Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi martā

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada martā pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Abdullayev v. Azerbaijan. Iesniedzējs, bijušais parlamenta deputāts, tika notiesāts par kautiņu parlamentā. Pretēji iesniedzēja lūgumam, nacionālā tiesa atteicās izvērtēt kautiņa video. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. panta pārkāpums.

Guðmundur Andri Ástráðsson v. Iceland. Iesniedzēja krimināllietu jaunizveidotajā apelācijas instancē izskatīja tiesas sastāvs, kas iekļāva tiesnesi, kas bija iecelts amatā neatbilstošā kārtībā. To atzina arī Augstākā tiesa, bet neuzskatīja, ka tādēļ būtu pamats atcelt tiesas spriedumu. ECT secināja, ka Tieslietu ministre, kas bija iesaistīta tiesnešu iecelšanā amatā, bija būtiski pārkāpusi tiesisko regulējumu un arī parlaments nepieturējās pie procedūras, lai nodrošinātu līdzsvaru starp izpildvaru un likumdevēja varu. Tas varēja iedragāt sabiedrības uzticību tiesu varai un būtiski pārkāpa principu, ka tiesai jābūt izveidotai ar likumu. ECK 6. panta pārkāpums.

Kangers v. Latvia (LR Ārlietu ministrijas plašāks kopsavilkums latviešu valodā). Iesniedzējs tika sodīts par automašīnas vadīšanu bez vadītāja apliecības. Kamēr vēl šis sods nebija stājies spēkā, jo noritēja tā pārsūdzība, viņš tika sodīts par atkārtotu automašīnas vadīšanu bez vadītāja apliecības.  ECT secināja, ka pārkāpta nevainīguma prezumpcija. ECK 6. panta pārkāpums

Kereselidze v. Georgia. Iesniedzējs tika notiesāts ar 4,5 gadu ieslodzījumu par bēgšanas no cietuma mēģinājumu, kamēr jau izcieta 20 gadu ieslodzījumu par slepkavību. Tiesa sākotnēji noteica, ka šī soda izciešanas termiņu skaita no brīža, kad viņš izdarīja noziegumu. Tika veikti likuma grozījumi, kas precizēja, ka kumulatīvā soda izciešanas sākums skaitāms no brīža, kad pieņemts otrs notiesājošais spriedums. Izskatot otru krimināllietu tiesa sākotnēji noteica, ka kumulatīvā soda izciešana sākas no nozieguma izdarīšanas brīža, taču, kad iesniedzējs jau bija iesniedzis pārsūdzību Augstākajai tiesai, otrās instances tiesa pēc savas iniciatīvas izlaboja soda izciešanas sākumu atbilstoši tiesību normām. Augstākā tiesa šo pieeju akceptēja, tāpēc iesniedzējs tikai atbrīvots vēlāk. ECT konstatēja, ka iesniedzējam nebija iespēju izteikties par soda izciešanas laika maiņu, tāpēc pārkāpts ECK 6. pants.

Frantzeskaki et autres v. Grèce (lēmums franču valodā). Par antikonstitucionāliem tika atzīti pensionāru solidaritātes maksājumi, kas tiem tika atskaitīti no pensijas, taču atpakaļejošs spēks tika attiecināts tikai uz tiem, kur bija iesnieguši sūdzības par šiem maksājumiem. ECK norādīja, ka nav pārkāptas iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu, jo šim ierobežojumam bija leģitīms mērķis – pensiju izmaksa ekonomiski sarežģītos apstākļos. Vēl jo vairāk, iesniedzējiem nebija liegts uzsākt jaunu procesu tiesā maksājumu atgūšanai. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums

Petukhov v. Ukraine (No. 2). Netika nodrošināta adekvāta iesniedzēja ārstēšana no tuberkulozes, kamēr viņš izcieta mūža ieslodzījumu. Tāpat arī nebija pasākumu, lai nodrošinātu paliatīvo aprūpi (kā sistēmiski, tā arī individuālajā gadījumā). ECK 3. panta pārkāpums. Pārkāpums tika konstatēts arī saistībā ar to, ka mūža ieslodzījuma pārskatīšana bija iespējama tikai neārstējamas slimības gadījumā vai caur prezidenta apžēlošanu, kas bija neparedzama. Tādējādi ECT konstatēja, ka valsts sistēmiski nepilda pienākumu ļaut uz mūžu ieslodzītajiem reabilitēties. Tādēļ ECK 3. panta pārkāpums arī soda mēra nepārsūdzamības dēļ. 

E.B. v. Romania. Iesniedzēja vērsās policijā un norādīja, ka tikusi izvarota. Vainīgais viņai draudējis ar nazi, tāpēc viņa nav pretojusies fiziski. Tika atteikts ierosināt procesu pret iespējamo vainīgo, jo iesniedzējai nebija izvarošanai raksturīgu ievainojumu un viņa būtu varējusi pasaukt palīdzību ceļā uz nozieguma vietu. ECT norādīja, ka šādos gadījumos pieejai ir jābūt atkarīgai no situācijas konteksta. Nacionālajā līmenī nebija ņemti vērā iesniedzējas intelektuālās attīstības traucējumi. Iesniedzējai papildus ciešanas sagādāja tas, ka viņai netika izskaidrotas viņas tiesības un nodrošināta palīdzība procesā. ECK 3. un 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) pārkāpums.

