Ziņojums

Klimata izmaiņas un bērnu labklājība: globālā sasilšana ietekmē gan vidi, kurā uzaug bērni, gan to garīgo veselību

UNICEF ziņo, ka pārmērīgs patēriņš pasaules bagātākajās valstīs rada neveselīgus, bīstamus un toksiskus apstākļus bērniem visā pasaulē. Tāpat šis patēriņš turpina ietekmēt arī klimata krīzes pasliktināšanos: 2015.-2021. gads bijis siltākais periods kopš uzskaites sākuma 1850. gadā un ir ļoti ticams, ka vidējā temperatūra pasaulē tuvāko piecu gadu laikā sasniegs 1,5 °C virs pirmsindustriālā līmeņa. Atbilstoši starptautisko organizāciju publicētajiem pētījumiem, valstu darbības un no tām izrietošās klimata izmaiņas ne tikai pasliktina vidi, kurā uzaug bērni, bet arī rada ietekmi uz to garīgo veselību.

Annie Spratt / Unsplash

Klimata pārmaiņu šībrīža situācija

Parīzes nolīgumā, kurā valstis vienojušās veikt saskaņotus pasākumus klimata jomā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi ierobežotu globālo sasilšanu, kā valstu mērķis un pieļaujamais temperatūras "slieksnis" salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku norādīti 1,5°C. Atbilstoši Pasaules Metereoloģijas organizācijas (PMO) ģenerālsekretāra Pētera Tāla (Petteri Taalas) teiktajam, 1,5°C nav nejauši izvēlēts statistikas rādītājs, bet gan drīzāk brīdis, kurā brīdī klimata ietekme kļūs arvien kaitīgāka cilvēkiem un pat visai planētai. Cilvēka izraisīta globālā sasilšana jau ir izraisījusi vairākas novērotas izmaiņas klimata sistēmā. Izmaiņas ietver gan sauszemes, gan okeāna temperatūras paaugstināšanos, kā arī biežākus karstuma viļņus lielākajā daļā sauszemes reģionu, turklāt tie kļuvuši arī ilgāki.

Kā norādījis Leons Hermansons (Leon Hermanson) no Apvienotās Karalistes Meteoroloģijas biroja, viens gads, kurā pārsniegts 1,5 °C, nenozīmē, ka Parīzes nolīgumā noteiktais slieksnis ir pārkāpts, tomēr ar katru gadu pasaule tuvojās situācijai, kad 1,5 °C robežlīnija varētu tikt pārsniegta uz ilgstošu laiku.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPPC)  īpašajā ziņojumā "Globālā sasilšana par 1.5 °C" uzsvērusi, ka, temperatūrai pieaugot par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, varētu notikt vairākas reģionālas klimata pārmaiņas, tostarp daudzos reģionos paaugstināsies ekstrēmās temperatūras, vairākos reģionos palielināsies stipru nokrišņu biežums, intensitāte un daudzums. Globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5°C samazinātu stipru nokrišņu palielināšanās risku globālā mērogā un vairākos reģionos, būtiski samazinātu ārkārtēja sausuma, nokrišņu deficīta un ar ūdens pieejamību saistīto risku iespējamību. Arī PMO ziņojumā norādīts, ka tik ilgi, kamēr valstis turpinās emitēt siltumnīcefekta gāzes, temperatūra turpinās paaugstināties. Līdztekus tam okeāni kļūst siltāki un skābāki, ledus un ledāji jūrās turpinās kust, jūras līmenis turpinās celties un laikapstākļi kļūs ekstrēmāki. Arktikas reģiona sasilšana rada sekas, kas ietekmē visu pārējo pasauli.

Klimata izmaiņu ietekme uz bērnu vidi

Eiropas Komisija uzsvērusi, ka klimata izmaiņas rada ne tikai sekas dabā, bet arī sociālas sekas. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu ietekme nākotnē radīs sekas uz veselību, neaizsargāto iedzīvotāju grupām, nodarbinātību un izglītību. Neskatoties uz to, saikne starp vidi un veselību ir jau ilgstoši novērota un klimata izmaiņu sekas atspoguļojas jau mūsdienās.

Viena no mazsargātajām un attiecīgi klimata pārmaiņu, bet arī citas valsts rīcības īpaši ietekmētajām iedzīvotāju grupām ir bērni. UNICEF specializētais pētniecības centrs - Innocenti - 17. ziņojuma kartē "Vietas un telpas" ir pievērsis uzmanību tam, kā 39 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Eiropas Savienības (ES) valstis ietekmē vidi, kurā uzaug jaunā paaudze. Rādītāji ietver kaitīgu piesārņotāju, piemēram, toksiska gaisa, pesticīdu, mitruma un svina, iedarbību, gaismas, zaļo zonu un drošu ceļu pieejamību, kā arī valstu ietekmi uz klimata krīzi, resursu patēriņu un e-atkritumu izgāšanu. Izvērtējot ogļskābās gāzes emisijas, e-atkritumus un kopējo resursu patēriņu uz vienu iedzīvotāju, secināts, ka Austrālija, Beļģija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir starp tām bagātajām valstīm, kas ierindojas zemā vietā veselīgas vides nodrošināšanā bērniem gan savā valstī, gan ārpus tās robežām. Proti, šajās valstīs dzīvojošajiem bērniem netiek nodrošināti pienācīgi dzīves apstākļi, lai gan valstis to spētu - vēl jo vairāk, tajās īstenotais patēriņš rada kaitīgu ietekmi arī uz citās valstīs dzīvojošajiem jaunās paaudzes pārstāvjiem, turklāt gan šobrīd, gan klimata krīzes kontekstā arī nākotnes perspektīvā.

