Iznācis Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja pētījums par cilvēktiesību pārkāpumiem, kuru pamatā ir kaitīga prakse, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās un rituālu uzbrukumiem. Pētījumā tiek atspoguļota kaitīgās prakses nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām, it sevišķi mazāk aizsargāto grupu tiesībām.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (turpmāk – Birojs) pauda bažas par to, ka kaitīga prakse, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās un rituālu uzbrukumiem (rituālu uzbrukumi: ticība, ka noteiktu cilvēku grupu ķermeņa daļām piemīt (pārdabiskas) īpašības, kas var palīdzēt iegūt laimi vai izārstēt slimības, izraisa vardarbīgus uzbrukumus un rituālās slepkavības)[1], izraisa dažāda veida vardarbību. Personas tiek pakļautas nonāvēšanai, cilvēku tirdzniecībai, spīdzināšanai un citai nežēlīgai, necilvēcīgai rīcībai un stigmatizācijai, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, bērniem, personām ar invaliditāti, personām gados un personām ar albīnismu.[2] Birojs secināja, ka šie vardarbības veidi bieži paliek nesodīti, kas norāda uz to, ka nepieciešams izstrādāt preventīvo sistēmu, kura atturētu personas no šādu noziegumu izdarīšanas.
Cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar apsūdzībām burvestībās un rituāliem uzbrukumiem notiek visā pasaulē, taču to izpausmes var atšķirties.[3] Šādu pārkāpumu skaits laika gaitā ir palielinājies, tostarp koronavīrusa pandēmijas (COVID-19) laikā.[1] Lai gan ir grūti iegūt precīzus datus, no 2009. līdz 2019. gadam 60 valstīs tika ziņots par vismaz 20 000 upuru visā pasaulē.[4] Apsūdzības par burvestībām un rituālu uzbrukumi biežāk notiek konflikta un pēckonflikta situācijās, dabas katastrofu un vides degradācijas skartās teritorijās, kā arī reģionos, kuros ir ekonomiskā un sabiedrības veselības krīze.[5]
Starptautiskais cilvēktiesību regulējums
Lielākā daļa šādu cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu saistīti ar tiesībām uz vienlīdzību un netikt diskriminētam, tiesībām uz dzīvību, netikt spīdzinātam vai pakļautam nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, tiesībām uz brīvību un personas drošību, tiesībām uz visaugstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības līmeni un bērna tiesībām uz brīvību no jebkāda veida vardarbības.[6]
Ticība burvestībām pati par sevi ietilpst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantā ietverto tiesību uz domas, apziņas un reliģijas brīvību[7] aizsardzības jomā. Savukārt jebkādas kaitīgas izpausmes ietilpst šo tiesību likumīgo ierobežojumu jomā, proti, tās var ierobežot.[8] Šajā kontekstā Īpašais ziņotājs reliģijas un pārliecības brīvības jautājumos ir uzsvēris, ka nopietnais kaitējums, kas nodarīts personām, kuras apsūdzētas burvestībās, nekad nevar tikt attaisnots un ka, ja kāds atsaucas uz tiesībām uz reliģijas vai pārliecības brīvību, lai atbalstītu kaitīgu praksi, piemēram, iespējamu raganu vajāšanu un sodīšanu, tas būtu pamats tiesību uz reliģijas, apziņas un domas brīvības ierobežošanai.[9]
Nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām
Apsūdzības burvestībās bieži vien tiek izvirzītas, lai kalpotu savtīgām interesēm, izskaidrojot nelaimes un nelabvēlīgus notikumus ar kāda vainīgā atrašanu.[10] Daudzi gadījumi ir ekonomiski un personiski motivēti, tos izraisa skaudība, alkatība, personiska nepatika, greizsirdība, sāncensība vai atriebība.[11]
Sievietes, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, personas ar albīnismu, patvēruma meklētāji un bēgļi, cilvēku tirdzniecības upuri un LGBTQIA+ kopienai piederošas personas ir īpaši neaizsargātas pret cilvēktiesību pārkāpumiem. Cietušās personas ir bijušas spiestas bēgt no savām mājām, kopienām un valstīm, lai meklētu aizsardzību, kā arī cilvēktiesību aizstāvji, kuri ir pauduši savu nostāju pret šo kaitīgo praksi, ir pakļauti riskam, ka viņiem uzbruks kopienas locekļi un tie, kuri gūst labumu no šādas kaitīgās prakses esamības.[12] Turpmāk tiks analizētas personu grupas, pret kurām vērsti cilvēktiesību pārkāpumi.
