Ziņojums

2021. gadā Eiropā un Centrālāzijā pieaudzis naida runas un vardarbības pret LGBTI personām gadījumu skaits

2022. gada sākumā ILGA (International Lesbian and Gay Association) publicēja savu ikgadējo ziņojumu par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma (intersex) personu tiesisko situāciju Eiropā un Centrālāzijā. Tajā ietverta arī Latvijas tiesiskās situācijas analīze.

Šis ir jau vienpadsmitais ILGA ziņojums, kas apkopo nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī notikušo LGBTI (ar to saprotot plašāko jēdziena izpratni) tiesību jomā. Kā norādījusi pati organizācija, ziņojuma mērķis nav kādu vainot – drīzāk tas uzskatāms kā labāko prakšu un pieeju kopums un aicinājums valdībām sadarboties ar LGBTI pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Lai gan ziņojumā apkopotā informācija par notikumiem Latvijā, iespējams, vispārīgā līmenī ir zināma ikkatram, kas seko līdzi ziņām un politiskajām norisēm, jebkurā gadījumā ir vērtīgi uz tām paraudzīties apkopotā veidā un starptautisko norišu kontekstā.

Vispārējās tendences

Ziņojuma ievadā ILGA ir apkopojusi komentārus par vispārējām LGBTI tiesību attīstības tendencēm 2021. gadā. Diemžēl tās nav bijušas pozitīvas – 2021. gadā būtiski pieaudzis politiķu un citu domas līderu negatīvo komentāru, kas vērsti pret LGBTI personām, skaits. ILGA norādījusi, ka šī retorika rezultējusies pieaugošā vardarbības un naida noziegumu līmenī. Protams, reizē šādas aktivitātes arī likušās sarosīties kopienas atbalstītājiem, kas arvien aktīvāk cīnījušies par cilvēktiesību ievērošanu.

Pandēmijas, politiskā klimata un sabiedrības ietekme

2021. gada raksturiezīme ir bijusi Covid-19 pandēmija, kas cita starpā pastiprināja socio-ekonomiskās atšķirības iedzīvotāju starpā, it sevišķi skarbi ietekmējot LGBTI kopienas pārstāvjus.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka demokrātijas sabrukums un politiskā nestabilitāte tādās valstīs kā Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna un Turcija citstarp ietekmējis LGBTI kopienas pārstāvjus. Brutālās represijas pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, kas sākās pret valdību vērstu masveida protestu laikā 2021. gada janvārī, ir palielinājušās, ietverot vēršanos pret LGBTI organizācijām, iespieddarbiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Vēl kāds instrumentalizācijas veids ir valsts “augsta ranga ienaidnieku” video, kuros tie ir piespiesti atzīties homoseksualitātē.

Dokumentēti vairāki jauniešu pašnāvības un nāves gadījumi – to starpā 14 gadus veca meitene Francijā, kura atņēma sev dzīvību pēc gadiem ilgas lesbofobas un islamofobiskas iebiedēšanas. Vairāk nekā pusei LGBTI studentu Dānijā ir bijušas domas par pašnāvību vai notikusi pašsavainošanās, savukārt 82% LGBTI studentu Ziemeļīrijā bija domājuši par pašnāvību. 80% LGBTI skolēnu Ukrainā jūtas nedroši skolā un 40% no tiem 2021. gada decembrī vien kavējuši skolu šī iemesla dēļ.

Transpersonas

Joprojām plaši izplatīta ir pret transpersonām vērsta retorika, it īpaši to vēršot pret jauniešiem. Apgalvojumi, ka transpersonu pašnoteikšanās nodarīs kaitējumu nepilngadīgajiem, ir noveduši pie reāla regresa: piemēram, vairākās klīnikās Zviedrijā ir atcelta pakalpojumu sniegšana trans-jauniešiem, kuri bija gaidīšanas sarakstā.

Daudzviet savu uzvaras gājienu turpina viltus dilemma “transtiesības pret sieviešu tiesībām”, kuras pārstāvji uzskata, ka transpersonu dzimuma atzīšana nozīmētu sieviešu tiesību aizskārumu un viņu sasniegtā nonivelēšanu Līdz ar to arī juridiskās dzimumu atzīšanas jomā bijusi stagnācija. Tomēr dažviet, piemēram, Spānijā, pieņemts jauns regulējums.

Aktuāla transpersonu problēma ir arī nodarbinātība. Beļģijā divos pētījumos atklājās, ka cilvēki vai nu netiek uzaicināti uz interviju, vai arī atstāj darbu, jo ir transpersonas, savukārt Ziemeļmaķedonijā, Polijā, Rumānijā un Spānijā pieaug transpersonu diskriminācija darbavietā.

