Vardarbībai pret sievietēm ir neskaitāmas izpausmes formas. Attīstoties dažādiem digitālajiem rīkiem un platformām, arī pārkāpumi pret sievietēm digitālajā vidē turpina plaukt. Tādēļ 2025. gada nogalē starptautiskajā 16. dienu pret vardarbību kampaņā šī tika izvirzīta kā galvenā tēma un aktualitāte, kuras apkarošanai nepieciešama atbilstoša rīcība. Šīs tēmas aktualitāte tuvākajā laikā arī nenorims, kā liek noprast arī šī gada sākuma ziņu virsraksti par jaunu tiesvedību un sūdzību vilni pret platformu X, kuras mākslīgā intelekta rīks Grok tika izmantots, lai galvenokārt izģērbtu sievietes un pat bērnus. Dažādi rīki kļūst pieejamāki, tos var viegli izmantot bez tehniskām prasmēm, un ģenerētie rezultāti arvien vairāk izskatās kā īsti attēli, video un audio. Turklāt šī vardarbība neaprobežojas vien ar digitālo vidi, bet materializējas arī kā reāli draudi fiziskajā telpā.

Šajā rakstā sniegts vispārīgs ievads par vardarbību pret sievietēm no cilvēktiesību prizmas un skaidroti platformu, uzņēmumu pienākumi saistībā ar vardarbību digitālajā vidē un nelikumīgu saturu.

Vardarbība pret sievietēm kā cilvēktiesību pārkāpums un viena no diskriminācijas formām

Opuz pret Turciju bija nozīmīga Eiropas Cilvēktiesību tiesas lieta, kurā pirmo reizi tika skaidri atzīts, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm ir diskriminācijas veids. Tiesa secināja, ka valsts iestāžu bezdarbība vardarbības ģimenē gadījumos nesamērīgi ietekmē sievietes un tādējādi pārkāpj diskriminācijas aizlieguma principu.^[1] Šī lieta nostiprināja izpratni, ka vardarbība dzimuma dēļ nav privāta problēma, bet gan cilvēktiesību pārkāpums, par kuru valstis ir atbildīgas. Spriedums šajā lietā bija arī nozīmīgs virzītājs, lai pieņemtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”).

Stambulas konvencija nav vienīgais starptautiskais cilvēktiesību instruments, kas pievērstos tieši vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Līdz tam ir pieņemtas arī vairākas citas konvencijas, deklarācijas un rekomendācijas, kurās atzīts, ka vardarbība pret sievietēm pārkāpj cilvēktiesības, un izteiktas apņemšanās to apkarot.^[2] Vienlaikus, tieši Stambulas konvencija ir zināma kā visaptverošākais starptautiskais normatīvais ietvars, jo tā pieiet problēmas risināšanai kompleksi un aptver vardarbības novēršanu, cietušo aizsardzību, vainīgo personu atbildību, kā arī integrētu un koordinētu valsts politikas un tiesiskā regulējuma izveidi. To, kā Stambulas konvencija attiecas uz digitālo vidi, ir skaidrojusi arī Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas ekspertu grupa (“GREVIO”) savos Pirmajos vispārējos ieteikumos par vardarbības pret sievietēm digitālo dimensiju.^[3]

Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir skatītas arī vairākas lietas, kurās tika vērtēti dažādi kibervardarbības veidi. Līdzās dažādu cilvēktiesību iestāžu pētījumiem, šīs lietas ir likušas pamatu arī tālākai izpratnei par to, kā vardarbība pret sievietēm izpaužas digitālajā vidē. Proti:

• Khadija Ismayilova pret Azerbaidžānu lietā žurnālistei, kura izmeklēja augsta līmeņa korupcijas lietas, tika nosūtīti ekrānšāviņi no video, kuros viņa redzama dzimumakta laikā. Šiem attēliem klāt tika pievienota arī rupja prasība izbeigt to, ko viņa dara, pretējā gadījumā viņa tiks pazemota. Vēlāk šie video, kas tika iegūti no slepenām kamerām žurnālistes dzīvoklī, tika publicēti internetā.

Šajā lietā tika īpaši akcentēts ne tikai cietušās privātās dzīves neaizskaramības pārkāpums, bet arī izteiksmes brīvības aspekti, ņemot vērā cietušās darbību žurnālistikas jomā.

