Mākslīgā intelekta (turpmāk - MI) rīki, kas ģenerē fotoreālistiskus attēlus, balsis un video, ir kļuvuši pieejami ikvienam interneta lietotājam. Tehnoloģija, kas vēl pirms desmit gadiem prasīja specializētas zināšanas, šodien ļauj dažās minūtēs radīt ticamu attēlojumu, kurā reāla persona dara vai saka to, ko tā nekad nav darījusi vai teikusi. 2026. gada 2. augustā kļuva piemērojami Eiropas Savienības MI akta pārredzamības pienākumi, kas tieši attiecas uz šādu saturu, savukārt Latvijā jau spēkā ir vienas no pirmajām speciālajām krimināltiesību normām Eiropā par dziļviltojumiem. Rakstā tiek analizēts, kuras cilvēktiesības apdraud MI ģenerēti attēli un video, kādus aizsardzības mehānismus paredz Eiropas Savienības un Latvijas tiesības, kā šie jautājumi atspoguļojas tiesu praksē un vai regulējums spēj nodrošināt līdzsvaru ar vārda brīvību.
Problēmas būtība
MI akta jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 (turpmāk – MI akts) 3. panta 60. punkts noteic, ka dziļviltojums (angļu valodā “deepfake”) ir “MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess”.[1] No definīcijas izriet, ka ne katrs sintētisks attēls ir dziļviltojums: izšķiroša ir līdzība ar reālu personu vai notikumu un satura maldinošais raksturs. Acīmredzama karikatūra, fantāzijas tēls vai kāds cits mākslas darbs šīs definīcijas tvērumā neietilpst.
Problēmas mērogu raksturo empīriskie dati. Jau 2019. gadā pētījumu uzņēmums Deeptrace konstatēja tiešsaistē 14 678 dziļviltojumu video, no kuriem 96 procenti bija pornogrāfisks saturs, kas radīts bez attēloto personu piekrišanas, un gandrīz visos gadījumos attēlotās personas bija sievietes.[2] Eiropas Parlamenta izpētes dienests jau 2021. gadā brīdināja, ka dziļviltojumi rada riskus ne tikai atsevišķām personām, bet arī demokrātiskajam diskursam un vēlēšanu procesiem kopumā.[3] Desmit valstīs veiktā aptaujā 2,2 procenti respondentu norādīja, ka paši ir cietuši no dziļviltojuma, kas izpaudies intīma satura izplatīšanā.[4] Savukārt Eiropas Parlamenta 2025. gada pārskats atsevišķi izceļ bērnu īpašo ievainojamību, tostarp tā sauktās izģērbšanas lietotnes un sintētiska seksuālas izmantošanas materiāla strauju pieaugumu.[5]
Kaitējuma spektrs ir plašs. Personai bez tās ziņas var tikt piedēvēta seksuāla, noziedzīga vai citādi apkaunojoša rīcība, tās seja un balss var tikt izmantota krāpšanai, bet vēlēšanu laikā ticams viltojums var sasniegt vēlētājus ātrāk, nekā to iespējams atspēkot.
