Bērnu tiesību stratēģijā 2022.-2027. gadam Eiropas Padome izvirzījusi jaunu prioritāti: bērnu aizsardzību krīzes un ārkārtas situācijās. Tomēr šis nav vienīgais bērnu apdraudējums - būtiski ir arī digitālie draudi.

Jaunā prioritāte noteikta, citstarp ņemot vērā klimata pārmaiņas, Covid-19 pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šie trīs faktori ir īpaši ietekmējuši bērnus. Tomēr Bērnu tiesību stratēģija neaptver tikai šos aspektus – citas prioritātes ir brīvība no vardarbības, vienlīdzīgas iespējas un sociālā iekļaušana, piekļuve tehnoloģijām un to droša izmantošana, taisnīgums visiem bērniem un vārda došana katram bērnam.

Atbilstoši UNICEF datiem, no kara Ukrainā līdz 2022. gada marta beigām bija aizbēguši divi miljoni bēgļu bērnu, meklējot drošību pāri robežai. Tā kā valstī tika pārvietoti vēl 2,5 miljoni bērnu, 60 % Ukrainas bērnu bija spiesti pamest savas mājas.

Līdz ar to Eiropas Padome it sevišķi rūpēsies par bērnu aizstāvēšanu bruņotu konfliktu gadījumā un to bērnu, kuri vardarbības dēļ mainījuši dzīvesvietu vai kļuvuši par migrantiem, tiesību nodrošināšanu.

Konferencē, kurā tika izvirzīta minētā prioritāte, izteicās arī Ukrainas pirmā lēdija Oļena Zelenska, kuras vēstuli nolasīja Ukrainas vēstniece Itālijā.

Šī ir jau ceturtā stratēģija Eiropas Padomes programmas “Veidojot Eiropu bērniem un ar bērniem” ietvaros, kuras mērķis ir veicināt bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu.

Vēl kāds no mūsdienu draudiem: bērnu pašu radīts seksuāls saturs

Raugoties uz pārējām prioritātēm, jāpievērš uzmanība tehnoloģiju drošai izmantošanai. Proti, jaunā pētījumā norādīts uz bērnu pašu radītu seksuālo attēlu un videoklipu eksistences un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu būtisku pieaugumu.

Nepieciešama īpaša aizsardzība

Ziņojums aptver 43 Eiropas valstis, kas ir Lanserotes konvencijas jeb 2007.gada 25.oktobra Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību dalībvalstis, un izceļ veidus, kā uzlabot to tiesisko regulējumu, novērst šo īpašo bērnu seksuālās izmantošanas veidu, izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgās personas, kā arī uzlabot upuru identifikāciju un aizsardzību.

Saskaņā ar Internet Watch Foundation datiem no 2019. līdz 2020. gadam par 77% ir pieaudzis bērnu “pašu radīts” seksuālā materiāla, kas izmantots ļaunprātīgi, apjoms. 80% no šiem gadījumiem nelegālās personu datu apstrādes upuri bija 11 līdz 13 gadus vecas meitenes. Tāpat WeProtect Global Alliance pārskats “Aplēses par bērnu saskarsmi ar tiešsaistes seksuālo kaitējumu un to riska faktoriem” atklāj, ka 65% Rietumeiropā aptaujāto jauniešu bērnībā ir piedzīvojuši vismaz vienu seksuāla kaitējuma gadījumu tiešsaistē. Šīs organizācijas Global Threat Assessment 2021. gada ziņojumā arī norādīts, ka dažās Eiropas valstīs pandēmijas laikā tiešsaistes seksuālā vardarbība pret bērniem pieauga par 50%. Visbeidzot, Eiropola Interneta organizēto draudu novērtējums (IOCTA) atkārtoti norāda, ka Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi vairāku apdraudējumu attīstību, tostarp attiecībā uz atklātu seksuālu pašģenerētu materiālu, kas tiek izplatīts arī peļņas gūšanai.

Jau 2017. gadā Lanserotes komiteja norādīja, ka bērnu pašu radīta seksuāla materiāla eksponenciāla izmantošana var kļūt par nopietnu apdraudējumu bērniem, palielinot viņu risku kļūt par seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības upuriem tiešsaistē. Līdz ar to komitejas īstenotā otrā konvencijas uzraudzības kārta koncentrējās tieši uz šiem jautājumiem, tam rezultējoties minētajā ziņojumā.

Pirmo reizi šādā uzraudzības procesā piedalījās arī paši bērni. Proti, uzraudzības ziņojumā ir atspoguļoti vairāk nekā 300 bērnu no desmit Eiropas valstīm (Albānijas, Bulgārijas, Kipras, Gruzijas, Ungārijas, Portugāles, Moldovas, Serbijas, Ukrainas un Itālijas) viedokļi par izaicinājumiem, kas izriet no seksuāla materiāla radīšanas. Tāpat ziņojumā apkopoti uz šiem viedokļiem balstīti Lanserotes konvencijas ieviešanu kontrolējošās komitejas viedokļi.

