Lēmums

ANO Cilvēktiesību komiteja: aizliegums valkāt musulmaņu galvassegu darba vietā privātajā sektorā pārkāpj tiesības uz reliģijas brīvību

2018. gada 10. augustā ANO Cilvēktiesību komiteja pasludināja savu lēmumu lietā Nr. 2662/2015, kurā atzina, ka Francija, liedzot valkāt musulmaņu galvassegu, ir pārkāpusi privātā bērnudārza darbinieces tiesības uz reliģijas brīvību.

Ebi Zandi / Unsplash

Lietas fakti

Bērnudārza audzinātāja — musulmane pēc reliģiskās pārliecības — valkāja islāma ticībai raksturīgo lakatu, kas aizsedz sievietes matus, bet neaizsedz seju. Sūdzības iesniedzēja strādāja bērnu aprūpes centrā kopš 1991. gada, bet 2008. gadā pēc atgriešanās no neapmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma viņa tika atlaista no darba par bērnudārza ģērbšanās noteikumu, kas liedza valkāt šādu musulmaņu galvassegu, neievērošanu. Pēc vairāku gadu tiesāšanās nacionālajā līmenī, 2014. gadā sūdzības iesniedzējas darba devēja rīcība tika atzīta par tiesisku. Pēc tam viņa vērsās ar individuālu sūdzību ANO Cilvēktiesību komitejā (Komiteja).

Komitejas lēmums

Komiteja savā lēmumā konstatēja, ka sūdzības iesniedzējas tiesības uz reliģijas brīvību ir tikušas pārkāptas un viņa ir tikusi pakļauta diskriminācijai, pamatojoties uz dzimumu un reliģisko pārliecību. Komiteja atgādināja, ka Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un poliskajām tiesībām 18. pants, kas aizsargā tiesības uz reliģijas brīvību, ietver arī tiesības valkāt reliģiskus simbolus, piemēram, galvassegas. Komiteja atzīmēja, ka šādu matus aizsedzošu lakatu valkāšana ir daudzu islāmticīgo sieviešu normāla prakse un tiek uzskatīta par neatņemamu reliģiskās pārliecības izpausmes sastāvdaļu. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi, Komiteja atzina, ka musulmaņu galvassega nav uzskatāma par pasīvu reliģisku zīmi, bet gan spēcīgu ārēju reliģisku simbolu. Tāpat Komiteja atzīmēja, ka bērnudārzs ir stabila vide ļoti maza vecuma bērniem, kuri tādēļ ir īpaši pakļauti apkārtējās vides ietekmei. Tomēr Komiteja atzina, ka Francija nebija spējusi pietiekami pamatot, kādēļ bija nepieciešams aizliegums bērnudārza darbiniecei darba vietā apsegt savus matus. Francija nebija pietiekami pamatojusi, kā musulmaņu galvassegas valkāšana liegtu konkrētajam bērnudārzam sasniegt tā mērķus: uzņemt no nelabvēlīgiem apstākļiem nākušos bērnus, nodrošinot tiem sociālo stabilitāti.

Komiteja noraidīja Francijas argumentu, ka ierobežojums attiecās tikai un vienīgi uz darbu, kas saistīts ar bērniem, un tādēļ tas būtu samērīgs. Sūdzības iesniedzēja bija valkājusi šādu lakatu jau kopš 1994. gada. Tāpat personas atlaišana no darba par lakata valkāšanu kā “smagu pārkāpumu” varēja tikt uzskatīta par vēršanos pret konkrētu reliģisko kopienu. Tādēļ bērnu aprūpes centra politika, kas aizliedza bērniem tikt izglītotiem ar tādu skolotāju starpniecību, kas ir izvēlējušās valkāt galvassegu, var novest pie veselas reliģiskās grupas stigmatizācijas. Būtiski, ka Komiteja atzina, ka galvassegas valkāšana pati par sevi nav uzskatāma par proselītisku rīcību jeb rīcību, kas mudinātu pievērsties islāmam. Visbeidzot Komitejas ieskatā Francija nebija pietiekami pamatojusi arī to, kādēļ lēmums personu atlaist no darba, neizmaksājot atlaišanas pabalstu, ir bijis samērīgs. 

Lai gan Komitejas lēmumi nav juridiski saistoši, Komiteja uzskata, ka Francijai ir pienākums ņemt vērā lēmumā pausto, atbilstoši labas ticības principam. Parasti Komitejas lēmumi un rekomendācijas tiek ņemtas vērā, jo valstij ir pienākums Komitejai ziņot, kādā veidā pārkāpums ir kompensēts.

Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojekti Latvijā

Jānorāda, ka konkrētā lēmuma ietvaros Komiteja nevērtēja Francijā dominējošo sekularitātes principu (franču valodā “laïcité”), kas bija viens no principiem, uz kuriem Francija balstīja savu pozīciju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kad tika skatīts tā saucamais “burqa ban” jeb lieta par aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu sabiedriskās vietās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gada 1. jūlija spriedumā S.A.S. pret Franciju atzina, ka Francijas normatīvajos aktos noteiktais ierobežojums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu, ir uzskatāms par tiesisku. Šis ECT spriedums radīja visai plašu rezonansi sabiedrībā un ir ticis asi kritizēts tiesību doktrīnā. Arī Latvijā Saeimā ir tikuši iesniegti divi likumprojekti, kas paredz seju aizsedzoša apģērba, tai skaitā, seju aizsedzošu musulmaņu galvas segu valkāšanas, ierobežošanu. Pirmo likumprojektu Saeima noraidīja, savukārt otro likumprojektu pēc daudzu ekspertu, tostarp Saeimas Juridiskā biroja, konceptuāliem iebildumiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nav virzījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā.