Šī gada 28. septembrī tika atzīmēta Starptautiskā diena vispārējai informācijas pieejamībai, kurā citstarp uzsvērta interneta būtiskā loma informācijas pieejamības nodrošināšanā. Mūsdienās digitālā vide aizvien vairāk ieplūst ikdienas dzīvē – pieraksti ārstu vizītēm, mācības, produktu iegāde un neskaitāmas citas darbības, kuras varam paveikt, izmantojot interneta pieslēgumu datorā vai viedierīcēs. Līdz ar pieaugošo interneta nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā un ikdienas gaitās rodas jautājums – vai piekļuve internetam ir cilvēktiesība?
Internets kā cilvēktiesība – ideja
2011. gadā Interneta tiesību un principu dinamiskā koalīcija (turpmāk – ITP) publicēja pārskatu “Cilvēktiesību harta un interneta principi” (turpmāk – CHIP). Kopš 2008. gada ITP ir aktīvi popularizējusi uz cilvēktiesībām balstītus interneta pārvaldības principus globālajā ANO Interneta pārvaldības forumā, kā arī reģionālajās sanāksmēs un saistītos pasākumos.[1]
Pirmais pilnais CHIP projekts tika publicēts 2010. gada Interneta pārvaldības sanāksmē Viļņā, Lietuvā.[2] Savukārt 2011. gadā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija apkopot garo un juridiski sarežģīto dokumentu pieejamākā formātā informēšanas, izglītošanas un interešu aizstāvības vajadzībām. Tā rezultātā tika apkopoti 10 principi, kuru nosaukums ir “Desmit trāpīgi principi” (angļu valodā “Ten Punchy Principles”):
- Universalitāte un vienlīdzība;
- Tiesības un sociālais taisnīgums;
- Pieejamība;
- Vārda un pulcēšanās brīvība;
- Privātums un datu aizsardzība;
- Dzīvība, brīvība un drošība;
- Daudzveidība;
- Vienlīdzīga pieeja interneta tīkliem;
- Standarti un regulējums;
- Pārvaldība.[3]
Svarīgi uzsvērt, ka CHIP nenorāda, vai piekļuve internetam ir cilvēktiesība. Tā vietā atsauces uz cilvēktiesībām izmantotas ar mērķi nodrošināt starptautiskajās cilvēktiesībās balstītu un atpazīstamu regulējumu cilvēktiesību ievērošanai un veicināšanai tiešsaistes vidē. Neskatoties uz to, CHIP norādīts, ka ikvienam ir tiesības piekļūt internetam un to izmantot, uzsverot, ka šī tiesība ir visu pārējo hartā noteikto tiesību pamatā. Šī tiesība tiek pamatota ar to, ka piekļuve internetam un tā lietošana kļūst arvien svarīgāka, lai pilnvērtīgi izmantotu cilvēktiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību, izglītību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, darbu, atpūtu un brīvo laiku un tiesības piedalīties valsts pārvaldes darbā. Tādējādi tiek argumentēts, ka tiesības piekļūt internetam un to izmantot izriet no tā neatņemamās saistības ar visām šīm cilvēktiesībām.[1]
Ideja, ka piekļuve internetam varētu būt cilvēktiesība, tiek arī kritizēta. Kritizētāji pamato savu uzskatu ar to, ka piekļuve internetam neatbilst obligātajiem standartiem, lai to varētu uzskatīt par cilvēktiesību. Proti, to nevar uzskatīt par neatņemamu cilvēka būtībai. Galvenais arguments ir tas, ka internets nav cilvēkiem iedzimts. Argumentējot pret internetu kā cilvēktiesību, tiek arī izceltas raizes par to, ka pārlieku liels uzsvars uz tehnoloģijām varētu kavēt citu pamattiesību īstenošanu, jo liels resursu daudzums tiktu ieguldīts tehnoloģiju attīstībā.[4]
Interneta atslēgšana kā ierobežošanas instruments
Situācijas, kurās valstis ir atslēgušas internetu, ir tās, kas visspilgtāk iezīmējušas jautājumu, vai internets ir cilvēktiesība. Laikā, kad ievērojams atbalsts tiek novirzīts interneta savienojamības uzlabošanai mazāk attīstītajās valstīs, daži no šiem saņēmējiem paši rada apzinātus interneta piekļuves traucējumus, atslēdzot interneta piekļuvi. Vismaz 27 no 46 vismazāk attīstītajām valstīm no 2016. līdz 2021. gadam ir pārtraukušas interneta pieslēguma darbību, lai gan tās ir saņēmušas atbalstu interneta savienojamības uzlabošanai.[5]
Pirmā ietekmīgākā interneta atslēgšana notika Ēģiptē 2011. gadā, Tahrira laukuma protestu laikā, kuru laikā notika simtiem arestu un slepkavību.[6] Interneta atslēgšanas gadījumos aizvien biežāk novērojams, ka valstis liedz piekļuvi tikai galvenajām saziņas platformām vai ierobežo mobilo sakaru pakalpojumus līdz 2G datu pārraides ātrumam, tādējādi apgrūtinot koplietošanu un video vai tiešraides attēlu apraidi.[7]
