ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Trauksmes celšana Ukraina Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Rādīt visas tēmas

Lēmums

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida Aivara Lemberga sūdzību par tiesību uz vēlēšanām iespējamu pārkāpumu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas komiteja trīs tiesnešu sastāvā 2018. gada 11. oktobrī paziņoja lēmumu lietā Lembergs pret Latviju, kurā tā vienbalsīgi noraidīja Aivara Lemberga sūdzību par tiesību uz vēlēšanām iespējamu pārkāpumu. Šo sūdzību Tiesa izskatīja, nelūdzot Latvijas valdības viedokli.

© ECT

Savā 2017. gada 22. augustā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa) iesniegtajā sūdzībā Aivars Lembergs (iesniedzējs), atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 3. pantu, sūdzējās par liegumu ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Iesniedzējs apgalvoja, ka vēlētāji bija izteikuši savu gribu, ievēlot iesniedzēja partiju Ventspils domē, savukārt veiktās aptaujas liecināja, ka vēlētāji vēlas redzēt iesniedzēju Ventspils domes priekšsēdētāja amatā. Tomēr iesniedzējam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis — aizliegums ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu — liedza viņam atrasties šajā amatā. Iesniedzēja ieskatā tas pārkāpj Konvencijas 1. protokola 3. pantā garantētās tiesības uz vēlēšanām.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms atgādināja, ka Konvencijas 1. protokola 3. pants garantē gan tiesības vēlēt, gan kandidēt vēlēšanās. Šī Konvencijas norma attiecināma tikai uz likumdevēja vēlēšanām, tomēr termins “likumdevējs” 1. protokola 3. panta izpratnē nenozīmē tikai nacionālo parlamentu, jo tas ir interpretējams atbilstoši katras valsts konstitucionālajai sistēmai. Taču Konvencijas sistēmas institūcijas citās lietās jau ir secinājušas, ka pašvaldības nav “likumdevējs” Konvencijas 1. protokola 3. panta izpratnē. Lai gan likumdevēja funkcijas var nebūt tikai parlamenta ekskluzīva kompetence, tomēr pilnvaras izdot saistošus noteikumus un citus likumpakārtotus aktus, kas daudzās Konvencijas dalībvalstīs ir nodotas vietējām pašvaldībām, ir jānodala no likumdevēja varas, kas ir ietverta Konvencijas 1. protokola 3. pantā.

Pievērošoties iesniedzēja sūdzībai, Tiesa uzsvēra, ka atbilstoši Satversmes 64. pantam Latvijā likumdevēja varu īsteno Saeima, un īpašos gadījumos — tauta. Pilsētu un novadu domēm piešķirtās tiesības izdot noteikumus ir ierobežotas to funkciju veikšanai, kuras pašvaldībām noteiktas likumā vai Ministru kabineta deleģējumā. Pašvaldībām deleģēto funkciju un uzdevumu izpildes likumīgumu un efektivitāti pārrauga Ministru kabinets. Savukārt domes priekšsēdētāja pilnvaras ietver domes darba vadīšanu un pārstāvību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām.

Tiesa atzina, ka Latvijā pilsētu un novadu domes un to priekšsēdētāji neīsteno likumdošanas varu, tādēļ nav “likumdevēji” Konvencijas 1. protokola 3. panta izpratnē. Tiesa secināja, ka iesniedzēja sūdzība tādēļ neietilpst Konvencijas 1. protokola 3. panta tvērumā un ir noraidāma kā nepieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības.

Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Fakti lietā Aivars Lembergs pret Latviju

Iesniedzējs ir politiskās partijas Latvijai un Ventspilij līderis.

2007. gada 14. martā iesniedzējam tika uzrādītas apsūdzības par kukuļošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas.

2007. gada 13. augustā iesniedzējam tika piemērots drošības līdzeklis — noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot iesniedzējam ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Iesniedzējs piemēroto drošības līdzekli pārsūdzēja, tomēr Kurzemes apgabaltiesa 2008. gada 22. februārī to atstāja spēkā.

Iesniedzējs regulāri (2010. gada 19. augustā, 2012. gada 7. maijā, 2014. gada 30. jūnijā, 2016. gada 16. maijā un 2017. gada 11. janvārī) iesniedza lūgumus piemērotā drošības līdzekļa pārskatīšanai un atcelšanai, tomēr visi viņa lūgumi tika noraidīti.

Neskatoties uz to, 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās iesniedzējs tika ievēlēts Ventspils pilsētas domē, kā arī tika ievēlēts domes priekšsēdētāja amatā.