Trendi, lēts apģērbs, milzīgas atlaides, jaunums pēc jaunuma. Lielākā daļa no patērētāju sabiedrības noteikti ir saskārusies ar kārdinājumu iegādāties apģērbu, balstoties nevis uz tā kvalitāti, bet gan “izdevīgumu”. Taču – vai tiešām tas ir tik izdevīgi, ja pamatā vien niecīga daļa no šiem pirkumiem patiešām paliek mūsu skapjos ilgtermiņā. Proti, tekstilizstrādājumu kalni atkritumu izgāztuvēs to vien dara, kā aug un izplešās. Kāds ir risinājums šai problēmai? Ko lietas labā dara Eiropas Savienība?
Kas ir ātrā mode?
Lielās atlaides; līdz pat 70% zemāka cena; ņem 3 maksā par 1 - šie visi ir veidi, kā ātrās modes zīmoli pievilina savus patērētājus. Tomēr, cik ātri tiek pieņemts izšķirošais lēmums par jauna apģērba iegādi (jo būtu taču kauns laist tik izdevīgu piedāvājumu garām), tikpat ātri iespaidīga daļa no pirkumiem nonāk melnajā maisā uz izmešanu. Ātro modi var aprakstīt kā procesu, kurā tiek ātri izveidoti lēti, mūsdienīgi apģērbi, kas iedvesmojas no augstās modes un slavenībām. Taču šie apģērbi tiek ražoti un pārdoti masveidā, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu. Šīs nozares mērķis ir ātri ieviest jaunākos stilus tirgū, lai patērētāji varētu iegādāties jaunākās modes tendences, un nereti šie apģērbi tiek izmesti pēc tikai dažām nēsāšanas reizēm. Tas iet roku rokā ar uzskatu, ka apģērba atkārtošana ir modes pārkāpums, un tas veicina ideju, ka, lai būtu aktuāli, jāvalkā jaunākie modeļi, kad tie parādās.
Statistika rāda, ka uz katru Eiropas iedzīvotāju gadā tiek izmesti 12 kilogrami tekstilizstrādājumu. Bet kādēļ rodas tāds spiediens visu laiku tērēt savu laiku un naudu jauna apģērba iegādei? Tāpēc, ka modes industrija nemitīgi mainās, līdz ar to trendi iet uz priekšu un attīstās.
Mūsdienās būtisku ietekmi uz straujo tendenču maiņu rada sociālie tīkli, piemēram, TikTok, Instagram, u.c. Saikne starp tendencēm sociālajos medijos, ko īpaši veicina TikTok, un modes industrijas piedāvājumu nav nejauša. TikTok radītā ietekme uz modes industriju ir rezultāts tam, ka cilvēki sociālos medijus izmanto, lai dalītos ar ikdienišķiem paradumiem, piemēram, izvēlēto apģērbu konkrētajai dienai. Daļa cilvēku šādā veidā ir kļuvuši par "influenceriem" un izmanto apmaksātas reklāmas un produktu izvietošanu. Tomēr realitāte norāda uz šīs kultūras iezīmes negatīvajām sekām - influenceri ievērojami veicina ātrās modes attīstību. Tā, piemēram, tas, ka influenceri savos sociālo tīklu ierakstos ievieto saites apģērba iegādei, iepirkšanos sociālajos tīklos ir padarījis ļoti ērtu, veicinot pārmērīgas patērēšanas kultūru (angļu valodā "culture of overconsumption"). Tas veicina kapitālistisko mentalitāti, kas mudina veikt sasteigtus pirkumus, baidoties, ka prece ātri vien kļūs nepieejama, atstājot maz vietas pārdomātai izvēlei. Influenceriem ir liela nozīme šīs dinamikas stiprināšanā. Uzņēmumi iegūst ienesīgu peļņu, influenceri gūst ienākumus un saturu, ar ko dalīties, un patērētāji galu galā izdod savu naudu par šiem produktiem.