Tāpat interneta atslēguma veidi ir mainījušies no vispārīgas iejaukšanās uz mērķtiecīgām pieejām, jo ir palielinājusies komunikācijas platformu izplatība un parādījušies jauni rīki, kas ir ļāvuši veikt precīzākus traucējumus. Traucējumu apjoms un ilgums var būt ļoti atšķirīgs, jo šie pasākumi var ilgt ilgāku laika posmu un kombinēt dažādus traucējumu veidus. Daži pārtraukumi skar visu konkrētās valsts teritoriju, bet daudzi ir vērsti uz konkrētiem reģioniem, pilsētām vai pat rajoniem. Pārtraukumu ilgums var būt, sākot no dažām stundām līdz daudziem mēnešiem un pat gadiem.[8]
Interneta atslēgumi kopumā tiek uzskatīti par rādītāju, ka valstī ir zema brīvība internetā.[9] Kā un kādas cilvēktiesības interneta atslēgšana ietekmē?
Interneta atslēgšana kā vārda brīvības ierobežojums
Lai gan interneta atslēgšana būtiski skar daudzas cilvēktiesības, tā visspēcīgāk ietekmē vārda brīvību un piekļuvi informācijai, kas ir viens no brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamatiem un neaizstājams nosacījums cilvēka pilnvērtīgai attīstībai.[10] Vairums valstu uzskata, ka piekļuve internetam ir cieši saistīta ar vārda un pulcēšanās brīvības aizsardzību un ka piekļuves pārtraukšana ir pretrunā valstu saistībām saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām.[11] Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja apstiprina, ka tiesības piekļūt internetam un izmantot to miermīlīgas pulcēšanās nolūkā aizsargā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.[12] Pilnīga miermīlīgas pulcēšanās tiesību aizsardzība ir iespējama tikai tad, ja tiek aizsargātas arī citas, ar to saistītās tiesības - vārda brīvība, biedrošanās brīvība un politiskā līdzdalība.[13]
Tā, piemēram, interneta atslēgumi ir ietekmējuši vismaz 52 vēlēšanas laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam.[14] Tikai 2019. gadā vien 14 Āfrikas valstis ir liegušas piekļuvi internetam vēlēšanu laikā. Šādi traucējumi mazina piekļuvi digitālajiem rīkiem, kas ir ļoti svarīgi priekšvēlēšanu kampaņu rīkošanai, sabiedrisko diskusiju veicināšanai, balsošanai un vēlēšanu procesu pārraudzībai.[8]
Daudzas valstis atsakās atzīt, ka iejaucas komunikācijā vai izdara spiedienu uz telekomunikāciju uzņēmumiem, lai tie nevarētu dalīties ar informāciju. Ja valstis tomēr atzīst, ka ir likušas pārtraukt sakaru darbību, tās to pamato citstarp ar sabiedrības drošību, naida runas vai vardarbības izplatīšanās ierobežošanu vai dezinformācijas apkarošanu.[8]
Atslēgumu ietekme uz pieeju izglītībai
Pamatpakalpojumi, kas nodrošina izglītību, arvien vairāk balstās uz digitālajiem rīkiem un komunikāciju. Tāpēc krasi traucējumi vai komunikāciju pakalpojumu darbības palēnināšanās negatīvi ietekmē ekonomisko un sociālo tiesību īstenošanu, radot tūlītējas un ilgtermiņa sekas.[8]
Pētnieki ir fiksējuši pārtraukumu negatīvo ietekmi uz skolām, ņemot vērā, ka tie pasliktina pedagoģiskos rezultātus un traucē izglītības plānošanu un saziņu starp skolotājiem, skolu administratoriem un ģimenēm. Piemēram, Indijas pārvaldītajā Kašmirā ilgstoši sakaru ierobežojumi apdraudēja to skolēnu izglītību, kuri paļaujas uz tālmācību, jo bija ierobežota piekļuve pedagoģiskajiem materiāliem un tiešsaistes nodarbībām. Par līdzīgām problēmām ziņoja arī Bangladešā un Mjanmā.[15]
Latvijā interneta nozīmi īpaši iezīmēja Covid-19 pandēmijas sākums. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) veica izmaiņas izglītības likumā 2020. gadā mācību procesa organizēšanai attālināti.[16] Saistībā ar šo radās diskusija par nepieciešamību valstij nodrošināt skolēniem gan ierīces, gan interneta pieslēgumu.[17] Līdz ar to IZM rīkoja projektu “Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai”[18], kas atspoguļo vairāku CHIP “Desmit trāpīgo principu” reālo nepieciešamību izglītības jomā.
