Vai zini, kādus vienlīdzības datus par Tevi statistiskas vajadzībām vāc valsts un kurš to dara? Tiesībsargs ir veicis pētījumu “Vienlīdzības datu kartēšana”, lai noskaidrotu, kāds normatīvais regulējums noteic vienlīdzības datu vākšanu, kuras institūcijas apkopo šos datus un vai tie ir publiski pieejami.
Pētījums aptver septiņas jomas: iedzīvotāju fizisko drošību, tiesisko aizsardzību, nodarbinātību, izglītību un zinātni, sociālos pabalstus un pakalpojumus, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumus un veselības aprūpi. Šis pētījums ir būtisks solis, lai apzinātu diskriminācijas situāciju valstī un sāktu dialogu ar citām valsts institūcijām par datu vākšanas un publicēšanas nepieciešamību.
Galvenie secinājumi
Pētījums atklāj, ka biežāk reģistrētie vienlīdzības dati ietver cilvēka vecumu, bioloģisko dzimumu un sociālo stāvokli – amatu, profesiju, darba vietu, izglītību, apgādībā esošās personas un ienākumus. Šie dati tiek vākti personas fiziskās drošības, izglītības, nodarbinātības un veselības jomās. Taču, publiski pieejamie dati bieži vien ir sastopami tikai vecuma un dzimuma kategorijās, un tie nav pieejami plašākai analīzei.
Atsevišķās informācijas sistēmās tiek fiksēti dati par cilvēka rasi, ģenētiskām īpašībām, reliģisko un politisko pārliecību, dienesta stāvokli un citi. Šie dati nav publiski pieejami. Ir arī četri vienlīdzības datu veidi, kuru apkopošanu pētījumā aplūkotie Latvijas normatīvie akti neparedz: bioloģiskās dzimuma atšķirības, seksuālā orientācija, pasaules uzskati un ES pilsonība.
Pētījums rāda, ka, pirmkārt, iestādēm ir raksturīga datu publicēšana apkopotā veidā, bez iespējas tos analizēt vienlīdzības datu griezumā, kā arī pēc vairākiem diskriminācijas kritērijiem vienlaikus (dažādos starpgriezumos). Otrkārt, vienlīdzības dati gan iestāžu interneta vietnēs, gan atvērto datu portālā (vēl retāk) – tiek publicēti ierobežotā apjomā.
Tādējādi ir būtiski celt valsts iestāžu izpratni par datu publiskas pieejamības nozīmi un lietderību. Plašāk pieejama informācija valsts iestāžu interneta vietnēs palīdzētu ne tikai tiesībsarga darbā, bet arī uzlabotu sabiedrības izpratni par vienlīdzības jautājumiem.
Pētījums ir pieejams tiesībsarga mājaslapā, un tas kalpo par aicinājumu uz plašāku diskusiju par vienlīdzības datu vākšanas un publicēšanas uzlabošanu Latvijā.
Uzziņai
Vienlīdzības dati šī pētījuma izpratnē ir 17 fizisku personu raksturojošas pazīmes, kurās Latvijā noteikts diskriminācijas aizliegums. Saskaņā ar Satversmes 91. panta komentāriem, par vienlīdzības datiem uzskatāmi šādas personu raksturojošas pazīmes: (1) rase un ādas krāsa; (2) tautība, etniskā izcelsme; (3) valoda; (4) dzimšana un izcelsme; (5) dzimums; (6) vecums; (7) invaliditāte; (8) ģenētiskās īpašības; (9) seksuālā orientācija; (10) reliģiskā pārliecība; (11) politiskā un cita pārliecība; (12) pasaules uzskats; (13) partijas piederība; (14) sociālais stāvoklis un sociālās izcelsme; (15) dienesta stāvoklis; (16) manta; (17) ES pilsonība; (18) citi līdzīgi apstākļi.
