2022. gada 24. februāra rīta ziņu lapu pirmās slejas droši vien daudziem lika attapties pie domas — “Nē, nevar būt!” — Krievija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu. Karš jau licis vairāk nekā 2 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju doties bēgļu gaitās. Uzbrukumi teritorijai izpostījuši neskaitāmas pilsētas. Reizē ir skaidrs, ka šo karu uz savas ādas izjutīs arī katrs no mums. The Economist Intelligence Unit ziņo, ka Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas pasaules ekonomiku — un tātad arī mūsu visu dzīvi — ietekmēs vismaz trīs veidos, tas ir, finanšu sankcijās, preču cenās un piegādes traucējumos.

Krīze pārtikas nozarē

Auglīgās melnzemes un spēcīgās lauksaimniecības dēļ Ukrainu nereti dēvē par “maizes zemi”. Ukraina ir viena no pasaules vadošajām graudu un augu eļļu eksportētājām, bet saulespuķu sēklu eksportā Ukraina ir absolūtais līderis — 2020. gadā saulespuķu sēklas vien tika eksportētas 5,3 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat Ukraina kopā ar Krieviju veido gandrīz 30% no pasaules kviešu eksporta. Abas valstis ir īpaši svarīgas piegādātājas Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikai un Āzijai. Tātad — kara ietekme būs jūtama visas pasaules šķīvjos.

Pat tad, ja kvieši būs pieejami, tie būs ļoti dārgi. Marta pirmajā nedēļā šo graudaugu cena sasniedza augstāko līmeni pēdējo 14 gadu laikā, mēneša laikā pieaugot par 40%, turklāt eksperti brīdina, ka pieaugums turpināsies. Bažas pastāv ne vien par cenas kāpumu, bet arī par globālo deficītu, ņemot vērā apstākli, ka Ukrainas ostas ir slēgtas un piegāde traucēta. BBC ziņo, ka noslēgtajos nākotnes līgumos kviešu cenām vērojams pat 60% pieaugums, kukurūzai 15%.

Trauksmes zvanus zvana arī Pasaules Pārtikas programma (WFP), kas pauž pat tik lielas bažas kā “globālo bada krīzi līmenī, kādu mēs vēl nekad iepriekš nebūsim pieredzējuši”. Arī WFP norāda uz abu valstu lielo nozīmi pasaules kviešu tirdzniecības jomā un to, ka nopietni produkcijas eksporta traucējumi un ilgstošs konflikts ietekmēs gan piegādes, gan cenu kāpumu, sasniedzot pēdējo 10 gadu augstāko līmeni. Pārtikas nodrošinājuma līmeņa samazināšanos jo īpaši izjutīs sabiedrības grupas, kuras jau šobrīd bija pakļautas augstam bada riskam.

Karu un sankcijas jutīs arī ārpus Eiropas

Pasaules Bankas dati apliecina, ka šobrīd pieaug nabadzības līmenis. Jāņem vērā, ka sākotnēji jau pandēmija uz pasaules ekonomiku ir atstājusi pamatīgu nospiedumu, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā stāvokli vien pasliktinās, turklāt to visvairāk izjutīs tās mājsaimniecības, kuras lielāko ienākumu daļu novirza tādām lietām kā degvielas, apkures un citu pakalpojumu rēķinu apmaksai. Turpmāk šīm mājsaimniecībām līdzekļi, ko tērēt citām precēm un pakalpojumiem, atliks vēl mazāk. Krievijas ekonomiskā lejupslīde un iziešana no globālās aprites īpaši pastiprinās nabadzību Vidusāzijas valstīs, kur naudas darījumi no reģiona viesstrādniekiem, kas strādā Krievijā, veido aptuveni 30% no ekonomikas (piemēram, Kirgizstānā un Tadžikistānā). Ir droši teikt, ka darījumu skaits strauji samazināsies, ņemot vērā rubļa kursa grimšanu dziļā recesijā.

Īpašiem riskiem ir pakļauts arī Āfrikas reģions. Global Citizen ziņo, ka Krievijas-Ukrainas karš ne vien var palielināt badu un nabadzību kontinentā, bet arī rada tūlītēju ietekmi. Apvienoto Nāciju īpašā referente rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības jautājumos E. Tandaji Ačiume (E. Tendayi Achiume) nosodījusi rasisma un diskriminācijas izpausmes pret Ukrainas studentiem, kas nāk no Āfrikas valstīm.

Iepriekšējās atkāpēs jau minēts arī par abu karā iesaistīto pušu nozīmi graudu eksportā Āfrikas reģionā un to, ka viens no galvenajiem piegādes reģioniem ir Ziemeļāfrikas valstis. Papildus tam gan Ukraina, gan Krievija ir galvenās naftas eksportētājas Āfrikā, kas attiecīgi paver ceļu uz citu pārtikas produktu trūkumu, ko galvenokārt izraisīs nespēja piegādāt produktus.

