Politikas dokuments

ANO skaidros, kā nodrošināt sabiedrības iesaisti politiskajos procesos

ANO tiek veidotas vadlīnijas, kas valstīm norādītu uz izmaiņām, kas nepieciešamas, lai iesaistītu sabiedrību politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanas procesā.

Arnaud Jaegers / Unsplash

Tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē kā demokrātijas pamats

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pants atzīst tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē, īpaši izdalot trīs elementus:

  1. tiesības piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan arī ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību
  2. tiesības balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās
  3. tiesības, ievērojot vispārēju vienlīdzību, pildīt valsts dienestu savā valstī.

Šo tiesību ievērošana un īstenošana spēlē būtisku lomu demokrātijas attīstībā un tiesiskuma principa ievērošanā, ekonomiskajā attīstībā, nevienlīdzības un sociālo konfliktu mazināšanā un individuālo iespēju veicināšanā. Papildus tam, iesaistot sabiedrību lēmumu pieņemšanā, tiek veicināta pilnvaroto institūciju izpratne par specifiskiem jautājumiem un to, kā pieņemtie regulējumi ietekmēs specifiskas personu grupas. Tas, savukārt, veicina valsts izdoto lēmumu efektivitāti, caurspīdīgumu un leģitimitāti.

Līdz ar to, atbilstoši ANO Cilvēktiesību padomes uzdevumam, ANO Cilvēktiesību augstais komisārs izstrādā aktīvu darbību iedvesmojošas vadlīnijas, kas ļautu valstīm efektīvi nodrošināt tiesību piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē pilnveidošanas un īstenošanas iespējas.

Vadlīnijas tiek gatavotas jau gandrīz divus gadus un to sagatavošanas ietvaros Augstais komisārs organizēja piecas reģionālas (kontinentālas) diskusijas, kurās bija aicinātas piedalīties visas ieinteresētās personas. Plānots, ka šīs vadlīnijas tiks prezentētas Cilvēktiesību padomes 39. sesijā, kas norisināsies 2018. gada septembrī, bet sabiedrībai jau ir pieejams vadlīniju melnraksts.

Gaidāmo vadlīniju saturs

Tiesības un to īstenošana vadlīnijās aplūkota no vairākiem skatupunktiem, galveno uzsvaru liekot uz dalību vēlēšanu procesos, iesaisti lēmumu pieņemšanā un starptautiskajām aktivitātēm. Vadlīniju ietvaros īpaši uzsvērta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīme, tām paverot jaunas iesaistes iespējas un ļaujot pieprasīt vairāk atbildības no valdības puses. Tajā pašā laikā ņemts vērā arī fakts, ka šāda veida tehnoloģijas var arī negatīvi ietekmēt sabiedrības iesaisti, piemēram, brīžos, kad IKT tiek lietotas, lai izplatītu propagandu un viltus ziņas.

Valstīm tiek piedāvātas praktiskas rekomendācijas. Dažas no tām, kas būtu vistiešāk attiecināmas uz Latviju:

