Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) 2022. gada 21. februārī publicēja trešās kārtas novērtējuma ziņojumu par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā. Ziņojumā ieteikts veikt turpmākus pasākumus, lai identificētu un aizsargātu cilvēku tirdzniecības upurus, kompensētu tiem radīto kaitējumu, kā arī nodrošinātu cilvēku tirgotāju notiesāšanu.

Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu vervēšana, pārvadāšana, nodošana, izmitināšana vai saņemšana, izmantojot draudus vai spēku, vai citā veidā piespiežot, aizvedot ar viltu, krāpjot, maldinot, ļaunprātīgi izmantojot varu vai personas neaizsargātības stāvokli vai dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu, kura kontrolē citu personu.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija agrāk bija galvenokārt cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, bet kopš 2019. gada Latvijā ir pieaudzis identificēto ārvalstu upuru skaits. Cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkos ir kļuvusi par galveno ekspluatācijas veidu, un gadu gaitā ir pieaudzis identificēto vīriešu kārtas upuru skaits.

Progresa novērtēšana

Ekspertu darbības grupa atzinīgi novērtējusi iestāžu centienus izstrādāt tiesisko un politikas sistēmu un pieņemt jaunu valsts rīcības plānu cīņai pret cilvēku tirdzniecību (2021.–2023. gadam). Tāpat GRETA atzinīgi vērtē Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma pieņemšanu, aicinot Latvijas iestādes turpināt stiprināt spēju atklāt, arestēt un konfiscēt nelegāli iegūtos līdzekļus, tostarp nodrošinot izmeklētāju specializāciju un šādu speciālistu klātbūtni visās struktūrvienības, kas izmeklē ar cilvēku tirdzniecību saistītus noziedzīgus nodarījumus.  Kā panākums atzīta arī policijas darbinieku un prokuroru specializācija cilvēku tirdzniecības lietās, starpdisciplināras komisijas cilvēku tirdzniecības gadījumu identifikācijai izveide, kā arī Latvijas uzsāktie sadarbības pasākumi.

Tāpat GRETA novērtējusi grozījumus likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", kas pieņemti, lai palielinātu maksimālo valsts kompensācijas apmēru, kas izmaksājams cilvēku tirdzniecības upuriem, un grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, atbrīvojot no administratīvās atbildības cilvēku tirdzniecībā cietušos, kas administratīvos pārkāpumus izdarījuši cilvēku tirdzniecības rezultātā.

Vēl paveicamais

Vienlaikus apzinātas arī vairākas jomas, kuras cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas kontekstā ir pilnveidojamas. Kopumā Latvijai izteikta 31 rekomendācija, no kurām turpmāk apskatītas dažas.

Uzsverot, ka informācija par upuriem ir jāsniedz tādā veidā, kas ņem vērā viņu kognitīvās spējas un psiholoģisko stāvokli, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm ir jāstiprina sistemātiska informācijas sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem, tostarp izstrādājot rakstiskus materiālus dažādās valodās. Tāpat Latvijas iestādēm būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai veicinātu un garantētu cilvēku tirdzniecības upuriem tiesu pieejamību, jo ​​īpaši nodrošinot specializēta advokāta piesaisti, tiklīdz ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris.

Fakts, ka kopš 2016. gada tikai divi cilvēku tirdzniecības upuri ir prasījuši un kriminālprocesa ietvaros saņēmuši kompensāciju no vainīgajiem, savukārt no valsts kompensāciju laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam kompensāciju pieprasījuši un saņēmuši 12 cilvēki,  radījis GRETA bažas, ka praksē cilvēku tirdzniecības upuru efektīva piekļuve kompensācijām joprojām ir sporādiska. Līdz ar to Latvijas varas iestādes tiek mudinātas pilnībā izmantot tiesību aktus par aktīvu iesaldēšanu un konfiskāciju, kā arī starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecības upuriem kompensāciju. Tāpat būtu ieteicams iekļaut kompensācijas tēmu advokātu, prokuroru un tiesnešu apmācībās, mudinot viņus izmantot visas likumā piedāvātās iespējas, lai apmierinātu cilvēku tirdzniecības upuru kompensācijas prasības.

Papildu tam GRETA ir nobažījusies par zemo izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošo spriedumu skaitu cilvēku tirdzniecības jomā, kā arī to, ka ievērojams skaits piespriesto sodu ir tikuši piespriesti nosacīti. Policijas cilvēku tirdzniecības apkarošanas vienībai būtu jānodrošina atbilstoši resursi un kapacitātes palielināšana, lai tā varētu aktīvi izmeklēt cilvēku tirdzniecības gadījumus, izmantojot īpašus izmeklēšanas paņēmienus pierādījumu vākšanai. Jāturpina uzlabot tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju zināšanas un apziņa par cilvēku tirdzniecības nopietnību, ekspluatācijas smago ietekmi uz upuriem un nepieciešamību ievērot viņu cilvēktiesības.

