Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2020. gada 11. martā izsludināja Covid-19 pandēmiju. Kopš pandēmijas sākuma Eiropas reģionā no vīrusa ir miruši vairāk nekā 2 miljoni cilvēku, liecina PVO dati. Lai arī cilvēces vēsturē infekcijas slimību pandēmijas jau ir bijušas, Covid-19 atklāja, ka, neskatoties uz digitalizāciju un zinātnes attīstību, valstu krīzes vadība un veselības sistēma tam nebija gatava. Vienlaikus pandēmija apliecināja, cik svarīga ir starpvalstu koordinācija, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Šāda secinājuma rezultātā 2020. gadā Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”, kas apkopoja Eiropas Komisijas veiktos secinājumus un nepieciešamos uzlabojumus Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iedzīvotāju veselības aizsardzībai.

Tiesības uz veselību starptautiskajās cilvēktiesībās

Tiesības uz veselību ir saistītas ar izpratni par cilvēka cienīgu dzīvi, un tās ir būtiska starptautisko cilvēktiesību daļa. Pirmo reizi tās pieminētas 1946. gadā Pasaules Veselības organizācijas Konstitūcijas preambulā, nosakot, ka “augstākā sasniedzamā veselības līmeņa baudīšana ir viena no katra cilvēka pamattiesībām neatkarīgi no rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa”.^[1] Veselības uzturēšana arī pieminēta ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 25. pantā kā daļa no tiesībām uz atbilstošu dzīves līmeni.^[2]

Tomēr pirmais starptautiskais cilvēktiesību līgums, kas ietvēra tiesības uz veselību, bija ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Tā 12. pants noteic, ka pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni.^[3] Mūsdienās tiesības uz veselību ir aizsargātas arī ar dažādiem reģionāliem cilvēktiesību instrumentiem. Piemēram, Eiropas Padomes Eiropas Sociālā Harta noteic dalībvalstu pienākumus veselības aizsardzības jomā.^[4]

Lai arī tiesības uz veselību bieži tiek saistītas ar piekļuvi veselības aprūpei, to saturs ir daudz plašāks, ietverot dažādus faktorus, kas ļauj cilvēkiem dzīvot veselīgu dzīvi. ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja ir apkopojusi veselības pamatfaktorus, kuros ietilpst gan veselībai drošs dzeramais ūdens un atbilstoša sanitārija, veselībai droša pārtika, atbilstošs uzturs un mājoklis, veselībai droši darba un vides apstākļi, gan ar veselību saistīta izglītība un informācija un dzimumu līdztiesība. Vienlaikus uzsverams, ka tiesības uz veselību pēc būtības nav beznosacījuma tiesības būt veselam, bet ir tiesības uz augstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības līmeni.^[5]

Eiropas veselības savienības veidošana – ES iedzīvotāju veselības aizsardzībai

Galvenais ES tiesību akts, kas atspoguļo institūciju un valstu pienākumu nodrošināt veselības aizsardzību, ir Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Tās 35. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot visu ES politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.^[6] Ņemot vērā ES institūciju un dalībvalstu rīcību Covid-19 pandēmijas laikā, un lai īstenotu ES pienākumu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”. ^[7]

Paziņojumā Eiropas Komisija analizēja jau esošo ES institūciju rīcību un uzsvēra, ka sabiedrības veselības krīze, ko izraisīja Covid-19 un kas Eiropas reģionā prasīja vairāk nekā 2 miljoni cilvēku dzīvības,^[8] izgaismoja to, ka ES un tās dalībvalstīm jādara vairāk attiecībā uz gatavības un reaģēšanas plānošanu epidēmiju un citu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā. Saskaņotības un koordinācijas trūkums ir galvenais šķērslis pandēmijas uzveikšanai. Paziņojumā arī tika ierosināti pirmie Eiropas veselības savienības pamatelementi. 

Eiropas veselības savienība ir koncepts un dažādu politisku un institucionālu pasākumu kopums ar mērķi efektīvi nodrošināt ES iedzīvotāju veselības aprūpi un aizsardzību gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Galvenie sasniedzamie rezultāti, izveidojot Eiropas veselības savienību, ir labāka pilsoņu veselības aizsardzība, ES un dalībvalstu sagatavošana nākotnē iespējamām pandēmijām, kā arī kopējā ES veselības sistēmas izturības uzlabošana, vienlaikus labāk aizsargājot iekšējo tirgu un saglabājot visaugstākos standartus cilvēktiesību un pilsonisko brīvību nodrošināšanas jomā.^[9]

Jaunas ES regulas Eiropas veselības savienības realizēšanai

Eiropas veselības savienības koncepta izstrāde galvenokārt ir balstīta ES tiesību aktos, kas regulē veselības aizsardzības pārvaldību savienības ietvaros, nosakot gan dalībvalstu, gan ES ietvaros izveidotu institūciju un organizāciju pienākumus. Saistībā ar Eiropas veselības savienības izveidi 2022. gada nogalē tika pieņemtas jaunas ES regulas veselības aizsardzības un pārvaldības jomā:

1. Regula (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (Pārrobežu veselības apdraudējuma regula),^[10]
2. Regula (ES) 2022/2370, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC regula),^[11]
3. Regula (ES) 2022/2372 par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes gadījumā nepieciešamiem medicīniskiem pretlīdzekļiem sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienības līmenī (Krīzes satvara regula).^[12]

Pārrobežu veselības apdraudējuma regula 

Regula tika pieņemta 2022. gada 24. oktobrī, lai piešķirtu ES plašākas pilnvaras koordinācijai un sadarbībai, kas nepieciešamas efektīvākai reaģēšanai uz dažāda veida nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Piemēram, vides radītiem apdraudējumiem, tostarp tādiem, kas rodas klimata dēļ, kā arī nezināmas izcelsmes apdraudējumiem.

