Izklaides trokšņi no tuvējā naktskluba, āra terases, viesu nama vēlā vakara stundā, saraustīts miegs un pat negulētas naktis teju katru nedēļas nogali vai pat ik vakaru – vai tas šķiet pazīstami? Iedzīvotāju un izklaides biznesa intereses jau ilgstoši nav līdzsvarotas un ir tiesiski nesakārtotas. Tāpēc tiesībsargs aicina iedzīvotājus paust viedokli par problēmas aktualitāti, izplatību un iespējamiem risinājumiem.

Tiesībsargs lūdz iedzīvotājus līdz 18. martam paust savu viedokli, aizpildot elektronisku aptauju  ej.uz/kaskaitejatevgulet. Aptaujas mērķis, pirmkārt, ir aktualizēt problēmu un iedrošināt izteikties tos iedzīvotājus, kas līdz šim ar izklaides trokšņu radītājam neērtībām ir saskārušies, bet par to cietuši klusu. Un, otrkārt, noskaidrot, kur šī problēma ir izplatīta – vai tikai pilsētās vai arī ārpus tām – un kādi iedzīvotāju ieskatā būtu iespējamie problēmas risinājumi.

Būtiski uzsvērt, ka šajā reizē tiesībsargs lūdz iedzīvotāju viedokli tikai par izklaides trokšņiem – tādiem regulāriem un pastāvīgiem trokšņiem, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami u.tml.

Šī aptauja nav par dzīvokļa vai mājas kaimiņu radītu troksni, mototrašu vai ceļu satiksmes radīto troksni.

Tiesībsargs aptaujā vēlas noskaidrot, vai un ar kādu izklaides troksni iedzīvotāji ir saskārušies dzīvesvietas tuvumā, vai tas ietekmē naktsmieru, vai cilvēki ir vērsušies pēc palīdzības gadījumos, kad izklaides troksnis ir pārāk traucējošs, kāds ir galvenais iemesls, kāpēc traucējoša izklaides trokšņa problēmu neizdodas atrisināt u.c.

“Satraucoši, ka valstī ilgstoši nepastāv jēgpilns tiesisks mehānisms, kā rīkoties gadījumos, kad izklaides vietu radītais troksnis traucē naktsmieru. Lai arī kopš aizvadītā gada par trokšņošanu uzņēmumiem var piemērot administratīvo atbildību un uzlikt pat līdz pat 5000 eiro lielu sodu, praksē tas neuzlabo situāciju, jo manā ieskatā soda piemērošana ir sarežģīta un neefektīva,” norāda tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs atzīmē, ka iedzīvotāju aptauja dos iespēju apzināt problēmas faktisko situāciju un iespējamos risinājumus. “No saņemtajām sūdzībām, redzams, ka izklaides trokšņu problemātika nav tikai Rīgas problēma. Sūdzības ienākušas arī no Liepājas, Rēzeknes, Jūrmalas, Aizkraukles, Kurzemes piejūras ciemiem. Manuprāt, mums jāseko citu valstu piemēriem, kur valsts un pašvaldības stingri nosaka ietvaru, kādā samērojamas izklaides uzņēmējdarbības un iedzīvotāju naktsmiera intereses!”

Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma. Neskaidrību gadījumos par visiem jautājumiem lūdzam vērsties Tiesībsarga birojā, rakstot uz e-pasta adresi tiesibsargs@tiesibsargs.

Uzziņai

Saistībā ar izklaides trokšņu problemātiku tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ir ierosinājis pārbaudes lietu. Aptaujas dati sniegs būtisku ieguldījumu problemātikas un tās risinājumu izzināšanā. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka naktsmiera traucēšana ir tiesību uz privāto dzīvi aizskārums, un skar arī tiesības uz labvēlīgu un veselībai nekaitīgu vidi. Ja valstī nav piemērota mehānisma šo tiesību aizsardzība, tad valsts pienākums ir situāciju mainīt un rast veidus, kā sabalansēt izklaides vietu un iedzīvotāju tiesības un intereses.