2022. gada nogalē spēkā stājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedums lietā Drelons pret Franciju. Drelona kungam tika liegta iespēja būt asins donoram, jo viņš atteicās sniegt informāciju par to, vai viņam ir bijušas seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem, tādējādi neatklājot savu seksuālo orientāciju. ECT atzina, ka ir noticis tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, bet attiecībā uz diskrimināciju tā atzina pieteikumu par nepieņemamu. Attiecībā uz diskrimināciju spriedumā ir saskatāmi vairāki būtiski elementi, ko ECT varētu izmantot savā argumentācijā, ja nākotnē tai vajadzētu izskatīt līdzīgas lietas par kontrindikācijām asins ziedošanai, kas noteiktas vīriešiem, kuriem ir seksuālas attiecības ar vīriešiem.

Lietas fakti

Lietā Drelons pret Fanciju^[1] pieteikuma iesniedzējs Drelona kungs 2004. gadā devās uz asins ziedošanas vietu (turpmāk – EFS). Drelona kungs medicīniskās intervijas laikā, kas jāveic pirms asins ziedošanas, atteicās atklāt, vai viņam jebkad ir bijušas seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem. Tādēļ viņam tika atteikta iespēja būt asins donoram. Drelona kunga personas dati tika apkopoti un uzglabāti EFS uzturētā datorfailā. Personas datos tika ierakstīts, ka pieteikuma iesniedzējam tika konstatēta tobrīd pastāvīga kontrindikācija asins nodošanai (“FR08”), jo viņam iespējams bijušas dzimumattiecības ar citiem vīriešiem. 

Pieteicēja turpmākie divi asins ziedošanas mēģinājumi (2006. gadā un 2016. gadā) tika noraidīti, ņemot vērā personas datos ierakstīto kontrindikāciju, kas pieteicēju izslēdz no asins nodošanas subjektu loka. Otrajā asins ziedošanas mēģinājumā cita starpā netika ņemti vērā arī pieteicējam asins ziedošanas laikā veiktās bioloģiskās analīzes rezultāti, kas apliecināja viņa seronegativitāti.^[2]

2007. gadā pieteicējs iesniedza sūdzību Francijas tiesā, kurā apstrīdēja, pirmkārt, atteikumu 2004. un 2006. gadā ziedot asinis diskriminējošo raksturu un, otrkārt, atsaukšanos uz EFS datubāzē reģistrēto kontrindikāciju, ka pieteicējam bijušas homoseksuālas attiecības. Šo sūdzību tiesa noraidīja, un ar 2015. gada nolēmumu to par pamatotu atzina arī Kasācijas tiesa. Tiesa nolēma, ka šī prakse ir pamatota, ņemot vērā leģitīmo mērķi aizsargāt sabiedrības veselību.

Paralēli iepriekš aprakstītajam tiesvedības procesam pieteicējs divas reizes iesniedza sūdzības Valsts padomē par veselības ministra atteikumiem atcelt 2009. gada un 2016. gada dekrētus, ar kuriem ir juridiski noteiktas kontrindikācijas asins nodošanai (2009. gada dekrēts - asinis nevar nodot vīrieši, kuriem ir bijušas seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem; 2016. gada dekrēts - asinis nevar nodot vīrieši, kuriem ir bijušas seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem, ja vien nav pagājuši 12 mēneši kopš pēdējā seksuālā kontakta). 2016. gadā Valsts padome nolēma, ka par pirmo sūdzību nav jālemj, jo attiecīgais dekrēts tiesvedības laikā tika atcelts. 2017. gadā tā noraidīja arī otro sūdzību, nolemjot, ka pagaidu kontrindikācija, kurā noteikts 12 mēnešu periods, ir samērīga, ņemot vērā pieejamos zinātniskos datus.

ECT secinājumi

Drelona kungs pirmo pieteikumu ECT iesniedza 2016. gada 8. janvārī pēc tam, kad Kasācijas tiesa pasludināja 2015. gada spriedumu, bet otro – 2018. gada 8. jūnijā pēc tam, kad Valsts padome pieņēma 2017. gada nolēmumu. ECT spriedumā abus pieteikumus izskata kopā un savu argumentāciju sadala divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz to, ka EFS vāc un glabā datus, kas atspoguļo pieteicēja iespējamo seksuālo orientāciju, bet otrā – uz atteikumiem pieņemt asins ziedojumus no pieteicēja viņa seksuālās orientācijas dēļ.