• Buturugă pret Rumāniju lietā cietušās bijušais vīrs bez atļaujas piekļuva viņas elektroniskajiem kontiem (t.sk. Facebook) un izveidoja viņas privāto sarunu, dokumentu un fotogrāfiju kopijas.

 Viens no tiesas secinājumiem lietā bija tāds, ka kibermobings pašlaik tiek atzīts par vienu no vardarbības pret sievietēm un meitenēm formām, un tas var izpausties dažādos veidos, tostarp kā kiberprivātuma pārkāpumi, ielaušanās upura datorā un datu un attēlu, tostarp privātu datu, iegūšana, koplietošana un manipulēšana.^[4] 

• Volodina pret Krieviju (Nr. 2) lietā cietušās bijušais partneris bez viņas piekrišanas publicēja cietušās intīmas fotogrāfijas, lai tās redzētu viņas dēls, dēla klasesbiedri un viņu skolotāja. Varmāka izveidoja viltus sociālo mediju profilus, lai uzdotos par cietušo, izteica sociālajos medijos cietušajai nāves draudus un izsekoja viņu, izmantojot GPS ierīci.

Tiesa savā spriedumā uzsvēra, ka kibervardarbība, kiberuzmākšanās un ļaunprātīga uzdošanās par citu personu ir klasificētas kā vardarbības pret sievietēm un bērniem formas, kas, ņemot vērā viņu neaizsargātību, var graut viņu fizisko un psiholoģisko integritāti.^[5]

Vardarbība pret sievietēm digitālajā vidē un tās pārnese uz fizisko telpu

Šobrīd dažādas vardarbības izpausmes digitālajā vidē arvien biežāk tiek apzīmētas ar vienotu jēdzienu — “ar tehnoloģijām veicināta vardarbība”.

Ar tehnoloģijām veicināta vardarbība pret sievietēm ir jebkura rīcība, kas tiek izdarīta, atbalstīta, pastiprināta vai saasināta, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas vai citus digitālos rīkus, un kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku, sociālu, politisku vai ekonomisku kaitējumu, kā arī citus tiesību un brīvību aizskārumus.^[6] Praksē tā izpaužas visdažādākajos veidos, visus no tiem pat nav iespējams uzskaitīt, jo tehnoloģiju radītās iespējas strauji mainās. Šobrīd izplatīti veidi ir:

• tiešsaistes uzmākšanās un vajāšana, tostarp draudi, aizskaroši komentāri un pastāvīga kontaktēšanās;
• naida runa un ar dzimumu saistīti apvainojumi sociālajos tīklos un citās platformās;
• privātu attēlu vai video izplatīšana bez piekrišanas (t. sk. “atriebības pornogrāfija”);
• privātas informācijas izplatīšana (telefona numura, darba vietas u.c.) ar mērķi uzkūdīt citus vērsties pret kādu personu (t.s. “doxing”^[7] angļu valodā);
• digitāla kontrole un izsekošana, piemēram, spiegošanas lietotņu izmantošana;
• identitātes zādzība un uzdošanās par citu personu ar mērķi kaitēt reputācijai;
• draudi ar seksuālu vai fizisku vardarbību digitālajā vidē.

Vardarbību digitālajā vidē var piedzīvot ikviena sieviete, taču tā jo īpaši bieži skar sievietes, kuras darbojas cilvēktiesību, aktīvisma un žurnālistikas jomā.^[8] Tiesībsarga biroja novērojumi liecina, ka Latvijā  tā vairāk skar žurnālistes, ārstes, politiķes un NVO pārstāves.^[9] Turklāt vardarbība pret sievietēm digitālajā vidē nereti manifestējas kā fiziski uzbrukumi, vajāšana, viltus ārkārtas dienestu izsaukumi (t.s. “swatting”^[10] angļu valodā) un verbāla uzmākšanās.^[11] Tehnoloģiju radītās iespējas bieži tiek izmantotas arī cilvēku vervēšanai cilvēku tirdzniecībai (tostarp seksuālajai ekspluatācijai), romantiskajai krāpšanai^[12], ievilināšanai (t.s. “grooming”^[13] angļu valodā) un citām darbībām, kas vērstas pret sievietēm un meitenēm.