Internets un veselība
Veselības aprūpe turpina attīstīties un digitālā transformācija veselības aprūpes sfērā jau ir neizbēgama. Tiesības uz veselības aprūpi ir daļa no cilvēktiesībām, un komunikācijas kavējumi un šķēršļi, ko izraisījuši interneta savienojuma pārtraukumi, apdraud veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas efektivitāti, turklāt laika gaitā šī ietekme uzkrājas.
Internetam jau šobrīd ir liels ieguldījums veselības aprūpes sfērā, vai tas būtu, lai veiktu pierakstu pie ģimenes ārsta, attālinātas psihoterapeita konsultācijas vai dažādu interneta resursu izmantošana ārstēšanās posmā. Pētījumā par interneta atslēgšanas ietekmi uz veselības aprūpi Zimbabvē tika secināts, ka interneta atslēgumi ne tikai pasliktināja iespēju piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī pasliktināja komunikāciju starp pacientiem un ārstējošo personālu.[19]
Ir vairāki aspekti, kuros veselības aprūpe attīstās uz vēl vairāk digitalizētu vidi. Mākslīgais intelekts, klīnisko lēmumu atbalsta sistēma, digitālā terapija un viedierīču agrīnās diagnostikas funkcionalitāte ir vairākas nozares, kurās pieaug interneta ietekme uz veselības aprūpi.[20] Tādēļ gaidāms, ka interneta loma kļūs vēl nozīmīgāka pilnvērtīgas veselības aprūpes nodrošināšanai un saņemšanai.
Nobeigums
Piekļuve internetam ir cieši saistīta ar tiesību uz vārda brīvību un pulcēšanas brīvību izmantošanu. Tāpat internets ietekmē vēlēšanu procesus, veselības aprūpi, izglītību un daudzas citas sfēras, kurās komunikācija un informācija ietekmē darba procesu. Ņemot vērā interneta atslēgšanas tvērumu un plašo ietekmi uz dažādām cilvēktiesībām, tā ļoti reti atbilstu samērīguma principam, jo var pārsniegt nepieciešamo. Proti, pat ja šādu pasākumu mērķis ir reaģēt uz patiesiem apdraudējumiem, to ietekme ir ievērojami plašāka, padarot tos nesamērīgus.[10]
Lai arī nepastāv vienota izpratne par piekļuvi internetam kā cilvēktiesību, interneta atslēgumi iezīmē ietekmi, kādu internets ir radījis attiecībā uz vairākām cilvēktiesībām. Tas, vai šī ietekme ir pietiekama, lai definētu piekļuvi internetam kā vēl vienu cilvēktiesību, paliek diskutabls jautājums, bet saikne starp cilvēktiesību īstenošanu un piekļuvi internetam mūsdienās ir nenoliedzama.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- a, b The Charter of Human Rights and Principles for the Internet. Internet Rights and Principles Coalition. https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Issues/Opinion/Communications/InternetPrinciplesAndRightsCoalition.pdf
- ^ Internet Governance Forum. Press 2011 and 2010. https://www.intgovforum.org/multilingual/content/press-2011-and-2010
- ^ 10 Internet Rights & Principles. Internet Rights & Principles Coalition. https://internetrightsandprinciples.org/campaign/
- ^ Laura Villadiego, “Internet access: a new human right?” Equal Times, 2022. gada, 17. janvāris. https://www.equaltimes.org/internet-access-a-new-human-right?lang=en#.YyQqCy8RpNY
- ^ United Nations. Internet shutdowns: trends, causes, legal implications and impacts on a range of human rights. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums. 2022. gada 13. maijs. https://undocs.org/Home/Mobile?FinalSymbol=a%2Fhrc%2F50%2F55&Language=E&DeviceType=Desktop&LangRequested=False