ECT argumenti un pamatojums attiecībā uz sensitīvu datu vākšanu un glabāšanu

Abos pieteikumos Drelona kungs, pirmkārt, norādīja, ka personas datu, kas atspoguļo viņa iespējamo seksuālo orientāciju, vākšana un saglabāšana, pārkāpj viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pants).

ECT norādīja, ka ir notikusi iejaukšanās Drelona kunga tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību. Lai gan ECT konstatēja, ka iejaukšanās privātajā dzīvē ir tiesiska un tai ir leģitīms mērķis aizsargāt citu personu veselību, tā tomēr norādīja, ka EFS ir pārsniegusi savu rīcības brīvību. Veicot samērīguma pārbaudi, ECT ņēma vērā datu sensitīvo raksturu un atzina, ka prakse nav samērīga ar izvirzīto mērķi. ECT uzsvēra, ka savāktie personas dati ir neprecīzi, jo pieteicējs tikai atteicās atbildēt uz jautājumu par savu seksuālo orientāciju, un šo datu (kontrindikācijas) glabāšanas ilgums (vismaz 12 gadi) ir pārmērīgs. Līdz ar to ECT konstatēja tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu.

ECT argumenti un pamatojums attiecībā uz atteikumiem pieņemt asins ziedojumus no pieteicēja

Pieteicējs 2018. gada pieteikumā norādīja, ka atteikumi pieņemt asins ziedojumus no viņa, ir Konvencijas 8. panta, lasot to atsevišķi vai kopā ar Konvencijas 14. pantu, pārkāpums. Viņš pieteikumā apstrīdēja kontrindikācijas paredzamību un samērīgumu, jo tā ir bijusi vērsta pret visiem homoseksuāliem vīriešiem, lai gan tai drīzāk bija jāattiecas uz asins ziedošanas kandidātu individuālo seksuālo praksi. Pieteikuma iesniedzējs vienlaikus kritizēja šīs kontrindikācijas diskriminējošo raksturu, pamatojoties uz personas iespējamo seksuālo orientāciju.

ECT noraidīja šīs sūdzības, jo attiecībā uz 2006. un 2009. gada atteikumiem bija nokavēts sūdzības iesniegšanas termiņš. Savukārt sūdzību attiecībā uz 2016. gada atteikumu ECT noraidīja kā acīmredzami nepamatotu, jo sūdzība būtībā ir balstīta uz ministrijas dekrētu, kas vēl nebija spēkā atteikuma brīdī.

ECT secinājumu analīze

Drelons pret Franciju ļāva ECT precizēt savu nostāju par personas datu apstrādi saistībā personas seksuālo orientāciju un dzimumuzvedību. Ņemot vērā to, ka ECT konstatēja Konvencijas 8. panta pārkāpumu attiecībā uz personas datu apstrādi, vienlaikus tā ir palaidusi garām iespēju lemt par to, vai kontrindikācijas asins ziedošanai, kas attiecināmas uz vīriešiem, kam bijušas homoseksuālas attiecības, ir diskriminējošas.

Līdz ar to rodas jautājums, kādu nostāju ECT būtu varējusi ieņemt, ja tā lietu izskatītu pēc būtības arī šajā aspektā. Autori Titouan Berhaut-Streel un Charly Derave emuārā “Strasbourg Observers”^[3]  ir veikuši analīzi, kurā norādīti ECT judikatūras elementi, uz kuriem pati ECT varētu atsaukties, ja nākotnē izskatītu līdzīgu lietu.^[4] Minētā analīze balstās uz ECT tradicionālo pieeju, ko tā izmanto, izvērtējot, vai pastāv diskriminācija Konvencijas izpratnē.

