ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Apbalvojums

2023. gada Saharova balvu piešķir Džīnai Mahsai Amini un Irānas sieviešu protesta kustībai

Šodien, 12. decembrī, notika Saharova balvas pasniegšanas ceremonija Strasbūrā. Šā gada Saharova balvas laureāte ir Džīna Mahsa Amini (Jina Mahsa Amini) un Irānas sieviešu protesta kustība “Sieviete, dzīvība un brīvība”. Finālistu vidū bija arī citi sieviešu tiesību aizstāvji, kā arī nikaragviešu cilvēktiesību aizstāvji.

Sakharov Poster / European Union

Kas ir Saharova balva?

Saharova balva “Par domas brīvību” ir augstākais cieņas apliecinājums centieniem cilvēktiesību jomā, ko Eiropas Savienība piešķir jau kopš 1988. gada. Pērn to saņēma drosmīgā Ukrainas tauta, kuru pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība. Savukārt 2021. gadā šo balvu saņēma Krievijas opozīcijas politiķis un korupcijas apkarotājs Aleksejs Navaļnijs (Alexei Navalny). Kandidātus balvai izvirza Eiropas Parlamentā pārstāvēta politiskā grupa vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti. Papildus balvai uzvarētājam tiek piešķirta arī naudas prēmija 50 tūkstošu eiro apmērā.

Džīnas piemiņa un cīņa par sieviešu cilvēktiesībām

Irānas valsts 2022. gadā piedzīvoja milzīgu neapmierinātību sabiedrībā ar esošo režīmu. Irāņi ir noguruši no gadiem ilgām ekonomiskajām grūtībām un steidzami nepieciešamo taupības pasākumu trūkums izraisīja ievērojamus protestu. Cenšoties stabilizēt situāciju valstī, Irānas valdība pastiprināja drošības, uzraudzības un cenzūras pasākumus, pakļaujot mazāk aizsargātās personu grupas, piemēram, sievietes, vēl smagākai diskriminācijai. Viens no šiem pasākumiem bija stingra kontrole pār to, vai sievietes ievēro striktos ģērbšanās un uzvedības noteikumus.

Saharova balvas ieguvēja, Džīna Mahsa Amini (Jina Mahsa Amini), bija 22 gadus veca kurdu izcelsmes sieviete no Irānas. 2022. gada 13. septembrī viņa bija ieradusies Teherānā apciemot radiniekus. Tikumības policija viņu arestēja par to, ka viņa šķietami ignorējusi Irānas likumus par hidžāba pareizu nēsāšanu. Džīna un viņas brālis protestēja pret arestu, norādot, ka viņi tikko ir ieradušies pilsētā un nebija informēti par jaunajiem noteikumiem. Trīs dienas vēlāk, 2022. gada 16. septembrī, viņa nomira Teherānas slimnīcā pēc apcietinājuma laikā piedzīvotās fiziskās vardarbības. Irānas valsts iestādes kā nāves iemeslu Džīnas ģimenei norādīja sirdstrieku un insultu.

Viņas nāve Irānā izraisīja plašus protestus, radot protesta kustību “Sieviete, dzīvība un brīvība”. Protesta kustība iestājas pret hidžāba nēsāšanas un citiem sievietes diskriminējošiem likumiem. Tajā iesaistījās ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tāpat protestos iesaistījās ne vien kurdi, bet arī, piemēram, arābi. Protestu ietvaros dažas sievietes publiski novilka galvassegas. Protesti Irānā tika brutāli apspiesti, arestējot aptuveni 20 000 protestētājus un nogalinot vismaz 500 cilvēkus.

Atbildot uz protestiem, Irānas valdība sākotnēji mazināja kontroles pasākumus, taču 2023. gada sākumā tā noteica vēl stingrākas sankcijas par apģērba nēsāšanas noteikumu neievērošanu. Tāpat publiskās vietās tika izvietotas novērošanas kameras šo noteikumu ievērošanas kontrolei. Pēc Džīnas nāves Irānas valsts iestādes esot turpinājušas iebiedēt un vajāt viņas ģimenes locekļus.

Eiropas Parlaments ir vairākkārt nosodījis smago cilvēktiesību situāciju Irānā un paudis atbalstu miermīlīgo protestu kustībai Irānā. 

Cīņa par sieviešu cilvēktiesībām arī citviet

Šajā kontekstā svarīgi pievērst uzmanību ne tikai Saharova balvas ieguvējai, bet arī pārējiem finālistiem un kandidātiem, kuri katrs simbolizē kādas sabiedrības grupas cīņu par demokrātiju un mieru.

Kā 2023. gada Saharova balvas finālistes tika izvirzītas arī sievietes, kas cīnās par brīvi pieejamiem, drošiem un legāliem abortiem Polijā, Salvadorā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Viena no finālistēm ir Poļu sieviešu tiesību aizstāve Justina Vidžinska (Justyna Wydrzyńska), kurai tika piespriests astoņu mēnešu sabiedriskais darbs par to, ka viņa kādai citai sievietei palīdzēja veikt abortu. Polijā 2020. gadā tika aizliegti aborti un šobrīd, kā to norāda starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch, saistībā ar abortu veikšanu notiek “raganu medības”. Proti, Polijas iestādes aktīvi izmeklē gadījumus, kad sievietes vēršas pēc medicīniskās palīdzības pēc piedzīvota spontānā aborta. Šajos gadījumos tiek izjautātas sievietes, ārsti un pat sievietes ģimenes locekļi un draugi. Vairākas sievietes ir mirušas pēc tam, kad ārsti atteicās izbeigt grūtniecību, neskatoties uz draudiem sievietes veselībai un dzīvībai.

