Algoritmiskā mikro-mērķēšana ir salīdzinoši jauns temats, kura izmantošana visvairāk tiek asociēta ar reklāmas kampaņām vai ar datu aizsardzību, kuru šobrīd regulē Vispārējā datu aizsardzības regula. Tomēr, balstoties uz 2016. gada ASV vēlēšanu radīto precedentu, kur ASV drošības iestādes ziņoja par Krievijas Federācijas iejaukšanos vēlēšanu procesā ar sociālo mediju palīdzību, tiek runāts par to, kā dažādi valstiski vai nevalstiski spēlētāji spēj ietekmēt un pakļaut savām interesēm sabiedrības izvēles. Šajā rakstā tiks īsi iezīmētas noteiktas informācijas atlases metodes un riski, ko to pielietošana sociālajos tīklos un mediju kampaņās rada attiecībā uz indivīdu pašnoteikšanos un izvēles brīvību.
Pirms analizēt, kādēļ algoritmiskā mirko-mērķēšana apdraud pamattiesības, ir nepieciešams paskaidrot, kādā kontekstā šis termins tiek izmantots. Algoritmiskā mikro-mērķēšana ir noteiktas grupas vai pat atsevišķu indivīdu mērķēta uzrunāšana vai to uzmanības pievēršana noteikta tipa informācijai. Piemēram, ja indivīds ir ieinteresēts peldkostīma iegādē un kādā brīdī ir apskatījis peldkostīmu cenas, sociālā-tīkla platforma, kuru tas izmanto, uzkrāj informāciju (datus) par šo interesi. Tālāk, pamatojoties uz šiem datiem, īpaši šim indivīdam tiek piegādāta kāda uzņēmuma peldkostīmu reklāma, un sociālā tīkla platforma gūst ienākumus no šī peldkostīmu pārdevēja par reklāmas pakalpojumiem. Lai gan minētais piemērs ir vienkāršs un šķietami nekaitīgs, pamainot peldkostīmu pret ieročiem vai azartspēlēm, ietekmei uz indivīdu viedokli var parādīties daudz nopietnākas sekas.
Kādi ir draudi?
Draudi pastāv ne tikai no ļaunprātīgu privātu uzņēmumu vai valstu puses, bet arī no popularitāti meklējošiem indivīdiem, kas izprot attiecīgās platformas algoritma specifiku un, ar to manipulējot, izmanto to savā labā. Šādā veidā var izplatīt, piemēram, noteiktu ideoloģiju, ekstrēmisma idejas, vai arī vairot ekonomiskos ieguvumus un politisko popularitāti. Šeit var izdalīt vairākas problēmas.
Pirmkārt, draudi izriet ne tikai no šīs informācijas manipulatīvas izplatīšanas precīzi un mērķtiecīgi noteiktai grupai, bet arī no tās kopējās ietekmes. Kā spilgtāko pēdējā laika piemēru var minēt Jaunzēlandē notikušo uzbrukumu Musulmaņu Mošejām, kurā bojā gāja 50 cilvēki.[1] Šis ir rezultāts noteikta informācijas burbuļa radīšanai, kas bāzēta uz algoritmiskas, sociālo mediju platformas noteiktas informācijas plūsmu. Šādi algoritmi un uz to balstītā informācijas plūsma var tikt veidota daudzu iemeslu dēļ: lai vairotu tās lietotāju skaitu, reklāmu vērošanas ilgumu utt. Saskaņā ar AlgoTransparency projekta[2] ietvaros veikto pētījumu, video platformas YouTube skatītāju rekomendāciju ailēs to ilguma dēļ (parasti šādi video ilgst 1–2 stundas), to ienesīguma dēļ, vai arī to provokatīvās un piesaistošās dabas dēļ, dominē sazvērestību teoriju video. Tas ietekmē indivīda tiesības uz pašnoteikšanos. To šajā kontekstā ir atzinusi arī Vācijas Federācijas Konstitucionālā Tiesa (Bundesverfassungsgericht), kas atsaucoties uz indivīda privātumu noteica, ka informācijas pašnoteikšanās nozīmē, ka indivīdam ir jābūt kontrolei par datiem un informāciju, kas tam tiek sniegta. Šī kontrole indivīdam ir nepieciešama kā priekšnoteikums uz “pašnoteikšanos” balstītai eksistencei.[3]
