Šā gada martā Eiropas Sociālo tiesību komiteja publicēja 2023. gada secinājumus par tiem Eiropas Sociālo tiesību hartas pantiem, kas ir saistīti ar bērnu, ģimeņu un migrantu tiesībām. Eiropas Sociālo tiesību komiteja izvērtējusi 34 valstu ziņojumus un izdarījusi 799 secinājumus, no kuriem gandrīz puse liecina par neatbilstību Eiropas Sociālajā hartā noteiktajiem pienākumiem.
Eiropas Sociālo tiesību komiteja un Eiropas Sociālo tiesību harta
Eiropas Sociālo tiesību komiteja (Komiteja) ir Eiropas Padomes orgāns, kas uzrauga Eiropas Sociālās hartas (Harta) ieviešanu un izpildi tās dalībvalstīs. Harta ir starptautisks cilvēktiesību līgums, kas nosaka valstu pienākumus sociālo un ekonomisko pamattiesību aizsardzības jomā. Sociālās un ekonomiskās tiesības ietver, piemēram, tiesības uz mājokli, veselību, izglītību, sociālo aizsardzību, labklājību un darbu. Harta vērš īpašu uzmanību uz mazaizsargāto grupu — senioru, bērnu, invalīdu un migrantu — tiesību ievērošanu. To ir ratificējušas 42 dalībvalstis, tai skaitā Latvija.
Komiteja sastāv no 15 neatkarīgiem ekspertiem. Šobrīd Komitejā darbojas arī pārstāve no Latvijas – Kristīne Dupate. Komiteja uzrauga Hartas ieviešanu dalībvalstīs divos savstarpēji papildinošos veidos – izskatot kolektīvās sūdzības pret valstīm, kuras tam ir piekritušas, un izvērtējot dalībvalstu ziņojumus. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz ziņojumi Komitejai, kas tos izskata un katru gadu publicē savus secinājumus. Latvija nav ratificējusi Hartas protokolu, kas pieļauj kolektīvo sūdzību iesniegšanu.
Komitejas secinājumu par bērniem, ģimenēm un migrantiem kopskats
2023. gadā Komiteja uzdeva dalībvalstīm jautājumus saistībā ar tematisko grupu “bērni, ģimenes, migranti”, proti, Hartas 7. (bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību), 8. (strādājošo sieviešu tiesības uz maternitātes aizsardzību), 16. (ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību), 17. (bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību), 19. (migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesības uz aizsardzību un palīdzību), 27. (tiesības darba ņēmējiem ar ģimenes pienākumiem uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi) un 31. pantu (tiesības uz dzīvesvietu).
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem un arodbiedrību, cilvēktiesību institūciju un citu nevalstisku organizāciju sniegto informāciju, kas aptvēra laika periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, Komiteja pieņēma 2023. gadā pieņēma 799 secinājumus, no kuriem 415 par atbilstību Hartai, bet 384 par neatbilstību.
Secinājumos konstatēti vairāki Hartas 17. panta (bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību) pārkāpumi saistībā ar bērnu, kas nelikumīgi šķērsojuši robežu, izmitināšanu. Tāpat Komiteja secinājusi, ka vairākās valstīs bērnu nabadzības risks ir pārāk augsts.
Komiteja norādījusi arī uz nepietiekamu bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, nodarbinātības uzraudzību. Tā arī atgādināja, ka Harta pieļauj šādu bērnu nodarbināšanu tikai īpaši vieglos darbos, kas nevar nodarīt kaitējumu to veselībai, morālei vai izglītībai. Vairākās dalībvalstīs atļautais darba laiks šādiem bērniem esot pārmērīgs, pārsniedzot 6 stundas dienā un 30 stundas nedēļā. Tāpat vairākās dalībvalstīs bērniem netiekot nodrošināts divu nedēļu nepārtraukts atvaļinājums. Komiteja arī atzina, ka vairākās valstīs darba samaksa bērniem ir pārāk zema.
Saistībā ar sievietes tiesībām uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu galvenie iemesli neatbilstībai ar Hartu bijuši nepietiekama aizsardzība pret atlaišanu no darba, kamēr sieviete ir stāvoklī vai dzemdību atvaļinājumā.
Attiecībā uz Hartas 16. pantu (ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību) vairākās valstīs konstatēta nevienlīdzīga attieksme attiecībā pret citu valstu pilsoņiem, no kuriem ģimenes pabalsta saņemšanai tiek pieprasīta pārmērīgi ilga uzturēšanās konkrētajā valstī.