Tiesības uz privāto dzīvi

Bogonosovy v. Russia. Iesniedzējs bija vectēvs, kurš vairākus gadus bija audzinājis savu mazmeitu, līdz piekrita, ka viņu adoptē kāds cits. Pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā viņš saprata, ka pazudīs kontakts ar mazmeitu, tāpēc iesniedza sūdzību par spriedumu. Tiesa sūdzību noraidīja, bet norādīja, ka iesniedzējs var atsevišķā procesā prasīt saskarsmes tiesības. Taču atsevišķajā procesā viņa iebildumus noraidīja, jo adopcijas procesā nebija norādīts uz viņu ģimenes saišu saglabāšanos, tādēļ arī viņam neesot tiesību uz saskarsmi. Tā kā veids, kādā nacionālās tesas piemēroja un interpretēja normatīvos aktus negatīvi ietekmēja iesniedzēja ģimenes dzīvi, ECT konstatēja ECK 8. panta pārkāpumu.

Høiness v. Norway. Iesniedzējas reputāciju aizskāra komentāri interneta ziņu portālā, kas tika izņemti pēc paziņojuma portālam vai vienā gadījumā arī pēc portāla paša iniciatīvas. Viņa tāpat vērsās tiesā ar prasību pret portālu, taču tā tika noraidīta. ECT atzina, ka panākts saprātīgs līdzsvars starp iesniedzējas tiesībām un protāla tiesībām uz izteiksmes brīvību. Aizvainojošie komentāri nebija naida runa, kā arī portāls rīkojās pietiekami ātri, dzēšot komentārus 13 minūtes pēc paziņojuma saņemšanas. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Chernenko and Others v. Russia (lēmums). Iesniedzēji sūdzējās par stingrajiem ierobežojumiem apciemojumiem ieslodzījumā. Tomēr ECT atzina, ka iesniedzēji nav pierādījuši, ka viņus kāds vēlētos apciemot un būtu šo tiesību izmantojuši atļautajā apmērā. Līdz ar to ECT atzina pieteikumu par nepieņemamu un izbeidza lietvedību lietā.

Tiesības uz vārda brīvību

Sallusti v. Italy. Iesniedzējs tika sodīts ar cietumsodu par 13 gadīgas meitenes un viņas ģimenes goda aizskaršanu laikrakstā, kura redaktors bija iesniedzējs. ECT secināja, ka iesniedzējam piespriestās sankcijas ir nesamērīgas. ECK 10. panta pārkāpums.

Ali Gürbüz v. Turkey (franču valodā). Pret iesniedzēju kā laikraksta īpašnieku vairāku gadu laikā tika ierosināti vairāki kriminālprocesi saistībā ar to, ka viņa avīzē esot publicēti teroristiskas organizācijas pārstāvju izteikumi. ECT secināja, ka nacionālās tiesas nebija analizējušas rakstu saturu. Tiesas ieskatā publikācijas nevarēja uzskatīt par uz vardarbību aicinošām, tās gluži pretēji aplūkoja sabiedrībai svarīgu problēmu – aizliegto organizāciju konfliktu ar policiju. Kaut arī kriminālprocesi pret iesniedzēju tika izbeigti likumdopšanas izmaiņu dēļ, ECT ieskatā, kamēr tie tika piemēroti, tie būtiski ietekmēja iesniedzēja izteiksmes brīvību. ECK 10. panta pārkāpums.

Campion v. France (lēmums franču valodā). Žurnāliste intervēja iesniedzēju par notikumiem 1990. gados, kuros viņam bijusi saskare ar Dominiku Strosu-Kānu. Iesniedzējs apvainoja Strosu-Kānu kukuļa pieprasīšanā, taču vēlāk, kad Stross-Kāns sūdzējās par reputācijas aizskārumu, iesniedzējs savus apgalvojumus nevarējapamatot, tāpēc gan viņš, gan žurnāliste tika sodīti. ECT piekrita, ka iesniedzējam, apsūdzot kādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bija jāsaprot, ka tiks prasīti pierādījumi. Tāpat, iesniedzējam piemērotā 2000 euro soda nauda, nav uzskatāma par nesamērīgu. Tādēļ tiesa atzina sūdzību par acīmredzami nepamatotu un nepieņēma to izskatīšanai.

Mart and Others v. Turkey (franču valodā). Iesniedzēji tika notiesāti par aizliegtu organizāciju propagandas izplatīšanu, lasot it kā aizliegtas publikācijas un piedaloties valstī aizliegtas organizācijas demonstrācijās. ECT secināja, ka nacionālās tiesas nav izvērtējušas iesniedzēju darbību saturu, neanalizējot, piemēram, publikāciju vai demonstrāciju plakātu saturu. Tādēļ iesniedzēju izteiksmes brīvības ierobežojums nevar tikt uzskatīts par samērīgu. ECK 10. panta pārkāpums.

