ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Spriedums

ECT: aizliegums deputātiem parlamenta sēdē izmantot plakātus nepārkāpj izteiksmes brīvību

2024.gada 19.februārī spēkā stājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedums lietā Ikotity un citi pret Ungāriju (Ikotity and others v. Hungary). Šajā lietā tika vērtēts, vai izteiksmes brīvības ierobežojums, kas izpaudās kā aizliegums Ungārijas parlamenta deputātiem parlamenta sēdes laikā sava viedokļa paušanai izmantot plakātus, ir pieļaujams. Secinot, ka šāds ierobežojums ir samērīgs un nepieciešams, lai valsts varētu nodrošināt pienācīgu kārtību parlamentā un tā netraucētu funkcionēšanu, ECT atzina, ka Ungārija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) 10.pantu.

Simon Maisch / Unsplash

Lietas apstākļi

Lieta Ikotity un citi pret Ungāriju[1] ierosināta pēc Ungārijas parlamenta deputātu Istvana Ikotitija (István Ikotity), Bernadetas Szel (Bernadett Szél) un Roberta Benedeka Sallai (Robert Benedek Sallai) (turpmāk– Pieteikuma iesniedzēji) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji tiesā vērsušies par ECK 10.panta pārkāpumu, uzskatot, ka Ungārijas parlaments, aizliedzot viņiem parlamenta sēdē veiktās interpelācijas laikā savu viedokļu paušanai izmantot plakātus, nepamatoti ierobežojis viņu tiesības uz izteiksmes brīvību. 

Ungārijas Parlamentārais akts paredz, ka parlamenta vai komitejas sēdē nedrīkst uzstāties, demonstrējot priekšmetus, attēlus vai balss ierakstus (turpmāk – prezentācijas līdzekļi), izņemot 2.-3. punktā noteiktos izņēmumus. Izņēmuma gadījumos šo prezentācijas līdzekļu izmantošanu var atļaut Parlamentārā komiteja. Ņemot vērā iepriekš minēto, Pieteikuma iesniedzēji 2017. gada 1.martā vērsās Parlamentārajā komitejā (angļu valodā “House committee”) ar lūgumu atļaut parlamenta sēdē izmantot plakātus, kas vēstītu par Budapeštas attīstības plāna negatīvo ietekmi uz dabu. Komiteja izskatīja deputātu lūgumu, taču nespēja vienprātīgi vienoties, tādēļ lūguma izskatīšana saskaņā ar Parlamentārajā aktā noteikto procedūru tika nodota parlamenta priekšsēdētājam. Izskatījis Pieteikuma iesniedzēju lūgumu, parlamenta priekšsēdētājs, pamatojoties uz to, ka plakāti nesatur tādu informāciju, kas būtu absolūti vajadzīga viedokļa paušanai un galvenās domas prezentēšanai, nolēma, ka to izmantošana nav nepieciešama. Turklāt deputātiem ir iespēja izklāstīt savu viedokli mutvārdos, ievērojot parlamenta darbību regulējošos aktus. Šo iemeslu dēļ parlamenta priekšsēdētājs noraidīja Pieteikuma iesniedzēju lūgumu un neatļāva parlamenta sēdes laikā izmantot vizuālos prezentācijas līdzekļus. 