UNICEF Pētniecības biroja direktore Gunilla Olsona (Gunilla Olsson) norādija, ka dažos gadījumos valstis, kas nodrošina relatīvi veselīgu vidi bērniem pašu mājās, vienlaikus ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām, kas iznīcina bērnu vidi ārvalstīs. Somija, Islande un Norvēģija ir starp šādām valstīm, kas nodrošina veselīgāku vidi savas valsts bērniem, bet nesamērīgi veicina globālās vides iznīcināšanu. Turpretī vismazāk turīgajās ESAO un ES valstīs Latīņamerikā un Eiropā ietekme uz apkārtējo vidi ir daudz mazāka.

Islandē, Latvijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē katrs piektais bērns ir pakļauts mitruma un pelējuma iedarbībai mājās, savukārt Kiprā, Ungārijā un Turcijā šis rādītājs pārsniedz katru ceturto bērnu. Daudzi bērni elpo toksisku gaisu gan mājās, gan ārpus tām. Beļģijā, Izraēlā, Polijā un Čehijas Republikā vairāk nekā viens starp 12 bērniem ir pakļauts augstam pesticīdu piesārņojumam.

Bērni no nabadzīgām ģimenēm parasti ir vairāk pakļauti vides kaitīgumam, kas pastiprina un pastiprina pastāvošo nelabvēlīgo stāvokli un nevienlīdzību. Pieaugošais atkritumu daudzums, kaitīgie piesārņotāji un izsmeltie dabas resursi kaitē bērnu fiziskajai un garīgajai veselībai un apdraud planētas ilgtspējību.

Klimata izmaiņu ietekme uz garīgo veselību

Papildus jau iepriekšminētajai tiešajai ietekmei uz fizisko veselību, klimata pārmaiņas apdraud arī garīgo veselību. Uz to ir vērsusi uzmanību Pasaules Veselības organizācija (PVO) savā jaunajā politikas ziņojumā. Proti, valstu pasākumos, kas vērsti pret klimata pārmaiņām, ir jāiekļauj atbalsts garīgās veselības jomā. 

Arī IPCC februārī publicētais ziņojums  saskan ar PVO politisko ziņojumu. Tajā norādīts, ka strauji pieaugošās klimata pārmaiņas arvien vairāk apdraud garīgo veselību un sociālo labklājību, sākot no emocionāliem traucējumiem līdz trauksmei, depresijai, skumjām un pašnāvnieciskai uzvedībai. Turklāt klimata pārmaiņu ietekme uz garīgo veselību ir nevienmērīga - atsevišķas iedzīvotāju grupas, ko nošķir to sociālekonomiskais statuss, dzimums un vecums, tiek ietekmētas vēl vairāk. Turklāt, kā norādījusi PVO Psihiskās veselības un vielu atkarības departamenta direktore Devora Kestela (Dévora Kestel), lai arī klimata pārmaiņu ietekme saasina jau tā ārkārtīgi sarežģīto situāciju garīgās veselības un garīgās veselības pakalpojumu jomā visā pasaulē, valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem trīs no četriem cilvēkiem nav pieejami nepieciešamie pakalpojumi. 

Bērni kā sūdzību iesniedzēji klimata jautājumos

Minēto ietekmi uz fizisko un garīgo veselību, kā arī nākotnes iespējām bērni ir centušies novērst, vēršoties tiesās. Piemēram, 2020. gada 30. novembrī seši bērni un jaunieši iesniedza vēsturisku pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā apgalvots, ka valstis, kas nerisina klimata krīzi, pārkāpj cilvēktiesības. Neskatoties uz to, ka 2020. gada 30. novembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa paātrinātā kārtā lietu nosūtīja 33 atbildētājvalstīm, tiesas process vēl  turpinās.

Tāpat jauniešu aktīvisti bija iesnieguši konstitucionālo sūdzību Vācijas Federālajā konstitucionālajā tiesā, lai piespiestu valdību darīt vairāk klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. 2021. gada 24. martā lēmumā, ko daudzi dēvē par vēsturisku, Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa atzina, ka valdības tiesību akti klimata jomā ir nepietiekami, secinot, ka tajos trūkst sīkas informācijas par emisiju samazināšanas mērķiem pēc 2030. gada.

Kā valstīm rīkoties tālāk?

UNICEF ir aicinājis valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības uzlabot bērnu vidi, samazinot atkritumu, gaisa un ūdens piesārņojumu un nodrošinot kvalitatīvus mājokļus un apkaimes. Valdībām un uzņēmumiem jāpilda saistības līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat UNICEF uzsver, ka lēmumu pieņemšanā jāņem vērā bērnu vajadzības un, izstrādājot politiku, kas nesamērīgi ietekmēs nākamās paaudzes, jāņemt vērā to perspektīva. 

Savukārt PVO politikas ziņojumā ir ieteiktas piecas svarīgas pieejas, kā valdībām risināt klimata pārmaiņu ietekmi uz garīgo veselību, kā arī sniegti piemēri valstīm, kas jau ir guvušas panākumus šajā jomā.  Cita starpā valstis aicinātas apvienot atbalstu garīgās veselības jomā ar pasākumiem klimata jomā. Iestādēm būtu arī jāizstrādā uz kopienu balstītas pieejas, lai mazinātu neaizsargātību, un jārisina lielais finansējuma trūkums, kas pašlaik pastāv garīgās veselības un sociālā atbalsta jomā. 

Politikas ziņojuma 75. lapaspusē arī uzsvērts, ka:

“Bērni visilgāk saskarsies ar mūsdienu vides problēmām, taču viņi ir arī vismazāk spējīgi ietekmēt notikumu gaitu.”

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.