Otrkārt, ņemot vērā plaši izplatīto un nu jau komercializēto botu kontu (bot accounts) izmantošanu reklāmu vai sociālo tīklu platformās izveidoto grupu popularizēšanā, arī informācija, kas ir aizsargāta ar vārda brīvību, tiek ietekmēta ar algoritmu nevērīgu piemērošanu sociālā tīkla platformas uzturēšanā. Saskaņā ar interneta analītikas uzņēmuma „Graphica” veikto pētījumu, pirms Nigērijas parlamenta vēlēšanām esošās valdības kampaņas popularizēšanai tika izmantoti viltus konti. Tikmēr reģionāli veidoto kampaņu ietvaros jauno kandidātu popularitāte balstījās uz īstu lietotāju kontu dalīšanos ar attiecīgo informāciju.[4] Tādējādi faktiski tiek pieļauts, ka mākslīgi izveidotas kampaņas pievērš sev lielāku uzmanību, nekā īstu cilvēku veidotās. Turklāt, dati par 2017. gadu, kas iegūti no lielākajām sociālo tīklu platformām, liecināja, ka 125 miljoni ASV iedzīvotāju ir saņēmuši ziņas no mākslīga konta un šo ziņu saturs ir bijis balstīts informācijā, kuras mērķis bija caur indivīdu uzskatu ietekmēšanu šķelt sabiedrību attiecībā uz noteiktu tēmu.[5]
Treškārt, attiecībā uz pienācīgu procesu (due process), indivīdiem, kuriem sociālajās platformās apzināti tiek rādīts noteikts saturs, tā atlases process nav caurskatāms. Patērētāji vairumā gadījumu nav informēti, ka tiek veikta profilēšana, un tās rezultātā personai tiek piegādāta īpaši atlasīta informācija. Vēl vairāk pienācīga procesa principu attiecībā uz personu ietekmē arī tas, ka šis informācijas atlases process ir ļoti sarežģīts: gan algoritmiskā mikro-mērķēšana, gan profilēšana ir balstīta uz sarežģītu programmu un procesu kopumu, kas lietotājam bez iepriekšējas kvalifikācijas ir nesaprotams. Tas ļauj apgalvot, ka šobrīd pienācīgs process sociālo tīklu platformās tiek apdraudēts, jo to lietotāji ir pakļauti tiem nesaprotamai sistēmai, kuru rezultātus nosaka nepārskatāmi procesi un kuru kļūdu vai nepilnību radīto zaudējumu rezultātā sociālo tīklu platformu uzturētāji nav saucami pie atbildības.[6] Turklāt, tā kā šie procesi ir nepārskatāmi un to rezultātus veido automātiski apstrādāti dati, personām, kuru tiesības tiek ierobežotas vai pārkāptas, pierādījumu trūkuma un procesu sarežģītības dēļ, ir grūti vai noteiktos gadījumos pat neiespējami saukt pārkāpējus pie atbildības. Līdz ar to pat tad, ja persona ir maldināta vai arī uz tai pieejamās selektīvās informācijas pamata persona ir pieņēmusi lēmumu, kas kādam radījis zaudējumus, pie atbildības tiek saukta pati persona, nevis informācijas sniedzējs.
Kā šo problēmu varētu risināt?
2019. gada 19. martā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs izdeva viedokli par manipulāciju un personas datiem tiešsaistē.[7] Šajā viedoklī ir aplūkotas šobrīd aktuālākās problēmas un to tālākie risinājumi. Šī informācija tika papildināta ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starpreģionu noziedzības un tieslietu pētniecības institūta darba dokumentu “Profilēšanas ietekme uz pamattiesībām”, kura mērķis ir sniegt ieteikumus par šo problēmu risināšanai nepieciešamajām darbībām ilgtermiņā.[8]
Pirmkārt, debatēs attiecībā uz sociālo platformu regulēšanu lielākoties ir paustas bažas par vārda brīvības ierobežošanu. Tomēr uzmanību vajadzētu pievērst tieši šo nepārskatāmo metožu — algoritmiskās mikro-mērķēšanas un profilēšanas — izmantošanai. Šī iemesla dēļ likumdevējiem ir jāstrādā kopā ar industrijas pārstāvjiem, lai apzinātu iespējamos draudus cilvēktiesībām un regulētu metodes (nevis saturu), kas rada šos apdraudējumus.
