ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Viedoklis

Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā – koks ar diviem galiem

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, kas sevī ietver arī lietas izskatīšanu sapratīgā termiņā. No šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga pārējo pamattiesību aizsardzība. Taču rodas jautājums - kāda ir šī principa vieta starp citām kriminālprocesā nodrošināmajām garantijām, piemēram, taisnīgumu?

Tingey injury law firm / Unsplash

Ko nozīmē tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā?

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā judikatūrā ir norādījusi, ka tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā mērķis līdzās sabiedrības uzticēšanās nodrošināšanai tiesu varai ir arī ikvienas puses aizsardzība no nesamērīgas tiesas procesa ievilkšanās. Ir svarīgi, lai tiesvedība lietā netiktu kavēta, jo tādejādi var tikt apšaubīta tiesas efektivitāte un uzticība tiesu varai.[1] [2]

Latvijas tiesiskajā regulējumā šīs tiesības paredzētas Kriminālprocesa likuma 14. pantā[3] – ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgs termiņš ir piepildāms jēdziens, tas nav izteikts konkrētos skaitļos un ir nosakāms katrā konkrētā gadījumā individuāli.[4]  Nosakot termiņa "saprātīgumu", jāņem vērā gan nacionālo tiesu prakse, gan doktrīna, ECT judikatūrā izteiktās atziņas, gan KPL norādītais.[5]  

Kriminālprocesa likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa izbeigšana, pamatojoties uz saprātīga termiņa neievērošanu, var būtiski ietekmēt arī cietušās personas tiesības saņemt kompensāciju par radīto kaitējumu.[6] 

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka, izvērtējot kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, ir jāņem vērā lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Par objektīvu iemeslu iztiesāšanas pagarināšanai nav atzīstams tāds iemesls, kas saistīts ar tiesas darba organizāciju.[7] Arī ECT paudusi līdzīgu atziņu, ka, izvērtējot termiņa saprātīgumu, ir jāņem vērā lietas konkrētie apstākļi un tās tiesu praksē noteiktie kritēriji, proti, lietas sarežģītību, iesaistīto personu rīcību un aizskartās intereses.[8]  

Jānorāda, ka terminam saprātīgs termiņš vienmēr tiek veltīta liela kritika. Juristu vidū tiek apspriesti novērojumi, ka KPL 14. panta piektajā daļā ietvertā norma palikusi deklaratīva, jo kriminālprocesa saprātīga termiņa pārkāpums, kaut gan ir iekļauts kā iespējams kriminālprocesa izbeigšanas pamats, tomēr praksē tiek piemērots ļoti reti.[9] Krimināllikums (turpmāk – KL) gan paredz arī citas iespējamās tiesiskās sekas, ja tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā netiek ievērotas. Atbilstoši KL 49.1 pantam tiesa var šo apstākli ņemt vērā, nosakot sodu, piemēram, sodu mīkstinot, nosakot sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu attiecīgajam noziedzīgajam nodarījumam, vai noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā paredzēts likumā.[10] Tāpat KL 58. panta piektā daļa[11] paredz, ka personu šāda pārkāpuma gadījumā var atbrīvot no kriminālatbildības.

Arī Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs savās atsevišķajās domās ir norādījis, ka kriminālprocesā noteiktie termiņi nepieciešami tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai un lietas izskatīšanai saprātīgā termiņā.[12]  Vienlaikus tiesnesis vērsa uzmanību uz to, ka kriminālprocesa rezultātam jābūt taisnīgam.[13] Tāpat atsevišķajās domās tika iezīmēts, ka termiņiem ne tikai jānodrošina lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, bet arī jānodrošina pietiekamu laiku, piemēram, aizstāvības sagatavošanai. Apsūdzētajam vajadzētu būt aizsargātam pret atsevišķu procesuālo stadiju sasteigtu īstenošanu.[14] Piemēram, kriminālprocesā noteiktais termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai ir 20 dienas, taču situācijās, kad ir sarežģītas un apjomīgas lietas, rodas jautājums – vai šis termiņš ļaus sasniegt taisnīgu procesa rezultātu? Svarīgi ir apzināties, ka termiņš nedrīkst būt pašmērķis un ierobežot vispārējās jurisdikcijas tiesu atkāpties no tā netipiskās lietās, ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka lietā nav nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp personas tiesībām uz aizstāvību un sabiedrības interesēm. Kriminālprocesa rezultātam ir jābūt taisnīgam. Taisnīguma princips tiek pārkāpts, ja ir ierobežotas aizstāvības tiesības sagatavot kvalitatīvu apelācijas sūdzību.[15]