Tāpat saistībā ar tiesībām uz dzīvesvietu Komiteju satrauc vājā aizsardzība ģimenēm pret izlikšanu no mājokļa, tostarp pārāk īsie termiņi, kādā pirms izlikšanas no mājokļa ģimene tiek brīdināta, un kompensācijas par prettiesisku izlikšanu neesamība. Komiteja arī atzina, ka vairākās dalībvalstīs īstenotie pasākumi bezpajumtnieku skaita samazināšanai ir nepietiekami un nepastāv atbilstoša sistēma sociālo mājokļu piešķiršanai.
Komiteja konstatēja, ka vairākās valstīs netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība saistībā ar darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tā, piemēram, vairākas valstis nenodrošina atbilstošas iespējas bērnu aprūpei vecāku darba laikā, kā arī nepietiekami vai vispār neapmaksā bērna kopšanas atvaļinājumu.
Neskatoties uz minētajiem pārkāpumiem, Komiteja uzsvēra dalībvalstu progresu saistībā ar tiesisko regulējumu par vardarbību ģimenē vainīgo saukšanai pie atbildības. Dažās valstīs no vardarbības ģimenē cietušajiem ir tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Tāpat uzlaboti pasākumi bērnu aizsardzībai no kiberhuligānisma un seksuālas izmantošanas. Pozitīvi vērtēti arī darba laika ierobežojumi personām, kas jaunākas par 18 gadiem, atbilstoši viņu attīstības un izglītības vajadzībām.
Kā klājas Latvijai?
Secinājumos par Latviju Komiteja 24 gadījumos konstatējusi atbilstību Hartai, taču 8 gadījumos konstatēta neatbilstība.
Piemēram, neatbilstība Hartai konstatēta saistībā ar atvaļinājumu nodarbinātajiem bērniem. Latvijas tiesiskais regulējums nenodrošinot to, ka bērniem ir tiesības uz divu nedēļu nepārtrauktu atvaļinājumu no darba vasaras brīvlaikā.
Tāpat neatbilstība konstatēta, jo bērnu darba samaksa neesot taisnīga. Komiteja ņem vērā attiecību starp minimālo un vidējo algu valstī – minimālās algas apmēram būtu jābūt 48% no vidējās algas. Ziņojuma periodā minimālā alga Latvijā bija 428 eiro un tā veidoja tikai 40% no vidējās algas, kas bija 1066 eiro. Lai darba samaksa atbilstu Hartai, tai būtu jābūt vismaz 512 eiro. Līdzīgi Komiteja norādīja, ka, lai arī novērojams ģimenes pabalsta pieaugums, tā apmērs joprojām ir nepietiekams, salīdzinot to ar Eurostat datiem par vidējiem ienākumiem.
Pārkāpumi konstatēti arī saistībā ar tiesībām uz atbilstošu mājokli. Komiteja norādīja, ka tiesiskajā regulējumā nav ietverta atbilstoša mājokļa definīcija un ka joprojām pastāv augsta mājokļu pārapdzīvotība. Latvijā vairāk kā trešdaļa mājokļu ir pārapdzīvoti, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, kur pārapdzīvoti tiek vidēji 17% mājokļu. Mājoklis tiek uzskatīts par pārapdzīvotu, ja ir pieejama mazāk nekā viena istaba (guļamistaba, dzīvojamā istaba) katram mājsaimniecības pārim, katrai personai, kas ir 18 un vairāk gadus veca, divām viena dzimuma personām vecumā no 12 līdz 17 gadiem, diviem bērniem vecumā līdz 12 gadiem.
Komiteja arī norādīja, ka Hartas 19. pantam (migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesības uz aizsardzību un palīdzību) neatbilst Latvijas tiesiskais regulējums, kurš pieļauj ārzemniekiem atņemt uzturēšanās atļauju arī tad, ja viņi nepadraud nacionālo drošību vai viņu rīcība nepārkāpj sabiedrības intereses vai morāli. Uzturēšanās atļauja tiek atņemta, ja ārzemniekam nav veselības apdrošināšanas vai pietiekamu finanšu līdzekļu.
Vienlaikus ziņojumā atzīts, ka lielākā daļa Hartas normu Latvijā tiek ievērotas. Tāpat progress vērojams arī attiecībā uz tiem pantiem, par kuriem Komiteja šobrīd konstatējusi pārkāpumus. Lai arī šie panti joprojām netiek pilnībā ievēroti, Komiteja ir norādījusi uz progresu to ieviešanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