Starpdzimuma personu tiesības

Arvien lielāks valstu skaits atzīst starpdzimuma personu tiesības. Piemēram, Vācijā aizliegta ķirurģisku operāciju vai ārstēšanas veikšana starpdzimuma bērniem bez viņu apzinātas piekrišanas, bet Nīderlande atvainojās iepriekšējā regulējuma upuriem un izmaksāja tiem kompensācijas. Tikmēr Somijai neizdevās panākt progresēt starpdzimuma operāciju aizliegumā, savukārt Francijā bez konsultācijām ar aktīvistiem tika iesniegts nepilnīgs likumprojekts par starpdzimumu dzimumorgānu kropļošanas aizliegumu.

Konversijas terapija

“Konversijas terapija” jeb “pārveides terapija” raksturo psiholoģiskas, sociālas vai garīgas metodes, kas tiek izmantotas, lai mēģinātu mainīt cilvēka seksuālo orientāciju no homoseksuālas vai biseksuālas pret heteroseksuālu.

2021. gadā Francija kļuva par trešo valsti Eiropā, kas šo traumatizējošo praksi aizliegusi (pirmā 2016. gadā bija Malta, kam 2020. gadā sekoja Vācija). Tāpat ILGA norāda, ka progress attiecībā uz šādu terapiju liegumu manīts Dānijā, Somijā un Īrijā. Tomēr liegumu virzība Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē ir apstājusies.

Naida runa un naida noziegumi

Visbeidzot, ILGA īpaši uzsvērusi satraucošu naida runas un ar to saistītās vardarbības pieaugumu visās reģiona valstīs. Piemēram, Vācijā par 39% ir palielinājies pret LGBTI vērstu naida noziegumu skaits, savukārt jaunā lietotne Francijā, kurā lietotāji var ziņot par pret LGBTI naida noziegumiem, savā pirmajā gadā apkopoja ziņojumus par 3896 incidentiem. Šajā, otrajā COVID-19 pandēmijas gadā, plaši turpināja izplatīties pret LGBTI vērsta vardarbība ģimenē. Daudzās valstīs notikušas arī slepkavības. Kā viens no 2021. gada zemākajiem punktiem atzīts 15. jūnijs, kad Ungārijā pieņemts tā sauktais “anti-LGBT” likums, kas nosaka, “pornogrāfijas un satura, kurā attēlota seksualitāte (..) vai kas veicina novirzīšanos no dzimuma identitātes, dzimuma maiņu un homoseksualitāti” pieejamības liegumu “personām, kas jaunākas par 18 gadiem”. Tāpat likumā noteikts, ka seksuālās izglītības stundas nedrīkst izmantot, lai reklamētu dzimumu segregāciju, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti, un aizliegtas reklāmas ar homoseksuāliem motīviem.

Kā tendence novērota arī vēršanās pret varavīksnes karogu. 2021. gada jūnijā Eiropas futbola čempionāta laikā UEFA politisku iemeslu dēļ atteicās ļaut Minhenes futbola stadionu izgaismot varavīksnes krāsās, tādējādi liedzot izrādīt atbalstu LGBTI personām Ungārijā. ILGA norāda, ka turpmākajos mēnešos tika ziņots par varavīksnes karogu dedzināšanu, noraušanu un cita veida vandālismu valstīs, kur tas iepriekš nebija aktīvi novērots.

Tiek uzteikts nacionālo un starptautisko institūciju ieguldījums

Neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem, ILGA atzinīgi vērtējusi nacionālo cilvēktiesību institūciju un tiesu darbu, aizstāvot LGBTI tiesības. Ungārijā tika atcelti daudzi atteikumi juridiski atzīt dzimuma maiņu. Vairākas valstis piesprieda naudas sodus un cietumsodus par naida runu un naida noziegumiem. Turcijas tiesas lēma pret studentu notiesāšanu par piedalīšanos praida gājienā. Tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa šogad pieņēma vairākus pozitīvus spriedumus par naida noziegumiem, pulcēšanās brīvību, juridisko dzimuma maiņu un ģimenes tiesībām.  Savukārt Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka gadījumā, ja viena ES dalībvalsts atzīst vecāku attiecības starp bērnu un viņa vecākiem, tad visām dalībvalstīm jānodrošina bērnam tiesības uz pārvietošanās brīvību.