Sievietes
Sievietes, kas neatbilst dzimumu stereotipiem, piemēram, atraitnes, neprecētas sievietes un sievietes bez bērniem, ir pakļautas lielākam riskam tikt apsūdzētām burvestībās un pakļautām sistēmiskai diskriminācijai.[13]
Pētījumi liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši tiek apsūdzētas burvestībās un pakļautas dažāda veida vardarbībai, tostarp, viņa tiek sistas un nonāvētas.[14] Ņemot vērā šādu apsūdzību smagās sekas, dažās valstīs ir ierosināts ieviest ārkārtas procedūras, lai glābtu un pārvietotu sievietes, kurām draud ar burvestībām saistīta vardarbība viņu kopienās.[11] Dažās valstīs konstatēti gadījumi, kad sievietes ir nosūtītas uz “raganu nometnēm”, kas nonāk klajā pretrunā ar vairākām personas cilvēktiesībām – personai ne tikai nav iespēja vērsties tiesā, lai aizsargātu savas tiesības, bet persona arī tiek nosūtīta uz šīm nometnēm pret savu gribu.[15]
Ekspertu apspriedes laikā tika minēti vairāki galvenie iemesli, kāpēc sievietes tiek apsūdzētas burvestībās, tie ir, piemēram, patriarhāts, kultūras uzskati un strukturālās problēmas, ko rada konflikti un nabadzība, slimības un nāve ģimenē vai vietējā kopienā un citas nelaimes, jaunpienācēju ierašanās vietējā kopienā.[2]
Arī mātes tiek apsūdzētas burvestībās par to, ka dzemdējušas bērnu ar albīnismu.[16] Dažās valstīs sievietes ar albīnismu ir cietušas no spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un stigmatizācijas, kā arī no seksuālas vardarbības, kas izriet no pārliecības, ka dzimumakts ar sievieti ar albīnismu var izārstēt HIV/AIDS.[16]
Nobeigumā tiek uzsvērts, ka ir svarīgi īstenot sabiedrības izglītošanas programmas, kurās tiktu uzsvērta negatīvā ietekme, ko rada apsūdzības burvestībās un kuras būtu paredzētas plašam sabiedrības lokam.[17] Tāpat ir nepieciešamas īpašas programmas, kas vērstas uz sieviešu, kuras apsūdzētas burvestībās, psiholoģisko traumu un fizisko kaitējumu ārstniecību.[18]
Vecāka gadagājuma cilvēki
Ekspertu apspriešanās laikā tika paustas bažas par apsūdzībām burvestībās pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā rezultātā personas tiek aizturētas, ļaunprātīgi izmantotas, pakļautas vardarbībai vai pat nonāvētas. Vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši neaizsargāti, jo burvestības bieži tiek izmantotas kā skaidrojums demencei un citiem kognitīviem veselības traucējumiem. Šo apsūdzību rezultātā bieži vien personu īpašums tiek konfiscēts vai iznīcināts.[19]
Apsūdzības par burvestībām ir arī iemesls vecāka gadagājuma cilvēku ieslodzīšanai ieslodzījuma vietās. Piemēram, pēc vizītes kādā valstī spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanas apakškomiteja “bija pārsteigta” par to, ka apcietinājumā atrodas personas, kas ir ļoti sirmā vecumā, 80 gadus vecas vai vecākas, un kas izcieš sodu par it kā veiktajām burvestībām.[20]
Bērni
Bērnu ļaunprātīga izmantošana, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās, ir “slēpts noziegums”, par kuru tiek ziņots reti.[21] Daudzās pasaules valstīs ir ziņots par gadījumiem, kad bērni cieš, tiek ļaunprātīgi izmantoti vai nonāvēti, jo tiek apsūdzēti par burvestībām.[22] Pētījumi liecina, ka katru gadu Āfrikā simtiem tūkstošu bērnu kļūst par apsūdzību upuriem. Apsūdzības burvestībās gandrīz vienmēr izraisa psiholoģisku un fizisku vardarbību pret bērniem, kā arī atstāt bērnu novārtā un/vai bez pajumtes, izraisīt invaliditāti un pat nāvi.[23]