Neskatoties uz faktu, ka Pieteikuma iesniedzējiem iepriekš minētais lēmums tika rakstiski paziņots, 2017.gada 6.marta parlamenta sēdē deputāti pacēla 3 plakātus ar fotogrāfijām, kurās atspoguļota mežu izciršana un teksts “pirms un pēc”, tādējādi parādot Budapeštas pilsētas attīstības plāna īstenošanas potenciālās sekas uz pilsētvidi un dabu. Attiecīgi, tā kā viņiem nebija atļaujas plakātus izmantot, deputāti bija pārkāpuši Ungārijas Parlamentāro aktu. Konstatējot šo pārkāpumu, tā izskatīšana tika nodota tai pašai Parlamentārajai komitejai, kura jau sākotnēji bija izskatījusi Pieteikuma iesniedzēju lūgumu izmantot plakātus. Arī šajā reizē komiteja nenonāca pie vienbalsīga lēmuma par to, kādas sankcijas par veikto pārkāpumu deputātiem vajadzētu piemērot, tādēļ lietas izskatīšana atkal tika novirzīta pie parlamenta priekšsēdētāja. Parlamenta priekšsēdētājs nolēma deputātiem piemērot naudas sodu, kas izpaudās kā viņu nākamās mēneša algas apmēra samazināšana par 100 000 Ungārijas forintiem jeb aptuveni 320 eiro. Pieteikuma iesniedzējus šis lēmums neapmierināja, tāpēc viņi to apstrīdēja parlamenta Imunitātes komitejai, norādot, ka pieņemtās sankcijas un attiecīgie parlamenta noteikumi, kas aizliedz prezentācijas līdzekļu izmantošanu, neatbilst Konstitūcijai. Ar trim balsīm "par" un trim balsīm "pret" Imunitātes komiteja nesasniedza nepieciešamo balsu vairākumu, lai apmierinātu deputātu pieteikumu un atceltu parlamenta priekšsēdētāja pieņemto lēmumu. 

Visbeidzot Pieteikuma iesniedzēji lūdza parlamentam atcelt parlamenta priekšsēdētāja lēmumu un izvirzītās sankcijas, taču parlaments 2017. gada 3. aprīļa sēdē atstāja spēkā priekšsēdētāja lēmumu par sankciju piemērošanu. Secīgi, Pieteikuma iesniedzējiem tika samazināts viņu atalgojums. Tā kā pieņemtie lēmumi bija nelabvēlīgi un, pēc Pieteikuma iesniedzēju domām, arī izteiksmes brīvību ierobežojoši, Pieteikuma iesniedzēji vērsās ECT. 

Plakātu izmantošana kā viedokļa paušanas veids

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ECK 10.panta tvērumā ietilpst arī provokatīvas un uzmanību piesaistošos izteiksmes formas, kas šajā gadījumā tika realizētas ar plakātu palīdzību. Turklāt viņu izmantotie prezentācijas līdzekļi nebija pašmērķīgi, bet gan absolūti nepieciešami, lai nodotu vēstījumu par potenciālo ainavas un ekoloģiskās situācijas maiņu. 

Kā papildu argumentu Pieteikuma iesniedzēji izmantojuši faktu, ka plakātu izmantošana bija nepieciešama plašākas auditorijas uzmanības piesaistīšanai. Proti, ņemot vērā politisko situāciju Ungārijā, jo īpaši valdības kontroli pār valsts televīziju un radio un tās pārmērīgo pārstāvību plašsaziņas līdzekļos kopumā, plakātu izmantošana bija vienīgais veids, kā efektīvi piesaistīt plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tas arī tika veiksmīgi panākts, jo Ungārijas presē pēc parlamenta sēdes tika publicētas fotogrāfijas, kurās redzami Pieteikuma iesniedzēji ar plakātiem rokās. 

Savukārt Ungārijas valdības pārstāvji norādījuši, ka šādu viedokļu paušanai nebija nepieciešama plakātu izmantošana, savas nostājas parādīšanai būtu pieticis arī ar mutvārdos paustu vēstījumu. Tāpat norādīts, ka atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos bija iespējams iegūt arī, izmantojot citus līdzekļus un nepārkāpjot parlamenta noteikumus, taču konkrētus piemērus šiem citiem līdzekļiem Ungārija konkrēti nenosauc. Tajā pašā laikā Ungārija neapstrīd faktu, ka tikušas ierobežotas ECK 10.pantā minētās tiesības, taču šajā gadījumā tam ir bijis leģitīms mērķis un attaisnojums.  