Otrkārt, ir nepieciešams pievērsties pašregulēšanas iniciatīvu veicināšanai sociālo mediju platformās. Šobrīd Eiropas Komisija aktīvi iesaistās dialogā ar Facebook, Google un YouTube platformām, lai veicinātu to darbību saskaņā ar Prakses principiem dezinformācijas novēršanai (EU Code of Practice on Disinformation),[9] kas paredz konkrētas darbības maldināšanas novēršanai.[10] Tas skaidro algoritmu darbību, tādējādi ļaujot šo algoritmu darbības skartajām personām, balstoties uz precīziem pierādījumiem, saukt pie atbildības konkrētus indivīdus.
Treškārt, šīs un līdzīga rakstura problēmas nepieciešams ietvert kopējā sociālo mediju un datu apstrādes analīzē, jo fokusējoties tikai uz datu un privātuma aizsardzību, nepietiekama uzmanība tiek pievērsta sabiedrības vai noteiktu tās daļu ietekmēšanai caur informācijas manipulēšanu. Šī problēma nenoliedzami ir ļoti tehniska un sarežģīta, tomēr ir nepieciešams izvērtēt tās dažādos aspektus. Tas savukārt rada nepieciešamību izglītot gan sabiedrību, gan likumdevējus par dažādajām sekām, kas var izrietēt no šķietami viendimensionālas problēmas.
Visbeidzot, privātajam sektoram ir pienākums nodrošināt pienācīgu procesu. Tomēr konkrētu plānu, kādā tas sasniedzams, izstrādē, sadarbojoties ar privāto sektoru, ir nepieciešams iesaistīties arī publiskajam sektoram. Līdz šim sociālo tīklu magnāti ir bijuši atturīgi ar pašregulāciju un darbības kodeksu izstrādi, tādēļ ir nepieciešams veicināt diskusiju un informēt sabiedrību un likumdevējus par draudiem, ko sociālo tīklu vidē rada pienācīga procesa trūkums. Turklāt, gadījumos, kad atbilstošs process netiek nodrošināts brīvprātīgi, atbildīgajām valsts institūcijām arī ir nepieciešams pieņemt regulējumu caurskatāmā procesā, lai tādējādi nodrošinātu, ka netiek apdraudēta publicētā informācija, bet gan tās atlases un izplatīšanas metodes.
Secinājumi
Noslēgumā var secināt, ka, lai gan manipulēšana ar indivīdu un grupu viedokli sociālo tīklu platformās, ir cieši saistīta ar datu un privātuma aizsardzību, mikro-mērķēšana un profilēšana ietekmē arī vārda un pašnoteikšanās brīvību. Šīs metodes ir nepārskatāmas un to pielietošanai nav izstrādāts darbības kodekss, tādējādi tas apdraud arī pienākuma nodrošināt pienācīgu procesu izpildi. Apzinoties šo problēmu nopietnību, starp publisko un privāto sektoru ir nepieciešama cieša sadarbība, kas ir balstīta uz kompetenču izvērtēšanu un kopīgu iniciatīvu izpildi.
Atsauces
- ^ "New Zealand mosque shooting: What is known about the suspect?" British Broadcasting Corporation (BBC), 18 March 2019.
- ^ AlgoTransparency Project web page.
- ^ BVerfG, Urteil v. 15.12.1983, Az. 1 BvR 209, 269, 362, 420, 440, 484/83, pp. 32, para. 144.
- ^ C. Fink, A. Schmidt, V. Barash, C. Cameron, and M. Macy. "Complex contagions and the diffusion of popular Twitter hashtags in Nigeria." Social Network Analysis and Mining 6, no. 1 (December 1, 2016): 1-19.
- ^ European Data Protection Supervisor, “Opinion 3/2018 EDPS Opinion on online manipulation and personal data”, 19 March 2018.
- ^ Karen Yourish, and Troy Griggs, “8 U.S. Intelligence Groups Blame Russia for Meddling, but Trump Keeps Clouding the Picture”, New York Times, 2 August 2018.
- ^ European Data Protection Supervisor, “Opinion 3/2018 EDPS Opinion on online manipulation and personal data”, 19 March 2018.
- ^ V. Ferraris, F. Bosco, and E. D’Angelo “The impact of profiling on fundamental rights”, Working paper 3, United Nations Interregional Crime and Justice Research Institute.
- ^ European Commission. “EU Code of Practice on Disinformation”.
- ^ European Commission, Press Release “Code of practice against disinformation: Commission takes note of the progress made by online platforms and urges them to step up their efforts”, 20 March 2019.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.