Jānorāda, ka ir konkrētas bērnu grupas, kuras ir vairāk pakļautas riskam tikt apsūdzētām par burvestību veikšanu. Šīs grupas ir, piemēram, bērni ar invaliditāti, tostarp albīnismu, bērni ar neiroloģiskām saslimšanām (epilepsija) vai garīgiem traucējumiem (autisms), bērni, kuru piedzimšana tika uzskatīta par neparastu (piemēram, dvīņi), bāreņi, bērni, kuri ir apdāvināti vai kuriem ir izaicinoša uzvedība, bērni, kuri ir domīgi vai noslēgti.[24]
Ir konstatēts, ka dažās valstīs vietējās kopienas bieži vien apsūdzēto bērnu neuzskata par cietušo. Saskaņā ar vietējiem uzskatiem īstais upuris ir persona, kas cietusi no burvestības nodarītā kaitējuma. Tiklīdz bērns ir apsūdzēts burvestībā, viņš vairs netiek uzskatīts par bērnu, bet gan par raganu.[25] Vardarbību pret personām, kas apsūdzētas burvestībā, kā sociāli pieņemamu interpretē ne tikai ģimene un vietējā kopiena, bet arī policija.[25]
Lai novērstu vardarbības “normalizēšanos”, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrības informēšanu. Piemēram, jānorāda uz gadījumu, kad piecus gadus vecs zēns rituāla laikā nonāvēja vienu gadu vecu zēnu, jo bija redzējis, kā ģimenes locekļi dara to pašu.[26] Tāpat ir svarīgi īstenot juridiskus un citus pasākumus, lai kriminalizētu par burvestībām apsūdzētu bērnu vajāšanu un sauktu pie atbildības personas, kas atbildīgas par vardarbību pret bērniem. Būtiski ir arī nodrošināt reintegrācijas pasākumus bērniem, kuri ir cietuši no šādas prakses.[27]
Personas ar invaliditāti
Saikne starp burvestībām un invaliditāti tiek raksturota divējādi: pastāv plaši izplatīti uzskati, ka traucējumus izraisa burvestības un ka cilvēki ar invaliditāti paši var būt “raganas”.[28] Šajā kontekstā Birojs ir atzinis, ka personas ar invaliditāti ir neaizsargātas pret dažāda veida vardarbību, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās.[29] Piemēram, 2019. gadā Itālijas tiesa atzina, ka pieteikuma iesniedzējam no Gambijas pastāv reāli draudi saistībā ar apsūdzībām burvestībās, kā rezultātā šai personai ar invaliditāti tika piešķirts bēgļa statuss.[30]
Kā ziņots, dažās valstīs cilvēki ar tādām slimībām kā šizofrēnija, bipolārie traucējumi, depresija, epilepsija tiek turēti šausminošos apstākļos, bieži vien badā, jo tiek uzskatīts, ka viņus kontrolē ļaunie gari un dēmoni.[31]
Tāpat tiek ziņots, ka dažās pilsētās ir pastiprinājušies uzskati, kas saista invaliditāti ar burvestībām, un “burvji” popularizē uzskatu, ka personas un ģimenes varēs sociāli un ekonomiski uzplaukt, ja veiks rituālus vai upurēšanu, kas ietver personu ar invaliditāti ļaunprātīgu sakropļošanu vai nonāvēšanu.[32] Šādus uzskatus pastiprinot plašsaziņas līdzekļi un baznīcas. Pārliecība, ka cilvēki ar invaliditāti ir “nolādēti”, var arī likt ģimenēm pamest vai izolēt bērnus un pieaugušos ar invaliditāti, liedzot viņiem piekļuvi izglītībai, sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem un spiežot viņus meklēt atbalstu pie garīgajiem dziedniekiem, nevis pie veselības aprūpes sniedzējiem.[33] Cilvēki ar invaliditāti ir pakļauti arī lielākam riskam “atzīties” par darbībām, kas saistītas ar burvestībām, kuras viņi nav veikuši.[34]