Vēl viena fināliste ir Kolīna Maknikolasa (Colleen McNicholas) - ginekoloģe no Amerikas. 2022. gada jūnijā ASV satricināja 50 gadus senā sprieduma Roe v Wade, kas atzina tiesības uz abortu, atcelšana ASV Augstākajā tiesā. Tas, vai aborts ir aizliegts, šobrīd atkarīgs no tiesiskā regulējuma konkrētajā ASV štatā, piemēram, Teksasas štatā aborta veikšana ir aizliegta.

Par drošiem un legāliem abortiem Salvadorā cīnās Saharova balvas fināliste Morena Errera (Morena Herrera). 

Katrā no šīm valstīm problēmas ir atšķirīgas, taču visas šīs aktīvistes iestājas par vienotu mērķi - aizstāvēt sieviešu cilvēktiesības, nodrošinot pieeju drošam abortam

Cīņa par demokrātiskām vērtībām

Finālistu vidū bija arī Vilma Nunjesa de Eskorsija (Vilma Núñez de Escorcia) un bīskaps Rolando Hose Alvaress Lagoss (Rolando José Álvarez Lagos) no Nikaragvas. 

Daniels Ortega (Daniel Ortega), kurš ir Nikaragvas prezidents kopš 2007. gada, būtiski mainīja valsts politiku. Citiem valsts varas atzariem un iestādēm faktiski nav iespēju kontrolēt prezidenta rīcību. Opozīcijas politiskās partijas ir aizliegtas. Tāpat tika veikti grozījumi Nikaragvas konstitūcijā, lai atceltu prezidenta amata pilnvaru termiņa ierobežojumu. Tiek uzskatīts, ka prezidenta vēlēšanas nav bijušas brīvas. Personas, kas kritizē Daniela Ortegas režīmu, tiek arestētas un sauktas pie kriminālatbildības, cilvēkiem tiek atņemta pilsonība, viņi cieš no vardarbības, tiek nogalināti. Nikaragviešu cilvēktiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību un biedrošanās brīvību, tiek būtiski ierobežotas.

Vilma jau vairākus gadu desmitu cīnās par nikaragviešu cilvēktiesībām, pakļaujot sevi varas iestāžu vajāšanai. Tāpat bīskaps Alvaress Lagoss ir viens no atklātākajiem Nikaragvas prezidenta Daniela Ortegas īstenotā režīma kritiķiem. Šā gada februārī, kad viņš atteicās pamest Nikaragvu, bīskaps Alvaress Lagoss tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 26 gadiem un viņam tika atņemta Nikaragvas pilsonība.

Saharova balvas kandidātu vidū bija arī Gruzijas proeiropeiskā tauta un bijusī Gruzijas sabiedriskā aizstāve Nina Lomdžarija (Nino Lomjaria). Gruzija pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā strādā pie demokrātiskas Gruzijas atjaunošanas un stiprināšanas, pārvarot dažādus šķēršļus un draudus, tostarp Krievijas iebrukumu. Nino ir viena no spilgtākajām personām, kas cīnās par demokrātijas aizsardzību Gruzijā. Viņa iestājas par vārda brīvību, etnisko un reliģisko minoritāšu tiesību aizsardzību, bērniem un invalīdiem. Nino arī aizstāv cilvēkus, kuri bija spiesti bēgt no Krievijas okupētajiem Gruzijas reģioniem.

Par Saharova balvas kandidātu tika izvirzīts arī pretrunīgi vērtētais Īlons Masks (Elon Musk). Īlons izvirzīts balvai par viņa centieniem pārtraukt iepriekšējo praksi, kas Twitter (tagad – X) lietotājiem esot likusi šķēršļus vārda brīvības izmantošanai un piekļuvi platformai politisko uzskatu dēļ. Tomēr pasaule šos centienus ir vērtējusi pretrunīgi, pārmetot Maskam cilvēktiesību neievērošanu. Proti, viņam tiek pārmests, tas, ka platformā netiek kontrolēta kaitīga satura izplatīšana, tādējādi aizskarot, piemēram, marginalizētu grupu tiesības.

Visbeidzot, uz Saharova balvu kandidēja arī afgāņu aktīvisti Marcija Amiri (Marzia Amiri), Parasto Hakima (Parasto Hakim) un Matiullahs Vesa (Matiullah Wesa), kuri iestājas par meiteņu tiesībām uz izglītību Afganistānā. Kad varu Afganistānā pārņēma grupējums Taliban, meitenēm tika liegta iespēja apmeklēt skolu un iegūt izglītību. Minētie aktīvisti nodibināja Afganistānas lielāko slepeno mājskolu tīklu un izveidot kopienas skolas Afganistānas dienvidos.

Visi kandidāti iestājas par patiesu un iekļaujošu demokrātiju un mieru, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtības.

Raksts ir sagatavots ar EEZ granta finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.