Līdz ar to ātrās modes zīmoliem neatliek nekas cits, kā milzīgos apjomos, neievērojot nekāda veida ilgtspējības principus, ražot arvien jaunas drēbes. Šeit nav runa par kvalitāti vai apģērba izturību (vides labbūtību pat nav vērts pieminēt), bet gan par "pirmais brauc – pirmais maļ", "ātrāk brauksi – tālāk tiksi", "nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu", utt. Trends jeb tendence un straujums ir ātrās modes atslēgvārdi.
Ilgtspējīgas modes un apģērbu cikliskuma ķēdes ir iespējamas, tomēr šajā gadsimtā patērētāji iegādājas aizvien vairāk apģērbu un to nēsā mazāk nekā jebkad agrāk, un ātri atbrīvojas no apģērba, tāpēc ka modes tendences strauji mainās. Šajā kontekstā ir svarīgi apzināties, ka tekstilindustrija ir būtisks klimata pārmaiņu veicinātājs. Ātrās modes biznesa modelis, kas paredz ātru apgrozījumu, lielu apjomu un lētas cenas, ir pakļauts spiedienam no patērētāju puses, jo tie pieprasa pārmaiņas.
Kāpēc tā ir problēma?
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc ātrā mode ir jāuztver par apdraudējumu, ir tās graujošā ietekme uz vidi un piesārņojumu. Nemitīgā ražošana un pakļaušanās trendu mainīšanās straujajam tempam ir viens no galvenajiem elementiem toksiskajā pārprodukcijas un patēriņa sistēmā, kas padarījusi modes industriju par vienu no lielākajiem vides piesārņotājiem pasaulē. Ātrās modes straujā ražošana, lētie materiāli un toksiskās krāsvielas apdraud vides daudzveidību un kvalitāti. Tas ietver tīra ūdens piesārņošanu, plastmasas mikrošķiedru izdalīšanos un resursu izsīkšanu. Apģērbu izmešana palielina tekstilizstrādājumu atkritumu daudzumu, radot slodzi zemei, bioloģiskajai daudzveidībai un augsnes kvalitātei. Pašlaik tikai 22% no patērētajiem tekstilizstrādājumiem tiek savākti atsevišķi atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei, bet pārējie atkritumi visbiežāk tiek sadedzināti, apglabāti poligonos vai nonāk Āfrikā. Ātrā mode būtiski un postoši ietekmē vides spēju evektīvi eksistēt.
Šajā kontekstā ir būtiski minēt arī to, ka toksisko vielu izplatīšanās vidē apdraud dzīvniekus un augus. Ķimikālijas iekļūst barības ķēdē caur uzsūkšanos zemē vai izdalīšanos ūdens resursos, līdz ar to nodarot nopietnu kaitējumu visai dzīvajai radībai, kas ir atkarīga no piekļuves barības vielām.
Papildus tam, ka šis process pamatīgi apdraud vidi, tas nodara arī būtisku kaitējumu civēkresursam. Personas, kas piedalās un iesaistās apģērbu masveida ražošanā, nereti nonāk nedrošos darba apstākļos ar zemu atalgojumu un bez pamattiesību ievērošanas.
Ātrā mode var arī ietekmēt patērētājus, veicinot "izmešanas" kultūru, jo produkti ir iestrādāti uz ātru nolietošanos un strauju tendenču rašanos. Tā veicina pārliecību, ka mums ir pastāvīgi jāiepērkas, lai saglabātu tendenci būt moderniem, kas rada vajadzību un nepietiekamības sajūtu. Pastāv arī bažas par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, jo nereti dizaineri apgalvo, ka mazumtirgotāji ir nelikumīgi masveidā ražojuši viņu izstrādājumus.
Kā to risina Eiropas Savienība?