Tāpat ar regulu izveidota Veselības drošības komiteja, kuras uzdevums ir cīņa ar minētajiem veselības apraudājumiem. Veselības drošības komitejas sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji divos līmeņos - augsta līmeņa darba grupā, kas notur regulāras apspriedes, un tehniskajās darba grupās, kuras izveidotas konkrētas tēmas risināšanai. Veselības drošības komiteja, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, koordinē prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu, kā arī riska un krīzes saziņu. Regula arī satur noteikumus par medicīnisko līdzekļu kopīgiem iepirkumiem. Vienlaikus regula paredz agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, kas nozīmē, ka Eiropas Komisija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un dalībvalstu iestādes pastāvīgi sazinās par tādiem pasākumiem, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) regula 

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) tika izveidots 2004. gadā kā neatkarīga Eiropas aģentūra, kuras uzdevums ir identificēt un novērtēt pašreizējos un jaunus infekcijas slimību radītos apdraudējumus cilvēku veselībai un informēt par tiem. 2022. gadā ar ECDC regulu ECDC pilnvaras tika paplašinātas, lai tas varētu nodrošināt vajadzīgās zinātniskās zināšanas un atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ES un tos apkarot. ECDC tagad ir tiesīgs ne tikai sniegt ieteikumus dalībvalstīm par gatavību veselības apdraudējumiem, bet arī izveidot ES Veselības aizsardzības darba grupu ātrai veselības intervencei liela slimības uzliesmojuma gadījumā.

Krīzes satvara regula 

Krīzes satvara regula satur tādu ārkārtas situācijā īstenojamu pasākumu kopumu, kas ļautu nodrošināt pietiekamu un savlaicīgu medicīnisko līdzekļu pieejamību un apgādi ar tiem.  Regula noteic, ka sabiedrības veselības ārkārtas situācijā ES Padome var aktivizēt pasākumu kopumu, lai nodrošinātu medicīnisko līdzekļu pieejamību, kā, piemēram, pārraudzīt, iepirkt un iegādāties nepieciešamos medicīniskos līdzekļus un izejvielas, aktivizēt ārkārtas pētniecības un inovācijas plānu, izmantojot ES mēroga klīniskās izpētes tīklu un datu kopīgošanas platformu - Eiropas veselības datu telpu. 

Tāpat starp šiem pasākumiem ir nepieciešamo medicīnisko līdzekļu ražošana un apgāde ar tiem un nepieciešamo medicīnisko līdzekļu ražotņu, izejvielu, patēriņa preču, aprīkojuma un infrastruktūras uzskaite, kā arī tādi pasākumi, kuru mērķis ir palielināt nepieciešamo lietu ražošanu ES.

Krīzes satvara regula ļauj ES Padomei izveidot Veselības krīžu padomi kā daļu no jau esošās Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA). Veselības krīžu padome ārkārtas pasākumu aktivizēšanas gadījumā koordinē iesaistīto ES un dalībvalstu institūciju rīcību, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes gadījumā nepieciešamiem medicīniskiem pretlīdzekļiem un piekļuvi tiem. Veselības krīžu padome sastāvētu no Eiropas Komisijas un pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts.

Citi Eiropas veselības savienības būtiskie elementi

Bez jau minētajiem jauninājumiem, Eiropas veselības savienības īstenošanā būtiska loma ir arī jau esošajām ES institūcijām, kā Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA)^[13] un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA),^[14] kā arī jaunizveidotajai Eiropas veselības datu telpai.^[15]

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos gūto pieredzi, HERA tika izveidota 2021. gadā ar Eiropas Komisijas speciālu lēmumu, lai risinātu trūkumus dalībvalstu koordinēšanas procesos pamatā par medicīnisko līdzekļu piegādi un piekļuvi. HERA galvenais uzdevums ir darbību koordinācija un sadarbība ar dalībvalstīm. HERA darbojas divos darbības režīmos: sagatavotības režīmā un ārkārtas situācijā reaģēšanas režīmā.^[16]

Savukārt EMA ir decentralizēta ES aģentūra, kas ir atbildīga par zāļu zinātnisko novērtēšanu, uzraudzību un drošuma uzraudzību ES. Tomēr minētās regulas piešķir jaunas tiesības arī EMA. Proti, EMA ir tiesības uzraudzīt un mazināt zāļu un medicīnisko ierīču trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laikā, kā arī veicināt ātrāku tādu zāļu apstiprināšanu, kas varētu ārstēt vai novērst sabiedrības veselības krīzi izraisošo slimību.^[17]