- ^ Charles Arthur, “Egypt cuts off internet access” The Guardian, 2011. gada 28. janvāris. https://www.theguardian.com/technology/2011/jan/28/egypt-cuts-off-internet-access
- ^ United Nations. “Internet shutdowns impact human rights, economy, and day to day life” UN News. 2022. gada 24. jūnijs. https://news.un.org/en/story/2022/06/1121242
- a, b, c, d United Nations. Internet shutdowns: trends, causes, legal implications and impacts on a range of human rights. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums. 2022. gada 13. maijs. https://undocs.org/Home/Mobile?FinalSymbol=a%2Fhrc%2F50%2F55&Language=E&DeviceType=Desktop&LangRequested=False
- ^ Statista Research Department. Interneta izslēgšanas ekonomiskās izmaksas 2021. gadā pa valstīm (angļu valodā). 2022. gada 7. jūlijs. https://www.statista.com/statistics/1095831/economic-cost-internet-shutdowns/
- a, b United Nations. Internet shutdowns: trends, causes, legal implications and impacts on a range of human rights. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums. 2022. gada 13. maijs. https://undocs.org/Home/Mobile?FinalSymbol=a%2Fhrc%2F50%2F55&Language=E&DeviceType=Desktop&LangRequested=False
- ^ Steven Feldstein, “Government Internet Shutdowns Are Changing. How Should Citizens and Democracies Respond?” 2022. gada 31. marts. https://carnegieendowment.org/2022/03/31/government-internet-shutdowns-are-changing.-how-should-citizens-and-democracies-respond-pub-86687
- ^ United Nations Human Rights Committee, Vispārīgais komentārs Nr. 37 (2020) par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos (21. pants) (angļu valodā). 2020. gada 17. septembrī. https://digitallibrary.un.org/record/3884725?ln=en
- ^ Turpat.
- ^ #KeepItOn koalīcijas interneta atslēgumu apkopojums (angļu valodā). www.accessnow.org/keepiton/#coalitionwww.accessnow.org/keepiton/#coalition
- ^ Lockdown and Shutdown: Exposing Impacts of Recent Network Disruptions in Myanmar and Bangladesh. Cyberlaw Clinic, International Human Rights Clinic, Freedom of Expression Activist Organization, PDi-Kintha Peace and Development Initiative, Rohingya Youth Association. http://hrp.law.harvard.edu/wp-content/uploads/2021/01/Lockdowns-and-Shutdowns-1.pdf
- ^ Ministru kabineta noteikumu projekta “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība”sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/97613de4-4d97-4899-8df1-bcfaa6e7cf49#
- ^ Jānis Pekša, “Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij” Ir.lv. 2020. gada 14. jūlijs. https://ir.lv/2020/07/14/ierices-un-internetu-skoleniem-janodrosina-valstij/
- ^ TVNET/LETA, “Par 600 000 eiro gadā plāno nodrošināt jaudīgu internetu Latvijas skolās” 2021. gada 1. februāris. https://www.tvnet.lv/7169540/par-600-000-eiro-gada-plano-nodrosinat-jaudigu-internetu-latvijas-skolas
- ^ Jānis Šlēziņš, “Digitālā transformācija veselības aprūpē” Ir.lv. 2021. gada 22. novembris. https://ir.lv/2021/11/22/digitala-transformacija-veselibas-aprupe/
- ^ Prince Kudakwashe Madziwa, “Effects of network disruptions on health service delivery among private practicing physicians in Bulawayo Metropolitan Province, Zimbabwe” Optima. https://internews.org/wp-content/uploads/2022/08/Network-Shutdowns-and-the-Health-Delivery-System-in-Zimbabwe.pdf