Apdraudētās pamattiesības
MI ģenerēts saturs, kas attēlo reālu personu, vienlaikus skar vairākas pamattiesības: cilvēka cieņu, kas nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 1. pantā un Latvijas republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 95. pantā, Hartas 7. pantā garantēto privātās dzīves neaizskaramību un 8. pantā paredzēto personas datu aizsardzību, kas nostiprināts arī Satversmes 96. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pantā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 96. pants aizsargā arī indivīda identitāti un personas datus un ka informācijas par personu aizsardzība ietilpst tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saturā.[6]
Personas seja un balss ir personas dati. Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 4. panta 1. punkts par personas datiem atzīst jebkuru informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.[7] Arī Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru, ir atzinis, ka ar videokameru ierakstīts personas attēls un balss ir personas dati, ciktāl tie ļauj identificēt attiecīgo personu.[8] Tas nozīmē, ka jau avota fotogrāfiju un balss paraugu izmantošana dziļviltojuma radīšanai ir personas datu apstrāde, kurai nepieciešams tiesisks pamats, un marķējums par satura mākslīgo izcelsmi šo prasību neaizstāj.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) lietā, kas skāra tieši Latviju, ir uzsvērusi: “Personas tēls ir viens no galvenajiem tās identitātes elementiem, jo tas atklāj personas unikālās īpašības un atšķir personu no apkārtējiem cilvēkiem. Katras personas tiesības uz tās tēla aizsardzību paredz personas tiesības kontrolēt sava tēla izmantošanu.”[9] Šajā lietā ECT secināja, ka Latvija nebija izpildījusi savu pozitīvo pienākumu saskaņā ar Konvencijas 8. pantu, jo nacionālās tiesas nebija pienācīgi aizsargājušas personu pret tās fotogrāfiju publicēšanu bez piekrišanas. Līdzīgi ECT ir atzinusi, ka tiesības uz sava tēla aizsardzību ir viens no personības attīstības būtiskajiem elementiem un ietver tiesības kontrolēt attēla izmantošanu, tostarp atteikt tā publicēšanu.[10]
Šīs atziņas ir tieši pārnesamas uz MI ģenerētu saturu, turklāt ar pastiprinātu spēku. Ja jau patiesas fotogrāfijas publicēšana bez piekrišanas var pārkāpt Konvencijas 8. pantu, tad sintētisks attēls vai video, kas personai piedēvē nekad nenotikušu rīcību, aizskar privāto dzīvi vēl smagāk: persona zaudē kontroli ne tikai pār sava attēla izmantošanu, bet pār pašu savas identitātes saturu. Sieviešu aizsardzībai Eiropas Savienība ir gājusi soli tālāk: Direktīvas (ES) 2024/1385 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts uzliek dalībvalstīm pienākumu kriminalizēt tādu materiālu radīšanu, manipulēšanu vai pārveidošanu un vēlāku publiskošanu bez piekrišanas, kas liek izskatīties, it kā persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, aptverot arī draudus ar šādu materiālu.[11]
ES tiesiskais regulējums
MI akts dziļviltojumus neaizliedz, bet pakļauj pārredzamības pienākumiem. Saskaņā ar MI akta 50. panta 2. punktu sintētiska audio, attēla, video vai teksta satura ģenerēšanas sistēmu nodrošinātājiem jāgarantē, ka sistēmas iznākumi ir marķēti mašīnlasāmā formātā un ka tos iespējams atklāt kā mākslīgi ģenerētus vai manipulētus. Savukārt 50. panta 4. punkts uzliek dziļviltojumu ģenerējošas sistēmas uzturētājam pienākumu izpaust, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts, un atbilstoši 50. panta 5. punktam šī informācija sniedzama skaidrā un atšķiramā veidā, vēlākais, pirmās saskares brīdī.
Regulējumam ir apzinātas robežas. Ja saturs ir daļa no acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska vai fikcionāla darba, pienākums aprobežojas ar satura mākslīgās izcelsmes izpaušanu piemērotā veidā, kas netraucē darbu izrādīt vai baudīt. Būtiskāks ir cits ierobežojums: MI akta 3. panta 4. punkts no uzturētāja jēdziena izslēdz personas, kas MI sistēmu lieto personiskas neprofesionālas darbības veikšanai. Tieši privātpersonu ļaunprātīgi radīts un izplatīts saturs praksē rada lielāko kaitējumu, un šo robu aizpilda nevis MI akts, bet datu aizsardzības, civiltiesību un krimināltiesību normas. Papildu slāni veido Digitālo pakalpojumu akts, kura 34. pants ļoti lielām tiešsaistes platformām uzliek pienākumu vērtēt sistēmiskos riskus, tostarp negatīvo ietekmi uz pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesiem, bet 35. panta 1. punkta k) apakšpunkts kā riska mazināšanas pasākumu tieši paredz ģenerēta vai manipulēta reālistiska satura atšķiramību ar labi redzamu marķējumu.[12]
MI akta pārredzamības pienākumi saskaņā ar tā 113. pantu kļuva piemērojami no 2026. gada 2. augusta. 2026. gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja brīvprātīgu prakses kodeksu par MI ģenerēta satura marķēšanu, kas izstrādāts uz MI akta 50. panta 7. punkta pamata un kalpo kā praktisks atbilstības ceļvedis nodrošinātājiem un uzturētājiem.[13]Vienlaikus, protams, ka marķēšanas pienākums pats par sevi neaptur ļaunprātīgu izplatītāju, kurš to vienkārši ignorē, un ka izpilde pret anonīmiem vai ārpus Eiropas Savienības esošiem satura radītājiem paliek ierobežota, tādēļ cietušo efektīvai aizsardzībai izšķiroša ir tieši nacionālo civiltiesisko un krimināltiesisko mehānismu darbība.