Viens no Eiropas Savienības mērķiem saistībā ar vides piesārņojuma mazināšanu un klimatneitralitātes iegūšanu ir apturēt tekstilizstrādājumu nonākšanu atkritumos, kā arī veicināt to otrreizēju izmantošanu un attīstīt pārstrādes iespējas. Šis, kā arī citi mērķi saistībā ar klimatneitralitātes sasniegšanu, ir Eiropas zaļā kursa stūrakmeņi. Turpinot par tekstilmateriālu pārstrādi, statistikas dati norāda uz to, ka globālā mērogā vien 12% no šāda veida atkritumiem tiek pārstrādāti. Galvenā problēma slēpjas sarežģītajā tekstilizstrādājumu sastāvā. Tajā ir sajaukti pēc būtības un funkcijām atšķirīgi materiāli: dabīgās šķiedras, sintētiskie pavedieni, plastmasa un metāli. Šāds kopums veido sarežģīti atdalāmus materiālus. Piemēram, 100% kokvilnas t-kreklā bieži vien ir poliestera etiķetes un šujamie diegi. Džinsi parasti apvieno kokvilnas dziju ar elastānu, kā arī rāvējslēdzējus, pogas, poliestera šujamos diegus un dažādas krāsvielas krāsošanai.
Apģērbi parasti kalpo aptuveni 5 gadus, un pēc tam katru gadu pasaulē tiek likvidēti aptuveni 65-92 miljoni[1] tonnu tekstilizstrādājumu atkritumu. Tā rezultātā tiek zaudēti vērtīgi materiāli un palielinās neilgtspējīga atkritumu uzkrāšanās. Tekstilizstrādājumu sarežģītā daba ar cieši savītām šķiedrām un ķīmisko apstrādi, piemēram, krāsvielām, padara pārstrādi problemātisku. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešams sadalīt un atdalīt dažādas šķiedru sastāvdaļas efektīvai otrreizējai pārstrādei. Taču šis process ir ļoti laikietilpīgs un dārgs.
2022. gada 30. martā Komisija nāca klajā ar ES tekstilizstrādājumu ilgtspējas un aprites stratēģiju. Tās mērķis ir aptvert visu tekstilizstrādājumu aprites ciklu un ierosināt pasākumus, lai izmainītu veidu, kā tiek ražoti un izmantoti tekstilizstrādājumi. Stratēģijas nolūks ir īstenot praksē mērķus, kas izstrādāti Eiropas zaļā kursa (angļu valodā "European Green Deal"), aprites ekonomikas rīcības plāna (angļu valodā "Circular economy action plan") un tekstilrūpniecības nozares rūpniecības stratēģijas ietvaros. Svarīgs aspekts, par ko netiek daudz runāts, bet ES ir izrādījusi iniciatīvu aktualizēt šo jautājumu, ir pašu patērētāju izglītošana par ātrās modes atstātajām sekām. Ikdienas gaitā par to reti kurš aizdomājas vai pat vispār nav informēts par ātrās modes atstātajām sekām un to, kā ikviens patērētājs var to ietekmēt.
Līdz ar ES tekstilizstrādājumu ilgtspējas un aprites stratēģijas spēkā stāšanos, ir nostiprināti galvenie ES izvirzītie mērķi saistībā ar ātrās modes ierobežošanu. Viens no mērķiem ir nodrošināt, ka tekstilizstrādājumi kalpo ilgāk un tos ir vieglāk atkārtoti izmantot, labot un pārstrādāt. Tāpat stratēģijā tiek uzsvērts, ka nepieciešams aizliegt nepārdotu vai atgrieztu tekstilizstrādājumu iznīcināšanu. Šobrīd, kad ES tekstilizstrādājumu stratēģija ir pieņemta un uz tās pamata ir apstiprinātas dažādas regulas, apģērbu ražotājiem ir jābūt spējīgiem nodrošināt cilvēktiesību, sociālo un darba tiesību ievērošanu. Tāpat, balstoties uz šīm normām, ražotājiem ir jānosaka saistoši mērķi un pasākumi, kas attiecas uz visu tekstilizstrādājumu aprites ciklu.
