Publikācija

Cilvēktiesības 2018. gadā: starp populismu un spēcīgu pilsonisko sabiedrību

2019. gada janvārī publicēts starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch 29. gadskārtējais pārskats. Tajā analizēti galvenie cilvēktiesību jautājumi vairāk nekā 100 pasaules valstīs un teritorijās no 2017. gada beigām līdz 2018. gada novembrim. Ziņojuma ietvaros gan apskatītas galvenās cilvēktiesību problēmas, piemēram, neiecietība, populisms un vardarbība, gan arī pievērsta uzmanība sabiedrības grupām, kas cenšas ar šīm tendencēm cīnīties.

Gaismas un ēnas puses

2019. gada atzinumā galvenais uzsvars likts uz autokrātu un cilvēktiesību pārkāpēju arvien pieaugošo popularitāti. Organizācijas vadītāja Keneta Rota (Kennet Roth) ieskatā, pēdējo gadu laikā autokrāti cenšas mazināt demokrātiju, demonizējot un padarot par grēkāžiem neaizsargātās minoritātes, lai tādējādi iegūtu sabiedrības atbalstu. Šādas aktivitātes vājina varas kontroli, līdzsvaru starp varas atzariem neatkarīgu tiesu sistēmu un medijus. Tomēr ne viss ir tik slikti — pretreakcijā šīm aktivitātēm arvien spēcīgākas kļuvušas arī citas sabiedrības grupas, kurām nereti izdevies ietekmēt arī šķietami sadarboties neieinteresētas valdības. Īpašu lomu attīstībā spēlējusi arī Eiropas Savienība (piemēram, efektīvi īstenojot sankciju režīmus pret mazāk demokrātiskiem režīmiem), Apvienoto Nāciju Organizācija un citas valstiskās alianses, kuras atbalstījušas protesta grupas. Daudziem kritiķiem šis — pozitīvais — atzinuma aspekts ir radījis šoku, tomēr tieši tas dod cerību nākamo gadu attīstībai.

2018. gada traģēdijas

Kā dažus no svarīgākajiem ziņojumā ietvertajiem atzinumiem, jāuzsver, piemēram, arvien pieaugošo Ķīnas agresiju pret Honkongu — represiju līmenis atzīts kā augstākais kopš 1989. gada Tjanmeņas laukuma slaktiņa, kura ietvaros, varas pārstāvjiem ar armijas palīdzību cenšoties izklīdināt studentu protestu, bojā gāja vairāki simti cilvēku. Kā Indijas problēmas, savukārt, atzītas arvien pieaugošā neiecietība un vardarbība pret musulmaņiem, turklāt nosodīta arī Indijas premjerministra reakcija, tā vietā, lai cīnītos pret šo fenomenu, uzbrūkot pilsoniskajām grupām, kas uzdrošinājušās viņu kritizēt. Citās valstīs, piemēram, Marokā, uzmanība pievērsta netaisnīgiem tiesas procesiem, cilvēktiesību aktīvistu aizskaršanai, bērnu piespiedu laulībām un vardarbībai pret bēgļiem. Tikmēr Filipīnu unikālā situācija ir mudinājusi Human Rights Watch aicināt prezidentu Duterti izbeigt tā iesākto cīņu pret personām, kas ir atkarīgas no narkotikām. Protams, sava loma kritikas veltīta arī ASV nelegālo imigrantu jautājumam kontekstā ar bērnu un ģimenes tiesībām, Sīrijas jautājumam, kā arī citām ikdienā medijos aplūkotām problēmām. 

Sabiedrības iesaiste atmaksājas

Pretējas — pozitīvās — ziņas nāk, piemēram, no Malaizijas, Maldivu salām un Armēnijas, kur iedzīvotājiem ir izdevies mainīt pastāvošo kārtību un gāzt korumpētas valdības. Par būtisku atzīta arī pilsoņu aktivitāte, dodoties protestos Varšavā un Budapeštā. Liels sasniegums ir arī ANO Cilvēktiesību komisijas iniciatīva Rohinga genocīda jautājumā, tai apņemoties dokumentēt notiekošo un vākt pierādījumus potenciālajam tiesas procesam. Šī iniciatīva radusies brīdī, kad ANO Drošības padome bloķēja rezolūciju šajā kontekstā un jau šķita, ka starptautiski nozīmīgais jautājums tiks ignorēts. 

Savukārt, visvairāk dzīvību, Human Rights Watch ieskatā, iespējams, izglābts Sīrijā. Atzinīgi novērtēta Vācijas kancleres Angelas Merkeles aktivitāte, kopā ar citiem ES līderiem veiksmīgi izdarot spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai novērstu uzbrukumu Idlibas pilsētai. 

Skatoties uz mums

Varētu šķist, ka Latvijas nodaļas trūkums automātiski nozīmē, ka cilvēktiesību situācija mūsu valstī ir izcila. Tomēr, pirmkārt, visas Eiropas Savienības valstis ir aplūkotas vienas nodaļas ietvaros. Otrkārt, arī paši atzinuma autori norādījuši, ka “valsts nodaļas trūkums bieži vien atspoguļo personāla vai resursu ierobežojumus, un to nevajadzētu uzskatīt par komentāru par problēmas nozīmīgumu. Ir daudz nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, ko Human Rights Watch vienkārši nespēj risināt.” Turklāt daudzi no pasaules kontekstā aktuālajiem jautājumiem ir nozīmīgi arī mums. No otras puses — iespējams, ka šī ir iespēja kļūt par paraugu cilvēktiesību jomā un palīdzēt tiem, kam paveicies mazāk. Vismaz šādu ieteikumu organizācija Human Rights Watch ir izteikusi Vācijai.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.