Kopš Covid 19 pandēmijas, tai sekojošās inflācijas, Krievijas īstenotās plaša mēroga militārās agresijas Ukrainā un no tās izrietošās enerģētikas krīzes ekonomiskā atbalsta mehānismi iedzīvotāju, it sevišķi neaizsargāto grupu, aizsardzībai ir sevišķi būtiski. Lai spētu sekmīgi atbalstīt iedzīvotājus ekonomiski grūtā brīdī un palīdzētu tiem atgriezties darba tirgū, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūcijas aktīvi veido stratēģijas, kas būtu efektīvas esošo izaicinājumu pārvarēšanai, kā arī būtu ES iedzīvotāju finansiālās stabilitātes nodrošinājums. Šī raksta ietvaros tiks aplūkots Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) 2022. gada rudenī izstrādātais priekšlikums Eiropas Savienības Padomes (turpmāk - Padome) rekomendācijām (turpmāk – Priekšlikums), kura mērķis ir īstenot apņemšanos samazināt nabadzību un sociālo atstumtību.

Esošie izaicinājumi un piedāvātais risinājums

Atbilstoši pēdējiem statistikas datiem par 2021. gadu Eiropas statistikas izpētes centrs ir secinājis, ka 95.4 miljoni ES iedzīvotāju (21.7% sabiedrības jeb katrs piektais iedzīvotājs) bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, t. i., dzīvoja mājsaimniecībās, kurās pastāvēja vismaz viens no trim nabadzības un sociālās atstumtības riskiem (nabadzības risks, būtiska materiālā un sociālā nenodrošinātība un/vai persona dzīvo mājsaimniecībā ar ļoti zemu darba intensitāti).^[1] Lai arī neliels, tomēr vērojams šādu personu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu (94,8 miljoni; 21,6 % iedzīvotāju).

Lai spētu sekmīgi atbalstīt iedzīvotājus ekonomiski grūtā brīdī un palīdzētu tiem atgriezties darba tirgū, sociālajiem drošības mehānismiem ir būtiska nozīme. Ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu un pasaulē novērojamo inflāciju, ir nepieciešams izveidot vēl efektīvākas sociālās aizsardzības sistēmas, kas aizsargātu katru grūtības nonākušo iedzīvotāju. 

Lai īstenotu apņemšanos samazināt nabadzību un sociālo atstumtību ES, Komisija 2022. gada 28. septembrī ar Priekšlikumu aicināja dalībvalstis modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas (piemēram, Latvijā, garantētais minimālais ienākums).^[2] Lai dalībvalstīm izdotos sasniegt izvirzīto mērķi, Priekšlikumā ir izklāstīts, kā tās var modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas, lai tās būtu efektīvākas un palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot to cilvēku integrāciju darba tirgū, kuri ir darbspējīgi.^[3] 

Kā viens no fundamentālākajiem sociālās aizsardzības sistēmas mehānismiem tiek uzskatīts minimālo ienākumu institūts. Minimālie ienākumi ir naudas maksājumi, kas palīdz mājsaimniecībām, kurām tas ir nepieciešams, pārvarēt plaisu līdz noteiktam ienākumu līmenim, kas ļauj apmaksāt rēķinus un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Tie ir īpaši svarīgi ekonomikas lejupslīdes laikā, palīdzot mazināt mājsaimniecību ienākumu kritumu cilvēkiem, kam tas visvairāk nepieciešams, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tos parasti papildina pabalsti, kuri piešķir cilvēkiem materiālas lietas (piemēram, ēdiena paketes, drēbes, sadzīves tehnika), kas nodrošina piekļuvi pakalpojumiem un mērķtiecīgus stimulus piekļuvei darba tirgum. Tādējādi minimālā ienākuma shēmas nav vienkāršs pasīvs instruments, bet gan darbojas kā atspēriena punkts, lai uzlabotu personas iekļaušanos sabiedrībā un nodarbinātības izredzes. Labi izstrādātas minimālā ienākuma shēmas nodrošina līdzsvaru starp nabadzības mazināšanu, darba stimulēšanu un ilgtspējīgu budžeta izmaksu saglabāšanu. Minimālajiem ienākumiem un sociālās drošības tīkliem ir jāietver pietiekami stimuli un atbalsts darbspējīgiem saņēmējiem, lai tie varētu reintegrēties darba tirgū. 

Priekšlikums palīdzēs sasniegt ES 2030. gadam izvirzītos sociālos mērķus – samazināt nabadzības un atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 15 miljoniem cilvēku, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pieņemtajā Eiropas sociālo tiesību pīlārā (turpmāk - Rīcības plāns).^[4] Pats Rīcības plāns ietver galvenos principus un tiesības taisnīgākai un veiksmīgāk funkcionējošai darba tirgus nodrošināšanai, par vienu no mērķiem izvirzot arī spēcīgākas sociālās savienības izveidošanu.^[4] Rīcības plānā ir izklāstītas konkrētas iniciatīvas Eiropas sociālā tiesību pīlāra principu īstenošanai praksē. Tajā ierosināti ES pamatmērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu ieņem centrālo vietu Rīcības plānā. Rīcības plāna 14. princips nosaka, ka “ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, ir tiesības uz atbilstīgiem minimālajiem ienākumiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos, un efektīvu piekļuvi iespējamām precēm un pakalpojumiem. Tiem, kuri ir darbspējīgi, minimālie ienākumu pabalsti būtu jāapvieno ar stimuliem (re)integrēties darba tirgū.”