Personas ar albīnismu
Ir ļoti grūti novērtēt cilvēktiesību pārkāpumu reālo apmēru, kas saistīti ar apsūdzībām burvestībās un rituāliem uzbrukumiem cilvēkiem ar albīnismu. Par šādiem uzbrukumiem netiek ziņots, jo ir sarežģīti pārbaudīt gadījumus, ņemot vērā burvestību rituālu slepenību, upuru un viņu ģimeņu nespēju un/vai bailes ziņot par šādiem incidentiem un personu ar albīnismu apvienību ierobežotās iespējas uzraudzīt cilvēktiesību pārkāpumus.[35]
Dažās valstīs pastāv uzskats, ka albīnisma skarto personu ķermeņa daļām piemīt maģiskas spējas, kas var nest laimi. Bērni ir vēl neaizsargātāki pret šādiem rituāliem, jo tiek uzskatīts, ka viņu nevainība pastiprina maģisko spēku iedarbību. Turklāt viņus ir viegli sagūstīt, un viņiem nav pietiekama fiziskā spēka, lai izbēgtu no uzbrucējiem.[35]
Āfrikas Savienības rīcības plānā, lai izbeigtu uzbrukumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus pret albīniem (2021-2031), uzsvērta nepieciešamība uzlabot krimināltiesisko regulējumu un dalībvalstis tiek aicinātas izmeklēt, saukt pie atbildības un sodīt vainīgos, kā arī nodrošināt pienācīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.[36]
Patvēruma meklētāji un bēgļi
Tiek norādīts, ka ļoti bieži apsūdzības burvestībās izraisa upuru pārvietošanos, kuri pamet savas mājas, kopienu vai valsti, jo baidās no vardarbības un neuzticas valsts spējai vai vēlmei viņus aizsargāt.
Dažos ziņojumos ir uzsvērts, ka patvērumu lūdz ne tikai tās personas, kuras pašas apsūdzētas burvestībās, bet arī tās, kuru ģimenes locekļi pakļauti šādām apsūdzībām.[37] Piemēram, kādam Kongo Demokrātiskās Republikas pilsonim Dienvidāfrikā tika piešķirts bēgļa statuss, ievērojot pamatotas bailes tikt vajātam. Pieteikuma iesniedzējs baidījās, ka viņu varētu vajāt, jo viņa māte tika nogalināta apsūdzību par burvestībām dēļ. Dienvidāfrikas Augstākā tiesa norādīja, ka apsūdzības par burvestībām ir iemesls, kas izraisa lielu vajāšanu un pat fizisku vardarbību un nāvi. Tiesa norādīja, ka šīs personas atgriešana izcelsmes valstī varētu pakļaut viņu spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei.[38]
Cilvēku tirdzniecības upuri
Sievietes un bērni, kas apsūdzēti burvestībās, bieži vien tiek izstumti no savām kopienām, un viņu izdzīvošanas iespējas ir ierobežotas, tādējādi viņi kļūst neaizsargātāki pret cilvēku tirdzniecību.[39] Dažos gadījumos cilvēku tirgotāji ir izmantojuši “vudū lāstus”, lai piespiestu sievietes un meitenes seksuālai izmantošanai. Zvēresta rituālu laikā sievietei tiek likts zvērēt, ka neziņos policijai un neatklās savu cilvēku tirgotāju identitāti. Bailes pārkāpt zvērestu ir tik spēcīgas, ka neļauj upuriem meklēt palīdzību un sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Šajā kontekstā ir norādīts, ka efektīvai šādu pārkāpumu novēršanai ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt kopienas un reliģisko līderu atbalstu.[40]
Personas, kuras pieder LGBTQIA+ kopienai
Dažās valstīs LGBTQIA+ kopienai piederīgas personas, tostarp bērni, kļūst par kaitīgas prakses upuriem, jo tiek uzskatīts, ka viņus pārņēmuši dēmoni vai ka viņi ir “raganas”.[41] Daudzas reliģiskās institūcijas homoseksualitāti raksturo kā perversitāti un raganu nodarbošanos.[42]
