Šī gada pavasara sākumā — 5. martā — publicēts Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojums par situāciju Latvijā. Šis ir jau piektais ziņojums par Latviju — pēdējo reizi Komisija viedokli par Latviju izteikusi 2011. gadā. Salīdzinot abus ziņojumus, varam secināt, ka situācija ir krietni uzlabojusies, tomēr dažās jomās Komisijai joprojām bija telpa kritikai. Galvenās no tām: bērnu tiesības un mazākaizsargāto grupu integrācija.

Kas ir Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību?

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (European Commission against Racism and Intolerance, ECRI)  ir Eiropas Padomes uzraudzības institūcija, kuras mērķis ir cīņa pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību Eiropā. ECRI pārskata Eiropas Padomes dalībvalstu tiesību aktus un politiku saistībā ar rasisma un neiecietības novēršanu un izvērtē to efektivitāti, kā arī sniedz rekomendācijas par turpmāko attīstību gan nacionālā, gan vispārīgā līmenī. Komisijā darbojas pa vienam pārstāvim no katras Padomes dalībvalsts, un visas valstis tiek izvērtētas pēc vienlīdzības principa. Būtiski, ka Komisijas ziņojumu mērķis nav  valstis publiski nosodīt vai kādā citā veidā sodīt. Gluži pretēji — to mērķis ir sniegt konkrētus, noderīgus priekšlikumus rasisma, diskriminācijas un neiecietības problēmu risināšanai, kā arī veicināt debates par šiem jautājumiem.

2013. gadā ECRI uzsāka darbu pie valstu monitoringa 5. cikla. Šīs izvērtēšanas ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta četrām tēmām: juridiskajām problēmām, naida runai, vardarbībai un integrācijas politikai. 

2019. gada ziņojuma secinājumi

Ziņojumā atzīts, ka vairākās ar cilvēktiesībām saistītās jomās Latvijā panākts progress. Piemēram, uzlabojies Tiesībsarga biroja finansiālais stāvoklis, redzamība un pieejamība. Veiksmīgāk tiek integrēti bēgļi un alternatīvās aizsardzības saņēmēji. Uzlabojušās arī iespējas cīnīties pret naida runu: pieņemtas vadlīnijas par naida runas un naida noziegumu izmeklēšanu un Valsts policijas koledža ievērojami pastiprinājusi izglītojošus pasākumus naida noziegumu apkarošanas jomā. 

Kā būtisks sasniegums atzīta Rīcības plāna Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanai (2012.–2018. gadam) izstrāde. Novērtēts arī Latvijas progress nepilsoņu naturalizēšanas jomā, piemēram, nodrošinātie bezmaksas kursi, kā arī Latvijas pilsonības piešķiršanas noteikumu atvieglošana jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem.

No otras puses, dažus no Latvijas sabiedrībā aktuāliem jautājumiem ECRI atzīst par joprojām problemātiskiem. Par šādiem izaicinājumiem atzīts reakcijas trūkums gadījumos, kad tiek izplatīta rasistiska un homofobiska vai transfobiska naida runa. Tāpat kā būtiska problēma norādīta sabiedrības grupu marginalizācija, īpaši attiecībā uz romu kopienu LGBT personām. 

Kā par vienu no Latvijai specifiskām problēmām, kuru neaptver valstu monitoringa galvenās četras tēmas, atzīta ebreju kopienas reliģisko un komunālo īpašumu atjaunošana. Ieteikumu atdot īpašumus, reizē novēršot antisemītiskas darbības, kas var rasties no šādas rīcības, ECRI izteica jau 2011. gada ziņojumā, un Latvija, atgriežot piecus īpašumus, ECRI uzskatā nav rīkojusies pietiekami čakli (apstrīdēto īpašumu sarakstā ir 265 vienības). Līdz ar to šī ir viena no jomām, pie kuras Latvijai vēl jāstrādā.

Visbeidzot, norādīts, ka Latvijas tiesību normas vēl pilnībā neatbilst ECRI Vispārējās politikas 7. rekomendācijai par nacionālo likumdošanu rasisma un rasu diskriminācijas apkarošanā.

ECRI rekomendācijas

Ziņojuma noslēgumā Latvijai sniegta 21 rekomendācija. Cita starpā ECRI aicina sekmēt mazāk aizsargātu grupu integrāciju, palielināt latviešu valodas mācību stundu skaitu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī veikt pētījumu par LGBT personu diskrimināciju Latvijā un veidot kampaņas skolās, lai veicinātu izpratni par LGBT un iecietību. Pēdējā laikā publicēto ziņu kontekstā nozīmīga ir rekomendācija nekavējoties rīkoties, lai labotu situāciju saistībā ar romu skolēniem, kuri nepareizi iekļauti speciālās izglītības programmās.

Divas no valsts iestādēm sniegtajām rekomendācijām atzītas par prioritārām. Pirmkārt, jāizveido Valsts policijas struktūrvienība, kuras uzdevums ir vērsties pie mazaizsargātām grupām, lai palielinātu uzticēšanos policijai un risinātu problēmu, kas saistīta ar nepietiekamu ziņošanu par rasistiskiem un homofobiskiem vai transfobiskiem naida noziegumiem. Otrkārt, Latvijai jāparedz automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Divus gadus pēc ziņojuma publicēšanas ECRI kontrolēs, kā un vai šīs divas rekomendācijas tikušas izpildītas.

Salīdzinājumam — pirmā, 2002. gada, ziņojuma ietvaros ECRI Latvijai ieteica paplašināt iespējas iegūt Latvijas pilsonības naturalizācijas procesā, paaugstināt iedzīvotāju latviešu valodas zināšanas un nodrošināt, ka integrācijas stratēģijas konkrētā īstenošana labvēlīgi ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju saliedētību.

Latvijas reakcija

Atbilstoši ECRI praksei, savus komentārus par ziņojumā paustajiem novērojumiem un rekomendācijām 2019. gada februārī iesniedza arī Latvijas valdība. Šie komentāri ir pievienoti ECRI ziņojuma pielikumā.

2019. gada 14. martā viedokli par ECRI ziņojumu publicējis arī Tiesībsargs. Šī ziņojuma ietvaros atgādināts par tiesību normām, kas nosaka ierobežojumus un pienākumus attiecībā uz naida runas publicēšanu internetā, kā arī uzsvērta Tiesībsarga atbalstošā pozīcija attiecībā uz  nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.