Pieņemto lēmumu neobjektivitāte un sankciju samērīgums

Pieteikuma iesniedzēji apšauba komitejas un parlamenta priekšsēdētāja objektivitāti lēmumu pieņemšanā, jo gadījumos, kad parlamenta komiteja nevarēja panākt vienprātību, par atļaujas pieprasījumu lemj priekšsēdētājs, kurš ir koalīcijas loceklis. Tā kā Pieteikuma iesniedzēji pārstāv opozīciju, deputāti uzskata, ka tas varēja ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Tādējādi procedūra, pēc Pieteikuma iesniedzēju domām, neatbilda procesuālā taisnīguma standartiem. Ungārija šajā jautājuma savukārt uzsvēra, ka sankcijas piemērotas neatkarīgi no deputātu politiskās piederības.

Tāpat Pieteikuma iesniedzēji uzsvēra, ka algas apmēra samazināšana nav bijusi samērīga sankcija par plakātu izmantošanu. Proti, ir bijuši citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem būtu bijis iespējams sasniegt to pašu mērķi, piemēram, brīdinājums vai rājiens. Augstais naudas soda apmērs esot bijis acīmredzami nesamērīgs. Attiecībā uz šo argumentu Ungārijas valsts norādīja, ka brīdinājuma izteikšana nebūtu piemērota sankcija, jo Pieteikuma iesniedzēji, apzinoties, ka nav saņēmuši atļauju, tik un tā izmantoja plakātus. Pie tam bija iespējamas arī bargākas sankcijas, piemēram, izraidīšana no parlamenta sēdes, taču tās netika piemērotas.

ECT secinājumi

Kā jau iepriekš minēts, lietā nav strīda par to, ka ar lēmumu neatļaut plakātu izmantošanu ir ierobežotas ECK 10.pantā minētās tiesības uz izpausmes brīvību. Tāpat arī ECT neredzēja apstākļus, kas tai liktu domāt, ka šāds ierobežojums nav noticis. Šo iemeslu dēļ ECT uzreiz vērsās pie tiesību ierobežojuma vērtēšanas, proti, tiesa uzsvēra, ka iejaukšanos Pieteikuma iesniedzēju tiesībās uz vārda brīvību var attaisnot tikai tad, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir viens vai vairāki leģitīmi mērķi saskaņā ar ECK 10. panta 2. punktu un tas ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā.

Vispirms tiesa vērtēja, vai ierobežojums ir noteikts ar likumu. ECT šajā jautājumā nonāca pie apstiprinošas atbildes, ka ierobežojuma pamatā ir Ungārijas Parlamentārais akts, kurā noteiktie pienākumi un ierobežojumi ir formulēti pietiekami precīzi, lai Pieteikuma iesniedzēji varētu paredzēt sekas, ko viņu rīcība varētu radīt. Tiesa šim ierobežojumam saskatīja arī leģitīmu mērķi – novērst parlamenta darbības traucēšanu un nodrošināt tādu kārtību, lai Parlamentam būtu iespējams efektīvi strādāt. Secīgi, tiesa pievērsās ierobežojuma samērīgumam.