Termiņa sākums un beigas

Attiecībā uz termiņa sākumu ir atzīts – termiņš ir jāsāk skaitīt, kad personai tiek uzrādīta apsūdzība. Saskaņā ar iedibināto judikatūru jēdzienu apsūdzība vispārīgi var definēt kā oficiālu paziņojumu, ko kompetentā iestāde sniedz privātpersonai par pieņēmumu, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet dažos gadījumos tā var izpausties kā citi pasākumi, kas ietver šādu pieņēmumu un kas arī būtiski ietekmē aizdomās turētā stāvokli.[16] Tas nozīmē, ka termiņu sāk skaitīt no brīža, kad apsūdzētās personas stāvoklis tiek būtiski ietekmēts.[17] 

Termiņa beigu punkts ir skaidrs nosakāms – tas ir galējais nolēmums kriminālprocesā, vai tas būtu izmeklētāja vai prokurora lēmums, vai tas arī būtu tiesas spriedums vai lēmums, bet – kriminālprocesā galējais.[18] Kamēr šā galējā nolēmuma nav un process turpinās, turpinās arī termiņš. Līdzīgu nostāju paudusi arī ECT, piemēram, lietā Barattelli pret Itāliju.[19]  

Saprātīga termiņa izvērtēšana – kas jāņem vērā?

Principi

Procesa ilguma saprātīgums ir jānosaka, ņemot vērā lietas apstākļus, kas prasa vispārēju novērtējumu. Ja atsevišķi tiesvedības posmi paši par sevi tiek veikti pieņemamā ātrumā, kopējais tiesvedības ilgums tomēr var pārsniegt saprātīgu termiņu.[20] Tiesvedībai ir jābūt ātrai, taču arī taisnīgai. Ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem.[21] 

Kritēriji

Nosakot, vai kriminālprocesa termiņš ir bijis saprātīgs, ECT ir ņēmusi vērā tādus faktorus kā lietas sarežģītība, apsūdzētā rīcība un attiecīgo iestāžu rīcība.[22] 

  1. Lietas sarežģītība: tā var izrietēt, piemēram, no apsūdzību skaita, tiesvedībā iesaistīto personu, piemēram, apsūdzēto un liecinieku, skaita vai lietas starptautiskās dimensijas. Lieta var būt ārkārtīgi sarežģīta arī tad, ja ir aizdomas par "balto apkaklīšu" noziegumiem, t. i., liela mēroga krāpšanu, kurā iesaistīti vairāki uzņēmumi un sarežģīti darījumi, kas paredzēti, lai izvairītos no izmeklēšanas iestāžu uzmanības, un kam nepieciešamas ievērojamas grāmatvedības un finanšu zināšanas.[23] Tāpat par īpaši sarežģītu tika uzskatīta lieta par apsūdzībām starptautiskā naudas atmazgāšanā, kas ietvēra izmeklēšanu vairākās valstīs.[24] Pat ja lieta ir sarežģīta, nevar atzīt par saprātīgiem ilgus neizskaidrojamas bezdarbības periodus.[25] Turklāt, lai gan lietas sarežģītība varētu attaisnot zināmu laika posmu, tā pati par sevi var būt nepietiekama, lai attaisnotu visu tiesvedības ilgumu.[26]
  2. Apsūdzētā rīcība: Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. pants nepieprasa, lai apsūdzētais aktīvi sadarbotos ar tiesu iestādēm. Tāpat apsūdzēto nevar vainot par to, ka viņš pilnībā izmanto tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas viņiem ir pieejami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Lielisks piemērs ir attēlots ECT spriedumā lietā Eckle pret Vāciju, kur apsūdzētais veica darbības, kas varēja aizkavēt procesu, piemēram, sistemātiski pieprasīja noraidījumus tiesnešiem, kā rezultātā dažas no šīm darbībām varēja pat liecināt par apzinātu kriminālprocesa kavēšanu.[27] Izvērtējot apsūdzētā rīcību, jāpārbauda, vai apsūdzētais vēlas aizkavēt kriminālprocesu un tas arī ir acīmredzams no lietas materiāliem.[28] 
  3. Attiecīgo iestāžu rīcība: tiesām jānodrošina tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, arī tad, ja kavēšanos varētu radīt tiesu sistēmas reforma.[29] Īslaicīga lietu neizskatīšana gan nerada Konvencijas dalībvalstīm atbildību, ja tās pietiekami ātri veic korektīvus pasākumus, lai risinātu šāda veida ārkārtas situāciju. Jānorāda, ka ECT reti piešķir izšķirošu nozīmi iestāžu lielajai darba slodzei un dažādajiem pasākumiem, kas veikti, lai labotu situāciju.[30] 

