Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi jūnijā

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada jūnijā pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Sigurður Einarsson and Others v. Iceland. Pieteikuma iesniedzēji ieņēma augstus amatus bankās, kas 2008. gada finanšu krīzē bankrotēja. Iesniedzēji vēlāk tika notiesāti par finanšu noziegumiem. Viņi sūdzējās, ka viņiem nebija iespējas iepazīties ar visiem procesa virzītāja savāktajiem elektroniskajiem datiem. Tomēr ECT konstatēja, ka iesniedzēji nekad nebija pieprasījuši oficiālu atļauju iepazīties ar visiem dokumentiem, vai lūguši veikt papildus izmeklēšanas pasākumus, tādus kā informācijas meklēšana elektroniskā datu sistēmā ar iesniedzēju piedāvātiem atslēgvārdiem. Šādos apstākļos un, ievērojot, ka iesniedzēji nebija norādījuši, kādus tieši pieradījumus viņi meklēja, pieejas trūkums datiem kā tādiem nebija konstatējams kā iesniedzēju tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums. Netika konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Cosmos Maritime Trading and Shipping Agency v. Ukraine. Iesniedzēja apšaubīja tiesnešu neatkarību, izskatot lietu bankrota procedūras ietvaros. ECT konstatēja, ka šajā gadījumā tiesai ir uzdevums pārbaudīt, vai parādnieka manta tiek taisnīgi sadalīta kreditoriem, taču tiesa neilgi pirms uzņēmuma maksātnespējas procesa sākuma bija ieguvusi īpašumā vienu no parādnieka īpašumiem. Tas varēja radīt šaubas par tiesas objektivitāti, ko tiesa neatspēkoja. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Chernega and others v. Ukraine. Pieteikuma iesniedzēji piedalījās protesta akcijā pret būvniecības procesu. Iesniedzēji tika aizturēti un sodīti par nepakļaušanos policijas pavēlēm. Iesniedzēji nebija informēti par tiesas sēdi un nebija procedūras, lai administratīvi aizturētie varētu prasīt nogādāšanu uz tiesas sēdi. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Spīdzināšanas aizliegums

Marcello Viola v. Italy (no. 2) (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējs bija mafijas boss un par mafijas vadīšanu arī tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu. Vēlāk viņš varēja pretendēt uz iespēju tikt atbrīvotam, taču tas viņam praktiski tika liegts, jo viņš nebija sadarbojies ar policiju. Šādu iemeslu nevarēja uzskatīt par attaisnojošu, kura dēļ iesniedzējam nebūtu izredžu tikt atbrīvotam. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.

Sh.D. and Others v. Greece, Austria, Croatia, Hungary, North Macedonia, Serbia and Slovenia (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēji bija nepavadīti nepilngadīgi patvēruma meklētāji, kas tika turēti neatbilstošos apstākļos. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums pret Grieķiju.

A and B v. Croatia. Izmeklēšana saistībā ar iespējamu seksuālu vardarbību pret bērnu. ECT nekonstatēja valsts nolaidību vai izmeklēšanas neefektivitāti saistībā ar sūdzībām, ko bērna māte bija iniciējusi nacionālajās iestādēs.  Nav ECK 3. panta (procesuālajā aspektā) un 8. panta pārkāpuma.

Bădoiu v. Romania (spriedums pieejams franču valodā). Izmeklēšana saistībā ar policijas vardarbību pret iesniedzēju aizturēšanas laikā. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums procesuālajā aspektā, jo valsts nebija izradījusi pienācīgu rūpību, izmeklējot iesniedzēja sūdzību.

Chernega and others v. Ukraine. Pieteikuma iesniedzēji piedalījās protesta akcijā pret būvniecības procesu. Privātie apsargi centās atbrīvot celtniecības laukumu no protestētājiem. Iesniedzēji šajā procesā guva arī ievainojumus. Nav ECK 3. panta pārkāpuma substantīvajā aspektā, jo nav gana daudz pierādījumu, taču ir pārkāpums procesuālajā aspektā.

