Mūsdienās, pieaugot interneta lietotāju skaitam, notiek dažādu pakalpojumu, tai skaitā arī valsts iestāžu pakalpojumu, digitalizācija. ES Pamattiesību aģentūra (FRA) 2023. gada septembrī publicēja ziņojumu “Vecāka gadagājuma cilvēku pamattiesības: piekļuves nodrošināšana publiskajiem pakalpojumiem digitālajās sabiedrībās” par pakalpojumu digitalizācijas ietekmi uz senioru pamattiesībām. FRA ziņojums atklāj, ka ES dalībvalstu tiesību aktos digitālās atstumtības risks ne vienmēr tiek apzināts. Bieži vien tiesību akti arī nerisina šķēršļus, ar kuriem gados vecāki cilvēki varētu saskarties.
Publisko pakalpojumu digitalizācija un senioru interneta lietošanas paradumi
Digitālā sabiedrība un digitālās tehnoloģijas rada jaunus veidus, kā mācīties, izklaidēties un strādāt. Tās arī sniedz jaunas brīvības, tiesības un iespējas ārpus fiziskās kopienas un ģeogrāfiskās atrašanās vietas.[1] FRA ziņojumā digitalizācija tiek skaidrota kā pastāvīga digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu integrācija.[2] Ziņojums aptver valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem vai juridiskajām personām.[3] Ziņojumā nav analizēta tādu pakalpojumu digitalizācija, kurus sniedz uzņēmumi elektroenerģijas, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens un kanalizācijas, telekomunikāciju u.tml. nozarēs.
Arvien apjomīgāka valsts iestāžu pakalpojumu nodrošināšana tiešsaistē ir viena no ES nākotnes iecerēm. Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas digitālās desmitgades politikas programmu,[4] kuras viens no mērķiem ir panākt visu galveno valsts iestāžu pakalpojumu nodrošināšanu tiešsaistē.[5] Vienlaikus tiek uzsvērts, ka ES digitalizācijas pamatā ir jābūt Eiropas vērtībām, lai neviens netiktu atstāts novārtā un ikviens varētu baudīt brīvību, aizsardzību un taisnīgumu.[6] Taču, kā norāda FRA, digitalizācijas jautājums ES dalībvalstīm rada izaicinājumus pamattiesību jomā, jo sevišķi lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi digitālajai informācijai un pakalpojumiem strauji augošajai vecāka gadagājuma cilvēku grupai visā to daudzveidībā.[6]
FRA ir konstatējis, ka tikai katram ceturtajam iedzīvotājam vecumā no 65 līdz 74 gadiem 27 ES dalībvalstīs ir vismaz pamata digitālās prasmes. Savukārt informācijas par iedzīvotājiem vecumā virs 75 gadiem trūkst. Līdz ar to gados vecāki cilvēki saskaras ar grūtībām piekļūt pakalpojumiem, kā arī, tā kā sabiedriskās apspriešanas un politikas diskusijas arvien vairāk tiek veiktas tiešsaistē, vecāka gadagājuma cilvēki nevar pilnvērtīgi izmantot savas pilsoniskās un politiskās tiesības.[6]
FRA ziņojumā norādīts, ka visas ES dalībvalstis un kandidātvalstis nodrošina piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem digitālajās sabiedrībās, izmantojot vispārīgas vai speciālas tiesību normas.[6] Dažos gadījumos regulējums ļoti plaši atsaucas uz labas pārvaldības principu. Tomēr valstu tiesību aktos un politikās ne vienmēr pakalpojumu nepieejamības risks tiek minēts vai atzīts. Dokumentos netiek pienācīgi piedāvāti risinājumi šķēršļiem digitālo pakalpojumu izmantošanā, piemēram, kā nepietiekams interneta pārklājums, interneta un ierīču izmaksas, prasmju un ārējā atbalsta trūkums.[6]
Situācija Latvijā
Kopumā FRA ziņojumā atspoguļotā situācija Latvijā ir salīdzinoši laba. Piemēram, zemas izglītības līmenis Latvijā tiek aplēsts tikai 10% no vecāka gadagājuma cilvēkiem. Citās ES dalībvalstīs tas pat sasniedz 50%. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni daudz vieglāk iekļaujas digitālajā sabiedrībā nekā cilvēki ar zemu izglītības līmeni.[6] Tāpat Latvija ir viena no divām ES dalībvalstīm, kuras tiesiskais ietvars ir detalizētāk izstrādāts un attīstīts, lai garentētu vienlīdzīgu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, vienlaikus pastāvot gan valsts pārvaldes regulējumam digitālajā vidē, gan speciālajiem likumiem.[6] Ziņojumā arī norādīts, ka Latvija politikas dokumentos ir apsvērusi personu riska grupas, kurām varētu draudēt digitālā atstumtība. Kā pozitīvs piemērs norādīta Latvijas pašvaldību bibliotēku regulāri organizētās bezmaksas datoru lietošanas apmācības senioriem.[6] Taču FRA ziņojumā nav pētīts, kā regulējums tiek īstenots dzīvē vai cik efektīvi ir dažādi pasākumi senioru digitālo prasmju veicināšanā.
