Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi jūlijā un augustā

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada jūlijā un augustā pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Olivieri v. France (spriedums pieejams franču valodā). Lietas faktiskie apstākļi notikuši pirms 2011.gada 14.aprīļa likumu reformas. Līdz šai reformai likums neparedzēja, lai aizturētai personai, kamēr tā atrodas policijas iecirknī un tiek pratināta, tiktu paziņots par tiesībām klusēt un pieaicināt aizstāvi. Tā tas bija noticis iesniedzēja gadījumā. Iesniedzējs netika informēts par savām tiesībām klusēt, un viņam nebija nodrošināta advokāta klātbūtne pratināšanas laikā. Viņš ticis pratināts bez advokāta klātbūtnes 10 stundas, pēc kurām viņš atzinis savu vainu. ECT konstatēja, ka šī atzīšanās bija vienīgais notiesājošā sprieduma pamats. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Larrañaga Arando and Others v. Spain. Iesniedzēji bija radinieki cilvēkiem, kas gāja bojā teroristu uzbrukumos. Valsts par to viņiem izmaksāja kaitējuma kompensāciju. Vēlāk tika pieņemts jauns likums, un viņi lūdza papildu kompensāciju, taču šoreiz viņiem tika atteikts, jo bojā gajušie bijuši teroristu organizācijas ETA biedri. Iesniedzēji uzskatīja, ka šāds atteikums pārkāpj nevainīguma prezumpciju, jo viņu bojā gājušie tuvinieki netika par to notiesāti. ECT norādīja, ka nevainīguma prezumpcija attiecas arī uz gadījumiem, kad ir bijis kriminālprocess, kas beidzies ar citu iznākumu, nevis notiesāšanu. Proti, valsts pēc šāda procesa noslēgšanās nevar izturēties pret personu kā pret vainīgo. ECT konstatēja, ka kriminālprocess pret iesniedzēju tuviniekiem tika izbeigts viņu nāves dēļ. Taču netika konstatēta cēloņsakarība, ka kompensācija radiniekiem būtu atteikta šī nepabeigtā kriminālprocesa dēļ. ECT konstatēja, ka nav piemērojams ECK 6. pants.

Rustavi 2 Broadcasting Company Ltd and Others v. Georgia. Iesniedzēji sūdzējās par tiesnešu neobjektivitāti, izskatot lietu par televīzijas stacijas piederību. Viņi norādīja uz virkni problēmu, piemēram, tiesneša sieva Facebook esot negatīvi izteikusies par Rustavi 2. Tomēr viņa nekādā veidā nebija komentējusi īpašumtiesību strīda iespējamo iznākumu. Saskaņā ar Bangaloras tiesnešu ētikas principiem tiesnesis nedrīkst pieļaut, ka viņa ģimenes locekļi ietekmē tiesas spriešanu. Tomēr šī prasība nevarēja liegt tiesneša ģimenei paust viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, kaut ir nepieciešams ievērot piesardzību, jo tuvu ģimenes locekļu aktivitātes var radīt sabiedrībā aizdomas par tieneša neobjektivitāti. Konkrētajā lietā  pieteicēji nebija uzrādījuši nekādus pierādījumus, ka tiesnesi būtu ietekmējuši viņa sievas publiskā telpā paustie viedokļi. Turklāt tiesnesis norādīja, ka ne vien nav pievienojies šiem sievas izteikumiem, bet pat nav zinājis par to eksistenci. No objektīva novērotāja skatpunkta raugoties, tiesnesis bija pietiekami distancējies no viņa sievas publicētajiem viedokļiem Facebook. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Rook v. Germany. Izmeklēšanas laikā tika ievākts milzīgs daudzums informācijas – ap 14 miljoniem elektronisko failu, to skaitā 45 000 telefona zvanu ierakstu. Iesniedzējs uzskatīja, ka viņa advokātam nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar visiem pierādījumiem. ECT konstatēja, ka iesniedzējam bija 3 aizstāvji, no kuriem tikai viens interesējās par piekļuvi šiem datiem. Lietā no visiem iegūtajiem datiem bija izdalīti 1100 faili, kas tika atzīti par saistītiem ar apsūdzību. Taču aizstāvim tika sniegta iespēja iepazīties arī ar pārējiem un tika nodrošināta palīdzība atrast nepieciešamos datus pēc selektīviem kritērijiem. ECT atzina, ka 3,5 mēneši bija pietiekams laiks, lai aizstāvība iepazītos ar lietas materiāliem. Turklāt Konvencijas 6. panta trešā daļa neparedz konkrētu laika periodu, kurš jānodrošina aizstāvībai līdz pirmajai tiesas sēdei. Laiks iepazīties ar lietas materiāliem ir paredzēts līdz tiesvedības beigām. Netika konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Yankov v. Bulgaria. Iesniedzējs bija notārs, kas tika krimināli notiesāts par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Likums paredzēja šādā gadījumā viņu atcelt no amata. Lēmumu pieņēma Notāru padome, un tas nebija pārsūdzams. ECT konstatēja, ka Padomei nebija rīcības brīvības, jo likums paredzēja obligātu notāra atcelšanu no amata šādos ganījumos. Nebija strīda par faktiem un tiesībām. Nav piemērojams ECK 6. pants.