Tādēļ arī Eiropas Savienības līmenī dalībvalstis kopīgi strādā, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, aizsargātu cietušos un sodītu vainīgās personas. Kā to atzinuši Eiropas Savienības likumdevēji, vardarbība pret sievietēm ir ar dzimumu saistīts vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm galvenokārt veic vīrieši. To veido sociāli veidotas lomas, uzvedība, darbības un īpašības, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem.^[14] Līdz ar to vairāki Eiropas Savienības tiesību akti tiešā vai netiešā veidā ir vērsti uz sieviešu aizsardzību.

Viens no būtiskākajiem tiesību aktiem, kurš pievēršas arī vardarbībai pret sievietēm digitālajā vidē, ir  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Dalībvalstīm ir pienākums ieviest šo direktīvu nacionālajos tiesību aktos līdz 2027. gada 14. jūnijam.

Šajā direktīvā ir noteikts pienākums Eiropas Savienības dalībvalstīm kriminalizēt:

• intīma rakstura vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas;
• kibervajāšanu;
• kiberuzmākšanos;
• kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu.

Minētā direktīva gan neregulē platformu atbildību, bet gan pašu vardarbības veicēju atbildību. Platformu (un citu uzņēmumu) pienākumi ir noteikti citos Eiropas Savienības tiesību aktos, tostarp Digitālo pakalpojumu aktā^[15] un Mākslīgā intelekta aktā^[16], kā arī nacionālajos likumos (piemēram, tādos, kas regulē pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfijas apriti).

Digitālo pakalpojumu akts 

Digitālo pakalpojumu akts ir Eiropas Savienības regula, kuru sāka piemērot 2024. gada 17. februārī. Šī regula ir vērsta uz to, lai padarītu internetu drošāku lietotājiem, uzliekot platformām pienākumu reaģēt uz nelikumīgu saturu. 

Regulas prasības attiecas uz visiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, un tie ir pielāgoti platformas izmēram un darbībai. Proti, jo lielāka platforma, jo vairāk pienākumu tai ir noteikts saistībā ar nelikumīgu un kaitīgu saturu. Pats minimums, ko prasa šī regula, ir ieviest skaidrus mehānismus nelikumīga satura paziņošanai un izņemšanai, nodrošināt caurskatāmus lietošanas noteikumus, kā arī sadarboties ar kompetentajām iestādēm.

Vislielākais pienākumu apjoms ir noteikts t.s. “ļoti lielām tiešsaistes platformām” — platformām, kuras par šādām ir klasificējusi Eiropas Komisija, ņemot vērā, ka to aktīvo lietotāju vidējais skaits Eiropas Savienībā mēnesī ir sasniedzis 45 miljonus. Šādas platformas ir, piemēram, AliExpress, Booking.com, Pornhub, YouTube, LinkedIn, Facebook, Instagram, TikTok, X, WhatsApp un citas.^[17]

Ļoti lielām tiešsaistes platformām Digitālo pakalpojumu akta 34. pantā ir noteikts pienākums veikt risku novērtējumu saistībā ar to algoritmiem vai pakalpojumiem. Risku novērtējumā citastarp ir jāpievērš uzmanība ne tikai nelikumīga satura izplatīšanai (piemēram, bērnu pornogrāfijas), bet arī jebkādai faktiskai vai paredzamai negatīvai ietekmei uz pamattiesību īstenošanu (tostarp cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves respektēšanu), kā arī uz dzimumā balstītu vardarbību un nopietnu negatīvu ietekmi uz personas fizisko un garīgo labbūtību.

Saistībā ar identificētajiem riskiem ļoti lielām tiešsaistes platformām ir jāievieš saprātīgus, samērīgus un iedarbīgus riska mazināšanas pasākumus. Vairāki riska mazināšanas pasākumu piemēri ir minēti Digitālo pakalpojumu akta 35. pantā, un tie ietver, piemēram, satura moderācijas procesu pielāgošanu; paziņotā satura ātru izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, jo īpaši nelikumīgas naida runas vai kibervardarbības gadījumā; algoritmisko sistēmu, tostarp ieteikumu sistēmu, testēšanu un pielāgošanu; u.c.