Tāpat ziņojumā uzsvērta Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par ES pasludināšanu par LGBTIK brīvības zonu (2021/2557(RSP), ar kuru citstarp nosodītas “No LGBTI brīvās zonas” Polijā. Papildu tam šajā Rezolūcijā minēta arī tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās Ungārijā, Rumānijas Senāta 2020  gada jūnija likums, ar kuru tika aizliegta dzimumidentitātes teoriju pasniegšana izglītības sistēmā, kā arī Latvijā 2021. gada janvārī Saeimas darba kārtībā nonākušais likumprojekts par grozījumiem Satversmē, kuru mērķis ir ierobežot ģimenes jēdzienu. Savukārt Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. septembra rezolūcijā par LGBTIK tiesībām ES (2021/2679(RSP)) atzinīgi vērtēta ES LGBTIQ stratēģija, stingri atbalstīts Eiropas Komisijas mērķis ierosināt tiesību aktus vairākās LGBTI tiesību aizsardzības jomās un nosodīti gadījumus, kad dalībvalstis nav ievērojušas ES tiesību aktus un EST spriedumus attiecībā uz LGBTI tiesībām. Rezolūcijā minēts, ka laulības vai reģistrētas partnerattiecības, kas izveidotas vienā dalībvalstī, ir jāatzīst arī citās, un likumam pret viendzimuma laulātajiem un partneriem ir jāizturas tāpat kā pret pretējā dzimuma partneriem. Tāpat rezolūcijā mudināts visās ES dalībvalstīs par bērna likumīgajiem vecākiem atzīt dzimšanas apliecībā minētos pieaugušos.

Kā Eiropas Savienības līmenī visspilgtāko un spēcīgāko panākumu ILGA uzsvērusi pārkāpuma procedūru uzsākšanu pret Ungāriju un Poliju par to mēģinājumiem ierobežot LGBT tiesības.

Tomēr ILGA norāda, ka šī tiesiskuma un cilvēktiesību tendence novērojama tikai Eiropā, bet ne Centrālāzijā – šajās valstīs turpinājies regress, tam izpaužoties naida runā, brutālos naida noziegumos, arestos, policijas vardarbībā un jaunu, ierobežojošu likumprojektu priekšlikumos.

Latvija

Ziņojuma sadaļā par Latviju norādīts uz nevalstisko organizāciju datiem, ka 2021. gadā no sociālo mediju platformām tika noņemts vairāk nekā 300 pret LGBT vērstu ziņu. Par desmit no šiem ierakstiem ziņots policijai un sākti trīs kriminālprocesi. Trīs personas tika atzītas par vainīgām sociālā naida un nesaticības izraisīšanā.

Pavasarī Rīgā un citās pilsētās daudzviet atrastas uzlīmes “No LGBT Zone” (No LGBT brīvā zona). Par šo jautājumu izmeklēšana turpinās.

Sadaļā “stereotipos balstīta vardarbība” norādīts uz prokuratūras atteikumu ierosināt kriminālprocesu par homofobisku uzbrukumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesoram Denisam Hanovam. Tomēr pārējās sadaļā minētās ziņas ir relatīvi optimistiskas: proti, uzsvērta Iekšlietu ministrijas apņemšanās cīnīties ar naida runu, kā arī fakts, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva ir pirmā atklātā lesbiete ministres amatā. Tāpat norādīts uz grozījumiem  Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punktā, ar kuriem atzīts, ka fakts, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts sociālā naida dēļ, ir vainu pastiprinošs apstāklis. Nacionālie ziņotāji ILGA norādījuši, ka pilsoniskā sabiedrība šos grozījumus interpretē kā homofobisku naida noziegumu kriminalizāciju.

Vārda brīvības kontekstā norādīts uz Saeimas 2021. gada 11. novembra lēmumu noraidīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas aizliegtu reklamēt jebkādus materiālus, kas varētu “radīt draudus bērna bioloģiskā dzimuma identitātei” vai “izraisīt novirzi no dzimuma identitātes, interesi par dzimuma maiņu un noslieci uz homoseksualitāti”.

Protams, ziņojumā uzsvērti arī Latvijas tiesu nolēmumi. Pirmkārt, norādīts uz Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2020‑34‑03, ar kuru noteikts, ka Satversmei neatbilst valsts nodevas regulējums, kas piemērojams mantojuma atstājēja tā paša dzimuma partnerim, kuram ar mantojuma atstājēju bija izveidota ģimene. Otrkārt, uzsvērts Senāta 2021. gada 10. decembra lēmums Nr. SKA-[B1]/2021 , ar kuru atcelts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums par viena dzimuma pāra ģimenes juridisku atzīšanu. Šāds uzsvars ir īpaši būtisks, ņemot vērā, ka ILGA ziņojumi kalpo arī kā labās prakses apkopojums un iedvesma citu valstu pētniekiem un arī tiesību attīstības virzītājiem.