Šajā procesa stadijā tiesa izmantoja Karácsony un citi pret Ungāriju[2] spriedumā izstrādāto izteiksmes brīvības ierobežojuma samērīguma testu un skatīja divus aspektus: Pieteikuma iesniedzējiem nodrošināto procesuālo aizsardzību un ierobežojuma nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi. Šo aspektu analīzi tiesa sāka ar procesuālās aizsardzības vērtēšanu. Izskatot apstākļus, ECT secināja, ka Pieteikuma iesniedzējiem bija iespēja apstrīdēt parlamenta priekšsēdētāja lēmumu un paust savu viedokli Imunitātes komitejas sēdēs, kurās tika izskatītas pārkāpuma lietas pret katru deputātu un pieņemts lēmums. Pie tam Pieteikuma iesniedzējiem pēc Imunitātes komitejas lēmuma bija iespēja arī paust savu nostāju un argumentus brīdī, kad Imunitātes komitejas lēmumu galīgajā procesa posmā pārskatīja parlaments. Savukārt par Pieteikumu iesniedzēju izteikto viedokli, ka pieņemtie lēmumi nav bijuši objektīvi, tiesa norāda, ka tā nekonstatē pret Pieteikuma iesniedzējiem īstenotu atšķirīgu attieksmi nekā pret deputātiem no koalīcijas, vai ka sankcijas tika piemērotas ar mērķi apspiest opozīcijas pārstāvjus. Līdz ar to ECT secināja, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir tikusi nodrošināta pienācīga procesuālā aizsardzība lēmumu pieņemšanas procesā. 

Vērtējot ierobežojuma nepieciešamību, ECT uzsvēra, ka ir svarīgi nošķirt parlamentārās runas būtību un laiku, vietu un veidu, kādā šī runa tiek pausta. ECT uzskata, ka valstīm principā būtu patstāvīgi jāregulē viedokļa izteiksmes veids, kura pārbaudē tiesas kompetence ir ierobežota. Turpretim valstīm ir minimālas iespējas regulēt pašu parlamentāro runu saturu. Ņemot vērā valstu rīcības brīvību izteiksmes veida noteikšanā, ECT secina, ka šajā situācijā Ungārijas parlamentam bija kompetence aizliegt plakātu izmantošanu, jo šāds ierobežojums attiecas tikai uz izteiksmes veidu, taču ne uz pašu runas saturu un vēstījumu. ECT neuzskatīja, ka Pieteikumu iesniedzēji izvirzītie argumenti par plakātu nepieciešamību vēstījuma nodošanai ir pamatoti, kā arī norādīja nav ticis iesniegts pamatojums tam, ka uz plakātiem esošos attēlus nebūtu iespējams nodot pārējiem Parlamenta deputātiem kādā citā veidā. Tādēļ tiesa secināja, ka parlamenta priekšsēdētājs, īstenojot šo valstij esošo rīcības brīvību, nav pārkāpis Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz izteiksmes brīvību. 

Attiecībā uz deputātiem piespriestās sankcijas samērīgumu ECT norāda, ka Pieteikuma iesniedzēji, apzinoties, ka nav saņēmuši atļauju, tik un tā izmantoja plakātus. Secīgi šī rīcība var kalpot par pamatu piemērot preventīva rakstura sankciju, kuras mērķis ir uzturēt pienācīgu politisko debašu līmeni parlamentā un nodrošināt konsekventu pieeju disciplinārpārkāpumu gadījumu izskatīšanā. Turklāt Pieteikuma iesniedzēji nav izvirzījuši nekādus argumentus, kas pierādītu naudas soda ietekmi uz viņu finansiālo stāvokli. Tādēļ ECT secina, ka bijusi arī nepieciešamība ierobežot Pieteikuma iesniedzēju tiesības, lai sasniegtu leģitīmo mērķi. Līdz ar to ECT nolēma, ka ECK 10. pants nav pārkāpts.