Secinājumi un rekomendācijas
Var secināt, ka cilvēktiesību pārkāpumi un ļaunprātīga izmantošana, kuru pamatā ir kaitīga prakse, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās un rituāliem uzbrukumiem, kā arī stigmatizācija, galvenokārt vērsti pret mazāk aizsargātu personu grupām, proti, sievietēm, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, albīniem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem, cilvēku tirdzniecības upuriem un LGBTQIA+ kopienai piederošām personām. Mistika un slepenība, kas apvij šos noziegumus, ir izraisījusi to, ka par šādiem gadījumiem tiek ziņots maz. Ir steidzami jāievāc visaptverošāki dati un jāattīsta labāka izpratne par šiem noziegumiem, tostarp par to izplatību, lai nākotnē būtu daudz vieglāk un efektīvāk novērst šādus cilvēktiesību pārkāpumus.[2]
Birojs aicina valstis veikt šādus pasākumus:
- Izstrādāt un īstenot visaptverošu sistēmu, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un ļaunprātīgu izmantošanu, kas sakņojas kaitīgā praksē, kura saistīta ar apsūdzībām un asociācijām ar burvestībām un rituālu uzbrukumiem, kā arī stigmatizāciju;
- risināt un nekavējoties izmeklēt šādus pārkāpumus, saukt pie atbildības un pienācīgi sodīt vainīgos par šādām darbībām, un uzlabot iesaistīto personu, tostarp policijas darbinieku, prokuroru un tiesnešu, zināšanas;
- apkopot un publicēt informāciju par šķēršļiem, kas kavē tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas nekavējoties izmeklēt kaitīgu praksi, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās un rituālu uzbrukumos;
- veikt turpmākus pētījumus un novērtēt riskus, kas saistīti ar dažādiem apstākļiem, piemēram, konfliktiem, starpkopienu naidīgumu, politisko un ekonomisko nestabilitāti, vēlēšanām, dabas katastrofām, vides degradāciju;
- organizēt sistemātiskas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai novērstu kaitīgās prakses pamatcēloņus, kuru mērķauditorija būtu gan vīrieši, gan sievietes, kā arī kopienu un ciemu vadoņi un reliģiskie līderi, jo īpaši lauku apvidos.[2]
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- a, b COVID-19 pandēmija un kaitīga prakse, kas ietekmē personas ar albīnismu: Apsūdzības burvestībās un rituālu uzbrukumos. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Issues/Albinism/COVID-19_and_Harmful_Practices.pdf
- a, b, c, d A/HRC/52/47: Pētījums par situāciju saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātīgu izmantošanu, kuru pamatā ir kaitīga prakse, kas saistīta ar apsūdzībām burvestībās un rituālu uzbrukumiem, kā arī stigmatizāciju. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/documents/thematic-reports/ahrc5247-study-situation-violations-and-abuses-human-rights-rooted
- ^ Neatkarīgā eksperta ziņojums par to, kā personas ar albīnismu bauda cilvēktiesības, par ekspertu semināru par burvestībām un cilvēktiesībām. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/016/97/PDF/G1801697.pdf?OpenElement
- ^ Burvestības un cilvēktiesības. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/special-procedures/ie-albinism/witchcraft-and-human-rights
- ^ Apgalvojumi par burvestībām, bēgļu aizsardzība un cilvēktiesības: pierādījumu pārskats. Pieejams: https://www.unhcr.org/4981ca712.pdf
