Ziņojums

Jāveido naida noziegumu policijas struktūrvienība: Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību izvērtē Latvijas paveikto

Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību publicējusi secinājumus par to, kā Latvijai izdevies izpildīt komisijas 2019. gadā sniegtās rekomendācijas.

ECRI / Council of Europe

2019. gada 5. martā Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) publicēja piekto ziņojumu par Latviju. Šādus ziņojumus ECRI regulāri sagatavo par visām EP dalībvalstīm, izvērtējot cilvēktiesību situāciju valstī, īpaši saistībā ar diskrimināciju un neiecietību. Savukārt 2021. gada 5. oktobrī publicētajā secinājumu ziņojumā  komisija izvērtēja, kā Latvijai izdevies praksē īstenot svarīgākās no rekomendācijām.

Viens no ECRI bažas izraisošajiem jautājumiem bija nepilsoņu statusa piešķiršana bērniem. Līdz ar to komisija atzinīgi novērtējusi 2019. gada 17. oktobra likumu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas stājās spēkā 2019. gada 19. novembrī. Ar šo likumu noteikts, ka pēc 2020. gada 1. janvāra piedzimušajiem bērniem tiek izbeigta nepilsoņa statusa piešķiršana un šādi bērni tiek atzīt par pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis. Tāpat būtiski, ka likums attiecas arī uz tiem nepilsoņu bērniem, kas piedzimuši ārpus Latvijas. Šādi, ECRI ieskatā, rekomendācija tikusi izpildīta pilnībā, jo šobrīd nevienam jaunpiedzimušajam vairs nevar tikt piešķirts nepilsoņa statuss.

Tomēr kritika pret Latviju vērsta saistībā ar naida noziegumiem – komisija norādījusi, ka naida noziegumu apkarošanai veiktie pasākumi ir nepietiekami. 2019. gada ziņojumā ECRI rekomendēja izveidot speciālu Valsts policijas vienību, kas veiktu aktīvu saziņu ar mazāk aizsargātajām grupām un tādējādi veicinātu to uzticību policijai un novērstu pārāk zemo ziņojumu par rasistiskiem, homofobiskiem un transfobiskiem noziegumiem skaitu. Latvija savukārt izvēlējās citu pieeju – aktīvāku sabiedriskās kārtības kontroli. Papildus tam tiek īstenoti un plānoti dažāda veida apmācību kursi par naida noziegumu novēršanu. Tomēr, pēc ECRI ieskata, šāda pieeja ne tuvu nav pietiekama. Sevišķi kritiski komisijas pārstāvji bijuši attiecībā uz sabiedriskās kārtības kontroles ideju: tā varot būt noderīgs papildus pasākums, bet ne alternatīva rasistisku un homo-/transfobisku naida noziegumu risināšanā specializētas struktūrvienības izveidei. Tas nozīmē, ka ar šīs rekomendācijas ieviešanu Latvijai vēl aktīvi jāstrādā.

ECRI publicētie secinājumi attiecas tikai uz diviem specifiskiem ieteikumiem, kuriem tika pieprasīta prioritāra pēcpārbaude; to mērķis nav sniegt visaptverošu analīzi par visām norisēm cīņā pret rasismu un neiecietību Latvijā. Proti, jau sākotnējā ziņojumā šie divi jautājumi tika uzsvērti kā tie, pie kuriem komisija atgriezīsies jau pēc diviem gadiem, tomēr tie ne tuvu nebija vienīgi. Pārējie aspekti, piemēram, LGBT tolerances kampaņu organizēšana un veicināšana skolās, Eiropas Padomes rekomendācijām atbilstoša dzimuma maiņas regulējuma izveide un profesionālās un izglītības diskriminācijas novēršana pret romu tautības iedzīvotājiem būs uzmanības centrā nākamajā pilnajā uzraudzības ziņojumā, kas gaidāms 2024. gadā.

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (European Commission against Racism and Intolerance, ECRI) ir Eiropas Padomes koleģiāla iestāde, kas monitorē rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību Eiropas Padomes dalībvalstīs. Komisija, kurā ietilpst pa vienam ekspertam no dalībvalsts, pārskata dalībvalstu tiesību aktus un politiku saistībā ar rasisma un neiecietības novēršanu un izvērtē to efektivitāti, izsaka rekomendācijas dalībvalstīm par turpmāko attīstību vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī izstrādā vispārīgas rekomendācijas un novēro starptautisko normu izpildi.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.