“Uz dzimumiem attiecinātās sociālās normas un stereotipi, ekonomiskā nedrošība, vardarbība un konflikti ir galvenie iemesli un veidi, kādos sievietēm tiek atņemta un ierobežota brīvība.” Šis ir ANO ekspertu grupas, kas analizēja sieviešu brīvības ierobežojumu pamatiemeslus, galvenais secinājums. Daudzi no šiem jautājumiem tika aktualizēti ANO Cilvēktiesību padomes gadskārtējā diskusijā par sieviešu tiesībām, kas norisinājās 2019. gada jūnija beigās.

ANO Cilvēktiesību padome

ANO Cilvēktiesību padome (Padome) ir viena no vadošajām ANO cilvēktiesību institūcijām, kuras galvenie uzdevumi ir veicināt un stiprināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, kā arī reaģēt uz sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem un sniegt atbilstošas rekomendācijas. Padome ir starpvaldību institūcija, kurā no visu ANO dalībvalstu vidus ievēlētas 47 valstis, tādējādi Padomes ietvaros notiekošais nonāk valstu tiešā redzeslokā. Katru gadu Padome rīko diskusiju par sieviešu tiesību situāciju pasaulē. Diskusijas ievadā tiek prezentēts ANO darba grupas sieviešu diskriminācijas jautājumos tiesībās un praksē kārtējais ziņojums.

Vardarbība un cita veida  diskriminācija — būtiskākie sieviešu tiesību aizskārumi

Debates tika uzsāktas ar vienmēr aktuālo jautājumu par vardarbību pret sievietēm. Diskusijas ar Īpašo ziņotāju jautājumā par vardarbību pret sievietēm Dubravu Šimonoviču ietvaros uzsvērts, ka vairāk kā 70% sieviešu pasaulē savas dzīves laikā ir piedzīvojušas vardarbību, savukārt vairāk kā 200 miljoniem sieviešu ir nācies izciest ģenitāliju kropļošanu. Kā būtiska problēma uzsvērta cilvēktirdzniecība, kas tiek uzskatīta par moderno vergturību un kas saistāma ar miljoniem upuru un miljardiem lielu peļņu nozieguma pastrādātājiem. Papildus tam, gan mājās, gan izglītības iestādēs, darbā, sporta laikā, tirgos, sabiedriskajā transportā un kibertelpā sievietēm jāsaskaras ar seksuālo uzmākšanos. Šis secinājums liek atcerēties tikai pāris dienas pirms ANO debatēm Latvijā aktualizēto jautājumu par aizskarošajiem un seksistiskajiem GhettoGames plakātiem. 

Papildus fiziskajai un seksuālajai vardarbībai, sievietēm nākas ciest arī no vardarbības profesionālajā jomā un vienlīdzībā. Liegumi un ierobežojumi attīstīt karjeru daudzas sievietes iesloga ekonomiskajā nedrošībā. Lai cīnītos pret šīs vardarbības iemesliem, uzņēmumiem būtu jāveic izmaiņas patriarhālajās darba struktūrās, jācīnās ar stereotipiem un sociālajām normām, kas var kalpot kā pamats vardarbībai, darbiniekiem ir jānodrošina treniņi un lekcijas par dzimumu līdztiesību un vairāk sievietēm jāatrodas vadošajās pozīcijās. 

Islandes ministru prezidente Katrina Jakobsdotira (Katrín Jakobsdóttir), savukārt, uzsvēra, ka sievietes joprojām ir ļoti tālu no vienlīdzības politiskajā līdzdalībā. Daudzas no iepriekšējām uzvarām sieviešu reproduktīvo tiesību jautājumos šobrīd ir apdraudētas: sieviešu ķermeņi ir re-politizēti un debates, kurām sen būtu jābūt aizmirstām, atkal tiek aktualizētas.

Tiesības uz cieņu un iesaisti — visu vecumu cilvēkiem

Atsevišķas debates ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta vecāku sieviešu tiesībām un to ekonomiskajai iedrošināšanai. Globāli arvien lielāku sabiedrības daļu ieņem cilvēki, kuriem ir vairāk par 60 gadiem: 2050. gadā viens no sešiem cilvēkiem pasaulē un viens no četriem cilvēkiem Eiropā būs vecāks par 65 gadiem. Lai gan šī grupa var būt ļoti noderīga kā padomdevēji, aprūpētāji, līderi un darbinieki, nereti sabiedrībā vecāki cilvēki tiek ignorēti. Vecākas sievietes nereti cieš gan no vecuma diskriminācijas, gan arī sabiedrībā dziļi ieaugušas un jau visu sieviešu mūžu ilgušas dzimuma diskriminācijas. Tādējādi tiek palielināts nabadzības un vientulības risks. Tādēļ ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos kā arī citi diskusijā iesaistītie eksperti īpaši uzsvēra, ka nepieciešams apkarot stereotipus par vecākām sievietēm un vīriešiem. 