- ^ Bērnu tiesību Konvencijas 2., 19. pants, 24. panta 3. punkts un 37. pants nodrošina pamatu, lai risinātu vardarbības pret bērniem, tostarp ar burvestībām saistītas kaitīgas prakses, problēmu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150
- ^ Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 18.pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/705
- ^ Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/instruments-mechanisms/instruments/international-covenant-civil-and-political-rights
- ^ Īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos Heinera Bīlefelda (Heiner Bielefeldt) ziņojums. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G13/191/32/PDF/G1319132.pdf?OpenElement
- ^ Ar ticību vai pārliecību saistīta vardarbība pret bērniem. Pieejams: https://www.met.police.uk/advice/advice-and-information/caa/child-abuse/faith-based-abuse/
- a, b Īpašā referenta ziņojums par vardarbību pret sievietēm, tās cēloņiem un sekām. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G13/121/19/PDF/G1312119.pdf?OpenElement
- ^ Āfrikas Bērnu politikas forums, "Atklājot mūsu slēpto kaunu: kā risināt apsūdzības burvestībās un rituālu uzbrukumus Āfrikā" (2022), 11. lpp.
- ^ Olīvija Dženkinsa un Eunisa Agbenjadži, ""Pierādījumu pārskats par cilvēkiem, kas apsūdzēti par burvestībām Ganā un Subsahāras Āfrikā" (2022. gada maijs), 5. lpp.
- ^ Noslēguma apsvērumi par Vanuatu apvienoto ceturto un piekto periodisko ziņojumu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N16/064/87/PDF/N1606487.pdf?OpenElement
- ^ Dalībvalstu iesniegto ziņojumu izskatīšana saskaņā ar Konvencijas 19. Pantu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/435/91/PDF/G1143591.pdf?OpenElement
- a, b Cilvēktiesību īstenošana personām ar albīnismu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N16/241/46/PDF/N1624146.pdf?OpenElement
- ^ Noslēguma apsvērumi par Angolas septīto periodisko ziņojumu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N19/071/67/PDF/N1907167.pdf?OpenElement
- ^ Dalībvalstu iesniegto ziņojumu izskatīšana saskaņā ar Konvencijas 18. pantu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G10/463/85/PDF/G1046385.pdf?OpenElement
- ^ Neatkarīgā eksperta ziņojums par visu cilvēktiesību ievērošanu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G19/218/73/PDF/G1921873.pdf?OpenElement
- ^ Vizīte Beninā, kas notika no 2016. gada 11. līdz 15. janvārim: novērojumi un ieteikumi, kas adresēti valstij, kas ir Konvencijas dalībvalsts. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/291/06/PDF/G1829106.pdf?OpenElement
- ^ Natālija Būsjēna (Nathalie Bussien) un citi, "Laužot burvestības ļaunumu: reaģējot uz bērniem izvirzītajām apsūdzībām burvestībās" (2011. gada janvāris).
- ^ Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF), "Bērni, kas apsūdzēti burvestībās. Antropoloģisks pētījums par mūsdienu praksi Āfrikā" (2010. gada aprīlis).
- ^ Āfrikas Bērnu politikas forums "Atklājot mūsu slēpto kaunu: raganu apsūdzību un rituālu uzbrukumu novēršana Āfrikā", 36. lpp.
- ^ Manfrēds Nowaks, Apvienoto Nāciju Organizācijas globālais pētījums par bērniem, kam atņemta brīvība (2019), 284.285. lpp.