Pieminētā Eiropas veselības datu telpa ir viens no Eiropas Veselības savienības centrālajiem pīlāriem. Tā ir informācijas sistēma, kurā iespējams piekļūt plašam veselības datu klāstam un veikt šo datu apstrādi. Tās mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sniegšanu visā ES, dodot cilvēkiem iespēju kontrolēt savus veselības datus, kā arī piedāvāt drošu, uzticamu un efektīvu satvaru veselības datu izmantošanai, ievērojot stingrus nosacījumus. Tādējādi pētniekiem, novatoriem, publiskām iestādēm vai nozarei būs piekļuve lielam daudzumam augstas kvalitātes veselības datu, kas ir būtiski dzīvībai izšķiroši svarīgas ārstēšanas, vakcīnu vai medicīnisko ierīču izstrādei.^[18] Labākai Eiropas veselības datu telpas pārvaldībai Eiropas Komisija ir izstrādājusi un publicējusi priekšlikumu speciālai regulai par Eiropas veselības datu telpu.^[19]

Sagaidāmie ieguvumi - sabiedrības veselības līmeņa uzlabošana

Covid-19 apstiprināja, ka globālas veselības krīzes gadījumā neviena no ES dalībvalstīm katra atsevišķi nespētu nodrošināt pienācīgu iedzīvotāju veselības aizsardzību. Līdz ar to Eiropas veselības savienības izveide, kas rada valstu sadarbības mehānismus un efektīvas reaģēšanas shēmas, ir solis tuvāk tam, lai nepieciešamības gadījumā ES spētu izpildīt savus pienākumus sabiedrības veselības nodrošināšanas un aizsardzības jomā. Vienlaikus Eiropas veselības savienības ietvaros paredzēts risināt tādus veselības aizsardzības jautājumus, kā reto slimību un vēža pārvaldība, lai uzlabotu sabiedrības veselības līmeni arī miera laikos.^[20]

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Constitution of the World Health Organisation, New York, 1946. Pieejams: https://apps.who.int/gb/bd/PDF/bd47/EN/constitution-en.pdf?ua=1
2. ^{^} ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Parīze, 1948. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/UDHR/Documents/UDHR_Translations/lat.pdf
3. ^{^} ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Ņujorka, 1996. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-starptautiskais-pakts-par-ekonomiskajam-socialajam-un-kulturas-tiesibam/
4. ^{^} Eiropas Sociālā Harta, Strasbūra, 1961. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1045
5. ^{^} Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights. The Right to Health. Fact Sheet No. 31, 2008, p. 5. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Publications/Factsheet31.pdf
6. ^{^} Eiropas Savienības Pamattiesību harta, OV C 202, 7.6.2016., 389./405. lpp. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT
7. ^{^} Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem” (Briselē, 11.11.2020., COM(2020) 724). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0724&from=EN
8. ^{^} WHO: Numbers at a glance for the WHO European Region. Pieejams: https://www.who.int/europe/emergencies/situations/covid-19
9. ^{^} Eiropas Komisija. Eiropas veselības savienība, 2022. Pieejams: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union_lv
10. ^{^} EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/237 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES, OV L 314, 6.12.2022., 26./63. lpp. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022R2371&from=EN#d1e40-26-1
11. ^{^} EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2370, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, OV L 314, 6.12.2022., 1./25. lpp. Pieejams:  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022R2370&from=EN
12. ^{^} PADOMES REGULA (ES) 2022/2372 par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes gadījumā nepieciešamiem medicīniskiem pretlīdzekļiem sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienības līmenī, OV L 314, 6.12.2022., 64./78. lpp. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022R2372&from=EN
13. ^{^} European Commission. Health Emergency Preparedness and Response (HERA). Pieejams: https://health.ec.europa.eu/health-emergency-preparedness-and-response-hera_lv
14. ^{^} Eiropas Zāļu aģentūras oficiālā mājaslapa. Pieejams: https://www.ema.europa.eu/en
15. ^{^} Eiropas Komisija. Eiropas veselības datu telpa. Pieejams: https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/european-health-data-space_lv
16. ^{^} Eiropas Komisijas Lēmums (2021. gada 16. septembrī), ar ko izveido Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi 2021/C 393 I/02, C/2021/6712, OV C 393I , 29.9.2021., 3./8. pp. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.CI.2021.393.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2021%3A393I%3ATOC
17. ^{^} European Union. European Health Union: a new EU Health security framework is in motion, 2022. Pieejams:https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_7871?fbclid=IwAR1LDCJXAPyIWfUYzZjSpwM6IagCMhCbTGiRjEV2W14vVJV85pM9P0LUMCQ
18. ^{^} Eiropas Komisija. Eiropas veselības savienība, 2022. Pieejams: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union_lv
19. ^{^} Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas veselības datu telpu (3.5.2022, COM(2022)); 2022/0140(COD). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022PC0197&from=EN
20. ^{^} Eiropas Komisija. Eiropas veselības savienība, 2022. Pieejams: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union_lv