Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi maijā

Šajā pārskatā īsi aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada maijā pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Jureša v. Croatia. Iesniedzējas kasācijas sūdzība netika pieņemta, jo prasības summa nesasniedza noteikto minimumu. Nosakot šo minimālo prasības summu, Augstākā tiesa mainīja iepriekšējo tiesu praksi, katras no divām pieteicējas sūdzībām vērtību nosakot atsevišķi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) norādīja, ka nacionālo tiesību normu iztulkošana ir nacionālo tiesu uzdevums. Kamēr tās nerīkojas patvaļīgi vai acīmredzami nesaprātīgi, tiesu prakses maiņa ietilpst to rīcības brīvībā, īpaši valstīs, kurās nav precedentu sistēmas. Šajā lietā ECT nekonstatēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. panta pārkāpumu. Lietā ir arī tiesnešu atsevišķās domas, kurās tiesneši saskatīja tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumu. Tika uzsvērts, ka tiesu prakses maiņa šajā lietā notika vairāku mēnešu garumā. Šajā laikā tika pieņemti konfliktējoši lēmumi, turklāt tiesa lēmumā nebija pienācīgi pamatojusi atkāpšanos no iepriekšējās tiesu prakses.

Devinar v. Slovenia. Nacionālajā tiesas procesā bija strīds par to, vai iesniedzējas fiziskie traucējumi sasniedz tādu līmeni, lai viņai būtu tiesības uz invaliditātes pabalstu. Nacionālās tiesas paļāvās uz ekspertu, kas bija nodarbināti atbildētāja iestādē, viedokli. ECT norādīja, ka šādā gadījumā varētu rasties jautājums par ekspertu neitralitāti. Tomēr sīkāk aplūkojot konkrētās lietas apstākļus, ECT konstatēja, ka nedz lietas apstākļi, nedz arī iesniedzējas apsvērumi neliecina par ekspertu neitralitātes trūkumu. Turklāt iesniedzējai bija iespēja iesniegt nacionālajā tiesā pierādījumus attiecībā uz kļūdām ekspertīzes secinājumos pēc būtības, taču viņa to nebija darījusi. Tādēļ tiesa nekonstatēja ECK 6. panta pārkāpumu.

Virgil Dan Vasile v. Romania. Lietā tika aplūkots jautājums par pamudināšanu uz noziegumu (entrapment), kā arī to, ka iesniedzējam nebija iespējas tiesas sēdē izjautāt slepeno policistu, kuram viņš bija pārdevis narkotikas. Tiesa secināja, ka slepenā policista liecība nebija vienīgais pierādījums, uz kura pamata apsūdzētais tika notiesāts. Nacionālā tiesa bija pienācīgi pārbaidījusi un apstiprinājusi slepenā policista liecības ar citiem lietā esošiem pierādījumiem. Tādēļ netika nekonstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums

Lutskevich v. Russia. Lietā tika konstatēts, ka atsevišķi ieslodzījuma apstākļi neatbilda starptautiskajām rekomendācijām, proti, iesniedzējam bija ierobežota pieeja karstām dušām un ārpuskameras aktivitātēm. Tomēr citi apstākļi atbilda nepieciešamajām minimālajām prasībām, tādēļ tiesa secināja, ka apstākļi kopumā ieslodzījuma vietā nesasniedza tādu smaguma pakāpi, lai konstatētu ECK 3. pantā noteiktā necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Pocasovschi and Mihaila v. the Republic of Moldova and Russia. Lietā tika izskatīts jautājums par to, ka valsts, lai gan bija atzinusi, ka pieteicēju apstākļi ieslodzījuma vietā bija necilvēcīgi, bija piešķīrusi viņiem nesamērīgi zemu atlīdzinājumu (1266 EUR), salīdzinot ar ECT līdzīgās lietās piešķirtajām kompensācijām. Tiesa īpaši ņēma vērā arī konstatēto apstākļu smagumu: iesniedzējiem attiecīgi 13 un 19 mēnešus nebija pieejams ūdens un elektrība. Tādēļ pārkāpums netika uzskatīts par atlīdzinātu un tiesa konstatēja ECK 3. panta pārkāpumu.

