ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Nostāja

Cik liela nozīme var būt 40 sekundēm — ANO mudina pievērst uzmanību pašnāvību novēršanas stratēģijām

Pašnāvības ir otrs biežākais piecpadsmit līdz divdesmit deviņus gadus vecu jauniešu nāves iemesls. Katru gadu no pašnāvībām mirst 800,000 cilvēku — tātad katras 40 sekundes viens un kopumā vairāk nekā no kara un slepkavībām kopā. Turklāt — uz katru personu, kas izdara pašnāvību, ir vēl 20, kuri to mēģina.

US Mission Geneva / Flickr / CC BY-ND 2.0

Šo skumjo statistiku 10. oktobrī publicēja Pasaules Veselības Organizācijas pārstāvji, akcentējot pašnāvības novēršanu kā šīgada Pasaules garīgās veselības dienas centrālo tēmu.

Beidzot nepieciešams rīkoties

norādījis ANO Ģenerālsekretārs Antonio Guterres, pārāk ilgi sabiedrībā tikuši ignorēti ar garīgo veselību saistītie jautājumi. Līdz ar to tiem ir jāpievēršas nekavējoties, nodrošinot augstākas kvalitātes pakalpojumus un cīnoties pret sabiedrībā valdošajām stigmām.

Pagaidām tikai dažas valstis ir iekļāvušas pašnāvību novēršanu savu veselības prioritāšu sarakstā, un tikai 38 no visām pasaules valstīm ir izstrādāta nacionālā pašnāvību novēršanas stratēģija. Tas nozīmē, ka daudzviet garīgās veselības jautājumi netiek risināti pietiekamā mērogā un ar šiem jautājumiem saistītās stigmas un tabu neļauj cilvēkiem izbēgt no negatīvo domu purva. Īpaši apdraudētas ir iezemiešu komūnas un vīrieši, vecāki par 85 gadiem. 

Pasaules Veselības Organizācijas ieteikumi

ANO Īpašais ziņotājs veselības tiesību jomā Dainius Pūras savā 9. oktobra paziņojumā uzsvēra, ka nedrīkstētu pieļaut, ka stratēģija pret pašnāvību novēršanu ir vienkārši paaugstināts izrakstīto medikamentu skaits. Nozīmīga ir individuāla un uz mērķi virzīta pieeja katrai situācijai, kā arī kopienās un sociālajos faktoros, tai skaitā, autonomijā, tolerancē, tiesiskumā un veselīgās cilvēku savstarpējās attiecībās, balstīta aprūpe. Pasaules Veselības Organizācija, kuras 2013-2020. gada plāns ietver globālo pašnāvību skaita samazināšanu par 10%, savukārt ir apkopojusi vērtīgākus ieteikumus, kam vajadzētu palīdzēt samazināt pašnāvības gadījumu skaitu:

  • Pieejas samazināšana pašnāvības līdzekļiem
  • Atbildīga mediju reportāža
  • Aktīva rīcība skolās
  • Cilvēku ar garīgās attīstības un narkotisko vielu lietošanas traucējumiem agrīna identificēšana, ārstēšana un aprūpe
  • Nespecializētu veselības aprūpes darbinieku apmācība pašnāvnieciskas izturēšanās novērtēšanai un rīcībai ar to
  • Atbalsta nodrošināšana personām, kas mēģinājušas izdarīt pašnāvību 

Katram no šiem padomiem ir savs iemesls, un katra ievērošana var palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu. Piemēram, kā norādījis Starptautiskās pašnāvību novēršanas asociācijas pārstāvis Braiens Mišara, vairāk kā 150 zinātnieku pētījumi apliecina, ka sensacionāliem mediju paziņojumiem par pašnāvībām seko paaugstināts pašnāvību skaits, upuriem identificējoties ar sākotnējo publicitāti ieguvušo personu. Te atbildīga mediju rīcība būtu ļoti noderīga. Veco cilvēku pašnāvības varētu novērst, nodrošinot ģimenes klātbūtni, kas ļautu tiem izvairīties no vientulības. Kā būtisks arguments ņemams vērā arī fakts, ka dažiem medikamentiem, kas tiek izrakstīti, piemēram, pret Alcheimera slimību, ir biežs blakus efekts — depresija.

Pasaules Veselības Organizācijas mājaslapā atrodami arī dažādi resursi, kas pielāgoti noteiktu profesiju pārstāvjiem, piemēram, ģimenes ārstiem, skolotājiem, režisoriem un filmu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu darbiniekiem, tādējādi palīdzot īstenot visefektīvāko rīcību. Pieejams arī īpašs digitālajā vidē balstīts apmācību kurss, kas sniedz nepieciešamās zināšanas, lai persona izveidotu un uzturētu pašnāvības mēģinājumu un sevis savainošanas novēršanas sistēmas, kā arī publikācija un rīku apkopojums par sabiedrību un kopienu nozīmi pašnāvību novēršanā.

Vērts akcentēt, ka 10. septembrī norisinājās arī Pasaules pašnāvības novēršanas diena, kuras ietvaros uzsākta jauna akcija “40 rīcības sekunžu”. Katrs cilvēks ir aicināts padomāt, ko viņš spētu izdarīt 40 sekunžu laikā, lai palīdzētu samazināt pašnāvību skaitu — tā var būt saruna ar kādu personu, kas zaudējis tuvinieku, 40 sekunžu ilgs video, pieprasot politiķu rīcību, 40 sekunžu ilgs paziņojums darbiniekiem par to darbavietā pieejamajiem garīgās veselības resursiem vai jebkāda cita rīcība, kurai var būt negaidīti pozitīvas sekas.

Pievēršot uzmanību Latvijai

ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015. gadu, informē, ka Latvijā ir trešais augstākais pašnāvību līmenis Eiropas Savienībā. Tas vēl jo vairāk uzsver mūsu nepieciešamību rīkoties.

Slimību profilakses un veselības centrs mājaslapā apkopojis dažas pazīmes, kas ļauj citiem saprast, ka persona apsver pašnāvības izdarīšanu. Tāpat pieejami informatīvi materiāli “Pašnāvību novēršana: informatīvs materiāls mediju pārstāvjiem” un “Pašnāvību riska faktori”, kā arī ar psihiskās veselības jautājumiem saistīta mājaslapa nenoversies.lv.

Balstoties uz statistikas datiem un aptaujām, Latvijas Bērnu labklājības tīkla koordinatore, bērnu tiesību un interešu aizstāvības jomas eksperte Daiga Eiduka šī gada februārī uzsvēra, ka Latvijā ir arī ļoti augsts jauniešu pašnāvību skaits. Arī citos medijos lasāmas ne īpaši pozitīvas ziņas – lai gan speciālistu ir daudz, ne visi ir jauniešiem pieejami. Jauniešiem ir jāsakaras ar materiāla rakstura problēmām, aizskaršanu internetā un mobingu skolā. Trūkst arī sabiedrības intereses vai zināšanu, kā palīdzēt. Tas nozīmē, ka veicams vēl garš ceļš izglītošanas veicināšanā un procesu efektivizēšanā. Būtiska ir arī stigmas samazināšana — joprojām argumenti par mentālo veselību tiek uztverti ar aizdomām un neuzticību.

No otras puses, redzams arī progress — no šī gada 1. oktobra pusaudži bez maksas var saņemt profesionālu, pierādījumos balstītu palīdzību Garastāvokļa traucējumu programmas ietvaros. Ar šo pakalpojumu šogad plānots sniegt palīdzību vismaz 20, bet nākamgad — 80 pusaudžiem.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.