ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Trauksmes celšana Ukraina Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Eiropas Padome: Latvijai vairāk jāveicina nacionālo minoritāšu integrāciju

Publiskots Eiropas Padomes Konsultatīvās komitejas par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību šā gada februārī pieņemtais viedoklis, aicinot Latvijas valsts iestādes veicināt nacionālo minoritāšu integrāciju un līdzdalību sabiedrībā, kā arī apkarot romu diskrimināciju.

Council of Europe / Sandro Weltin / CC BY-ND 2.0

Eiropas Padomes konsultatīvā komiteja ir neatkarīgu ekspertu orgāns, kas ir atbildīgs par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību piemērošanu dalībvalstīs, kā arī Eiropas Padomes konsultēšanu šajos jautājumos. Tās 18 ekspertus ievēl uz četriem gadiem. 

Komitejas secinājumi ir balstīti uz valdības nacionālajā ziņojumā sniegto informāciju, citiem rakstveida avotiem un Konsultatīvās komitejas vizītes laikā iegūto informāciju, tiekoties ar valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. 

Viedokļa pirmajā daļā sniegti Konsultatīvās komitejas galvenie secinājumi par progresu un problēmām attiecībā uz Vispārējās konvencijas īstenošanu Latvijā, bet detalizētāku izpratni par šiem secinājumiem var iegūt otrajā daļā, kur tie raksturoti sīkāk un sakārtoti atbilstoši Konvencijas pantiem. Trešajā daļā iekļautas rekomendācijas un noslēguma piezīmes, kas varētu kalpot par pamatu Ministru komitejas turpmākiem secinājumiem par Latviju. Viedoklī vērtēts Latvijas progress šajos jautājumos kopš 2013. gada.

Atzinīgi vērtētais progress

Komitejas viedoklī uzteikti Latvijas centieni samazināt valstī dzīvojošo nepilsoņu skaitu, īpaši pozitīvi uzsverot pasākumus, kas veicina Latvijas pilsonības iegūšanu dzimšanas brīdī un vecāka gadagājuma personām. Tāpat atzinīgi vērtēti valsts centieni sabiedrības integrācijā, veltot apjomīgus līdzekļus latviešu valodas prasmju apguvei, veicinot piederības sajūtu Latvijas valstij un cieņu pret tās unikālo kultūrtelpu, kā arī veidojot kopīgas sociālās atmiņas un sekmējot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vienlaicīgi uzsvērts, ka valsts atbalsta nacionālo minoritāšu kultūras centrus, un valstī pieejams plašs kultūras pasākumu un mediju klāsts mazākumtautību valodās. 

Viedoklī arī norādīts, ka kopumā sociālie pakalpojumi valstī tiek nodrošināti vienlīdzīgi. Taču atsevišķi ieskicētas sociālās grūtības, ar kurām saskaras romi, piemēram, saistībā ar mājokli, nodarbinātību, sociālajiem pakalpojumiem un izglītību. Šajā sakarā komiteja rekomendē valstij pielikt īpašas pūles, lai nodrošinātu romu bērniem vienlīdzīgas iespējas piekļūt kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos. 

Lielākā kritika attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanu

Tajā pašā laikā ziņojums akcentē arī problemātiskos jautājumus, īpaši kritisku nostāju paužot attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanu. Valsts iestādēm aktīvi veicinot latviešu valodas pārākumu visās dzīves jomās, tiek  samazināta tā telpa, kurā nacionālās minoritātes var paust savu etnisko un lingvistisko piederību. Viedoklī īpašas bažas šajā sakarā atspoguļotas attiecībā uz valsts pasākumiem, kas palielina latviešu valodas lietošanu mācību procesā tajās skolās, kurās šis process notiek mazākumtautību valodās, un prasību par centralizēto eksāmenu kārtošanu latviešu valodā. Viedoklī arī norādīts, ka valsts sabiedrības integrācijas centienus kavē latviešu vairākuma tieksme pēc etniskās nošķirtības, neradot to labo dinamiku, kas veicina cieņu pret daudzveidību sabiedrībā.