2023. gada 11. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma vienbalsīgu spriedumu lietā Lalik pret Poliju, kurā konstatēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu. Savā nolēmumā ECT apstiprināja neformālās nopratināšanas prakses prettiesiskumu un atzina, ka process, kas balstīts uz pierādījumiem, kuri iegūti šādas prakses rezultātā, kopumā ir netaisnīgs.
Lalik pret Poliju – kas īsti notika?
Pšemislavs Laliks (Przemysław Lalik) (turpmāk - Pieteicējs) ir Polijas pilsonis. Pašlaik viņš izcieš brīvības atņemšanas sodu Zamoštas cietumā. Pieteicējs 2016. gada janvārī, būdams alkohola reibumā, aizdedzināja sava drauga virsjaku, kad viņa draugs atradās bezsamaņā uz pagraba grīdas. Viņš guva smagus 60 % ķermeņa un augšējo elpceļu apdegumus, kā rezultātā nomira.[1]
Pāris stundu laikā Pieteicējs tika aizturēts un nogādāts policijas iecirknī. Saskaņā ar valdības sniegto informāciju viņš tika informēts par savām tiesībām neilgi pēc ierašanās policijas iecirknī, lai gan tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi par to. Nākamajā rītā trīs policijas darbinieki viņu neformāli nopratināja gandrīz trīs stundas bez advokāta klātbūtnes. Par nopratināšanu netika sastādīts oficiāls protokols, bet viens no policistiem veica oficiālu pierakstu un parakstīja to. Nākamajā dienā pret Pieteicējs tika izvirzīta apsūdzība – slepkavība pastiprinošos apstākļos (sevišķa cietsirdība). Arī tad, kad Pieteicēju nopratināja prokurors, viņa advokāts nebija klāt, un Pieteicējs atzina savu vainu apsūdzībā. Kad advokāts ieradās un Pieteicējam bija iespēja ar viņu aprunāties, Pieteicējs atsauca iepriekš teikto un paziņoja, ka nav vēlējies nogalināt savu draugu.[2]
Tiesas procesa laikā Pieteicējs atzina, ka aizdedzinājis sava drauga jaku, taču paskaidroja, ka nekad nav vēlējies viņu nogalināt un ka iepriekšējā gada augustā viņš viņam izspēlēja līdzīgu joku, aizdedzinot kādu apģērba gabalu, taču viņam tas nekaitēja.[3]
Pieteicējam piesprieda 25 gadu cietumsodu. Polijas tiesu spriedumos bija skaidri minēti viņa neformālās nopratināšanas laikā sniegtie apgalvojumi, kuros viņš cita starpā apgalvoja, ka viņa draugs viņam esot bijis parādā naudu. Nacionālās tiesas uzskatīja, ka viņa teiktais ir īpaši ticams, jo viņš bija runājis spontāni un viņam nebija bijusi iespēja pārdomāt savu aizstāvības līniju. Pieteicēja advokāts konsekventi apgalvoja, ka, ja šie apgalvojumi tiktu izslēgti, Pieteicējam būtu draudējis maksimālais 12 gadu cietumsods par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas izraisīja nāvi. Šie apgalvojumi bija galvenais pierādījums Pieteicēja nodomam, un to dēļ viņš tika notiesāts par slepkavību.[4]
Tiesības uz taisnīgu tiesu – viena no personas cilvēktiesībām
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija)[5] 6.pants nosaka:
- Ikvienam ir tiesības uz taisnīgu, atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā. Tiesas spriedums pasludināms publiski;
- Ikviens, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu;
- Ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības vismaz:
a) tikt nekavējoties, saprotamā valodā un detalizēti, informētam par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu;
b) aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu, lai algotu aizstāvi, saņemt nozīmēta aizstāvja palīdzību bez maksas, ja tas nepieciešams tiesvedības interesēs;
c) uz bezmaksas tulka pakalpojumiem.[6]
Tādējādi ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu tiesu gan civillietās, gan krimināllietās, un visu cilvēktiesību efektīva aizsardzība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai jebkurā laikā ir praktiski pieejamas kompetentas, neatkarīgas un objektīvas tiesas, kas var un vēlas taisnīgi spriest tiesu. Pievienojot tam prokuroru un juristu profesijas, no kurām katrs savā kompetences jomā palīdz īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu, mēs iegūstam demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības tiesisko pīlāru, kas ievēro tiesiskumu.[7]