  1. Daudzveidības nodrošināšanas prasība:
  • Jāatzīst, jāaizsargā un praksē jāievieš tiesības uz vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu. Valsts institūcijās un orgānos pienācīgi jāatspoguļo sabiedrības daudzveidība.
  • Jānodrošina, jāaizsargā un jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un mediju neatkarība un daudzveidība. Īpašu aizsardzību jānodrošina cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem, it sevišķi tiem, kas savu darbu veic sieviešu tiesību jomā.
  • Jānodrošina pilnu pieeju vēlēšanu procesam personām ar īpašām vajadzībām. Piemēram, balsošanas procesā jāļauj piedalīties personu asistentiem, ja tas nepieciešams, jānodrošina balsošanas procesa un telpu pieejamība, kā arī jāveido īpašas apmācības vēlēšanu procesā iesaistītajam personālam.
  • Jāidentificē un jāinformē tie tiesību subjekti, kurus varētu ietekmēt vai interesēt plānotie dokumenti. Informēšana jāveic laicīgi, adekvāti un efektīvi, turklāt ievērojot visu sabiedrības grupu intereses, piemēram, nodrošinot informācijas pieejamību Braila rakstā. Arī lēmumu apspriedēm jānotiek telpās, kas ir viegli pieejamas arī  personām ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
  • Apsverama ideja saskaņot minimālo balsošanas un minimālo kandidēšanas vecumu, tādējādi iedrošinot jauniešus piedalīties politiskajos procesos.
  • Ja lēmumu pieņemšanai var būt ietekme uz bērniem, valstīm vajadzētu garantēt tiesības arī bērniem brīvi izpaust savu viedokli, tai skaitā, izveidojot bērnu vecumam un dzimumam atbilstošus, iesaistošus un drošus mehānismus.
  1. Efektīva tiesību aizsardzība
  • Tiesību aizskāruma gadījumos jānodrošina atbilstošus tiesību aizsardzības līdzekļus. Šī procesa ietvaros būtu jānodrošina regulāras tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju un citu juridisko profesiju pārstāvju apmācības programmas starptautisko cilvēktiesību jomā, it sevišķi attiecībā uz tiesībām piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē.
  1. Sabiedrības izglītošana
  • Sabiedriskās izglītības programmas jāievieš kā daļa no skolu programmas gan privātajās, gan publiskajās institūcijās. Šādām programmām jābūt vērstām uz tiesību subjektu pašapziņas un tiesiskās apziņas stiprināšanu un tām jāiekļauj informācija par cilvēktiesībām, līdzdalības nozīmi sabiedrībā, politisko un vēlēšanu sistēmu un līdzdalības iespējām.
  • Gan formālajā, gan neformālajā izglītībā jāiekļauj mediju izglītības un digitālās medijpratības izglītības programmas ar īpašu uzsvaru uz personu informēšanu par interneta tehniskajiem pamatiem un kritiskās domāšanas attīstīšanu. Šādai izglītības programmai arī jāapskata jautājumus par naida runu, ksenofobiju, kaitīgiem dzimumu stereotipiem, rasismu un citu veidu neiecietību, kas vērsta uz personu grupu un indivīdu stereotipizēšanu un izslēgšanu no sabiedriskās dzīves.
  1. Caurredzamības princips kopumā
  • Pēc lēmumu pieņemšanas ieteicams nodrošināt procesā iesaistītajām personām, kuras izteikušas savu viedokli, ļaut iepazīties ar lēmuma sagatavošanas dokumentiem. Tādējādi šīm personām tiek sniegta iespēja vēl labāk sagatavoties nākamajām apspriedēm.
  • Sabiedrības līdzdalību jānodrošina arī lēmumu izpildes laikā, piemēram, sniedzot pieejamu un lietotājam draudzīgu informāciju un ļaujot veikt lēmumu izpildes un tās kvalitātes un atklātības kontroli, tai skaitā, ar sociālo auditu, atklātības portālu un izdevumu apsekojumu starpniecību.
  • Jāiedrošina inovatīvu, izdevīgu un praktisku pieeju, tai skaitā videokonferenču un citu interneta komunikāciju instrumentu, izmantošana, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku plašāku un daudzveidīgāku līdzdalību starptautiskā līmenī.

Valstis tiks aicinātas iztulkot vadlīnijas vietējās valodās un tās izplatīt pēc iespējas plašāk, tostarp informējot vietējās pašvaldības. Tiek sagaidīts, ka vadlīnijās ietvertās rekomendācijas tiks pārvērstas katras valsts situācijai atbilstošos regulējumos un reakcijās, kas atbildīs starptautisko cilvēktiesību standartiem.

Šībrīža situācija un jau pastāvošās iniciatīvas

Pagājušā gada septembrī arī Eiropas Padomes līmenī tika pieņemtas līdzīga rakstura vadlīnijas, kas skaidro sekmīgākos veidus, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos politisko lēmumu pieņemšanā. Arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas, ko pieņēma 1985. gadā, preambulā ir norādīts, ka “pilsoņu tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē ir viens no visām Eiropas Padomes dalībvalstīm kopīgajiem demokrātijas principiem”. Latvijā kā nozīmīgu iniciatīvu jāuzsver šī gada augustā dažādās pilsētās gaidāmos seminārus pedagogiem, kuru ietvaros Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēji informēs par vēlēšanu pratības paaugstināšanu vidusskolēnu vidū. Ņemot vērā relatīvi zemo vēlēšanu apmeklētības un sabiedrības iesaistes, kā arī vispārējo vēlēšanu pratības līmeni, jācer, ka gaidāmās vadlīnijas tiks ieviestas praksē ar vēl plašāku pasākumu klāstu.