ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Personība

ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos amatu pārņem Čīles bijusī prezidente

Līdz ar 2018. gada 1. septembri Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos vietu ieņem jauna pārstāve – Mišela Bačeleta (Michelle Bachelet Jeria).

Evan Schneider / UN

Pirms jauno pienākumu uzsākšanas Mišelas Bačeletas karjera jau bijusi iespaidīga: divas reizes viņa tika  ievēlēta par Čīles prezidenti (2006. – 2010. gadā un 2014. – 2018. gadā), turklāt kā pirmā sieviete, kas Čīlē ieņēma šo amatu. Atzīts, ka līdz ar Bačeletas pirmo pilnvaru termiņu Čīlē iesākās jauna ēra, kas balstījās uz sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību. Šādas pārmaiņas novērtēja arī iedzīvotāji, par viņas atkārtotu ievēlēšanu nododot 62% balsu, Bačeletai kļūstot par pirmo atkalievēlēto prezidenti kopš 1932. gada.

Īpaši sasniegumi Bačeletai ir arī drošības jomā — no 2000. līdz 2002. gadam viņa bija pirmā aizsardzības ministre — sieviete ne tikai Čīlē, bet visā Latīņamerikā. Tiesa, šis karjeras solis ir visnotaļ saprotams, ņemot vērā, ka viņa papildus medicīnas grāda ieguvei ir studējusi arī militāro stratēģiju Čīles Nacionālajā Stratēģijas un Politikas akadēmijā un Starpamerikas Aizsardzības koledžā ASV. Kā Bačeletas darba kulminācija šajā amatā uzsverama vēsturiskā 2003. gada armijas vadītāja ģenerāļa un Pinočeta režīma līdzdalībnieka Huana Emilio Šeira (Juan Emilio Cheyre) deklarācija, ka militārie spēki vairs nekad nemēģinās sagraut Čīles demokrātiju.

Tomēr Mišelas Bačeletas prioritāte vienmēr ir bijušas sieviešu un meiteņu tiesības. Piemēram, starptautiskajā līmenī kā nozīmīgs atzīmējams fakts, ka 2011. gadā Bačeleta tika izvirzīta par pirmo UN Woman direktori, tādējādi kļūstot par organizācijas, kas visā pasaulē cīnās par sieviešu un meiteņu tiesībām, vadītāju. Savukārt, kā daži no viņas būtiskākajiem sasniegumiem prezidentūras laikā uzsverami Sieviešu un dzimuma līdztiesības ministrijas izveide, kvotu, kas pastiprinātu sieviešu politisko līdzdalību, pieņemšana, kā arī Civiltiesisko aktu likuma apstiprināšana, līdzsvarojot viendzimuma pāru tiesības. Pēc sava otrā prezidentūras termiņa beigām 2018. gadā Bačeleta tika izvirzīta par Māšu, Jaundzimušo un Bērnu Veselības Apvienības (alianses, kas apvieno vairāk kā 1000 organizācijas no 192 pasaules valstīm) priekšsēdētāju.

Mišelas Bačeletas aizrautīgā cīņa par cilvēktiesībām sākusies jau bērnībā, kurā viņai bija jācieš no noziegumiem pret pamattiesībām nedemokrātiska režīma ietvaros. Pinočeta vardarbīgā režīma rezultātā Bačeletas tēvs gāja bojā, savukārt, pati Mišela un viņas māte tika nolaupītas, šķirtas un spīdzinātas. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) priekšsēdētājs Antoniu Guterrešs (Antonio Guterres), norādījis, ka Bačeletas ārsta karjera, kas, visticamāk, saistāma ar bērnībā un jaunībā piedzīvoto, ļauj viņai saprast nepieciešamību nodrošināt cilvēku pamattiesības — it sevišķi vietās, kur nav nodrošināta veselības aprūpe un pastāv būtiski sociālo un ekonomisko tiesību aizskārumi.

2008. gada laikraksta Times atsauksmē par Bačeletu kā pasaules 15. ietekmīgāko sievieti, Hilarija Klintone (Hillary Clinton) izteica atziņu, ka “katrā valstī un katrā kontinentā, kur sievietes joprojām tiek uzskatītas pat otrās šķiras pilsoņiem, sievietes un vīrieši var iedvesmoties no tādiem līderiem kā Mišela Bačeleta — līderiem, kam piemīt tolerance un drosme, līderiem, kas nekad nepadodas un nekad nenodod”.

Iepriekšējais ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Zeids Rāds al Huseins (Zeid Ra’ad Al Hussein), savukārt, atzinis, ka Bačeletai piemīt “drosme, pārliecība, kaislība un absolūta nodošanās cilvēktiesībām”. Tā nu uz 4 gadiem, tai skaitā, ANO Cilvēktiesību deklarācijas 70. jubilejas gadā, Mišela Bačeleta kā ANO vadošā pārstāve cilvēktiesību jomā varēs ar savu paraugu un vērtībām sasniegt visu pasauli. Jācer, ka viņas darbs rezultēsies arvien plašākā cilvēku, kuru dzīves tiks uzlabotas un kuri tiks iedvesmoti cilvēktiesību aizsardzībai, lokā.