Minētie risku novērtēšanas un mazināšanas pienākumi (to iespējama nepienācīga izpildīšana) kalpoja par pamatu arī Eiropas Komisijas ierosinātajai izmeklēšanai saistībā ar šī raksta ievadā minētās Grok funkcionalitātes ieviešanu X platformā Eiropas Savienībā.^[18] Nav arī šaubu, ka X varēja viegli paredzēt, ka Grok var izmantot tāda satura veidošanā, kas var kaitēt sievietēm un bērniem. Par minēto jau 2025. gada augustā dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas uzrauga tiešsaistes saturu, cēla trauksmi ASV uzraugošajām iestādēm.^[19]

Eiropas Savienībā par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem maksimālais naudas soda apmērs ir 6% no platformas gada globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

Mākslīgā intelekta akts

Mākslīgā intelekta akts ir Eiropas Savienības regula, kurā visaptveroši regulēti dažādi mākslīgā intelekta (“MI”) sistēmu izstrādes, ieviešanas un izmantošanas aspekti.

Mākslīgā intelekta akta prasības stājas spēkā pakāpeniski, lai gan drīzumā daļu no šīs regulas piemērošanas plāno atlikt ar tā saukto “Digitālo Omnibusu”.^[20] Taču attiecībā uz aizliegtu MI praksi jau kopš 2025. gada 2. februāra ir spēkā regulas 5. pants. Šajā pantā ir konkrēti uzskaitīts, kādas MI prakses ir aizliegtas.

Šajā rakstā minētais Grok / X piemērs^[21] izgaismoja to, ka dziļviltojumu radīšanas rīki, kuri ļauj atkailināt un seksualizēt sievietes un bērnus bez viņu piekrišanas, var radīt plaša mēroga kaitējumu, ja tie ir viegli pieejami plašam lietotāju lokam. Vienlaikus Mākslīgā intelekta akta 5. pantā pirmšķietami tiešā veidā nav noteikts aizliegums šādām MI praksēm, ko vairāki MI jomas un cilvēktiesību speciālisti jau ir atzinuši par regulas trūkumu.^[22] Šobrīd nav bijuši publiski paziņojumi par to, ka Eiropas MI birojs būtu uzsācis izmeklēšanu par iespējamiem Mākslīgā intelekta akta pārkāpumiem. Lai gan nevar izslēgt to, ka te ir vieta diskusijai par personu neaizsargātības iezīmju izmantošanu, lai radītu kaitējumu, kas ir aizliegta ar regulas 5. panta 1. punkta b. apakšpunktu.

Saistībā ar dziļviltojumiem MI sistēmu uzturētājiem būs pienākums tikai izpaust to, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts (ja Digitālais Omnibuss to nemainīs, šai prasībai būtu jāstājas spēkā 2026. gada 2. augustā).

Pamattiesībām radīto risku izvērtēšana saistībā ar MI lietošanu regulā ir noteikta saistībā ar t.s. augsta riska MI sistēmām (Mākslīgā intelekta akta 27. pants). Augsta riska MI sistēmas ir tādas, ko izmanto kritiskajā infrastruktūrā, izglītībā, nodarbinātībā u.c. regulā noteiktajās jomās un produktos. Minētās prasības gan vēl nav piemērojamas (šobrīd arī nav zināms, kad tieši tās stāsies spēkā, ņemot vērā Digitālā Omnibusa priekšlikumu, kurš vēl tiek apspriests).

Papildus, vispārīga lietojuma MI modeļiem (t.i., tādiem kā GPT, Gemini vai Grok), ja tie ir ar sistēmisku risku, ir jānovērtē un jāmazina attiecīgie sistēmiskie riski (Mākslīgā intelekta akta 55. panta 1. punkta b. apakšpunkts). Izklāsts par to, kādi sistēmiskie riski varētu būt klātesoši, ir ietverts Vispārīga lietojuma MI prakses kodeksa nodaļā par drošumu un drošību. Risku klāstā citastarp minēts arī nelegāls, vardarbīgs, naidīgs, radikalizējošs vai nepatiess saturs, tostarp riski, kas saistīti ar bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem un intīmiem attēliem bez piekrišanas.^[23] Šī prasība ir spēkā no 2025. gada 2. augusta.