Atzinīgi vērtējot Administratīvo pārkāpumu kodeksā ieviestās izmaiņas likumdošanā, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai efektīvi un konsekventi nodrošinātu to, ka cilvēku tirdzniecības upuri netiek sodīti par iesaistīšanos pretlikumīgās darbībās tiktāl, ciktāl viņi bijuši spiesti to darīt. Lai to panāktu, jāizveido norādījumi policistiem un prokuroriem. Turklāt GRETA mudina Latvijas varas iestādes pilnībā izmantot pieejamos pasākumus cietušo un liecinieku aizsardzībai un novērst iebiedēšanu izmeklēšanas laikā, kā arī tiesas procesa laikā un pēc tās.

GRETA atzinīgi vērtē cilvēku tirdzniecībā specializētu policijas izmeklētāju un prokuroru pastāvēšanu, kā arī uzskata, ka Latvijas iestādēm būtu jāveicina arī darba inspektoru un tiesnešu specializācija un apmācība un jānodrošina atbilstoši cilvēku tirdzniecības apkarošanas policijas vienības cilvēkresursi un tehniskie resursi. Tāpat Latvijas iestādēm būtu jāpastiprina Valsts darba inspekcijas cilvēkresursi, jāveicina drošas ziņošanas procedūras ārvalstu darbiniekiem un jāpārskata tiesisko regulējumu, lai nepieļautu, ka ārvalstu darbā iekārtošanas aģentūras veicina viesstrādnieku ekspluatāciju.

Cilvēku tirdzniecības upuru ekonomiskajai un sociālajai iekļaušanai būtu jāveicina efektīva piekļuve darba tirgum, nodrošinot profesionālo apmācību un iekārtošanu darbā, palielinot dažādu darba devēju informētību un veicinot mazo uzņēmumu, sociālo ­uzņēmumu un publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp izmantojot valsts atbalstītas nodarbinātības programmas, lai radītu atbilstošas darba iespējas cilvēku tirdzniecības upuriem.

Tāpat Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirdzniecības upuriem vajadzības gadījumā pēc sešu mēnešu rehabilitācijas programmas tiek sniegta ilgtermiņa psiholoģiskā palīdzība, tādējādi palīdzot pārvarēt piedzīvoto traumu un panāktu ilgstošu atveseļošanos un sociālo integrāciju.

Visbeidzot, Latvijas iestādēm sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām un privāto sektoru jāturpina centieni mazināt pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem. To var īstenot  ar dažādiem normatīva regulējuma, administrācijas, izglītības, sociālos un kultūras pasākumiem, tādā veidā mazinātu pieprasījumu, kas veicina visu veidu ekspluatāciju, kuras rezultātā notiek cilvēku tirdzniecība.

Ziņojuma rekomendāciju neoficiālais kopsavilkums latviešu valodā pieejams šeit.

Par institūciju

GRETA sastāv no 15 neatkarīgiem Līgumslēdzēju valstu ekspertiem, kas ir ar dažādu iepriekšējo pieredzi (juridisko profesiju pārstāvji, tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, psihologi, ārsti, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, utt.).

GRETA uzraudzības pasākumi ir sadalīti posmos. Katra posma sākumā GRETA izvēlas konkrētus Konvencijas noteikumus, uz kuriem balstās izvērtēšanas procedūra, un nosaka vispiemērotākos izvērtēšanas līdzekļus. Jaunākajā ziņojumā publicēti trešās novērtējuma kārtas secinājumi attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām un pieeju efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem Latvijā.

Pirmā Latvijas uzraudzības posma ziņojums publicēts 2013. gadā, bet otrā posma – 2017. gadā.

Uzraudzības darba veikšanai GRETA izmanto daudzveidīgas informācijas apkopošanas metodes – valsts varas iestāžu anketēšanu un  to apmeklēšanu, diskusijas ar valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām, policijas ierēdņiem, prokuroriem, parlamentāriešiem un citām pusēm, vietu, kurās cilvēku tirdzniecības upuriem tiek nodrošināta palīdzība, apmeklēšanu, tikšanos ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (piemēram, arodbiedrībām, advokātu asociācijām, mācību spēkiem), kas ir iesaistīti cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

Atgādinām, ka Biedrība “Centrs MARTA” nodrošina palīdzību vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušajiem. Ja jums ir aizdomas, ka jūs vai kāds jūsu paziņa ir cietis no cilvēku tirdzniecības, konsultācijas un palīdzību varat saņemt biedrībā “Centrs MARTA”, sazinoties pa tel. 67378539 vai rakstot uz e-pastu centrs(abols)marta.lv.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.