Goriunov v. the Republic of Moldova. Iesniedzējs atradās ieslodzījuma vietā un tika saslēgts roku dzelžos katru reizi, kad tika pārvietots ārpus kameras. ECT secināja, ka pieteicējs neradīja tādu risku, lai šāds speciālo līdzekļu lietojums būtu attaisnots. Tie drīzāk tika izmantoti sodošos un preventīvos nolūkos, turklāt to lietošana neatbilda normatīvajiem aktiem, kas regulē speciālo līdzekļu lietojumu. Tiesa konstatēja ECK 3. panta pārkāpumu.

N.T.P. and Others v. France. Lietā tiks izskatīts jautājums par dzīves apstākļiem patvēruma meklētājiem — mātei un trīs bērniem. ECT konstatēja, ka valsts sniegtā palīdzība šajā gadījumā ir adekvāta, nodrošinot pamatvajadzību — mājokļa, pārtikas un higiēnas prasību — apmierināšanu. Turklāt tiesa konstatēja, ka pastāvēja iespēja uz šo apstākļu uzlabošanos nākotnē. Tādēļ tiesa nekonstatēja ECK 3. panta pārkāpumu.

Tiesības uz privāto dzīvi

Laurent v. France. Iesniedzējs bija advokāts, kurš pēc kādas tiesas sēdes iedeva salocītas lapiņas ar savu kontaktinformāciju diviem apsūdzētajiem — saviem klientiem. Klātesošais policists lika viņiem uzrādīt šo lapiņu saturu. ECT norādīja, ka arī uz šādu lapiņu attiecas advokāta-klienta korespondences noslēpuma aizsardzība. Tikai īpašos gadījumos valsts varētu iejaukties advokāta un viņa klienta saziņā, bet konkrētajā gadījumā iejaukšanās nebija pamatota. Tika konstatēts advokātam ECK 8. pantā paredzēto tiesību uz korespondences neaizskaramību pārkāpums.

Gülbahar Özer and Yusuf Özer v. Turkey. Iesniedzēju bērni tika nogalināti konfliktā ar karavīriem. Tādēļ, ka vecāku dzīvesvietas pilsētas kapsētā bija izcēlušies nemieri, pretēji vecāku vēlmēm un bez viņu klātbūtnes bērni tika apglabāti citā pilsētā, turklāt bez reliģiskas ceremonijas. ECT konstatēja, ka iejaukšanās vecāku tiesībās uz privāto dzīvi bija nesamērīga, jo bija pieejami viņu tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, piemēram, iestādes varēja apglabāt viņus otrā vecāku norādītajā pilsētā vai arī vismaz ļaut vecākiem piedalīties ceremonijā. Tādēļ tiesa šajā lietā konstatēja ECK 8. panta pārkāpumu.

Antkowiak v. Poland. Iesniedzēji iepriekš vienojās ar grūtnieci, ka varēs adoptēt viņas gaidāmo bērnu. Kopš dzemdībām bērns dzīvoja pie iesniedzējiem, tomēr, kad viņi uzsāka adopcijas procedūru, bērna māte mainīja savu lēmumu un tomēr vēlējās bērnu paturēt. Nacionālās tiesas noteica, ka bērnam jādzīvo pie bioloģiskajiem vecākiem, bet šis lēmums vēl nebija izpildīts, jo iesniedzēji uzsāka jaunu procesu, kurā lūdza ierobežot bioloģisko vecāku tiesības un noteikt viņus par audžu vecākiem. Šajā procesā arī kā pagaidu līdzeklis ir noteikts, ka bērna dzīvesvieta ir pie iesniedzējiem. Iesniedzēji sūdzējās tieši par pirmo procesu, kas ilga no 2011.–2016.gadam, taču ECT secināja, ka tas kopumā bija atbilstošs. Nacionālās tiesas bija rīkojušās pienācīgi, ņemot vērā to grūto uzdevumu, līdzsvarojot visu iesaistīto personu intereses. Tiesa nekonstatēja ECK 8. panta pārkāpumu.