Lai motivētu mazumtirdzniecības tīklus ievērot šos pienākums, iecerēts, ka šādiem uzņēmumiem nāksies maksāt par tekstilizstrādājumu atkritumu apstrādi atbilstoši daudzumam, ko sastāda apstrādājamie atkritumi. Tiek lēsts, ka par vienu kreklu, kas nonācis atkritumos, ražotājam būs jāmaksā vidēji 0.12 eiro. Šī pieeja stimulēs tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes procesu progresu Eiropas Savienībā. Ilgtermiņā šīs izmaiņas veicinās tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu apriti, atbalstīs ekonomikas cikla principus uzņēmējdarbībā un risinās ātrās modes izaicinājumus!
Vai ES izdosies to atrisināt?
Par ātro modi un šīs problēmas risināšanu tiek pausti dažādi viedokļi. Tā, piemēram, tiek izteikta kritika, ka, kamēr ātrās modes milži – H&M, ASOS, Zara, Shein – turpina piesaistīt un apkalpot tūkstošiem jaunu klientu katru dienu, nerodas pārliecība, ka ātrās modes tempi tuvākajā laikā varētu apslāpēties.
Eiropas Parliamenta deputāte Delara Burkhardt norāda, ka: "Patērētāji vien ar saviem iepirkšanās paradumiem nevar reformēt pasaules tekstilrūpniecības nozari. Ja mēs ļaujam tirgum pašregulēties, mēs atstājam atvērtas durvis ātrās modes modelim, kas ekspluatē cilvēkus un planētas resursus. ES ir juridiski jāuzliek par pienākumu ražotājiem un lielajiem modes uzņēmumiem darboties ilgtspējīgāk."
No vienas puses ir jāpiekrīt šim viedoklim, jo bez centieniem nekas neizmainīsies. Tāpēc ir būtiski saukt lietas īstajos vārdos un visbeidzot sākt atklāti runāt par problēmām, ko rada modes industrija. Jo vairāk par šīm problēmām tiks diskutēts, jo ātrāk varēs pamanīt pozitīvas pārmaiņas. Taču, kā norādīts citātā, svarīgas ir abas iesaistītās puses. Līdz ar to, lai mazinātu pieprasījumu, ir arī jāierobežo piedāvājumu klāsts, proti, ko ES paredz sasniegt, ieviešot jaunās ilgtspējības un cirkularitātes regulas.
Tomēr stāstam ir arī otra puse, kas nekādā veidā nerada labu iespaidu par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas Savienības cīņu pret ātrās modes piesārņojumu. Tā ir tieša veida realitātes pārbaude kontekstā par milzīgo tekstilmateriālu atkritumu daudzumu, kas nonāk trešajās pasaules valstīs, piemēram, Čīlē, Ghanā un Kenijā. Šajā situācijā paliek neatbildēts jautājums, vai jaunās ES regulas un stratēģijas risina ne tikai kritisko stāvokli ES valstīs saistībā ar ātrās modes radītajam problēmām, bet arī ārpus Savienības robežām, kur nonāk milzīgais tekstilmateriālu piesārņojums, no kā būtisku daļu sastāda tieši atkritumi no ES.
Noslēgums
Rezumējot, var secināt, ka Eiropas Savienība pavisam noteikti strādā, lai risinātu ātrās modes radītās problēmas. Taču vai jaunās regulas varēs ietekmēt pāreju uz ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu industriju Eiropā tā, lai arī ārpus tās robežām – citviet pasaulē, kur vides ilgtspējība un iedzīvotāju labbūtība ir pat tiešā veidā atkarīga no Eiropas valstu iedzīvotāju pieprasījuma-piedāvājuma paradumiem – izmaiņas būtu pozitīvas.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Jeannie Egan, Siyan Wang, Jialong Shen, Oliver Baars, Geoffrey Moxley, Sonja Salmon,“Enzymatic textile fiber separation for sustainable waste processing,” Resources, Environment and Sustainability, Volume 13, 2023, https://doi.org/10.1016/j.resenv.2023.100118.