Publisko pakalpojumu pieejamība kā labas pārvaldības sastāvdaļa
Valsts pakalpojumu digitalizācija bieži vien tiek saistīta ar labas pārvaldības principu, kas ES tiesībās ir ietverts, piemēram, Hartas 41. pantā. Labas pārvaldības princips tostarp paredz dažādus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.[7] Taču arī senioru tiesības piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem ir daļa no šīm tiesībām. Lai arī tiesības piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem Hartā tiešā veidā nav minētas, tomēr tās 34. pants (sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība), 35. pants (veselības aprūpe), 41. pants (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pants (tiesības piekļūt dokumentiem) aptver dažus šo tiesību aspektus. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Protokolā Nr. 26 ir atzīta vispārējas nozīmes pakalpojumu daudzveidība. Dalībvalstis var izvēlēties pakalpojumu sniegšanas veidu, tomēr ir jānodrošina augsts kvalitātes, drošības un pieejamības līmenis, vienlīdzīga attieksme, vispārējas piekļuves veicināšana un lietotāju tiesību aizsardzība. No pamattiesību viedokļa tas nozīmē, ka tiem, kuri nevar vai nevēlas piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem digitāli, joprojām ir jābūt bezsaistes piekļuvei, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstumts.[8]
Vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana ir balstīta uz diskriminācijas aizliegumu vecuma dēļ[9] un vispārēju diskriminācijas aizliegumu jebkādu iemeslu dēļ.[10] Bez tam Hartas 25. pants paredz, ka ES atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sociālajā un kultūras dzīvē. Harta ir juridiski saistoša ES dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.[11] Tāpēc iepriekš minētie noteikumi regulē ES likumdošanas un politikas iniciatīvu, tostarp digitalizācijas, izstrādi, interpretāciju un piemērošanu. Tā nodrošina atbilstošu un piemērojamu juridisko pamatu, lai novērtētu vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvi digitalizētiem sabiedriskajiem pakalpojumiem no pamattiesību viedokļa.[12]
Tāpat ES par šo tēmu ir izstrādājusi arī dažādus citus dokumentus. Piemēram, Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem (Deklarācija),[13] kas pieņemta 2022. gada 15. decembrī, atsaucas uz solidaritātes principiem un iekļaušanu un uzliek ES dalībvalstīm pienākumu veikt pasākumus, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē, nevienu digitalizācijas procesā neatstājot novārtā. Turklāt deklarācija uzliek dalībvalstīm saistības veikt digitālo pārveidi tā, lai iekļautu vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus, kas dzīvo lauku apvidos, personas ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātas personas, kā arī personas, kas rīkojas viņu vārdā.[14]
FRA norāda, ka informācija par valstu iniciatīvām, lai sniegtu digitālo prasmju apmācību gados vecākiem cilvēkiem vai piedāvātu finansiālu atbalstu interneta piekļuvei vai jaunākām ierīcēm un programmatūrai, ir ļoti maz. Digitālās prasmes un mūsdienīgi tehnoloģiskie rīki ir būtiski, lai piedalītos sabiedriskajā dzīvē. Vecākiem cilvēkiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties veidu, kā viņi piekļūst valsts iestāžu pakalpojumus un saņemt atbalstu digitālo prasmju apguvei.[14]
Ziņojuma galvenie ieteikumi ES dalībvalstīm
