Politikas dokuments

Eiropas Padome publicējusi rekomendāciju par konfliktu skarto sieviešu un meiteņu – migranšu, bēgļu un patvēruma meklētāju – labākajiem aizsardzības mehānismiem

2022. gada 20. maijā Eiropas Padomes Ministru Komiteja Turīnā pieņēma jaunu rekomendāciju attiecībā uz to, kā vislabāk aizsargāt migranšu, bēgļu un patvēruma meklētāju sieviešu un meiteņu tiesības, nodrošinot pasākumus, lai labāk reaģētu uz viņu vajadzībām un problēmām

Reni-Cahul robežpunkts starp Moldovu un Ukrainu (2022. gada 3. marts) / UN Women / Flickr / CC BY-NC-ND 2.0

Pamatojoties uz Eiropas Padomes līgumiem, tostarp Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu un Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, Rekomendācijā CM/Rec(2022)17 (turpmāk – Rekomendācija) aplūkoti jautājumi, ar kuriem sievietes un meitenes saskaras bēgļu gaitās un meklējot patvērumu. Tieši šī grupa ir viena no visapdraudētākajām: sievietes un meitenes tiek pakļautas īpašam vardarbības riskam sava dzimuma dēļ, bet bēgļu gaitās viņas jo īpaši var ciest no vardarbības, cilvēktirdzniecības, ekspluatācijas un cita veida izmantošanas gan savā izcelsmes valstī, gan ceļā, kā arī savā galamērķa valstī.

Šobrīd 50% no visiem bēgļiem ir sievietes un bērni, tomēr noteiktos kontekstos to ir vēl vairāk. Piemēram, 90% no vairāk nekā 7,1 miljoniem Ukrainas bēgļu ir sievietes. Protams, Rekomendācija attiecas uz bēglēm, patvēruma meklētājām un migrantēm no jebkuras valsts.

Vispārējie principi un aizsardzības pienākums

Vispirms Rekomendācijā uzsvērts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka sievietes un meitenes – migrantes, bēgles un patvēruma meklētājas – netiek pakļautas nekāda veida diskriminācijai. Tas ietver arī valstu pienākumu cīnīties pret stereotipiem. Attiecībā uz meiteņu tiesībām valstīm ir būtiski īstenot bērnu tiesībās balstītu pieeju, ņemot vērā meiteņu vecumu un īpaši apdraudēto stāvokli.

Tāpat būtiski pasargāt šīs grupas pret jebkāda veida dzimumā balstītu vardarbību, tostarp cilvēku tirdzniecību, bet arī naida runu un seksismu. Būtiski, ka šādu vardarbīgu rīcību nedrīkst attaisnot ar kultūru, tradīcijām, reliģiju vai tā saukto “godu”. Aizsardzībai pret vardarbību jāiekļauj arī nometnes upuriem, speciālistu atbalsta pakalpojumu pieejamība un citi pasākumi. Migrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām nedrīkst noteikt nekāda veida sodus, tostarp tiesiskas uzturēšanās atļaujas atņemšanu, par notikumiem laikā, kad tās bijušas cilvēktirdzniecības upuri.

Visās valsts un privātajās institūcijās būtu nepieciešams ieviest viegli pieejamus mehānismus, kas ļautu ātri ziņot par vardarbību pret sievietēm, kā arī vecuma un dzimuma sensitīvas telefona palīdzības līnijas un citus ziņošanu atbalstoši mehānismi.

Lai dotu iespēju migrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām īstenot savas tiesības, viņām jānodrošina pieejama informācija saprotamā veidā un valodā. Šai informācijai jāaptver vismaz viņu fundamentālās pamattiesības, informācija par ziņošanas un sūdzību mehānismiem pamattiesību pārkāpumu gadījumā, informācija par aizsardzības pakalpojumiem, kas pieejami vardarbības pret sievietēm gadījumā, kā arī informācija par uzņēmējvalstī pieejamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tam aptverot garīgās veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības, psiholoģiskā atbalsta, apmācību, mājokļa atbalsta un citus pakalpojumus. Tāpat jānodrošina pieeja visiem tiesību aizsardzības mehānismiem, tostarp nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību gadījumos, kad sievietes un meitenes ir cietušas no vardarbības un cilvēku tirdzniecības, un aptverot prasības pret varmākām. Būtiska ir tulku, tostarp zīmju valodas tulku, juristu un starpkultūru speciālistu līdzdalība personas tiesību aizsardzības procesos.