Jēdziena "neformāla nopratināšana” izpratne
Organizācija "Fair Trials" (globāla krimināltiesību uzraudzības organizācija, kas cīnās par taisnīgumu, vienlīdzību un tiesiskumu)[8] šajā lietā bija iesniegusi trešās personas pieteikumu par iestāšanos lietā, uzsverot tā dēvētās "neformālās nopratināšanas", kuras mērķis ir apiet Konvencijas 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā garantēto aizsardzību, proti, izveidot tādu nopratināšanas kategoriju, uz kuru neattiecas tiesības uz taisnīgu tiesu. ECT jau spriedumā lietā Ayetullah Ay pret Turciju ir atzinusi, ka "jebkura saruna starp aizturēto personu un policiju ir jāuzskata par formālu kontaktu, un to nevar raksturot kā neformālu nopratināšanu vai interviju". Tāpēc jebkura informācija, kas iegūta šādās neformālās sarunās, ir jāuzskata par nelikumīgu.[9]
Organizācija “Fair Trials” pievērš uzmanību saviem nesenajiem atklājumiem, kas gūti divus gadus ilgā pētījumā par nelikumīgu pierādījumu izmantošanu Eiropas tiesās. Aizdomās turamo nopratināšana bez advokāta klātbūtnes var sniegt vairākas tiešas un netiešas priekšrocības apsūdzības lietas izskatīšanai pat tad, ja aizdomās turētā liecības netiek ierakstītas vai formāli tiek izslēgtas no krimināllietas materiāliem. Daudzās civiltiesību sistēmās pierādījumu pieņemamības novērtējums tiek veikts lietas izskatīšanas laikā pēc būtības, un to veic tas pats tiesnesis(-i), kas arī pieņems galīgo spriedumu par vainu vai nevainīgumu. Tāpēc nelikumīgi iegūto liecību saturs, pat ja tās ir formāli apstrīdētas un izslēgtas no pierādījumiem, ir labi zināms tiesnešiem un, iespējams, ietekmēs to, kāds lēmums tiek pieņemts.[10]
Sprieduma galvenie secinājumi
ECT analizēja dažādus aspektus ar vispārīgā taisnīguma testu (tests, lai noteiktu, vai, neraugoties uz atsevišķiem pārkāpumiem, tiesas process kopumā ir bijis taisnīgs)[11], tostarp to, vai Pieteicējs atradās neaizsargātā stāvoklī, apstākļus, kādos pierādījumi tika iegūti, liecību būtību, to novērtēšanu un izmantošanu valsts iestādēs un to, vai kriminālprocesā tika piemērotas citas procesuālās garantijas.
ECT norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Pieteicējs apstrīdēja paskaidrojumu izmantošanu, ko viņš bija sniedzis policijai, nacionālās tiesas noraidīja viņa argumentus. Proti, apelācijas instances tiesa atsaucās uz attiecīgo augstākās tiesas judikatūru, atbilstoši kurai valsts tiesību akti neaizliedz spontāna paziņojuma veidā reproducēt liecības, ko sniegusi persona, kurai ir tiesības atteikties liecināt, piemēram, policijas darbinieka aizturēšanas laikā. Taču ECT neuzskatīja, ka Pieteicēja sniegtie paskaidrojumi policijas iecirknī būtu bijuši spontāni, ņemot vērā, ka tie tika sniegti trīs policistu klātbūtnē, kuri paši raksturoja darbību, kas ilga gandrīz trīs stundas, kā “iztaujāšanu” (kaut arī neformālu).[12]
Tāpat ECT atzīmēja, ka, lai arī Pieteicējam ir inkriminēta slepkavība, tomēr tas nenozīmē, ka valsts iestādes var ierobežot apcietinātās personas cilvēktiesības, kuras ietvertas Konvencijas 6. pantā, jo īpaši tiesības klusēt un tiesības neliecināt pret sevi. ECT arī norādīja, ka Polijas tiesību aktos ir paredzētas noteiktas procesuālās garantijas aizstāvībai. Proti, Pieteicēju visā tiesvedības laikā pārstāvēja advokāts. Viņam tika dota iespēja izklāstīt savu notikumu versiju un apšaubīt savākto pierādījumu ticamību, kā arī iespēja iesniegt papildu pierādījumus. Viņš varēja vēlreiz apstrīdēt apstrīdētos pierādījumus savā apelācijas un kasācijas sūdzībā. Nacionālajām tiesām bija pienākums izvērtēt apstrīdētos pierādījumus un pamatot savus secinājumus.