Tiesības uz privāto dzīvi

Yılmaz v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējs bija skolotājs, kas izturēja konkursu, lai pasniegtu reliģisko kultūru ārzemēs. Taču vēlāk viņa nozīmēšana tika atcelta, jo viņa sieva valkāja islāmisku lakatu. ECT konstatēja, ka iesniedzēja lietā lēmuma pamatojumā netika izmantoti profesionāli vai administratīvi motīvi, kā arī vispār trūka pamatojuma, kāpēc norādītie iemesli neļauj iesniedzēju apstiprināt amatā, jo tie bija saistīti tikai ar viņa privāto dzīvi. Līdz ar to ECT secināja, ka 8. pants ir attiecināms uz lietu un ierobežojums nebija nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Kosaitė – Čypienė and Others v. Lithuania. Iesniedzējas bija četras sievietes, kuras vēlējās laist pasaulē bērnus mājdzemdībās. Likums aizliedza medicīnas profesionāļiem piedalīties mājdzemdībās. ECT konstatēja, ka bija pieejamas klīnikas, kurās bija mājām līdzīgi apstākļi. Un ECT secinājums bija, ka valsts ir līdzsvarojusi iesniedzēju privātas dzīves intereses ar valsts interesēm aizsargāt mātes un bērna veselību un dzīvību. Netika konstatēts ECK 8. panta pārkāpuma.

Abokar v. Sweden. Iesniedzējs Somālijas pilsonis ar bēgļa statusu dzīvoja Itālijā. Viņš bija precējies ar citu Somālijas pilsoni, kurai bija uzturēšanās atļauja Zviedrijā, un viņiem bija divi bērni. Iesniedzējs ar citu vārdu vērsās pie Zviedrijas institūcijām, lūdzot viņam piešķirt patvērumu Zviedrijā. Iestādes noskaidroja, ka Itālijā zem pirmā vārda viņam jau tas piešķirts, tāpēc to atteica. Vēlāk viņš lūdza piešķirt patvērumu ģimenes saišu dēļ, taču tas arī tiks atteikts. Tā kā gan viņam, gan sievai bija piešķirts patvērums Eiropas Savienības valstīs, viņi varēja brīvi pārvietoties starp šīm valstīm. ECT atzina, ka valsts bija līdzsvarojusi iesniedzēja intereses ar valsts interesēm ieviest efektīvu imigrācijas politiku. Pieteikums ar lēmumu tika atzīts par nepieņemamu, attiecīgi nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Garamukanwa v. the United Kingdom. Iesniedzējs tika atlaists no darba saistībā ar uzmākšanos (harassment). Darba devējs balstījās uz iesniedzēja telefonā esošām fotogrāfijām un ziņām. ECT konstatēja, ka jau gadu pirms viņa atlaišanas viņš tika brīdināts par viņa uzvedības nepieļaujamību. Kopš tā brīža viņš nevarēja sagaidīt, ka viņa saziņa paliks privāta. Pieteikums ar lēmumu tika atzīts par nepieņemamu, attiecīgi nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Ozdil and Others v. the Republic of Moldova. Iesniedzēji bija Turcijas pilsoņi, kas ilgstoši dzīvoja Moldovā un lūdza patvērumu, jo Turcijā viņi tika uzskatīti par teroristiem. Taču, pirms tika izlemts viņu lūgums, viņi pretēji likumam tika aizturēti un atgriezti Turcijā, saraujot viņu ģimenes saites, ko viņi bija izveidojuši Moldovā. Konstatēts ECK 5. un 8. panta pārkāpums.