Svanidze v. Georgia. Iesniedzēju notiesāja aizvietotājtiesnesis, balstoties tikai uz tiesas sēžu protokoliem un liecinieku liecību pierakstiem. Tiesnesis nebija piedalījies pierādījumu tiešā pārbaudē, nebija uzklausījis 17 lieciniekus, 2 ekspertus un līdzapsūdzētos, kā arī noraidīja lūgumu uzklausīt jauni pieteiktos lieciniekus. Arī apelācijas instances tiesa nepārbaudīja pierādījumus tieši, kaut iesniedzēja to lūdza. ECT lēma, ka pārkāpts procesa tiešuma princips un konstatēja ECK 6. panta pārkāpumu.

Júlíus Þór Sigurþórsson v. Iceland. Augstākā tiesa atcēla attaisnojošu spriedumu, un notiesāja iesniedzēju ar nosacītu brīvības atņemšanu, jo uzskatīja vairākas liecības par neuzticamām, tomēr tiesas sēdē lieciniekus atkārtoti nenopratināja, kaut tai bija tādas tiesības. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums, jo persona notiesāta bez tiešas pierādījumu pārbaudes veikšanas.

Magnitskiy and Others v. Russia. Persona pēc savas nāves tika notiesāta par nodokļu krāpšanu. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums, jo tādā veidā pārkāpti vairāki taisnīgas tiesas principi.

Spīdzināšanas aizliegums

Izmestyev v. Russia (spriedums pieejams franču valodā). Neatbilstoši apstākļi pirmstiesas apcietinājumā un transportējot no tiesas sēdēm un uz tiesas sēdēm. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.

R.S. v. Hungary. No iesniedzēja piespiedu kārtā tika paņemts urīna paraugs (izmantojot katetru). ECT norādīja, ka vispārīgi nav aizliegta analīžu ņemšana piespiedu kārtā, lai iegūtu pierādījumus. Tomēr šai rīcībai jābūt pamatotai, īpaši tik invazīvu metožu gadījumā. Svarīgi faktori, kas jāņem vērā: cik ļoti bija nepieciešama piespiedu iejaukšanās; personas veselības riski; veids, kādā tika īstenota procedūra un ciešanas, kas personai tika radītas; medicīniskās uzraudzības pakāpe un ietekme uz personas veselību. Konkrētajā gadījumā konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.

Korban v. Ukraine. Iesniedzēja – apsūdzētā atrašanās “būrī” tiesas sēdes laikā, turklāt tiesas sēde notika dažas dienas pēc iesniedzēja pārciestas smagas operācijas. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.

Volodina v. Russia. Neadekvāta valsts rīcība, lai aizsargātu vardarbības ģimenē upuri. ECT atzīmēja, ka problēmas ir sistēmiskas, un valstī nav ieviests attiecīgs regulējums: nav vispār definēta vardarbība ģimenē kā atsevišķs vardarbības veids, par kuru paredzēta atsevišķa atbildība, kā arī nav ieviesti mehānismi tās novēršanai,  piemēram, aizliegums tuvoties. Saskaņā ar nacionālo likumdošanu krimināllietas par fizisku vardarbību ģimenē varēja ierosināt un izmeklēt tikai uz privāta pieteikuma pamata, kurš turklāt vēl jāpamato ar pašas pieteicējas – upura savāktiem pierādījumiem, kas uzskatāms par neadekvātu slogu. Konstatēts 3. panta un 14. panta pārkāpums (jo disproporcionāli ietekmētas sievietes).