Visupirms būtisks jautājums būtu, vai Konvencija vispār aizsargā tiesības uz asins ziedošanu, uz ko norādīja arī Francija.  ECT lietās E.B. pret Franciju^[5] un Fretté pret Franciju^[6] norādīja, ka saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem personām tiek nodrošinātas tiesības piedalīties īpašā “procedūrā” pirms asins ziedošanas (intervijas/anketas formā), kuras gaitā var konstatēt, vai konkrētā persona var ziedot asinis. Šajā ziņā asins ziedošana ietekmē dažādus indivīda privātās dzīves elementus, ko ECT ir aplūkojusi savā judikatūrā, piemēram, tiesības uz pašnoteikšanos, autonomiju un personīgo attīstību, tiesības kontrolēt savu ķermeni un tiesības veidot un attīstīt attiecības ar līdzcilvēkiem. Turklāt kontrindikācija, kuras pamatā ir asins ziedošanas kandidātu dzimumdzīve, ietilpst Konvencijas 8. pantā aizsargātās personiskās sfēras jomā.^[7] Līdz ar to var secināt, ka sūdzība, visticamāk, varētu ietilpt Konvencijas 8. panta tvērumā. 

Kā otrais aspekts būtu vērtējams, vai varētu būt saskatāma atšķirīga attieksme pret asins ziedotāju. Minētajā situācijā pastāv atšķirīga attieksme, jo vīriešiem, kuriem ir bijušas homoseksuālas attiecības (un pie kuriem iespējams pieder arī Drelona kungs), Francijā ir aizliegts ziedot asinis, pamatojoties tikai uz viņu iespējamo seksuālo praksi un orientāciju. Vēršoties tieši pret šādām personām, apstrīdētā kontrindikācija ievieš atšķirīgu attieksmi, kas balstīta uz divu aizliegto diskriminācijas pamatu – dzimuma (jo aizliegums vērsts pret vīriešiem) un seksuālās orientācijas (jo aizliegums vērsts pret homoseksuālu praksi) – sadursmi. Neraugoties uz lielāku HIV sastopamību un izplatību homoseksuālu vīriešu vidū, var teikt, ka homoseksuāli vīrieši ar potenciāli stabilām, seksuāli aizsargātām attiecībām vai seronegatīvisma pierādījumu atrodas līdzīgā situācijā kā citi kandidāti. Tādējādi atlases kritērijs (kontrindikācija), visticamāk, viedos atšķirīgu attieksmi, izslēdzot viņus no asins ziedošanas.

Visbeidzot jāvērtē, vai atšķirīgā attieksme varētu būt objektīvi un saprātīgi pamatota. Atšķirīga attieksme nav diskriminējoša, ja tā atbilst ECT judikatūrā nostiprinātajam samērīguma testam, kura mērķis ir noteikt, vai atšķirīgajai attieksmei ir leģitīms mērķis, kas sasniedzams ar piemērotiem un nepieciešamiem līdzekļiem, vienlaikus ievērojot šauro rīcības brīvību, kas atstāta valstīm, piemērojot Konvenciju attiecībā uz diskriminējošiem pasākumiem.^[8]

Izvērtējot to, kādēļ tika vākti pieteicēja personas dati, ECT spriedumā nenodalīja pieteicēja “seksuālo dzīvi un orientāciju”, tādējādi neņemot vērā Francijas argumentu, ka kontrindikācija “nav balstīta uz seksuālo orientāciju, bet gan uz seksuālo uzvedību”. Šādi rīkojoties, ECT faktiski piekrita Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) nostājai spriedumā lietā Léger^[9], kurā EST noraidīja līdzīgu Francijas argumentu. Seksuālā orientācija ir “apšaubāms” diskriminācijas pamats, un valstij ir šaura rīcības brīvība.^[10]  Atšķirīgas attieksmes attaisnošanai seksuālās orientācijas dēļ ir nepieciešami “īpaši pārliecinoši un būtiski iemesli”^[6][11], kas minētajā lietā visdrīzāk nebūtu  saskatāmi, un šāda pat argumentācija attiecas arī uz dzimuma pamatu.^[12]