Tiesības uz vārda brīvību

Stomakhin v. Russia. Iesniedzējs ir žurnālists, kas tika notiesāts par publikācijām Čečenijas kontekstā. Viņam tika piespriesti 5 gadu ieslodzījumā un 3 gadu ilgs liegums strādāt par žurnālistu par ekstrēmisma atbalstīšanu. ECT atzina, ka daļa iesniedzēja izteikumu tiešām attaisnoja terorismu, aicināja uz vardarbību un naidu, tāpēc nacionālo tiesu vērtējums par tiem bija atbilstošs. Tomēr citi iesniedzēja izteikumi, par kuriem viņš tika notiesāts, ietilpa viņa tiesību uz vārda brīvību robežās. ECT secināja arī to, ka tiesas nav sniegušas pietiekamu pamatojumu tik smagam sodam, ņemot vērā to, ka pieteicējs nebija plaši pazīstams, nebija iepriekš sodīts, un arī viņa publikācijas nebija pieejamas plašam lasītāju lokam. Tādēļ tiesa konstatēja ECK 10. panta pārkāpumu.

Tiesības uz īpašumu 

Zelenchuk and Tsytsyura v. Ukraine. Lietā tika vērtēts absolūts aizliegums atsavināt lauksaimniecības zemi. Tiesa, atzīstot, ka valsts nav norādījusi pietiekamus iemeslus tik ierobežojoša līdzekļa izvēlē, konstatēja ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums. Lietas kopsavilkums.

Bikić v. Croatia. Lietā tika vērtēts atteikums pārdot iesniedzējai pārdot sociālo dzīvokli, kurā viņa dzīvojusi jau 30 gadu. Tiesa secināja, ka Pirmā protokola 1. pants nebija skarts, jo iesniedzējai nebija īpašā īres līguma, kas paredzētu tiesības prasīt dzīvokļa pārdošanu. Līdz ar to viņai nebija “īpašuma” ECK Pirmā protokola 1. panta izpratnē. 
Lietā ir tiesnešu atsevišķās domas, kurās norādīts, ka viņai dažādu apstākļu dēļ tomēr bija tiesiskā paļāvība.

Citi

Ljatifi v. “The former Yugoslav Republic of Macedonia”. Iesniedzējai tika atņemts bēgļa statuss, jo viņa esot radījusi risku valsts drošībai. Viņai tika noteikts pienākums izbraukt no valsts. ECT konstatēja, ka no valsts iesniegto dokumentu atslepenotās daļas izrietēja, ka iesniedzēja zinājusi dažādām zādzībām un tās atbalstījusi, taču nekāda konkrētāka informācija netika sniegta. Turklāt šis pamatojums iesniedzējai pat netika sniegts pārsūdzēšanas procedūrā. Tāpat ECK konstatēja, ka šie dokumenti šķietami nav bijuši pieejami arī nacionālajām tiesām, kuru veiktais vērtējums ir bijis ļoti formāls. Tādēļ tiesa konstatēja ECK Septītā protokola 1. panta pārkāpumu.

United Civil Aviation Trade Union and Csorba v. Hungary. Tika aizliegta iesniedzēju — Vienotās civilās aviācijas arodbiedrības — rīkota demonstrācija uz ceļa uz Budapeštas lidostu, jo traucēšot satiksmei. Demonstrācija bija saistīta ar lidostas darbinieku finansiālo situāciju. ECT secināja, ka valsts nav pamatojusi, kā iesniedzēju nelielā un neilgā demonstrācija varētu tik būtiski traucēt satiksmei, lai demonstrāciju aizliegtu. Turklāt ECT konstatēja, ka netika apsvērti mazāk ierobežojoši līdzekļi. Tādēļ tika konstatēts ECK 11. panta pārkāpums.

Gafà v. Malta. Iesniedzējs tika apcietināts un viņam noteikts liels drošības naudas apmērs. Nacionālās tiesas noraidīja viņa lūgumus šo apmēru pārskatīt, nemaz nevērtējot viņa finansiālo situāciju, bet tikai nodarījuma smagumu un bažas, ka viņš varētu ietekmēt pierādījumu vākšanu. Tādēļ tiesa konstatēja ECK 5. panta pārkāpumu.