Lai visiem nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, FRA norāda, ka ES valstīm ir jākoncentrējas uz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu, personu līdzdalību tiesībpolitiku dokumentu izstrādē, apmācību un statistikas veikšanu. Piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, pensijām vai sociālajiem pabalstiem, ir pamattiesības. Tā kā arvien vairāk šo pakalpojumu tiek nodrošināti tiešsaistē, valstīm ir jāgarantē, ka vecāka gadagājuma cilvēki var tiem piekļūt. Tāpat vecāka gadagājuma cilvēki ne vienmēr ir iesaistīti digitālo pakalpojumu izstrādē un attīstībā. ES valstīm jānodrošina, ka vecāka gadagājuma cilvēki piedalās digitālo sabiedrisko pakalpojumu izstrādē, lai apmierinātu viņu vajadzības. Lai izvairītos no digitālās atstumtības, valstis varētu izmantot ES līdzekļus, lai palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēkiem uzlabot digitālās prasmes. Tāpat valstīm būtu jāveicina vienaudžu mācīšanās un apmācība starp paaudzēm. Bez tam gados vecāku cilvēku digitālās prasmes un interneta lietošanas paradumi būtu jāapzina statistiski. Šobrīd nav ES mēroga datu par cilvēku, kas vecāki par 74 gadiem, digitālo pratību, lai gan līdz 2050. gadam šī grupa pārstāvēs 20% no ES iedzīvotājiem. Dati par šo vecuma grupu būtu jāapkopo sistemātiski.[14]
Pilns ziņojuma teksts ir pieejams FRA mājaslapā šeit.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Eiropas Komisija: Europe's Digital Decade. Pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/europes-digital-decade#tab_2
- ^ https://fra.europa.eu/en/publication/2023/older-people-digital-rights?page=8#read-online
- ^ FRA. Ziņojums “ Fundamental rights of older people: ensuring access to public services in digital societies”, 2023, 52. lpp. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2023/older-people-digital-rights
- ^ Eiropas Komisija: Europe's Digital Decade. Pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/europes-digital-decade#tab_2
- ^ FRA. Ziņojums “ Fundamental rights of older people: ensuring access to public services in digital societies”, 2023, 7. lpp. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2023/older-people-digital-rights
- a, b, c, d, e, f, g, h Eiropas Komisija: Europe's Digital Decade. Pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/europes-digital-decade#tab_2
- ^ Latvijas tiesību aktos labas pārvaldības princips tiešā veidā ir minēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā, taču kā vispārējais tiesību princips tas netiešā veidā izriet arī no Satversmes. Skat. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 117. lpp., kā arī Tiesībsarga skaidrojumu, kas pieejams šeit: https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/labas-parvaldibas-princips/, un PROVIDUS pārskatu “Laba pārvaldība pašvaldībās: pašvaldību izvērtējums atbilstoši 12 labas pārvaldības principiem, pretendējot uz Eiropas labas pārvaldības izcilības zīmi”, kas pieejams šeit: https://providus.lv/raksti/parskats-laba-parvaldiba-pasvaldibas-pasvaldibu-izvertejums-atbilstosi-12-labas-parvaldibas-principiem-pretendejot-uz-eiropas-labas-parvaldibas-izcilibas-zimi/
- ^ FRA. Ziņojums “ Fundamental rights of older people: ensuring access to public services in digital societies”, 2023, 5. lpp. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2023/older-people-digital-rights
- ^ Skat. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu.
- ^ Skat. Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. pantu.
- ^ Skat. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. pantu.
- ^ FRA. Ziņojums “ Fundamental rights of older people: ensuring access to public services in digital societies”, 2023, 20. lpp. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2023/older-people-digital-rights
- ^ 13 Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem pieejama šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/declaration-european-digital-rights-and-principles
- a, b, c FRA. Ziņojums “ Fundamental rights of older people: ensuring access to public services in digital societies”, 2023, 8. lpp. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2023/older-people-digital-rights