Citi jautājumi

Kereselidze v. Georgia. Iesniedzēja soda izciešanas laiks tika mainīts, pārkāpjot ECK 6. pantu (skatīt iepriekš). Taču ECK 5. panta pārkāpumu ECT nekonstatēja, jo sprieduma izciešanas laiks atbilda likumam un nebija pārkāpta pati ECK 6. panta būtība.

Rustamzade v. Azerbaijan. Iesniedzējs nofilmēja, kā draugi dejo Harlem Shake parkā, tāpēc tika notiesāts ar 8 gadu cietumsodu par it kā huligānismu un citiem pārkāpumiem. Pirms notiesājošā sprieduma viņš gadu tika turēts pirmstiesas apcietinājumā. ECT atzina, ka iesniedzēja pirmstiesas apcietinājums nebija tiesisks, jo nebija saprātīgu aizdomu, ka viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu. ECK 5. panta pārkāpums.

Eiseman-Renyard v. the United Kingdom (lēmums). Iesniedzēji tika preventīvi aizturēti uz dažām stundām, lai novērstu nekārtības prinča Viljama un Keitas Midltones kāzu laikā. ECT norādīja, ka nav saskatāms ECK 5. panta pārkāpums, jo nacionālās tiesas bija rūpīgi analizējušas katras aizturēšanas nepieciešamību. Tādēļ tiesa atzina sūdzību par acīmredzami nepamatotu un nepieņēma to izskatīšanai.

Drėlingas v. Lithuania. Iesniedzējs tika notiesāts par genocīdu pagājušā saistībā ar lietuviešu partizānu slepkavībām gadsimta piecdesmitajos gados. Lietuvas Augstākā tiesa bija ņēmusi vērā ECT secinājumus Vasiliauskas lietā, analizējot vai iesniedzēja darbības uzskatāmas par genozīdu. Nav ECK 7. panta pārkāpuma.

Kılıç v. Turkey (lēmums). Tika ieviesta jauna vērtēšanas sistēma studentu uzņemšanaiuniversitātē, kā rezultātā priekšrocības bija tiem studentiem, kas jau vidusskolā bija mācījušies konkrētajā nozarē. ECT norādīja, ka šajā jomā valstīm ir plaša rīcības brīvība. Turcijas izvēlēto sistēmu ECT atzina, kā samērīgu, jo saskaņā ar to tika ņemtas vērā pašu studentu iepriekš izdarītās izvēles. Arī studentiem, kas iepriekš nebija guvuši zināšanas attiecīgajā nozarē, bija iespēja iekļūt universitātē. Tādēļ tiesa atzina sūdzību par Pirmā protokola 2. panta pārkāpumu par acīmredzami nepamatotu un nepieņēma to izskatīšanai.

Yavaş and Others v. Turkey. Iesniedzēji saņēma īpašu pensiju, kas tika būtiski samazināta, kad viņus pievienoja parastajai pensionēšanās shēmai, iepriekšējo shēmu likvidējot iemaksu veicēju nepietiekamības dēļ. ECT ņēma vētā, ka iesniedzēji turpināja saņemt parasta apmēra pensiju un netika nekādā veidā diskriminēti. Tāpat tie saņēma pensiju apmērā, par kuru bija veikuši iemaksas un zaudēja tikai papildus piemaksu pie pensijas. Nav ECK Pirmā protokola 1.panta pārkāpuma.

Uzan and Others v. Turkey. Kriminālprocesā tika noteikti ierobežojumi bankas vadītāju un viņu radinieku īpašnieku aktīviem. ECT norādīja, ka ierobežojums ir nesamērīgs, citstarp tādēļ, ka nacionālās tiesas nav analizējušas katras personas situāciju atsevišķi un tas noteikts un pārāk ilgu laiku. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums. Plašāks kopsavilkums pieejams angļu valodā.

Szalontay v. Hungary (lēmums). Iesniedzējs sūdzējās ECT par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem pret viņu uzsāktā kriminālprocesā. Valsts pārstāvji norādīja, ka iesniedzējs nevar vērsties ECT, jo nav izmantojis visus nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus – viņam vēl bija iespēja savas tiesības aizstāvēt Konstitucionālajā tiesā. ECT atzīmēja, ka iesniedzējs tiešām varēja vērsties Konstitucionālajā tiesā, kā arī pozitīva iznākuma tajā rezultātā, tiktu pārskatīta viņa krimināllieta, novēršot tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumus. Tādēļ ECT secināja, ka iensiedzēja gadījumā konstitucionālās sūdzība ir uzskatāma par efektīvu līdzekli personas tiesību aizsardzībai. Līdz ar to sūdzība netika pieņemta izskatīšanai, jo iesniedzējs nebija izmantojis visus nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.