Šajā lietā valsts rīcības brīvību vēl jo vairāk varētu sašaurināt tas, ka iespējams var runāt par īpaši neaizsargātu personu grupu. ECT spriedumā lietā Kijutins pret Krieviju^[13], kurā tika izskatīts jautājums par ārzemnieka uzturēšanās atļaujas pieteikuma noraidīšanu, cita starpā pamatojoties uz viņa HIV statusu, atzina, ka gadījumā, ja pamattiesību ierobežojums attiecas uz īpaši neaizsargātām sabiedrības grupām, kas iepriekš ir cietušas ievērojamu diskrimināciju, tad valsts rīcības brīvība ir ievērojami šaurāka un tai ir jābūt ļoti svarīgiem attiecīgo ierobežojumu iemesliem.^[13] Tāpat kā pieteikuma iesniedzējs, kam ir HIV Kijutina lietā, arī homoseksuālu vīriešu asins ziedošanas kandidāti, uz kuriem attiecas kontrindikācija, ir saskārušies ar “ievērojamu diskrimināciju pagātnē”, piemēram, no HIV atklāšanas līdz 1983. gadam HIV tika dēvēts par “ar gejiem saistītu imūndeficītu” (angļu valodā “GRID – Gay-related immune deficiency”) vai pat par “geju vēzi”. Tāpat ECT spriedumā lietā M.C. un A.C. pret Rumāniju ir norādījusi, ka “LGBT kopiena atbildētājā valstī atrodas nestabilā situācijā, jo pret to tiek vērsta negatīva attieksme”^[14]. Šāds ECT konstatējums ļauj secināt, ka īpaši neaizsargātām grupām piešķirto aizsardzību varētu attiecināt uz visu LGBT kopienu, tostarp pieteicēju.

Kā šis spriedums ietekmē Latviju?

Asins nodošanas kārtību Latvijā regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1037 „Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju donoriem par izdevumiem"^[15] (turpmāk – Noteikumi). Noteikumos ir noteikta informācija, ko nepieciešams saņemt no donora, kā arī uzskaitīti iemesli, kuru dēļ persona nevar būt asins donors. 

