Iestatījumi

ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktiesību līgumi Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses Fiskālā politika GDPR Ģimene Globālie izaicinājumi Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBTQ+ LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Pulcēšanās brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Likums

Vērtējums par Lietuvas Vienlīdzīgu iespēju likumu

Lietuvas valdība jau otro reizi ir iesniegusi Lietuvas parlamentam (Seimam) Vienlīdzīgu iespēju likuma projektu pēc tam, kad pirmā versija pirmajā balsojumā tika noraidīta. Abi projekti tika sagatavoti, lai transponētu tā dēvētās Līdztiesības iestāžu direktīvas (angļu valodā “Equality body directives”), taču to transponēšanas termiņš jau ir beidzies. Vai jaunais likumprojekts ir labāks?

Unsplash / Priscilla Du Preez

Kad valdība pirmo reizi iesniedza likumprojektu parlamentā[1], tajā bija paredzēts ieviest jaunus nepieļaujamos diskriminācijas kritērijus, tostarp dzimti, dzimtes izpausmi un dzimuma pazīmes. Tieši šie priekšlikumi izraisīja vislielākās debates Seima deputātu vidū, jo pašlaik likumā kā aizsargāts diskriminācijas pamats tieši minēts ir tikai dzimums.

Lai gan balsojuma rezultātu vairāk ietekmēja deputātu neierašanās, nevis balsošana, jo lielākā daļa no 141 deputāta vienkārši nepiedalījās balsojumā – gan no koalīcijas, gan opozīcijas –, rezultāts bija tāds, ka parlaments atteicās uzsākt likumprojekta izskatīšanu.

Tādēļ valdība bija spiesta pārstrādāt priekšlikumu un iesniegt jaunu versiju[2], lai nodrošinātu Līdztiesības iestāžu direktīvu[3] transponēšanu, kā termiņš bija 19. jūnijs. Lai gan Lietuva šo termiņu ir nokavējusi, Seims jau ir veiksmīgi apstiprinājis likumprojekta otro versiju pirmajā lasījumā, un pašlaik tas tiek izskatīts.

Labs solis uz priekšu

Lai gan no projekta tika svītroti daži priekšlikumi, kopumā tas joprojām ir nozīmīgs solis uz priekšu. Tas transponē direktīvā paredzētās nepieciešamās normas un vienlaikus paredz vairākus papildu uzlabojumus.

Pirmkārt, projektā paredzēts atcelt plašos izņēmumus reliģiskajām organizācijām. Iepriekš šie izņēmumi bija tik plaši, ka reliģiskās organizācijas varēja atteikt preču vai pakalpojumu sniegšanu gandrīz jebkurai personai. Tagad izņēmums ir sašaurināts un attiecas tikai uz to īpašuma iznomāšanu, jo tieši šis jautājums izraisīja visvairāk diskusiju – atsevišķas reliģiskās organizācijas pauda nevēlēšanos ļaut savos īpašumos rīkot noteiktus pasākumus, piemēram, LGBT+ kopienas tikšanās.

Priekšlikums arī nodrošina, ka tiek atzītas iepriekš tieši nedefinētas diskriminācijas formas, tostarp intersekcionālā diskriminācija (angļu valodā “intersectional discrimination”), daudzkārtējā diskriminācija (angļu valodā “multiple discrimination”) un diskriminācija asociācijas dēļ (angļu valodā “discrimination by association”). Turklāt tas paredz aizliegt diskrimināciju ādas krāsas dēļ papildus citiem likumā jau ietvertajiem diskriminācijas pamatiem, piemēram, rasei vai etniskajai izcelsmei.

Likumprojekts ievieš aizsardzību pret diskrimināciju arī brīvprātīgā darba jomā. Brīvprātīgie turpmāk varēs viegli izmantot līdztiesības iestādes sniegto aizsardzību. Iepriekš šāda aizsardzība bija pieejama galvenokārt tikai darbiniekiem un skolēniem vai studentiem.

Priekšlikumā mēģināts risināt arī diskriminējošu mājokļu sludinājumu problēmu, kad īpašnieki pārdod vai izīrē mājokļus tikai noteiktām personu grupām (piemēram, "ārvalstniekiem nepiedāvā", "tikai personām bez bērniem"). Projekts aizliedz sludinājumus, kuros priekšroka tiek dota noteiktām personām diskriminējošu iemeslu dēļ.

Atbilstoši direktīvām likumprojekts paredz alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu līdztiesības iestādes vadībā, kā arī piešķir šai iestādei tiesības pašai savā vārdā ierosināt tiesvedību, lai aizstāvētu sabiedrības intereses. Lai gan tika apsvērtas arī plašākas procesuālās tiesības, pagaidām Lietuva ir izvēlējusies līdztiesības iestādes tiesības tiesāties ierobežot.

Trūkumi

Ne viss šajā priekšlikumā ir vērtējams pozitīvi. Parlamenta nostājas dēļ likumprojekts vairs neparedz paplašināt aizsardzību, iekļaujot dzimti, dzimtes izpausmi un dzimuma pazīmes kā atsevišķus diskriminācijas pamatus. Tas ir pretrunā ar Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas judikatūru, kurā dzimte jau tiek uzskatīta par aizsargātu pazīmi saskaņā ar konstitucionālo vienlīdzības principu, vienlaikus norādot, ka Konstitūcijā ietvertais aizsargāto pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs.[4] Tomēr parlaments atsakās šo aizsardzību skaidri nostiprināt likumā.

Ņemot vērā Vienlīdzīgu iespēju ombuda[5] ikgadējos darbības pārskatos sniegtos ieteikumus, tiek piedāvāta īpaša sūdzību iesniegšanas kārtība gadījumos, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nepilda vienlīdzīgas attieksmes pienākumus. Šādos gadījumos persona vispirms būs spiesta vērsties ar sūdzību pie paša ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja. Tikai tad, ja šī sūdzība netiks apmierināta, būs iespējams iesniegt sūdzību Ombudam. Ja šī prasība netiks ievērota, sūdzība netiks izskatīta, ja vien Ombuds nenolems citādi.

Tas nozīmē, ka persona, kura ir cietusi no diskriminācijas, vispirms būs spiesta sūdzēties pašam diskriminētājam. Tas rada risku personas cieņai un vienlaikus palielina iespēju, ka cietušais tiks pakļauts viktimizācijai. Lai gan šāda pieeja varētu samazināt Ombuda saņemto sūdzību skaitu, tā ievērojami apgrūtina cietušo iespējas aizstāvēt savas tiesības un, visticamāk, atturēs daudzus no jebkādas rīcības. Šādu prasību vēl varētu apsvērt vienkāršākās situācijās (piemēram, ja tehniskas kļūdas dēļ, iegādājoties biļetes internetā, nav piemērota ģimenes atlaide), taču uzmākšanās vai seksuālās uzmākšanās gadījumos (piemēram, ja restorāna viesmīlis vai vadītājs seksuāli uzmācas klientam) ir pilnīgi nepieņemami prasīt personai vispirms vērsties pie paša uzmācīgā pāridarītāja.

Jaunais likumprojekts kopumā ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tas vēl, visticamāk, tiks grozīts parlamenta komitejās, un pašlaik ir grūti prognozēt, vai šīs izmaiņas uzlabos projektu vai arī vēl vairāk sašaurinās aizsardzību pret diskrimināciju.

Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Atsauces