Gadījumos, ja migrācijas jautājumos tiek ieviesta automatizētā lēmumu pieņemšana, vispirms jāveic ietekmes uz cilvēktiesībām izvērtējums, tostarp pievēršot uzmanību dzimumu vienlīdzības aspektiem. Ņemot vērā īpašo apdraudētību un ievainojamību, pastiprināti jānodrošina apdraudēto sieviešu kā datu subjektu aizsardzība.

Aizsardzība pirms ierašanās valstī

Imigrācijas procesa laikā jāņem vērā sieviešu un meiteņu īpašais stāvoklis, īpašības, vajadzības un ievainojamības, un šīm procedūrām jābūt sensitīvām pret skarto personu vecumu un dzimumu.

Uzņemšanas un izmitināšanas telpām jāatrodas vietās, kur sievietes un meitenes ir drošībā un var piekļūt attiecīgiem pakalpojumiem un informācijai par veselību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību, sociālo un juridisko palīdzību, izglītību un būtiskām iepirkšanās iespējām. Vardarbības pret sievietēm upuri, tostarp cilvēku tirdzniecības upuri, būtu jāizmitina specializētās telpās.

Īpaši būtiska ir iespēja sievietēm un meitenēm iesniegt patvēruma pieprasījumu neatkarīgi no laulātā, partnera vai vecākiem, un viņas būtu jāinformē par šīm tiesībām. Tāpat pēc sieviešu lūguma viņām nodrošināmas atsevišķas intervijas, turklāt procesā būtu jāiesaistās izvērtētājām un tulcēm – sievietēm.

Apstrādājot un nosakot patvēruma pieprasījumus, jāņem vērā pašas pretendentes personiskos apstākļus un individuālo riska novērtējumu, kā arī attiecīgo informāciju par izcelsmes valsti, tostarp saistībā ar dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām. Ja lēmums par sievietes vai meitenes bēgļa statusu ir negatīvs, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām ir efektīva iespēja pieprasīt papildu vai alternatīvu aizsardzību.

Mājoklis un integrācija

Brīdī, kad sieviete vai meitene jau atrodas uzņēmējvalstī, tai jāievēro noteikti principi attiecībā uz veselību, sociālajiem pakalpojumiem un izmitināšanu, integrāciju un līdzdalību, izglītību, nodarbinātību un uzturēšanās atļaujām.

Cita starpā visām migrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām nodrošināmi pamata veselības aprūpes pakalpojumi, kas nedrīkst būt atkarīgi no imigrācijas iestāžu vai jebkuras citas personas atļaujām.

Jebkādu lēmumu, kas attiecas uz sieviešu un meiteņu drošību un labklājību, pieņemšanas laikā, tostarp attiecībā uz lēmumiem, ko pieņem sociālie dienesti, primāri jāņem vērā pašu skarto personu vajadzības. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, lai migrācijas statuss netiktu izmantots, lai diskriminētu sievietes attiecībā uz piekļuvi mājokļiem un sociālās palīdzības shēmām.

Būtisks uzsvars liekams arī uz integrācijas iespējām. Iestādēm būtu jāveicina un jāatbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju  iespējas viņu ģimenēs, kopienās un sabiedrībā kopumā, attīstot viņu pašapziņu un pašnoteikšanos un aizsargājot no negatīvas sociālās kontroles. Kā piemēri šādām iniciatīvām minēta līdzdalība vietējās, kultūras vai sieviešu apvienībās, sporta klubos, jaunatnes klubos un citās organizācijās. Uzsvērts, ka migranšu un ieguldījums uzņēmējkopienu sabiedrībā, ekonomikā un kultūrā ir jāuzsver kā veids, kā veicināt viņu integrāciju un iespēju palielināšanu.

Izglītības un darba iespējas

Iestādēm būtu jānodrošina, ka migrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām meitenēm ir pieejama obligāta izglītība, kas ir tāda pati kā valstspiederīgajām, un jāveic pasākumi, lai sasniegtu tās personas, kurām, iespējams, ir liegta piekļuve izglītībai savā izcelsmes valstī. Dalībvalstis tiek mudinātas veikt pasākumus, lai atvieglotu migrantu un bēgļu sieviešu un meiteņu esošās profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas un darba pieredzes atzīšanu un apstiprināšanu praksē, tostarp izmantojot tādas iniciatīvas kā Eiropas Padomes Eiropas kvalifikāciju pase bēgļiem.