Tādējādi ECT konstatēja, ka neformālās nopratināšanas prakse pēc aizturēšanas pārkāpj Konvencijas 6. panta 3. punktā paredzētās garantijas, jo īpaši, ja aizturētais nav saņēmis nekādu informāciju par viņa tiesībām, jo tas nostāda aizturēto izmeklēšanas sākumā ļoti nelabvēlīgā situācijā. Nacionālās tiesas ne tikai atbalstīja šādu pieeju, bet arī tieši atsaucās uz Pieteicēja sākotnējiem paskaidrojumiem un īpaši tos izskatīja. Tādējādi ECT atzina, ka pret Pieteicēju ierosinātais kriminālprocess kopumā nav atzīstams par taisnīgu.[13]
Nobeiguma pārdomas
Kā skaidri parāda šī lieta, praksē pastāv dažādi veidi, kā nelikumīgus pierādījumus iekļaut krimināllietas materiālos – vai nu policijas darbinieku sastādītu piezīmju veidā vai arī izmantojot policijas liecības, kurām bieži vien tiek piešķirta augstāka ticamības pakāpe.
ECT sniegtā analīze spriedumā norāda uz reālajiem apstākļiem, kādos bieži vien notiek kriminālprocess. Situācija, kad persona sniedz apgalvojumus, kamēr tā nav informēta par savām tiesībām, kā arī bez advokāta klātbūtnes, apdraud procesa taisnīgumu kopumā, jo šo apgalvojumu izmantošana var būtiski ietekmēt izmeklēšanas gaitu par sliktu apsūdzētajam vai aizdomās turētajam.[13]
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Polijas Ombuda vēstule ministram. Pieejams: https://bip.brpo.gov.pl/sites/default/files/Wystapienie%20generalne%20-%20obronca%20od%20poczatku%20zatrzymania.pdf
- ^ ECT 2023. gada 11. maija spriedums lietā Lalik pret Poliju, Nr. 47834/19. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-224575
- ^ Polijas ministra vēstule Tiesībsargam. Pieejams: https://bip.brpo.gov.pl/sites/default/files/2021-10/Odpowiedz_MS_25.10.2021.pdf
- ^ Polijas Tiesībsarga vēstule ministram. Pieejams: https://bip.brpo.gov.pl/sites/default/files/Wystąpienie%20do%20Ministra%20Sprawiedliwości%20ws.%20zapewnienia%20dostępu%20do%20obrońcy%20już%20od%20chwili%20zatrzymania%20.pdf
- ^ Eiropas Cilvēktiesību konvencija - 6. Pants. Pieejams: http://fra.europa.eu/en/law-reference/european-convention-human-rights-article-6
- ^ Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību Konvencija. Pieejams: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/convention_lav
- ^ Tiesības uz taisnīgu tiesu: 1.daļa no izmeklēšanas līdz tiesvedībai. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Publications/training9chapter6en.pdf
- ^ Par mums. Pieejams: https://www.fairtrials.org/about-us/
- ^ ECT 2020. gada 27. oktobra spriedums lietā Ayetullah pret Turciju, Nr. 1191/08.Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-205373
- ^ ECT 2023. gada 11. maija spriedums lietā Lalik pret Poliju, Nr. 47834/19. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-224575
- ^ Prettiesiski iegūtu pierādījumu izmantošana kriminālprocesā Eiropas tiesās. Pieejams: https://www.cilvektiesibas.info/raksti/prettiesiski-iegutu-pieradijumu-izmantosana-kriminalprocesa-eiropas-tiesas
- ^ Apsūdzētā atzīšanās policijas sākotnējā izmeklēšanā, nebūdams informēts par savām tiesībām un bez advokāta klātbūtnes. Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums. Pieejams: https://www.echrcaselaw.com/en/echr-decisions/the-confession-of-the-accused-in-the-preliminary-police-investigation-without-being-informed-of-his-rights-and-without-the-presence-of-a-lawyer-violation-of-the-right-to-fair-trial/
- a, b ECT: "neformāla" nopratināšana policijā pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu. Pieejams: https://www.fairtrials.org/articles/news/ecthr-informal-questioning-violates-right-to-fair-trial/