Situācija Latvijā un gaidāmie izaicinājumi
Latvija dziļviltojumu regulēšanā ir rīkojusies savlaicīgi, un apgalvojums, ka šī joma Latvijā nebūtu regulēta, neatbilst patiesībai. Krimināllikuma 90.¹ pants paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko organizāciju vai deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā, bet 90.² pants analogu aizsardzību nodrošina Saeimā ievēlējamu, ieceļamu vai apstiprināmu valsts amatpersonu kandidātiem. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.¹ pants kopš 2024. gada novembra noteic, ka apmaksātā aģitācijā izmantots MI radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums ir skaidri un nepārprotami norādāms, un šā likuma 31.¹ pants Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam piešķir tiesības aizliegt šādu prasībām neatbilstoša materiāla turpmāku izplatīšanu.
Kopš 2026. gada 16. aprīļa spēkā ir arī Krimināllikuma 145.¹ pants, kas paredz atbildību par tāda attēla, videoieraksta vai cita līdzīga materiāla publiskošanu vai nodošanu citai personai bez attēlotās personas piekrišanas, kurš fiksēts, izgatavots vai pārveidots, izmantojot tehniskos vai citus līdzekļus, un kurš atspoguļo personas seksuālas darbības vai ķermeņa intīmās daļas. Formulējums “izgatavots vai pārveidots” aptver arī MI ģenerētus intīmus dziļviltojumus, un kriminalizēti ir arī draudi šādu materiālu izplatīt piespiešanas nolūkā.[14] Pierādīšanas jomā Kriminālprocesa likuma 136. pants elektroniskas informācijas formā esošas ziņas atzīst par pierādījumu, bet 128. pants noteic, ka nevienam pierādījumam nav iepriekš noteiktas augstākas ticamības pakāpes , un tieši šī pieeja tiesām ļaus vērtēt apstrīdēta digitāla materiāla autentiskumu kopsakarā ar pārējiem lietas apstākļiem.
Civiltiesiskajā līmenī Civillikuma 2352.¹ pants ļauj prasīt godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantisku kompensāciju, bet 1635. pants paredz morālā kaitējuma atlīdzību, turklāt attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību, godu un cieņu morālais kaitējums tiek prezumēts. Doktrīnā uzsvērts, ka personisku labumu aizskārumu nauda nevar pilnvērtīgi aizstāt, tādēļ civiltiesiskā atlīdzība šādos gadījumos pilda taisnīga apmierinājuma funkciju.[15]
Regulējuma otra puse ir vārda brīvība, ko aizsargā Satversmes 100. pants, kurš aizliedz cenzūru, un Hartas 11. pants. Vienlaikus vārda brīvība nav neierobežota: Senāts ir atzinis, ka arī persona, kas nav profesionāls žurnālists, publicējot informāciju sabiedrības informēšanas nolūkā, ir pakļauta pienākumam sniegt precīzu un uzticamu informāciju un rīkoties labā ticībā.[16] Līdz ar to secināms, ka tiesības uz vārda brīvību nevar kalpot par pamatu tāda dziļviltojuma izplatīšanai, kas nesamērīgi aizskar citas personas pamattiesības.
