ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Politikas dokuments

ANO eksperti aicina valstis nekavējoties uzlabot LGBT kopienas tiesisko aizsardzību

ANO cilvēktiesību eksperti publicējuši uzsaukumu, mudinot visas dalībvalstis pieņemt nepieciešamos regulējumus, lai mazinātu uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti balstīto vardarbību un diskrimināciju un iekļautu seksuālās minoritātes un to apvienības visu saistīto politiku veidošanā.

ANO ekspertu uzsaukums zīmīgi publicēts starptautiskajā dienā pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, kas kārtējo reizi norisinājās 2018. gada 17. maijā. Uzsaukumā pārkāpumi, kas vērsti pret LGBT kopienas pārstāvjiem, un to novēršanas nepieciešamība sasaistīta ar ANO izvirzītajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Uzsaukuma autoru vidū ir pārstāvji no ANO Spīdzināšanas izskaušanas komisijas, Starpamerikas cilvēktiesību komisijas, Āfrikas Cilvēktiesību un pamatbrīvību komisijas un Eiropas Padomes, kā arī ANO neatkarīgie eksperti, piemēram, Īpašais ziņotājs ekstrēmas nabadzības un cilvēktiesību jomā Filips Alstons (Philip Alston), Neatkarīgais eksperts seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jomā Viktors Madrigals Borlozs (Victor Madrigal-Borloz), Īpašā ziņotāja vardarbības pret sievietēm, tās iemeslu un seku jomā Dubravka Šimonoviča (Dubravka Šimonović) un citi. Dažādu jomu ekspertu iesaiste atspoguļo faktu, ka LGBT grupas diskriminācija ietekmē ļoti plašu šo personu tiesību loku.

Statistika atspoguļo situācijas nopietnību

Uzsaukuma ievadā atzīts, ka LGBT tiesību ievērošanā ir panākts būtisks progress. Tomēr ne vienmēr paziņojumi un likumi ir pats būtiskākais — eksperti vērš uzmanību uz faktu, ka vardarbība un pazemojums joprojām ir pasaules reliģiju norma, turklāt 72 valstīs LGBT personām jāsaskaras ar likumiem, kas viendzimuma personu attiecības un dzimuma izpausmes (angļu valodā “gender expression”) atzīst kā krimināli sodāmas darbības. Tikai vienā trešdaļā pasaules valstu pieņemti likumi, kas aizsargā personas no seksuālajā orientācijā balstītas diskriminācijas, savukārt valstis, kuras aizsargā no diskriminācijas, kas balstīta dzimumidentitātē, ir tikai 10%. Tā rezultātā transpersonas, personas ar nenoteiktu dzimuma identitāti un LGBT personas tiek diskriminētas, cieš no ierobežotas pieejas ekonomiskajām, sociālajām un kulturālajām tiesībām un pret tām tiek vērsta vardarbība.

Cilvēka cieņai atbilstošas dzīves apdraudējums

Ziņojumā īpaši uzsvērti riski, ar kuriem sastopas LGBT personas. Piemēram, šīs kopienas pārstāvji krietni biežāk sastopas ar pajumtes neesamību, nabadzības un pārtikas pieejamības problēmām. Šīm personām arī sistemātiski tiek liegta pieeja kvalitatīvai izglītībai, pret tām  skolās īstenojot fizisku un morālu vardarbību vai pat tās vienkārši izslēdzot. Rezultātā tiek samazinātas arī personu ekonomiskās nākotnes iespējas. Šāda situācija ir tiešā pretrunā ar ANO nostādītajiem mērķiem, tai skaitā, vienlīdzīgu pieeju ekonomiskajiem resursiem un pamata pakalpojumiem. Valstīm ir pienākums nodrošināt, ka to izglītības politika maina sociālos pieņēmumus un kulturālo attieksmi, kā arī pretnostata paražas un stereotipus, rezultātā mainot uz tiem balstītās rīcības.

Diskriminācija liedz pat tiesības uz veselību

Vēl viens aspekts ir ārstniecības personāla attieksme un rīcība, ko būtiski ietekmē likumi, kas kriminalizē homoseksualitāti, transpersonu un ne-bināru personu patoloģizēšana un citu formu vardarbība un diskriminācija. Tādējādi indivīdi tiek atturēti meklēt medicīnisko palīdzību un praktiski tiem ir liegta pienācīga pieeja tiesībām uz veselību. Turklāt tieši LGBT personu stigmatizēšana un pasludināšana par neveseliem, balstoties uz to seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti, ir viens no galvenajiem iemesliem pret šīm personām vērstajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šādi tiek būtiski ignorēts ANO 3. Ilgtspējīgās attīstības mērķis, t.i., kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšana.

Nepieciešamie uzlabojumi

No visiem valstu atzariem, nacionālajām cilvēktiesību organizācijām un citām iesaistītajām personām, piemēram, medijiem un darbinieku asociācijām, tiek sagaidīta nekavējoša reakcija un rīcība. Valstīm nekavējoties jāatceļ diskriminējoši likumi, jāpieņem aizsargājoši regulējumi un jānodrošina efektīva pieeja tiesu varai, ieskaitot kaitējuma atlīdzināšanu un noziedzīgo nodarījumu, kas vērsti pret LGBT personām, sekmīgu izmeklēšanu.

2018. gadā 70 gadu jubileju svin gan Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, gan Amerikas Deklarācija par cilvēka tiesībām un pienākumiem. Šīs gadskārtas vēl jo vairāk aktualizē nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai sasniegtu abās deklarācijās noteiktos mērķus un tiesības. Savukārt Ilgtspējīgie attīstības mērķi ar 169 apakšmērķiem tika pieņemti 2015. gadā, kad  ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”. Šie mērķi trīs dimensijās — ekonomika, sociālie aspekti un vide — sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Tāpēc valstis aktīvi darbojas atbilstoši savām iespējām, lai tos sasniegtu. Piemēram, Apvienotā Karaliste 2018. gada 3. jūlijā publicēja politikas ziņojumu LGBT Action Plan 2018: Improving the lives of Lesbian, Gay, Bisexual and Transgender people. Tajā pašā laikā Latvija Eiropas Savienībā joprojām ieņem pēdējo vietu LGBT tiesību jomā, un uz ANO ekspertu uzsaukumu no Latvijas puses pagaidām nav sekojusi nekāda veida reakcija.