- a, b Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF), ""Bērni, kas apsūdzēti burvestībās. Antropoloģisks pētījums par mūsdienu praksi Āfrikā" (2010. gada aprīlis).
- ^ Neatkarīgā eksperta ziņojums par to, kā personas ar albīnismu bauda cilvēktiesības, par ekspertu semināru par burvestībām un cilvēktiesībām. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/016/97/PDF/G1801697.pdf?OpenElement
- ^ Nobeiguma apsvērumi par apvienoto trešo līdz piekto programmu Kongo Demokrātiskās Republikas trešā un piektā periodiskā ziņojuma par Kongo Demokrātisko Republiku. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G17/048/43/PDF/G1704843.pdf?OpenElement
- ^ Nora Groce un Džūlija Makgeauna, "Raganība, bagātība un invaliditāte: tautas ticības reinterpretācija mūsdienu Āfrikas pilsētās" (2013).
- ^ Nobeiguma apsvērumi par sākotnējo ziņojumuDienvidāfrikas Republikas. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/323/08/PDF/G1832308.pdf?OpenElement
- ^ Itālija: Bēgļa statuss piešķirts Gambijas pilsonim, kuru skārusi smaga garīga slimība. Pieejams: https://www.asylumlawdatabase.eu/en/content/italy-refugee-status-granted-gambian-citizen-affected-serious-mental-illness
- ^ Human Rights Watch, ""Kā nāvessods": Ļaunprātīga izturēšanās pret personām ar garīga rakstura traucējumiem Ganā (2012).
- ^ Nobeiguma apsvērumi par sākotnējo ziņojumu Dienvidāfrikas Republikas. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/323/08/PDF/G1832308.pdf?OpenElement
- ^ Nora Groce un Džūlija McGeown, "Raganība, bagātība un invaliditāte: tautas ticējuma reinterpretācija mūsdienu Āfrikas pilsētās", 20. lpp.
- ^ ActionAid, ""Notiesātas bez tiesas: sievietes un burvestības Ganā", 8. lpp.
- a, b Personas ar albīnismu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G13/169/44/PDF/G1316944.pdf?OpenElement
- ^ Rīcības plāna, lai izbeigtu uzbrukumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret personām ar albīnismu Āfrikā (2021-2031), īstenošanas kārtība. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/2021-11/AU-Plan-of-Action-EN.pdf
- ^ Garijs Fokskrofts (Gary Foxcroft), "Burvestības apsūdzības: ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos un plašākas humānās palīdzības kopienas bažas par aizsardzību?", 6.2. sadaļa.
- ^ Katabana pret Bēgļu lietu pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju un citiem, 25061/2011, Dienvidāfrika: Augstā tiesa, 2012. gada 14. Decembris, Pieejams: https://www.refworld.org/cases,ZAF_HC,539ab5144.html
- ^ Garijs Fokskrofts (Gary Foxcroft), "Burvestības apsūdzības: ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos un plašākas humānās palīdzības kopienas bažas par aizsardzību?", 6.6. sadaļa.
- ^ Īpašā referenta ziņojums par cilvēku tirdzniecību, jo īpaši sievietēm un bērniem. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G19/108/72/PDF/G1910872.pdf?OpenElement
- ^ Vardarbība un diskriminācija pret LGBT cilvēkiem Salvadorā, Gvatemalā un Hondurasā un šķēršļi patvēruma saņemšanai ASV. Pieejams: https://www.hrw.org/report/2020/10/07/every-day-i-live-fear/violence-and-discrimination-against-lgbt-people-el-salvador; Ar ticību vai pārliecību saistīta vardarbība pret bērniem. Pieejams: https://www.met.police.uk/advice/advice-and-information/caa/child-abuse/faith-based-abuse/
- ^ UHAI EASHRI, "Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, transpersonu, interseksuāļu un seksa darbinieku cilvēktiesību stāvokļa analīze Kongo Demokrātiskajā Republikā" (2017), 31. lpp.