Cietīs ne tikai pārtikas nozares

Tiek paredzēts arī gāzes cenu pieaugums — šogad vēl par vismaz 50%. Jāņem vērā arī tas, ka Eiropai ir ierobežoti gāzes krājumi, un pastāv bažas par gāzes piegādes traucējumiem 2022./2023. gada ziemas sezonā. Arī naftas cenas ir sasniegušas augstāko līmeni pēdējo 14 gadu laikā. Proti, uzreiz pēc Saūda Arābijas, Krievija ir otra lielākā jēlnaftas ražotāja pasaulē un apmēram trešdaļa saražotā tiek piegādāta Eiropas tirgus vajadzībām. Ekonomikas ministrijas 2022. gada 8. martā publicētajā vērtējumā norādīts: “kāpumu naftas cenai galvenokārt ietekmēja naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī no tā izrietošās bažas, ka Krievijas jēlnaftas eksportu varētu ietekmēt sankcijas vai arī Krievija pati to varētu izmantot kā politisku ieroci. Turklāt naftas cenu kāpumu turpina ietekmēt arī Naftas eksportētājvalstu organizācijas (Organization of the Petroleum Exporting Countries jeb OPEC) nevēlēšanās vienoties par straujāku naftas ieguves apjomu palielināšanu, neskatoties uz karu Ukrainā. Svarīgi norādīt, ka OPEC+ (paplašinātā naftas ieguvēju valstu grupa) sastāvā ietilpst arī Krievija un tai ir būtiska loma organizācijā.

Papildus tam būs jūtams vērā ņemams dabasgāzes cenas palielinājums, ko redzēsim mājsaimniecību apkures un elektrības rēķinos. Līdz 2017. gadam Latvija dabasgāzi saņēma tikai no Krievijas, taču kopš 2020. gada 1. janvāra  Somijas, Latvijas un Igaunijas gāzes pārvades sistēmu operatori ir apvienoti un ir spēkā vienotais dabasgāzes tirgus. Tas nozīmē, ka Latvija nav pilnībā atkarīga no Krievijas tirgus, taču jebkurā gadījumā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, cenu kāpums ietekmēs visu Eiropu, tai skaitā, protams, arī Latviju.

Cenu sadārdzinājums būs (jau ir) vērojams arī dažādu preču, pakalpojumu izmaksās, kuras ietekmē ražošanas izmaksu sadārdzinājums, ņemot vērā ne vien augstākminētos faktorus, bet tai skaitā arī pandēmiju un klimata pārmaiņas.

Pastāv bažas, ka ievērojami varētu samazināties arī jaunu vieglo un kravas automašīnu ražošana, kur sekas daudz ātrāk izjutīs tieši Eiropas tirgus. Piemēram, Audi un Mercedes-Benz ir paziņojuši, ka plāno samazināt ražošanas apjomu rūpnīcās, jo ir traucēta detaļu piegāde no Ukrainas. Ņemot vērā, ka ir apturēta sūtījumu piegāde uz Krieviju un no tās, vērojama arī problēma ar kravu uzkrāšanos termināļos visā Eiropā.

Neskarta nepaliks arī IT joma. Krievijas iebrukums ir atstājis būtisku ietekmi uz tiem Amerikas un Eiropas uzņēmumiem, kuri darba plūsmu ir uzticējuši pakalpojumu sniedzējiem Ukrainā. Forbes raksta, ka Ukraina ir būtiska IT un inženiertehnisko pētniecības, attīstības pakalpojumu piegādes vieta, tāpēc karš rada kā nenoteiktību, tā nopietnas bažas uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus šajā reģionā, kā arī profesionāļu, jauno talantu zudumu.

Kara ietekme būs jūtama arī nodarbinātības sektorā — un arī pie mums. 2022. gada 9. martā Latvijas Televīzija ziņoja, ka kopš kara sākuma Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā pēc palīdzības vērsušies jau 135 uzņēmumi. Kritiskā situācijā ir nonākusi Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kuras nozīmīgs darījumu tirgus atrodas Ukrainā. Kara ietekme nozīmē, ka potenciāli nāksies atlaist aptuveni pusi no rūpnīcas 600 darbiniekiem, bet sliktākajā gadījumā “rūpnīca būs jāiekonservē un jāver ciet”. Zināms, ka arī zāļu ražotāja “Olainfarm” būtiska tirgus daļa atrodas Krievijā un Baltkrievijā, kas arīdzan rada bažas par nākotnes perspektīvām, taču uzņēmums LTV ziņu dienestam plašākus komentārus šobrīd nesniedza

Jo ilgāk karš turpināsies, jo smagāk būs restartēties

Pieaugošās pārtikas un pakalpojumu cenas un preču iztrūkums ienesīs Ukrainas karu daudzu, ja ne katras mājsaimniecības budžetā un ikdienā. Turklāt jāņem vērā — jo ilgāk karš turpinās, jo smagāk to izjutīsim, un paies ilgāks laiks, lai spētu atkopties. Tomēr daudzi arī norāda — lai arī izmaksas pieaugs, tā būs brīvības cena.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.