Raksta autore uzskata, ka atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir apstiprinoša, tomēr ar būtisku precizējumu: cilvēktiesības neapdraud pati tehnoloģija, bet gan tās izmantošana veidā, kas atņem personai kontroli pār tās digitālo identitāti, maldina auditoriju vai rada kaitējumu indivīdam un demokrātiskai sabiedrībai. Normatīvais ietvars, kas apvieno pamattiesību garantijas, VDAR, MI akta pārredzamības pienākumus, Digitālo pakalpojumu akta platformu pienākumus un Latvijas speciālās krimināltiesību normas, ir viens no pilnīgākajiem pasaulē. Vājākais posms ir izpildāmība: kaitējums iestājas minūtēs, kamēr tiesiskā aizsardzība prasa mēnešus, un marķēšanas pienākums nedarbojas pret anonīmu ļaunprātīgu izplatītāju. Tādēļ turpmākajai attīstībai jākoncentrējas uz ātriem pagaidu aizsardzības līdzekļiem, satura izņemšanas procedūrām, tiesu ekspertīzes kapacitāti digitālā satura autentiskuma pārbaudē un cietušo reālu piekļuvi kompensācijai.
Noslēgumā norādāms, ka personas attēls ir tās identitātes kodols, un šī atziņa, ko ECT formulēja laikmetā, kad viltot varēja tikai fotogrāfiju, digitālajā laikmetā iegūst jaunu svaru. MI ģenerēts saturs vienlaikus apdraud privāto dzīvi, personas datus, cieņu, sieviešu un bērnu drošību, vēlēšanu integritāti un uzticēšanos pierādījumiem, taču tas neprasa jaunu tiesību izgudrošanu, bet gan esošo tiesību konsekventu piemērošanu jaunajai tehnoloģiskajai realitātei. Latvijas likumdevējs šo darbu ir sācis savlaicīgi, un no 2026. gada 2. augusta tam pievienojās arī tieši piemērojamie MI akta pienākumi. Izšķirošais jautājums turpmāk būs nevis tas, vai tiesības aizsargā cilvēku no dziļviltojumiem, bet tas, cik ātri un reāli šī aizsardzība darbojas.
Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
Atsauces
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā. Pieņemta 13.06.2024.
- ^ Ajder H., Patrini G., Cavalli F., Cullen L. The State of Deepfakes: Landscape, Threats, and Impact. Deeptrace, 2019. Pieejams: https://regmedia.co.uk/2019/10/08/deepfake_report.pdf
- ^ European Parliamentary Research Service: Tackling deepfakes in European policy. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/690039/EPRS_STU(2021)690039_EN.pdf
- ^ Umbach R., Beard G., Henry N., Berryessa C. Non-Consensual Synthetic Intimate Imagery: Prevalence, Attitudes, and Knowledge in 10 Countries. Honolulu: CHI, 2024. Pieejams: https://arxiv.org/abs/2402.01721
- ^ European Parliamentary Research Service: Children and deepfakes. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2025/775855/EPRS_BRI(2025)775855_EN.pdf
- ^ Satversmes tiesas 13.11.2021. spriedums lietā Nr. 2018-18-01, 15.1. p. Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 223.
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 ar fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Pieņemta 27.04.2016.
- ^ Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 19. marta spriedums lietā Nr. SKA-6/2019, 8. un 16. p. Pieejams: https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5751
- ^ ECT 19.11.2020. spriedums lietā Dupate pret Latviju (iesnieguma nr. 18068/11).
- ^ ECT 20.06.2017. spriedums lietā Bogomolova pret Krieviju (iesnieguma nr. 13812/09)
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Pieņemta 14.05.2024.
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065. Pieņemta 19.10.2022.
- ^ European Commission: Code of Practice on marking and labelling of AI-generated content. Pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/code-practice-ai-generated-content
- ^ LV portals: Stājušās spēkā vairākas izmaiņas Krimināllikumā, tostarp kriminalizēta intīma rakstura materiālu izplatīšana. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/388638-stajusas-speka-vairakas-izmainas-kriminallikuma-tostarp-kriminalizeta-intima-rakstura-materialu-izplatisana-2026
- ^ Torgāns K. Civillikuma 1635. Panta komentārs. Grām: Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs Prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 144.lpp.
- ^ Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 19. marta spriedums lietā Nr. SKA-6/2019, 16. p. Pieejams: https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5751