Daži no ekspertiem, savukārt, īpaši uzsvēra, ka jautājuma centrā ir ne tikai finansiālā drošība, bet arī citi dzīves aspekti, ieskaitot autonomiju un neatkarību. Nepietiekama dzimumu līdztiesības izpēte un analīze par šiem jautājumiem apgrūtina efektīvu politisko reakciju, turklāt vecāka gadagājuma cilvēki bieži tika ignorēti valstu un starptautiskajos tiesību aktos, izraisot ierobežotu un sadrumstalotu reakciju uz vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesību situāciju.

Īpašs apdraudējums

Būtiskas ir arī sieviešu tiesības klimata pārmaiņu kontekstā. Lai gan šķietami šīs divas tēmas nesaista gandrīz nekas, patiesībā tieši sievietes klimata pārmaiņas ietekmē īpaši būtiski. Ekstremālu laikapstākļu laikā sievietes mirst biežāk nekā vīrieši informācijas piekļuves trūkuma un sociāli ekonomiskā statusa atšķirību dēļ. Tāpat īpašai nedrošībai ir pakļautas sievietes, kuras ir stāvoklī vai baro bērnu ar krūti — klimata pārmaiņas ir radījušas neskaidrību pārtikas jautājumos, kas nereti nozīmē arī ilgstošu badu. Bieži tieši sievietēm ir jābūt centrālajām ģimenes aprūpētājam, it sevišķi, rūpējoties par vecākiem cilvēkiem un bērniem, tomēr tieši sieviešu labsajūta un dzīves apstākļi cieš pirmie. No otras puses, daudzi no debatēs iesaistītajiem ekspertiem, piemēram, Maršalu salu prezidente Hilda C. Heine uzsvēra sieviešu būtisko lomu politikā un to līderu spējas. Tas nozīmē, ka turpmākas diskusijas par klimata pārmaiņām, kas notiktu bez sieviešu un meiteņu dalības, ir ne tikai nepieļaujamas, bet arī būtu neefektīvas. 

Noslēguma vietā ieskats Latvijas statistikā

2012. gadā 60% no Eiropas Savienības Pamattiesību Aģentūras pētījumā “Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums” aptaujātajām sievietēm Latvijā atbildēja, ka ir cietušas no sava partnera psiholoģiskas vardarbības. Tas bija augstākais rādītājs Eiropā. 51% no aptaujātajām bija piedzīvojušas kontrolējošu uzvedību no savu partneru puses, 15% ir piedzīvojušas savu partneru ekonomisko vardarbību, 14% bija cietušas no vajāšanas un 39 % sieviešu savā dzīves laikā pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vismaz vienu reizi ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību.

Atbilstoši Tiesībsarga 2016. gada nogalē veiktajai aptaujai, 28% sieviešu un 13,9% vīriešu savā darbavietā bija saskārušies ar netaisnīgu (diskriminējošu) attieksmi ģimenes stāvokļa dēļ. Saskaroties ar šo diskrimināciju darba vietā, vairums sieviešu nav mēģinājušas aizstāvēt savas tiesības, uztraucoties par savu ģimenes stāvokli.

Šī statistika jau ir iemesls, lai atzītu, ka arī Latvijai būtu jāņem vērā ANO debašu atzinumi. Tomēr argumentu loku papildina jau iepriekšminētie GhettoGames plakāti, debates par aizliegumiem nedzimušām sievietēm ziedot olšūnas un citi jautājumi. Papildus tam, fakts, ka mēs nerunājam par gados vecāku sieviešu izolāciju, nenozīmē, ka šāda problēma nepastāv. Tieši pretēji — ir ticami, ka Latvijas ekonomiskajos apstākļos šāda izolācija ir tik izplatīta, ka mēs to pat nepamanām. Arī atsevišķu datu par vardarbībā cietušām sievietēm ar invaliditāti Latvijā nav.

Atliek jautājums — kas tiks darīts, lai novērstu šīs problēmas?

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.