Pašvaldību savienība tiesībsargam norādījusi, ka “Kolektīvais iesniegums ir kā politisko tiesību instruments, nodrošina pilsoņu grupas spēju ietekmēt politisko dienas kārtību pašvaldībā. (..) Kolektīvais iesniegums attiecas uz kolektīvo līdzdalību pašvaldības politikas veidošanā vai citu pašvaldības lēmumu pieņemšanā.  (..) Samazināt šo iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem nav loģiski, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija apņēmās nodrošināt Eiropas Savienības pilsoņiem līdzvērtīgas iespējas līdzdalībai pašvaldību politikā.”

Cik cilvēkiem jāapvienojas, lai iesniegtu kolektīvo iesniegumu?

Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu nosaka atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitam pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem (tos pieprasot ar izziņu) attiecīgā gada 1. janvārī. Kolektīvajā iesniegumā norāda, ka tas ir kolektīvais iesniegums, un ietver prasījumu pašvaldībai un īsu tā pamatojumu. Piemēram, pašvaldībā ar iedzīvotāju skaitu līdz 15 000 kolektīvo iesniegumu var iesniegt ne mazāk kā 100 cilvēki, no 15 000 līdz 30 000 iedzīvotāju — 200 iesniedzēji, vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju — 300 cilvēki. Valstspilsētas pašvaldībā nepieciešami vismaz 300 iedzīvotāju paraksti, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībā — vismaz 2000.