Tāpat kā rakstā aplūkotajā lietā, arī Latvijā donors sniedz rakstveida informāciju anketas formā un veic pārrunas ar ārstniecības personu. Asins donoru anketā^[16] nav iekļauti jautājumi par personas seksuālo orientāciju, bet ir atrodami citi jautājumi par personu seksuālo dzīvi, piemēram, “Vai Jums kādreiz ir bijušas seksuālas attiecības pret atlīdzību?” un “Vai Jums pēdējo 4 mēnešu laikā ir bijušas seksuālas attiecības ar personu, kura ir inficēta ar B un/vai C vīrusu hepatītu?”. Noteikumu 5. pielikumā kā viens no pastāvīgiem kritērijiem, ar kuriem donoriem aizliegts nodot asinis, ir “Dzimumuzvedība”. Proti, asinis ir aizliegts nodot personām, kuru dzimumuzvedības dēļ pastāv liels risks, ka tās varētu iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnes ar asinīm. Vērtējot minēto kritēriju saistībā ar asins donoru anketā ietvertajiem jautājumiem, var secināt, ka tas ir attiecināms uz vispārēju personu seksuālo uzvedību, kas nav saistīta tikai ar homoseksualitāti, un minētais ierobežojums ir saistīts ar citu pacientu interesēm uz veselību (proti, saņemt drošus asins komponentus). Līdz ar to, vērtējot Latvijā pastāvošo kārtību asins nodošanai, var secināt, ka homoseksuālām personām nav noteikts aizliegums nodot asinis. Jebkurš asins donors (gan homoseksuāla, gan heteroseksuāla persona) no ārstniecības personas var saņemt atteikumu asins nodošanai, ja ārstniecības persona konstatē, ka personai ir riskanta dzimumuzvedība.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} ECT 08.09.2022. spriedums lietā Drelons pret Franciju (pieteikuma Nr. 3153/16 un 27758/18). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-219069%22]}
2. ^{^} Seronegatīvs – apzīmē laboratorijas testa rezultātu, kas liecina, ka viela, kuru paredzēts atrast laboratorijas testā (piemēram, antiviela), testa rezultātos nav atrodama vai ir atrodama nelielos daudzumos. Seronegatīvs testa rezultātsnozīmē, ka cilvēks nav bijis inficējies ar vīrusu vai citu infekcijas ierosinātāju un pret to nav izveidojušās antivielas. Pieejams: https://www.cancer.gov/publications/dictionaries/cancer-terms/def/seronegative
3. ^{^} “Strasbourg Observers” – akadēmisks emuārs, kurā tiek diskutēts par aktualitātēm Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pieejams: https://strasbourgobservers.com/about/
4. ^{^} Blood donation by men having sexual intercourse with other men: a prospective analysis of Drelon v. France. Pieejams: https://strasbourgobservers.com/2023/03/21/blood-donation-by-men-having-sexual-intercourse-with-other-men-a-prospective-analysis-of-drelon-v-france/
5. ^{^} ECT 22.01.2008. spriedums lietā E.B. pret Franciju (pieteikuma Nr. 43546/02). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22appno%22:[%2243546/02%22],%22itemid%22:[%22001-84571%22]}
6. ^{a, b} ECT 26.05.2002. spriedums lietā Fretté pret Franciju (pieteikuma Nr. 36515/97). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22appno%22:[%2236515/97%22],%22itemid%22:[%22001-60168%22]}
7. ^{^} ECT 14.01.2020. spriedums lietā Beizaras un Levickas pret Lietuvu (pieteikuma Nr. 41288/15). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-200344%22]}
8. ^{^} ECT 23.07.1968. spriedums lietā “Par noteiktiem tiesību aktu aspektiem, kas saistīti ar valodu lietošanu izglītībā Beļģijā” pret Beļģiju (pieteikumu Nr. 1474/62; 1677/62; 1691/62; 1769/63; 1994/63; 2126/64). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-57525%22]}
9. ^{^} Eiropas Savienības Tiesas 29.04.2015. spriedums lietā C-528/13 Léger. Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164021&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=941564
10. ^{^} ECT 09.04.2003. spriedums lietā L. Un V. Pret Austriju (pieteikumu Nr. 39392/98 un 39829/98). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-60876%22]}. ECT 27.12.1999. spriedums lietā Smits un Greidijs pret Apvienoto Karalisti (pieteikumu Nr. 33985/96 un 33986/96). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-58408%22]}
11. ^{^} ECT 20.06.2017. spriedums lietā Bajevs pret Krieviju (pieteikumu Nr. 67667/09, 44092/12 un 56717/12). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22languageisocode%22:[%22ENG%22],%22appno%22:[%2267667/09%22,%2244092/12%22,%2256717/12%22],%22documentcollectionid2%22:[%22CHAMBER%22],%22itemid%22:[%22001-174422%22]}
12. ^{^} ECT 22.03.2012. spriedums lietā Konstantīns Markins pret Krieviju (pieteikuma Nr. 30078/06). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22fulltext%22:[%22Konstantin%20Markin%20v.%20Russia%22],%22documentcollectionid2%22:[%22GRANDCHAMBER%22,%22CHAMBER%22],%22itemid%22:[%22001-109868%22]}
13. ^{a, b} ECT 15.09.2011. spriedums lietā Kijutins pret Krieviju (pieteikuma Nr. 2700/10). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22fulltext%22:[%22Kiyutin%20v.%20Russia%22],%22documentcollectionid2%22:[%22GRANDCHAMBER%22,%22CHAMBER%22],%22itemid%22:[%22001-103904%22]}
14. ^{^} ECT 12.04.2016. spriedums lietā M.C. un A.C. pret Rumāniju (pieteikuma Nr. 12060/12). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22fulltext%22:[%22M.C.%20and%20A.C.%20v.%20Romania%22],%22documentcollectionid2%22:[%22GRANDCHAMBER%22,%22CHAMBER%22],%22itemid%22:[%22001-161982%22]}
15. ^{^} Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumi Nr. 1037 “Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju donoriem par izdevumiem”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/125683-noteikumi-par-cilveka-asinu-un-asins-komponentu-savaksanas-testesanas-apstrades-uzglabasanas-un-izplatisanas-kvalitates-un-dros...
16. ^{^} Asins donora anketa. Pieejams: https://www.vadc.lv/donoriem/asins-donora-anketa