Haddad v. Spain (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējam uz laiku tika atņemas aizgādības tiesības pār bērniem, jo bija aizdomas par vardarbību mājās. Viņš tika attaisnots un viņam tika atgrieztas aizgādības tiesības pār dēliem, taču ne pār meitu, kas joprojām atradās pirmsadopcijas statusā.  ECT nevarēja konstatēt nevienu attaisnojošu iemeslu, kādēļ meita tika nošķirta no brāļiem un kādēļ tēvam netika atgrieztas aizgādības tiesības arī pār viņu. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Leyla Can v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēja vēlējās mainīt  ierakstus par savu adoptēto bērnu bioloģiskajiem vecākiem dzimšanas apliecībā uz savu vārdu, taču tas tika atteikts. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Mehmet Ulusoy and others v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā).  Iesniedzējs uzskatīja, ka bērna invaliditātē vainojama ārstu nolaidība grūtniecības un dzemdību laikā. Viņi mēģināja ierosināt dažāda veida izmeklēšanas par viņu sūdzībām, taču neveiksmīgi. ECT konstatēja, ka valsts nav izpildījusi savu pienākumu veikt objektīvu, neatkarīgu un zinātniski pamatotu apstākļu novērtējumu. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums (procesuālais aspekts).

Aktaş and Aslaniskender v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā). Atteikums nomainīt iesniedzēju uzvārdus tikai tādēļ, ka tie nav turciski. ECT secināja, ka valsts nevarēja uzrādīt, ka būtu izlīdzsvarotas personu un sabiedrības intereses šajā situācijā. Turklāt nebija skaidrs, kā personu uzvārdu maiņa varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Tolić and Others v. Croatia. Privāts attīstītājs uzcēla daudzdzīvokļu ēku; vēlāk izrādījās, ka tai tiek piegādāts piesārņots un uzturā nelietojams ūdens. Iedzīvotāji sūdzējās, ka valsts nav pienācīgi kontrolējusi ūdens kvalitātes atbilstību un reaģējusi uz problēmu. ECT konstatēja, ka valsts darījusi un pieteikuma izskatīšanas laikā joprojām veica visus iespējamos pasākumus, lai vērstu šo situāciju par labu iesniedzēju interesēs.  Pieteikums atzīts par nepieņemamu, attiecīgi nav 8. panta pārkāpuma.

Citi

Nicolae Virgiliu Tănase v. Romania. Iesniedzējs sūdzējās par efektīvas izmeklēšanas trūkumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā viņš bija ieguvis invaliditāti. Tiesa šajā lietā izvērtēja, kādi procesuālie pienākumi valstij šādās situācijās izriet no Konvencijas 2., 3., 6., 8. un 13. panta. Konkrētajā lietā ECT secināja, ka 3. un 8. pants nav piemērojami. 3. panta piemērošanai iztrūkst nepieciešamais apzinātā nolūka elements (ceļu satiksmes negadījums izraisīts aiz neuzmanības), un 8. pants nav piemērojams, jo 8. pants uzliek valstij pozitīvu pienākumu aizsargāt personas integritāti, taču autovadīšanas iespējamos riskus valsts jau ir maksimāli samazinājusi, pieņemot Ceļu satiksmes drošības noteikumus, un šajā situācija arī nav konstatējams kādas citas personas nolūks iesniedzējam nodarīt kaitējumu. Taču ECT atzina, ka ir piemērojams 2. pants, jo tā kā iesniedzējs negadījuma rezultātā guva dzīvībai bīstamus miesas bojājumus, tad valstij 2. pants (procesuālajā aspektā) uzliek par pienākumu efektīvi izmeklēt negadījuma apstākļus, ko valsts bija darījusi. Nav konstatēts ECK 2. panta pārkāpums.