Izteiksmes brīvība un valstu plašās iespējas to ierobežot 

Šis ECT spriedums ticis kritizēts par to, ka tas valstīm paver pārāk plašas iespējas un rīcības brīvību ECK 10.pantā minēto tiesību ierobežošanā. Proti, ECT ar spriedumu šajā lietā ir vienkāršojusi Karácsony un citi pret Ungāriju lietā izstrādāto samērīguma testu, vairākus apsākļus pamatojot ar parlamenta autonomijas principu. Pirmkārt, tiesa minimāli pievērsusies paša lēmuma būtības izvērtēšanai un tajā norādītās argumentācijas analīzei, aprobežojoties ar secinājumu, ka saskaņā ar Ungārijas konstitūciju un Parlamenta aktu šāda lēmuma pieņemšana bija tiesiska.[3] Tāpat ECT no Ungārijas valsts arī neprasīja padziļinātu argumentāciju par to, kā aizliegums izmantot plakātus reāli palīdzētu uzturēt kārtību parlamentā. Otrkārt, tiesa neanalizēja konkrētajā situācijā pieejamo procesuālo tiesisko aizsardzības līdzekļu efektivitāti. Tā apstājās pie vispārīga secinājuma, ka Pieteikuma iesniedzējiem bija iespēja lēmumu pārsūdzēt, kā arī izteikt savu viedokli lēmuma pieņemšanas procesā, taču nepievērsās faktam, ka lēmumu pieņēmēji un Pieteikuma iesniedzēji ir sava ziņā konfliktējošas puses Ungārijas parlamentā.[4] Treškārt, vērtējot Pieteikuma iesniedzējiem piemēroto sankciju samērīgumu, tiesa vien konstatēja, ka naudas soda piemērošana kalpo kā preventīvs līdzeklis, lai atturētu deputātus no šādas rīcības atkārtošanas. Savukārt līdzsvarošana starp piespriestās sankcijas ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējiem un parlamenta ieguvumu no sankcijas piemērošanas netika veikta. Visbeidzot, tiek pausts viedoklis, ka ECT vajadzēja vairāk pievērsties arī Pieteikuma iesniedzēju argumentam par mediju uzmanības piesaistīšanu, ņemot vērā, ka Ungārijā esošo plašsaziņas līdzekļu neatkarība šobrīd ir ļoti apšaubāma.[5] 

Nobeigumā jāsecina, ka šis spriedums valstīm vārda brīvības ierobežošanā dod plašas iespējas atsaukties uz savas autonomijas principu un tiesībām uz pašnoteikšanos, kura vērtēšanā ECT ir ierobežota kompetence. ECT šajā lietā varēja veikt plašāku izvērtējumu un sniegt padziļinātāku situācijas analīzi, kā arī argumentāciju saviem secinājumiem. Ņemot vērā Ungārijā pastāvošo tiesisko un politisko situāciju, kā arī faktu, ka tiesības uz izteiksmes brīvību ir viens no tiesiskas un demokrātiskas sabiedrības pamatiem, šāds izvērtējums no ECK būtu bijis ļoti vērtīgs un pat nepieciešams. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ ECT 2023.gada 5.oktobra spriedums lietā Ikotity and others v. Poland. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/#{%22itemid%22:[%22001-227736%22]}
  2. ^ ECT 2016.gada 17.maija spriedums lietā Karácsony un citi pret Ungāriju. Pieejams šeit: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-162831%22]} 
  3. ^ Ikotity and others v. Hungary: restricting the opposition’s freedom of expression through a wide margin of appreciation in the context of democratic backsliding. Pieejams šeit: https://strasbourgobservers.com/2023/12/05/ikotity-and-others-v-hungary-restricting-the-oppositions-freedom-of-expression-through-a-wide-margin-of-appreciation-in-the-context-of-a-democratic-backsliding/ 
  4. ^ Ikotity and others v. Hungary: restricting the opposition’s freedom of expression through a wide margin of appreciation in the context of democratic backsliding. Pieejams šeit: https://strasbourgobservers.com/2023/12/05/ikotity-and-others-v-hungary-restricting-the-oppositions-freedom-of-expression-through-a-wide-margin-of-appreciation-in-the-context-of-a-democratic-backsliding/ 
  5. ^ Decorum without democracy in the hungarian parliament: the grand chamber’s potential intervention in ikotity and others v hungary. Pieejams šeit: https://strasbourgobservers.com/2024/02/02/decorum-without-democracy-in-the-hungarian-parliament-the-grand-chambers-potential-intervention-in-ikotity-and-others-v-hungary/