Tiesības uz privāto dzīvi

Izmestyev v. Russia (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējam – uz mūžu notiesātajam ieslodzītajam divus gadus bija jācieš ļoti stingri satikšanās ierobežojumi ar radiniekiem – personīgas satikšanās reizi 6 mēnešos, ne ilgāk kā 4 stundas un nepārtraukta, 24 stundu diennaktī, video uzraudzība, kas nenodrošināja nekādu privātumu. Šādam režīmam ECT nekonstatēja pamatotus un skaidrus iemeslus, kas būtu nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Gorlov and Others v. Russia. Iesniedzēji bija ieslodzītie, kas tika pakļauti pastāvīgai videonovērošanai, ko bieži veica arī sardzes – sievietes. ECT konstatēja, ka likums vispārīgi pieļāva videonovērošanu, taču neparedzēja konkrētākus nosacījumus. Ieslodzīto videonovērošana nebija pakļauta individuālam izvērtējumam. ECT konstatēja ECK 8. panta pārkāpumu.

Zu Guttenberg v. Germany (lēmums pieejams franču valodā). Prese publicēja politiķa rezidenču foto. ECT konstatēja, ka nacionālās tiesas bija kvalitatīvi izvērtējušas divu pretējo interešu samērīgumu, proti, iesniedzēja tiesības uz privāto dzīvi un laikraksta tiesības uz izteiksmes brīvību. Pieteikums atzīts par nepieņemamu, attiecīgi nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Glaisen v. Switzerland (lēmums pieejams franču valodā). Iesniedzējs – persona ar invaliditāti sūdzējās, ka tai bija liegta pieeja privātam kinoteātrim, lai noskatītos filmu, kas nebija redzama kinoteātros, kuros bija pieeja personām ar invaliditāti. Viņš vērsās nacionālajā tiesā saistībā ar diskrimināciju, taču viņa prasība tika noraidīta. ECT citstarp atzīmēja, ka nacionālā tiesa pietiekami pamatojusi, kāpēc konkrētos apstākļos iesniedzējam netika liegta iespēja vest dzīvesveidu, kas attīstītu viņa personību, netika liegtas iespējas veidot un uzturēt attiecības ar citiem cilvēkiem, kas valstij būtu jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti. ECT ar lēmumu konstatējusi, ka ECK 8. un 10. pants nav piemērojams.

Tiesības uz vārda brīvību

Önal v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējam piederēja izdevniecība, kas publicēja grāmatu, kurā tika saskatītas valsts galvas apvainošanas tendences. Iesniedzējs tika krimināli sodīts. Konstatēts ECK 10. panta pārkāpums.

Brzezinski v. Poland (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējs politiskas kampaņas ietvaros publicēja brošūru, kurā kritizēja vietējo domi. Tiesa lika viņam pārtraukt brošūras izdošanu, atsaukt ziņas un publicēt ziņu labojumu divos vietējos laikrakstos, kā arī samaksāt naudas summu. Konstatēts ECK 10. panta pārkāpums.

Tiesības uz īpašumu

Svitlana Ilchenko v. Ukraine. Iesniedzēja izmantoja uz valsts zemes atrodošos padomju laikā būvētu, taču vēlāk privatizētu garāžu. Uz šīs zemes tika nolemts attīstīt nekustamo īpašumu komerciālos nolūkos. Tika nolemts nojaukt garāžu, taču iesniedzējai netika izmaksāta kompensācija par viņas privātīpašuma nojaukšanu. Konstatēts ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Sadocha v. Ukraine. Muitā tika konfiscēta nedeklarēta skaidra nauda – 31 000 euro. ECT atzina, ka šāda iejaukšanās – visas nedeklarētās skaidrās naudas konfiscēšana – ir nesamērīga ar nodarījumu, jo iesniedzējai nebija nolūka naudu slēpt, kā arī naudai bija legāla izcelsme. Konstatēts ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Chatzigiannakou v. Greece (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēja sūdzējās par valsts pienākuma neizpildi, proti, netika izpildīts administratīvs lēmums par kaimiņos esošas bīstamas ēkas daļas, kas apdraudēja iesniedzējas ēku, nojaukšanu. Konstatēts ECK 13. panta un Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Citi

Magnitskiy and Others v. Russia. Nāve, kas iestājusies atrodoties izmeklēšanas cietumā, jo netika savlaicīgi un kvalitatīvi sniegta medicīniskā palīdzība. Konstatēts ECK 2. panta pārkāpums.