Uzraudzības kārtas rezultātā pieņemtais ziņojums sastāv no 10 tematiskām nodaļām, kas sniedz salīdzinošu pārskatu par situāciju dalībvalstīs. Katra nodaļa izceļ labāko praksi kā iedvesmu par veiksmīgākajiem risinājumiem un identificē nepilnības, kas joprojām ir jārisina, lai efektīvi īstenotu Lanserotes konvenciju. Ziņojumā ir arī virkne ieteikumu.

Lai risinātu minētās problēmas, ziņojums mudina lietot terminu “bērnu seksuālas izmantošanas materiāls”, nevis “bērnu pornogrāfija”, kas var būt maldinošs, mazinot tajā minēto noziegumu smagumu vai attiecinot vainu uz bērnu. Lai labāk aizsargātu bērnus pret viņu pašu radītā seksuālā materiāla izmantošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, komiteja arī iesaka ieviest noteiktas izmaiņas tiesību aktos. Proti, bērnus nedrīkst saukt pie atbildības par viņu pašu radītu seksuālu attēlu un/vai videoklipu glabāšanu vai kopīgošanu, ja šāda materiāla glabāšana/koplietošana ir brīvprātīga un paredzēta tikai viņu pašu privātai lietošanai.

Tāpat komiteja iesaka kodificēt atsevišķu noziedzīgā nodarījuma veidu, kas ļautu pret šādu seksuāla rakstura datu izspiešanu no bērniem un nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šo konkrēto nodarījumu, kā arī par citiem interneta un komunikāciju tehnoloģiju veicinātiem seksuālajiem nodarījumiem pret bērniem.

Lanserotes konvencijas nozīme

Lanserotes konvencijas jeb 2007.gada 25.oktobra Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, mērķi ir nepieļaut un apkarot bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, aizsargāt to bērnu tiesības, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības, kā arī veicināt sadarbību valstī un starptautisko sadarbību pret bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem.

Līdz ar to konvencija:

• precīzi definē un uzskaita darbības, kas atzīstamas par seksuālu vardarbību;

• definē kā seksuālu vardarbību arī darbības interneta vidē un arī gadījumos, kad upuris nav bijis tiešā fiziskā kontaktā ar pāridarītāju;
• paredz īpašu kārtību un pārbaudes personām uzsākot darba attiecības profesijās, kas strādā saskarsmē ar bērniem, t.sk. aizliegumu strādāt ar bērniem personām, kas notiesātas par seksuāliem noziegumiem;
• uzliek par pienākumu valstīm izstrādāt un realizēt programmas upuru un upuru ģimeņu atbalstam, t.sk. nodrošināt upuru īpašu aizsardzību izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā;
• nosaka skolu izglītības programmās iekļaut mācību vielu lai bērni būtu informēti par seksuālas vardarbības riskiem un apmācīti kā sevi efektīvi aizsargāt;
• uzliek par pienākumu valstīm izstrādāt un nodrošināt īpašas programmas un kontroles mehānismus seksuālo noziegumu izdarītājiem (īpašs seksuālo varmāku reģistrs);
• paredz pasākumus sabiedrības informēšanā, lai mudinātu indivīdus ziņot par izdarītiem seksuāliem noziegumiem vai to izdarīšanas riskiem.

Problēmas aktualitāte Latvijā

Ziņojumā arī apkopoti no Latvijas ievākti dati. Piemēram, komiteja uzsvērusi, ka nelielā daļā valstu ir spēkā tādas tiesību normas, kas ļauj noteikt kriminālatbildību par bērnu pašu veiktu seksuāla rakstura attēlu producēšanu – un Latvija ir viena no šādām valstīm. Šāds secinājums atvasināts no fakta, ka Krimināllikuma normas par bērnu pornogrāfijas veidošanu nenošķir dažādus atbildības veidus atkarībā no tā, kurš šādu saturu radījis. Protams, cits jautājums, kas konkrētajā punktā, kā arī Latvijas iesniegtajā atbilžu ziņojumā, nav analizēts sīkāk, ir par to, kādā veidā šīs normas būtu pareizi piemērojamas.

Latvijas iesniegtajā atbilžu uz aptauju ziņojumā uzsvērti un precīzi uzskaitīti arī valsts un nevalstisko organizāciju kopīgi veiktie preventīvie pasākumi, piemēram, lekcijas un diskusijas ar skolēniem, kā arī pieejamie videoklipi, kas vēsta par seksuāla rakstura materiālu radīšanas riskiem. Tāpat uzsvērts, piemēram, tas, ka 2016. gadā Latvija pievienojās INTERPOL International Child Sexual Exploitation datubāzei. Tiesnešiem, kuri izskata lietas par vardarbību pret bērniem, obligāti jāiziet 40 stundu apmācības kurss par bērnu tiesību aizsardzību, tomēr tā ietvaros netiek īpaši apskatīti interneta un komunikāciju tehnoloģiju veicinātie seksuālie nodarījumi pret bērniem.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.