Atbildīgas uzņēmējdarbības standarti un sagaidāmā rīcība

Līdzās obligātām prasībām pastāv arī atbildīgas uzņēmējdarbības starptautiskie standarti, kas prasa uzņēmumiem pievērsties cilvēktiesību riskiem savā darbībā un vērtību ķēdēs. Proti, gan OECD Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību, gan ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos ir atzīts, ka uzņēmumiem būtu jāīsteno cilvēktiesību rūpības pienākums (angļu valodā “human rights due diligence”), lai identificētu, novērstu un mazinātu iespējamu negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām.

Uzņēmuma darbības pielāgošana starptautiskajiem standartiem var būt izvirzīta kā prasība no darījumu partneriem – īpaši lielajiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd vai nākotnē varētu būt juridiski atbildīgi par cilvēktiesību aizskārumiem to vērtību ķēdēs. Papildus, arī finansētāji un investori mēdz pievērst uzmanību tam, kā uzņēmumā tiek pārvaldīti cilvēktiesību riski. Un, visbeidzot, arī uzņēmuma paša sev izvirzītie standarti, apņemšanās un sabiedrības gaidas var būt nozīmīgs dzinulis cilvēktiesību ievērošanai uzņēmumu darbībā.

Jautājumi par to, vai uzņēmuma pakalpojumi nav saistīti ar vardarbību pret sievietēm digitālajā vidē (paši par sevi vai to izmantošanas rezultātā) ir viens no aspektiem, ko būtu jāvērtē dažādiem uzņēmumiem. Jo īpaši tādās jomās kā sociālo mediju platformas, tiešsaistes spēles, spēļu forumi, ziņu portāli un citi digitālie pakalpojumi un platformas.

Turklāt ir svarīgi pievērsties ne tikai tam, kā reaktīvi (pēc cietušo pieprasījuma) reaģēt uz kaitīgu saturu, bet jau preventīvi (pašu platformu izstrādē) raudzīties, lai MI rīki un algoritmi nebūtu balstīti uz aizspriedumiem, kā arī polarizējošu un agresīvu saturu lietotāju iesaistei, tādējādi pastiprinot vardarbību pret sievietēm. Uzņēmumiem būtu svarīgi arī izveidot skaidru kārtību informācijas apmaiņai ar policiju un citām tiesībsargājošajām iestādēm, lai neradītu šķēršļus pārkāpumu izmeklēšanai. Būtiskus ieteikumus platformu paziņošanas un satura moderēšanas prakses uzlabošanai ir sniedzis arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (European Institute for Gender Equality; EIGE).^[24]