Attiecībā uz tām migrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām sievietēm un meitenēm, kurām ir atļauts strādāt saskaņā ar dalībvalstu iekšējiem tiesību aktiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīgi un cienīgi darba apstākļi, tai skaitā:

  • veicot pasākumus, lai regulētu un uzlabotu viņu darba apstākļus un izskaustu visa veida darbaspēka ekspluatāciju un diskrimināciju, arī ja tie ir daudzkārtēji un krustojas;
  • atbalstot viņu piekļuvi darba tirgum, izmantojot pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību, un nodrošinot viņām tādas pašas profesionālās apmācības, mūžizglītības, mikrokredītu shēmas, starta aizdevumu un uzņēmējdarbības attīstības iespējas kā valsts pilsoņiem, kā arī atbalstot brīvprātīgo darbu, stažēšanos un darba iekārtošanas programmas;
  • atvieglojot piekļuvi darba tirgum, veicot pasākumus, lai nodrošinātu viņiem piekļuvi darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumiem.

Tāpat dalībvalstīm jāaizsargā migrantes, bēgles un patvēruma meklētājas, kuras darbojas mājsaimniecībās, no diskriminācijas, ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas.

Ģimenes apstākļi

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka migrantes, bēgles un patvēruma meklētājas, kuras ir cietušas no vardarbības un kuru dzīvesvietas statuss ir atkarīgs no laulātā vai partnera statusa, laulības vai attiecību šķiršanas gadījumā īpaši sarežģītu apstākļu gadījumā pēc pieteikuma tiek piešķirta autonoma uzturēšanās atļauja neatkarīgi no laulības vai attiecību ilguma. Migrantes, bēgles un patvēruma meklētājas ir jāinformē par šīm tiesībām.

Tāpat valstis mudinātas sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, tostarp cilvēku tirdzniecības, piešķirt atjaunojamu uzturēšanās atļauju, ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņu uzturēšanās ir nepieciešama sievietes personīgās situācijas dēļ vai lai viņa varētu sniegt dalību izmeklēšanā vai kriminālprocesā.

Uzturēšanās atļauju piešķiršanas kritērijiem un slieksnim vajadzētu būt reālistiskiem un piemērotiem migranšu, bēgļu un patvēruma meklētāju individuālajai situācijai. Atbildīgajām valsts aģentūrām ir jābūt atbilstoši apmācītām šajā jomā. Dalībvalstīm būtu jāatvieglo iespēja atgūt šo statusu piespiedu laulību upurēm, kuras laulības nolūkos ievestas citā valstī un tādēļ ir zaudējušas uzturēšanās statusu un potenciāli arī pilsonību valstī, kurā viņas pastāvīgi dzīvojušas iepriekš.

Atgriešanās

Visbeidzot, attiecībā uz migranšu, bēgļu un patvēruma meklētāju atgriešanos to dzimtenē, priekšroka jādod brīvprātīgai atgriešanās iespējai. Atgriešanās vienmēr ir jāveic droši un ar cieņu, saskaņā ar neizraidīšanas principu, tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai migrantes un patvēruma meklētājas netiktu atgrieztas vai izvestas uz valsti, kur viņu dzīvība varētu tikt apdraudēta vai kur viņas varētu tikt pakļautas spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodīšanai, tostarp darbībām, kas nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes vai ir vērstas uz viņām to dzimuma dēļ.

Tāpat saistībā ar atgriešanu pienācīgi jāņem vērā attiecīgie cilvēktiesību pienākumi, jo īpaši tiesības uz ģimenes dzīvi, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kā arī personas neaizsargātā situācija, jo īpaši attiecībā uz viņu veselības stāvokli, tostarp, piemēram, grūtniecību. Saistībā ar meiteņu atgriešanos primārajam apsvērumam vajadzētu būt bērna interesēm. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka paātrinātas un neapturošas procedūras netiek īstenotas, pirms nav pabeigts individuāls starptautiskās aizsardzības vajadzību novērtējums, jo īpaši, ja ir kādas pazīmes, kas liecina par vardarbību pret sievietēm, tostarp pret cilvēku tirdzniecību.

Ne tikai šis avots

Jau iepriekš Eiropas Parlaments ir norādījis uz nepieciešamību aizsargāt sievietes-bēgles no vardarbības un seksuālās ekspluatācijas. Būtiski, ka šīs divas darbības ir arī kara ierocis. Eiropas Parlamenta rezolūcijā norādīts, ka visām no Ukrainas bēgošajām sievietēm katrā Eiropas Savienības dalībvalstī būtu nodrošināma pieeja seksuālās un reproduktīvās veselības centriem.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.