Eiropas Savienības Tiesa pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē ir izteikusies par viendzimuma laulībām pārvietošanās brīvības kontekstā. Atzīts, ka Eiropas Savienības tiesībās lietotais jēdziens “laulātais” ietver arī tā paša dzimuma laulātos. Tiesa atzina, ka dalībvalstis nedrīkst atteikt uzturēšanās tiesības Eiropas Savienības pilsoņa tā paša dzimuma laulātajam — trešās valsts pilsonim. Vienlaikus dalībvalstis nezaudē brīvību atzīt vai neatzīt viendzimuma laulības.
Eiropas Savienības (ES) tiesības paredz ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, kas ir viena no četrām fundmentālajām ES brīvībām. Saskaņā ar Direktīvu par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību arī ES pilsoņa laulātais, kas nav ES pilsonis, tiek uzskatīts par ģimenes locekli, kuram ir atvasinātas tiesības pārvietoties un uzturēties ES dalībvalstī, neraugoties uz viņa valstspiederību.
Lietas fakti
2018. gada 5. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-673/16 Coman. Lieta tika uzsākta pēc Rumānijas Konstitucionālās tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nacionālajā tiesvedībā, ko uzsāka Rumānijas pilsonis Relu Adrians Komans (Relu Adrian Coman) un viņa laulātais ASV pilsonis Roberts Klaburns Hamiltons (Robert Clabourn Hamilton). 2012. gadā pieteicēji lūdza Rumānijas iestādēm sniegt informāciju par uzturēšanās tiesību iegūšanu Rumānijā, pamatojoties uz Direktīvu. Tika saņemta atbilde, ka Hamiltons Rumānijā nevar tikt uzskatīts par ES pilsoņa “laulāto”, jo Rumānija viendzimuma laulības neatzīst. Pieteicēji vērstās Rumānijas tiesās, savu prasījumu pamatojot ar diskriminācijas aizlieguma principu, kā rezultātā lieta nonāca Rumānijas Konstitucionālajā tiesā.
Tiesas spriedums
Spriedumā EST atgādināja, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ES pilsoņa ģimenes locekļi, ir atvasinātas uzturēšanās tiesības, pamatojoties uz Līguma par ES darbību 21. panta 1. punktu. “Laulātais” ir jēdziens, kas no dzimuma viedokļa ir neitrāls un tādēļ var aptvert ES pilsoņa tā paša dzimuma laulāto. Vienlaikus EST norādīja, ka viendzimuma laulību atzīšana ir dalībvalstu kompetences jautājums.
Taču dalībvalsts atteikums atzīt šādu laulību nolūkā piešķirt atvasinātas uzturēšanās tiesības novestu pie būtiskām atšķirībām dalībvalstu starpā, kavējot pārvietošanās un uzturēšanās brīvības īstenošanu. Šajā gadījumā tiesību ierobežošanu Rumānijas iestādes centās pamatot ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem. EST secināja, ka sabiedriskā kārtība ir jāinterpretē šauri — tās piemērošanas jomu katra dalībvalsts nevar noteikt vienpusēji. EST norādīja, ka tādējādi netiek aizskarta dalībvalstu nacionālā identitāte, jo pienākums dalībvalstij atzīt citā dalībvalstī noslēgtu viendzimuma laulību, neaizskar laulības institūtu pirmajā dalībvalstī un neparedz pienākumu tajā atļaut viendzimuma laulības. Līdz ar to dalībvalsts sabiedriskā kārtība netiek apdraudēta.
Spriedums ir solis EST nostājas skaidrošanā LGBT jautājumos. Sprieduma rezultātā dalībvalstis nevarēs atteikt piešķirt tiesības pārvietoties un uzturēties personām, kas citā dalībvalstī tiesiski noslēgušas viendzimuma laulību. Interesanti arī, ka šajā spriedumā EST ir gājusi soli tālāk nekā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nesenajā Orlandi spriedumā. Šajā spriedumā ECT atzina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants (privātā dzīve) prasa “kaut kādu” (angļu valodā “some form of”) citā valstī noslēgtu viendzimuma laulību atzīšanu. Atšķirībā no ECT, EST Rumānijai ir uzlikusi pienākumu atzīt pieteicēja viendzimuma laulību pārvietošanās brīvības nolūkos. EST spriedumu var uzskatīt arī par ES atbildi ASV Augstākajai tiesai 2015. gada Obergefell spriedumā. Šajā spriedumā federālā līmenī tika atzīts, ka tiesība laulāties ietver arī viendzimuma pārus.