Atsauces

1. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Opuz pret Turciju, 2009. gada 9. jūnijs, jo īpaši tā 200. punkts, pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-92945%22]}
2. ^{^} Plašāk skat. United Nations Entity for Gender Equality and the Empowerment of Women (UN Women), Global norms and standards: Ending violence against women, pieejams: https://www.unwomen.org/en/what-we-do/ending-violence-against-women/global-norms-and-standards
3. ^{^} GREVIO, General  Recommendation No. 1 on the digital dimension of violence against women, 20 October 2021, pieejams: https://rm.coe.int/grevio-rec-no-on-digital-violence-against-women/1680a49147
4. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Buturugă pret Rumāniju, 2020. gada 11. februāris, 74. punkts, pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-201342%22]}
5. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Volodina pret Krieviju (Nr. 2), 2021. gada 14. decembris, 48. punkts, pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22appno%22:[%2240419/19%22],%22itemid%22:[%22001-211794%22]}
6. ^{^} United Nations Entity for Gender Equality and the Empowerment of Women (UN Women), Expert Group Meeting report: Technology-facilitated violence against women: Towards a common definition, 2023, p. 4, pieejams: https://www.unwomen.org/en/digital-library/publications/2023/03/expert-group-meeting-report-technology-facilitated-violence-against-women
7. ^{^} Department of Homeland Security, Resources for Individuals on the Threat Of Doxing, 16 January 2024, pieejams: https://www.dhs.gov/sites/default/files/2024-01/24_0117_ope_resources-for-individuals-on-the-threat-of-doxing-508.pdf
8. ^{^} United Nations Entity for Gender Equality and the Empowerment of Women (UN Women), Tipping point: The chilling escalation of online violence against women in the public sphere, December 2025, p. 7, pieejams: https://www.unwomen.org/en/digital-library/publications/2025/12/tipping-point-the-chilling-escalation-of-violence-against-women-in-the-public-sphere-in-the-age-of-ai
9. ^{^} Latvijas Žurnālistu Asociācija, Tiesībsarga birojs: Latvijā kibervardarbība vairāk skar žurnālistes, ārstes, politiķes, NVO pārstāves, 2024. gada 3. decembris, pieejams: https://latvijaszurnalisti.lv/tiesibsarga-birojs-latvija-kibervardarbiba-vairak-skar-zurnalistes-arstes-politikes-nvo-parstaves/
10. ^{^} Department of Homeland Security, Personal Safety & Security, Swatting, 16 January 2024, pieejams: https://www.dhs.gov/sites/default/files/2025-04/25_0325_fps_swatting.pdf
11. ^{^} United Nations Entity for Gender Equality and the Empowerment of Women (UN Women), Tipping point: The chilling escalation of online violence against women in the public sphere, December 2025, p. 8, pieejams: https://www.unwomen.org/en/digital-library/publications/2025/12/tipping-point-the-chilling-escalation-of-violence-against-women-in-the-public-sphere-in-the-age-of-ai
12. ^{^} Latvijas Banka, Naudas skola, Romantiskā krāpšana, pieejams: https://www.naudasskola.lv/lv/par-naudu/krapsana/romantiska-krapsana
13. ^{^} Labklājības ministrija, Ievilināšana, pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/ievilinasana
14. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, 10. apsvērums
15. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ)
16. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ)
17. ^{^} Eiropas Komisija, Noteikto ļoti lielo tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu uzraudzība saskaņā ar DPA, pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/list-designated-vlops-and-vloses
18. ^{^} Eiropas Komisija, Komisija izmeklē Grok un X ieteikumu sistēmas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu, 2026. gada 26. janvāris, pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/news/commission-investigates-grok-and-xs-recommender-systems-under-digital-services-act
19. ^{^} Concerned Consumer Protection, Privacy, and Kids Focused Non-profit Organizations, Urgent request for investigation into xAI’s “Grok Imagine” and Its Role in Facilitating Non-Consensual Intimate Imagery, 14 August 2025, pieejams: https://consumerfed.org/wp-content/uploads/2025/08/Spicy-Grok-Request-for-Investigation-Consumer-Coalition.pdf
20. ^{^} Eiropas Komisija, Digitālā kopotā regula par MI regulas priekšlikumu, 2025. gada 19. novembris, pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/digital-omnibus-ai-regulation-proposal
21. ^{^} CNN Business, Elon Musk’s xAI under fire for failing to rein in ‘digital undressing’, 8 January 2026, pieejams: https://edition.cnn.com/2026/01/08/tech/elon-musk-xai-digital-undressing; Reuters, Elon Musk's Grok AI floods X with sexualized photos of women and minors,  3 January 2026, pieejams: https://www.reuters.com/legal/litigation/grok-says-safeguard-lapses-led-images-minors-minimal-clothing-x-2026-01-02/; Al Jazeera, Mother of Elon Musk’s child sues his AI company over Grok deepfake images, 17 January 2026, pieejams: https://www.aljazeera.com/news/2026/1/17/mother-of-elon-musks-child-sues-his-ai-company-over-grok-deepfake-images
22. ^{^} Politico, EU looks to ban nudification apps following Grok outrage, 19 January 2026, pieejams: https://www.politico.eu/article/eu-looks-ban-nudification-apps-under-blocs-ai-law/
23. ^{^} Code of Practice for General-Purpose AI Models, Safety and Security Chapter, p. 34, pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/contents-code-gpai
24. ^{^} European Institute for Gender Equality, Tackling cyber violence against women and girls: The role of digital platforms, 9 December 2024, pieejams: https://eige.europa.eu/publications-resources/publications/tackling-cyber-violence-against-women-and-girls-role-digital-platforms?language_content_entity=en