Kurt v. Austria. Iesniedzējas dēlu mācību iestādē nogalināja viņa tēvs, kurš pēc tam pats izdarīja pašnāvību. Jau vairākus gadus pirms šī notikuma dēla tēvs tika apsūdzēts vardarbībā un viņam bija noteikts tuvošanās aizliegums ģimenei. Iesniedzēja uzskatīja, ka valsts nav veikusi visu nepieciešamo, piemēram, izolējusi dēla tēvu, ievietodama brīvības atņemšanas iestādē. ECT atzina, ka nacionālās iestādes, ievērojot visus lietas apstākļus, nevarēja paredzēt slepkavības risku, tādēļ nav vainojamas par sava pozitīva pienākuma nepildīšanu. Nav konstatēts ECK 2. panta pārkāpums. Lieta nodota izskatīšanai Lielajā palātā.

Romeo Castaño v. Belgium (spriedums pieejams franču valodā). Spānija lūdza Beļģiju saskaņā ar Eiropas apcietināšanas lēmumu izdot personu, kas turēta aizdomās par slepkavību. Taču Beļģija atteicās saistībā ar it kā necilvēcīgiem apstākļiem ieslodzījumā Spānijā, taču tam trūka pamatojuma. Konstatēts ECK 2. panta pārkāpums, jo traucēja slepkavības izmeklēšanu Spānijā.

Miller v. United Kingdom. Izmeklēšana par iesniedzēja dēla, militārā policista, nāvi Irākā. ECT konstatēja, ka valsts bija veikusi izmeklēšanu, kas bija no tās pamatoti sagaidāma. Nav ECK 2. panta pārkāpuma.

T.I. and Others v. Greece (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēji bija Krievijas pilsoņi, kam Grieķija izsniedza vīzas darbam Grieķijā. Viņi sūdzējās par valsts kontroles trūkumu šajā procesā, lai novērstu iespējamu cilvēku tirdzniecību jeb moderno verdzību. Konstatēts ECK 4. panta pārkāpums.

Cîrstea v. Romania (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēja sūdzējās, ka viņas ievietošana pirmstiesas apcietinājumā nebija pietiekami pamatota. ECT konstatēja, ka nacionālās tiesas nebija izskatījušas iespēju piemērot cilvēktiesības mazāk ierobežojošu drošības līdzekli, un nebija pamatojušas sabiedrības intereses apcietinājuma piemērošanai. ECT atzina, ka apcietinājumu nevar piemērot kā sodu vai atriebību sabiedrības interesēs. Tika konstatēts ECK 5. Panta pārkāpums.

Zhdanov and Others v. Russia. Iesniedzēji saņēma atteikums reģistrēt LGBT biedrības. ECT konstatēja, ka valsts nebija izpildījusi savu pozitīvo pienākumu nodrošināt pulcēšanās brīvības efektīvu realizāciju, kas jo īpaši svarīga ir personām ar nepopulāriem uzskatiem un kas pieder minoritātēm, jo viņi ir vairāk pakļauti viktimizācijai. Konstatēts ECK 11. un 14. panta pārkāpums.

Korban v. Ukraine. Nav pierādījumu, ka iesniedzēja tiesāšana un brīvības atņemšana būtu bijusi politiski motivēta. Nav ECK 18. panta pārkāpuma.

Mihalache v. Romania. Pret iesniedzēju tika uzsākts kriminālprocess, kas tika izbeigts un aizstāts ar administratīvo sodu. Taču vēlāk augstāka iestāde pēc savas iniciatīvas atsāka kriminālprocesu, kaut nebija jaunu faktu un fundamentālu trūkumu pirmajā administratīvajā procesā. ECT konstatēja, ka ir pārkāpts ne bis in idem princips. Konstatēts ECK Septītā protokola 4. panta pārkāpums.