Tāpat Priekšlikums palīdzēs sasniegt dalībvalstīm izvirzīto mērķi, paredzot, ka vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem. Arī Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās atbalstošajos mērķos ir uzsvērts, ka ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei jānotiek vienlaikus ar nabadzības un citu trūkumu izskaušanu, nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpes, izglītības un nodarbinātības pieejamības uzlabošanu.

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. un 292. pants, kas ļauj ES atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības sociālās atstumtības apkarošanas jomā. Priekšlikums palīdzēs sasniegt šo mērķi, veicinot ienākumu atbalstu tādā līmenī, kas ļauj dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, apvienojumā ar efektīvu piekļuvi veicinošiem un būtiskiem pakalpojumiem un pasākumiem, kas atbalsta to personu integrāciju darba tirgū, kuras ir darbspējīgas.

Lai gan minimālie ienākumi jau šobrīd pastāv visās dalībvalstīs, to atbilstība, sasniedzamība un efektivitāte cilvēku atbalstam ievērojami atšķiras. Priekšlikums sniedz skaidras norādes dalībvalstīm par to, kā nodrošināt, lai to minimālā ienākuma shēmas būtu efektīvas cīņā pret nabadzību un veicinātu aktīvu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.

Priekšlikuma galvenie virzieni

Priekšlikumā dalībvalstīm sniegtas norādes, kā nodrošināt, lai to minimālā ienākuma shēmas būtu efektīvas. Pārskatāmības nolūkos raksta autors tās sadalījis galvenajos blokos:

• uzlabot ienākumu atbalsta pietiekamību un tvērumu, lai tas būtu adekvāts

Komisija rosina noteikt ienākumu atbalsta līmeni, izmantojot pārredzamu un stabilu metodoloģiju. Tāpat norādīts, ka, saglabājot stimulus strādāt, dalībvalstīm būtu nepieciešams nodrošināt, lai ienākumu atbalsts pakāpeniski atspoguļotu dažādus atbilstības kritērijus. Piemēram, atbalsta mehānismu atbilstību var novērtēt, salīdzinot atbalsta saņēmēja kopējos ienākumus ar valsts nabadzības slieksni un ar zemu atalgota darbinieka ienākumiem. Dalībvalstīm būtu jāpanāk adekvāts ienākumu atbalsta līmenis līdz 2030. gada beigām, vienlaikus saglabājot valsts budžeta ilgtspēju. Ņemot vērā straujās ekonomiskās situācijas izmaiņas, dalībvalstīm būtu nepieciešams katru gadu pārskatīt un vajadzības gadījumā koriģēt ienākumu atbalsta līmeni.

• uzlabot minimālā ienākuma saņēmēju loku un tā piešķiršanas kārtību

Atbalsta saņemšanas kritērijiem jābūt pārredzamiem un nediskriminējošiem. Piemēram, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un ekonomisko neatkarību, jo īpaši sievietēm un jauniešiem, dalībvalstīm būtu jāatvieglo atbalsta saņemšana konkrētai personai. Proti, dalībvalstīm nevajadzētu piešķirt atbalstu visai šīs personas mājsaimniecībai kopumā, bet gan konkrētai personai. Tādā veidā nebūtu jāpalielinās kopējam atbalsta līmenim mājsaimniecībai, bet gan atbalsta apjoms jāsadala starp mājsaimniecības personām. Tomēr vienlaikus norādāms, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, kas nodrošinātu, ka minimālo ienākumu saņem arī pašas mājsaimniecības, kurās ir tikai viens no vecākiem, pārsvarā – sieviete. Piemēram, ja tiek identificēts, ka mājsaimniecībā ir viena sieviete un trīs bērni, būtu nepieciešams domāt ne tikai par sievieti kā konkrētu personu, bet arī par mājsaimniecību kopumā. 

Tāpat Komisija rosina dalībvalstīm domāt par to, ka pieteikumu iesniegšanas procedūrām jābūt pieejamām, vienkāršotām, kā arī jāsatur lietotājiem draudzīga informācija. Lēmums par minimālā ienākuma pieteikumu būtu jāpieņem 30 dienu laikā pēc tā iesniegšanas, paredzot iespēju to pārskatīt.

• uzlabot piekļuvi iekļaujošiem darba tirgiem

Atbalsta pasākumiem būtu jānodrošina pietiekami stimuli (atkārtotai) iekļaušanai darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot palīdzībai jauniešiem. Minimālo ienākumu shēmām būtu jāpalīdz cilvēkiem atrast un noturēt darbu, piemēram, izmantojot iekļaujošu izglītību un apmācību, kā arī atbalstu un mentoringu pēc darba uzsākšanas. Svarīgi norādīt, ka vajadzētu būt iespējai apvienot ienākumu atbalstu ar ienākumiem no darba uz īsu laiku, piemēram, pārbaudes laikā vai stažēšanās laikā.