Al Husin v. Bosnia and Herzegovina (no. 2). Iesniedzējs, Sīrijas pilsonis, vairākus gadus tika turēts imigrācijas apcietinājumā, jo valsts viņu uzskatīja par apdraudējumu drošībai. Tikmēr tika meklēta droša valsts, uz kurieni viņu nosūtīt, taču tāda neatradās. Vēlāk viņš tika atbrīvots, jo viņa aizturēšana bija sasniegusi maksimālo pieļaujamo laiku, un viņam tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.  ECT atzina, ka, pēc lietas materiāliem raugoties, valstij būtu vajadzējis ātrāk saprast, ka tādu valsti, kas viņu pieņemtu, neizdosies atrast. Konstatēts ECK 5. panta pirmās daļas pārkāpums.

Ozdil and Others v. the Republic of Moldova. Iesniedzēji bija Turcijas pilsoņi, kas ilgstoši dzīvoja Moldovā un lūdza patvērumu, jo Turcijā viņi tika uzskatīti par teroristiem. Taču, pirms tika izlemts viņu lūgums, viņi pretēji likumam tika aizturēti un atgriezti Turcijā, saraujot viņu ģimenes saites, ko viņi bija izveidojuši Moldovā. Konstatēts ECK 5. un 8. panta pārkāpums.

Rola v. Slovenia. 2004. gadā iesniedzējs kļuva par likvidatoru. Taču viņa licence 2011.gadā atbilstoši jaunajam likumam tika anulēta, jo stājās spēkā spriedums, ar kuru viņš tika notiesāts par 2003. un 2004. gadā pastrādātiem noziegumiem. ECT citstarp atzina, ka šai sankcijai — licences anulēšanai — nav kriminālsoda rakstura, tāpēc ECK 7. pants nav piemērojams. Tomēr ECT atzina, ka, anulējot viņa licenci, skartas viņa tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējs nebūtu varējis paredzēt, ka viņa notiesāšana automātiski izraisīs arī licences anulēšanu. Konstatēts ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Stoian v. Romania. Bērna ar invaliditāti pieeja izglītībai – skolas ilgstoši nebija fiziski piemērotas, nebija pieejama pietiekama palīdzība utt. ECT atzina, ka valsts bija izpildījusi saprātīgas pielāgošanas pienākumu. Nav konstatēts ECK 8. un 14. panta pārkāpums. Tāpat arī nav ECK Pirmā protokola 2. panta pārkāpuma.

Chernega and others v. Ukraine. Pieteikuma iesniedzēji piedalījās protesta akcijā pret būvniecības procesu. Privātie apsargi centās atbrīvot celtniecības laukumu no protestētājiem. Vēlāk arī policija lika protestu pārtraukt. Iesniedzēji tika aizturēti par nepakļaušanos policista pavēlēm. ECT konstatēja 11. panta pārkāpumu (pret dažiem no iesniedzējiem), jo valsts nebija pierādījusi, ka šie iesniedzēji tiešām nepakļāvās policijas pavēlēm un viņiem piemērotais arests nebija uzskatam par samērīgu.

Mehmet Reşit Arslan and Orhan Bingöl v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā). Ieslodzītajiem nebija pieejams dators un internets augstākās izglītības iegūšanas vajadzībām. ECT atzina, ka ierobežojumam konkrētajā gadījumā trūka pamatojuma un konkurējošās intereses — iesniedzēju tiesības uz izglītību un sabiedrības drošības intereses — valsts nebija izsvērusi. Konstatēts ECK Pirmā protokola 2. panta pārkāpums.

Nodet v. France (spriedums franču valodā). Iesniedzējs pastrādāja finanšu noziegumus. Viņu par vienām un tām pašām darbībām sodīja gan finanšu tirgus regulators, gan tiesa kriminālprocesa kārtībā. Konstatēts ECT Septītā protokola 4. panta pārkāpums.

Doğan and Çakmak v. Turkey (lēmums franču valodā). Pieteicēji sūdzējās par pirmstiesas aizturēšanu. ECT konstatēja, ka šāda satura viņu sūdzību jau izskatījusi ANO Cilvēktiesību padomes darba grupa par patvaļīgu aizturēšanu. Tāpēc ECT atteica pieņemt pieteikumu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.