Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas datiem, katru gadu tabakas izraisīto slimību dēļ mirst aptuveni septiņi miljoni cilvēku. Citiem vārdiem sakot, upuru skaita ziņā izmirst trīs ar pusi Latvijas.
Smēķēšanas radīto negatīvo seku novēršanai visām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūrām ir jāsadarbojas, gan veidojot jaunas politikas programmas, gan mēģinot novērst tabakas industrijas pārstāvju ietekmi uz pieņemtajiem lēmumiem: šādu secinājumu uzsver ANO Tabakas Kontroles Konvencijas ievērošanas uzraugs. Tabakas ietekme redzama arī Latvijā.
Pasaules veselības organizācijas vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību, kura šogad atzīmē 15. gadskārtu, ir globāla veselības aizsardzības konvencija, kas atbalsta tabakas ražošanas, pārdošanas un lietošanas kontroli, lai visā pasaulē samazinātu ar tabaku saistītu slimību, nāves un vides degradācijas gadījumu, kā arī nabadzības līmeni. Tomēr, saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) un ANO Attīstības programmas (UNDP) ziņojumu, tiek lēsts, ka šajā gadsimtā no tabakas izraisītām slimībām varētu mirt apmēram miljards cilvēku. Papildus tam, tabaka globālajai ekonomikai izmaksā vairāk nekā triljons dolāru gadā medicīnas izdevumu un zaudētas produktivitātes dēļ. Būtiska ir arī ietekme uz vidi — koku izciršana un augsnes degradācija, kā arī ūdens un augsnes piesārņojums. PVO pārstāvju ieskatā liela daļa no šiem pārkāpumiem rodas tieši tabakas uzņēmumu lobija dēļ, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu valstu ietvaros un pat ANO aģentūrās. Tādēļ jau uzsākta skarbāku lēmumu pieņemšana, lai aktīvi cīnītos pret tabakas patēriņu un tā izraisītajām sekām.
Smēķēšanas nāves draudi
Kā norāda ārsti, smēķēšanas radītie draudi uzbrūk no visām pusēm. Pirmkārt, nikotīna ietekmē sašaurinās asinsvadi, samazinot asins piegādi dažādiem orgāniem. Otrkārt, tabakas dūmos esošās vielas bronhos rada kairinājumu un iekaisumu, no kā var izveidoties vēzis. Mirstība ar plaušu vēzi smēķētājiem ir 10 — 12 reižu lielāka nekā nesmēķētājiem. Akūtas saindēšanās gadījumā smēķētājam ir klepus, slikta dūša, vemšana, bet hroniskas saindēšanās gadījumā rodas hronisks bronhīts, plaušu emfizēma, elpošanas un gremošanas orgānu slimības, asinsvadu saslimšana (stenokardija, infarkts, endarterīts), kā arī neirīti.
Situācija Latvijā
Norāde uz statistiku ir būtiska arī Latvijas kontekstā: “Valsts veselības pārskatā 2017” minēts, ka katrs ceturtais pieaugušais Latvijas iedzīvotājs smēķē. Šīs savdabīgā veidā būtu uzskatāmas par pozitīvām ziņām, jo no 2008. gada smēķētāju skaits samazinājies. Tomēr ārsti uzsver, ka lielākās problēmas izraisa pasīvā smēķēšana, “kad līdzcilvēki spiesti ieelpot cigarešu dūmus, gan tuvu kontaktēties ar smēķētāju, jo vairākas stundas pēc cigaretes izsmēķēšanas cilvēks turpina izelpot toksiskas vielas” — tai ir pakļauts vēl krietni lielāks personu skaits. Lai gan teorētiski aizliegts smēķēt parkos, skolās un bērnu klātbūtnē, bērni joprojām uzsverami kā īpaša riska grupa: viņi paspēj indes ieelpot straujāk, bet organismam ar tām cīnīties ir vēl grūtāk. Tas nozīmē, ka liela daļa statistikā minēto nāvju radušās arī pašām personām neesot vainīgām pie savas veselības bojāšanas.
Jāatgādina, ka daļēji šo problēmu jau vasarā centās mazināt Latvijas Ārstu biedrība, rosinot aizliegt darba vietās smēķēt skolotājiem, mediķiem, policistiem un valsts augstākajām amatpersonām. Šādi mēģināts “neļaut sabiedrībā rasties priekšstatam, ka smēķēšana nav kas slikts”, piemēram, nedodot pamatu skolēniem iedvesmoties no smēķējoša skolotāja. Tomēr tika izteiktas bažas, vai šāds ierobežojums varētu būt Satversmei atbilstošs un šobrīd aktuālajā likumprojektā “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” šāds aizliegums nav atrodams — grozījumi galvenokārt attiecas uz tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību. Līdz ar to ir jāgaida, kādi citi objektīvi ierobežojumi tiks pieņemti tabakas lietošanas līmeņa samazināšanai.