• uzlabot piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem

Atbalsta saņēmējiem jābūt pieejamai efektīvai piekļuvei kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, apmācībai un izglītībai. Tāpat jābūt pieejamiem sociālās iekļaušanas pakalpojumiem, piemēram, konsultācijām un koučingam. Turklāt saņēmējiem būtu jānodrošina pastāvīga un efektīva piekļuve būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, elektrībai.

• veicināt individualizēta atbalsta sniegšanu

Dalībvalstīm būtu jāveic individuāls, daudzdimensionāls vajadzību novērtējums, lai noteiktu šķēršļus, ar kuriem atbalsta saņēmēji ikdienā saskaras sociālās iekļaušanas un/vai nodarbinātības jomā, un atbalstu, kas nepieciešams šo šķēršļu novēršanai. Pamatojoties uz novērtējumu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc minimālo ienākumu saņemšanas saņēmējiem būtu jāsaņem iekļaušanas plāns, kurā definēti kopīgi mērķi, laika grafiks un pielāgota atbalsta pakete to sasniegšanai.

• palielināt sociālās drošības tīklu pārvaldības efektivitāti

Paaugstināt efektivitāti ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī izstrādāt veiksmīgus uzraudzības un ziņošanas mehānismus. Dalībvalstīm ir pieejams ES finansējums, lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos mērķus un kvalitatīvi atbalstītu dalībvalstis minimālā ienākuma shēmu un sociālās infrastruktūras uzlabošanā, veicot reformas un ieguldījumus.

Turpmākie soļi

Dalībvalstis apspriedīs Priekšlikumu, lai Padome to varētu pieņemt. Pēc tā pieņemšanas dalībvalstīm reizi trijos gados būtu jāziņo Komisijai par īstenošanas gaitu. Ja Priekšlikums tiktu veiksmīgi pieņemts un tiktu izdotas rekomendācijas, Komisija arī uzraudzītu šo rekomendāciju īstenošanas gaitu ES dalībvalstīs sešu mēnešu laikā. Ierosinātais instruments – rekomendācijas – dod dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību noteikt, kā vislabāk sasniegt šīs iniciatīvas mērķus, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Atzīmējams, ka Priekšlikumā ir sniegti norādījumi aktīvai darba tirgus rīcībpolitikai, prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai.^[5] Tāpat pastāv Komisijas politikas norādes par to, kā nodrošināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, izklāstot konkrētus norādījumus, kas palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt un īstenot nepieciešamās politikas nostādnes, visaptveroši pievēršoties attiecīgajiem nodarbinātības un sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar pārkārtošanos. Norādes īpaši akcentē to iedzīvotāju un mājsaimniecību vajadzības, kuras ir sevišķi atkarīgas no fosilā kurināmā un ko zaļā pārkārtošanās varētu skart visvairāk, kā arī tās aicina dalībvalstis optimāli izmantot publisko un privāto finansējumu un cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem.^[6] 

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, kā arī nodrošināt, ka neviens netiek atstāts novārtā, Komisija ir nākusi klajā ar vēl daudzām citām iniciatīvām, kuras papildina Priekšlikumu. Kā pozitīvus piemērus var minēt priekšlikumus Direktīvai par adekvātu minimālo algu, lai strādājošie var sev nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi,^[7] Eiropas Garantiju bērniem, kura nodrošinās bērniem bezmaksas un reālu piekļuvi pamatpakalpojumiem,^[8] un Eiropas Aprūpes stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot situāciju, īpašu uzsvaru liekot uz sievietēm un cilvēkiem aprūpes nozarē.^[9] Visbeidzot Komisijas priekšlikumā Regulai par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu jautājuma risināšanai tiek prasīts samazināt patēriņu un ieviest arī pagaidu solidaritātes iemaksu no virspeļņas, kas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros, novirzot šos līdzekļus enerģijas patērētājiem, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, smagi skartiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm.^[10]

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Over 1 in 5 at risk of poverty or social exclusion. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-eurostat-news/-/Ddn-20220915-1
2. ^{^} Proposal for a Council Recommendation On adequate minimum income ensuring active inclusion {SWD(2022) 313 final}. Pieejams: https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=26076&langId=en
3. ^{^} Minimum income: more effective support needed to fight poverty and promote employment. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_5706
4. ^{a, b} The European Pillar of Social Rights Action Plan. Pieejams: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-action-plan_en
5. ^{^} Questions and Answers: Effective Active Support to Employment following the COVID-19 crisis (EASE). Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_21_971
6. ^{^} Commission presents guide for a fair transition towards climate neutrality. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_21_6795
7. ^{^} Advancing the EU social market economy: adequate minimum wages for workers across Member States. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_1968
8. ^{^} Commission proposes action to uphold child rights and support children in need. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_21_1226
9. ^{^} A European Care Strategy for caregivers and care receivers. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_5169
10. ^{^} Energy prices: Commission proposes emergency market intervention to reduce bills for Europeans. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_5489