Publiskots Eiropas Padomes Konsultatīvās komitejas par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību šā gada februārī pieņemtais viedoklis, aicinot Latvijas valsts iestādes veicināt nacionālo minoritāšu integrāciju un līdzdalību sabiedrībā, kā arī apkarot romu diskrimināciju.
Eiropas Padomes konsultatīvā komiteja ir neatkarīgu ekspertu orgāns, kas ir atbildīgs par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību piemērošanu dalībvalstīs, kā arī Eiropas Padomes konsultēšanu šajos jautājumos. Tās 18 ekspertus ievēl uz četriem gadiem.
Komitejas secinājumi ir balstīti uz valdības nacionālajā ziņojumā sniegto informāciju, citiem rakstveida avotiem un Konsultatīvās komitejas vizītes laikā iegūto informāciju, tiekoties ar valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Viedokļa pirmajā daļā sniegti Konsultatīvās komitejas galvenie secinājumi par progresu un problēmām attiecībā uz Vispārējās konvencijas īstenošanu Latvijā, bet detalizētāku izpratni par šiem secinājumiem var iegūt otrajā daļā, kur tie raksturoti sīkāk un sakārtoti atbilstoši Konvencijas pantiem. Trešajā daļā iekļautas rekomendācijas un noslēguma piezīmes, kas varētu kalpot par pamatu Ministru komitejas turpmākiem secinājumiem par Latviju. Viedoklī vērtēts Latvijas progress šajos jautājumos kopš 2013. gada.
Atzinīgi vērtētais progress
Komitejas viedoklī uzteikti Latvijas centieni samazināt valstī dzīvojošo nepilsoņu skaitu, īpaši pozitīvi uzsverot pasākumus, kas veicina Latvijas pilsonības iegūšanu dzimšanas brīdī un vecāka gadagājuma personām. Tāpat atzinīgi vērtēti valsts centieni sabiedrības integrācijā, veltot apjomīgus līdzekļus latviešu valodas prasmju apguvei, veicinot piederības sajūtu Latvijas valstij un cieņu pret tās unikālo kultūrtelpu, kā arī veidojot kopīgas sociālās atmiņas un sekmējot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vienlaicīgi uzsvērts, ka valsts atbalsta nacionālo minoritāšu kultūras centrus, un valstī pieejams plašs kultūras pasākumu un mediju klāsts mazākumtautību valodās.
Viedoklī arī norādīts, ka kopumā sociālie pakalpojumi valstī tiek nodrošināti vienlīdzīgi. Taču atsevišķi ieskicētas sociālās grūtības, ar kurām saskaras romi, piemēram, saistībā ar mājokli, nodarbinātību, sociālajiem pakalpojumiem un izglītību. Šajā sakarā komiteja rekomendē valstij pielikt īpašas pūles, lai nodrošinātu romu bērniem vienlīdzīgas iespējas piekļūt kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos.
Lielākā kritika attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanu
Tajā pašā laikā ziņojums akcentē arī problemātiskos jautājumus, īpaši kritisku nostāju paužot attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanu. Valsts iestādēm aktīvi veicinot latviešu valodas pārākumu visās dzīves jomās, tiek samazināta tā telpa, kurā nacionālās minoritātes var paust savu etnisko un lingvistisko piederību. Viedoklī īpašas bažas šajā sakarā atspoguļotas attiecībā uz valsts pasākumiem, kas palielina latviešu valodas lietošanu mācību procesā tajās skolās, kurās šis process notiek mazākumtautību valodās, un prasību par centralizēto eksāmenu kārtošanu latviešu valodā. Viedoklī arī norādīts, ka valsts sabiedrības integrācijas centienus kavē latviešu vairākuma tieksme pēc etniskās nošķirtības, neradot to labo dinamiku, kas veicina cieņu pret daudzveidību sabiedrībā.