Saprātīgs termiņš vai taisnīgs process? Mijiedarbība ar citām taisnīgas tiesas garantijām

No iepriekšējās nodaļās analizētā izriet, ka tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā neapšaubāmi ir viens no taisnīgas tiesas elementiem, kas vērsts uz kriminālprocesa efektivitāti un kriminālprocesuālo attiecību taisnīgu noregulējumu. Tomēr rodas jautājums - kāda ir šī principa vieta starp citām kriminālprocesā nodrošināmajām garantijām, piemēram, taisnīgumu?

Koncentrējoties uz iespējām kriminālprocesu vienkāršot un paātrināt, nedrīkst aizmirst par taisnīgumu. Arī ECT judikatūrā, piemēram, spriedumā lietā Nideröst-Huber pret Šveici[31] tika skaidrots, ka Konvencijas 6.pants pieprasa procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kur saprātīgums atspoguļo nepieciešamo līdzsvaru starp ātru procesu un taisnīgu procesu.[32]

Taisnīga tiesa ir būtisks taisnīguma un tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Tiesību uz taisnīgu tiesu garantijām ir jābūt efektīvām, praksē saprātīgi īstenojamām, ne teorētiskām. Arī vienas garantijas efektivitātes trūkums var novest pie visa procesa netaisnīguma un netaisnīga rezultāta. Turklāt, lai konstatētu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, nav būtiski noskaidrot, vai pārkāpums konkrētajā gadījumā tiešām novedis pie netaisnīga rezultāta. ECT ir atzīmējusi, ka pārkāpums var pastāvēt pat kaitējuma neesības gadījumā.[33] Tātad no iepriekšminētā var secināt, ka ikreiz jāizvērtē, vai vienkāršotā procesa izvēle nenovedīs pie netaisnīga procesa iznākuma.

Par aksiomātisku, kaut arī bieži aizmirstu patiesību uzskatāma atziņa, ka efektīvs kriminālprocess ir taisnīgs process saprātīgā laikā.[34] Līdzīgs viedoklis ir izkristalizējies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumos, kuros uzsvērts, ka efektīva kriminālā justīcija ir tāda, kurā noziedzīgi nodarījumi tiek izmeklēti un iztiesāti efektīvi un objektīvi, nodrošinot aizdomās turēto un cietušo tiesību ievērošanu. Arī KPL 1. pants, lai gan nedefinē jēdzienu "efektivitāte", paredz, ka KPL mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Efektīva tiesvedība krimināllietā un efektīvs kriminālprocess kopumā ir tāds, kurš nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp indivīda, sabiedrības un valsts interesēm, līdzsvaro saprātīgus procesa termiņus un taisnīga procesa nodrošināšanu tā dalībniekiem. Svarīgi būtu atcerēties arī to, ka no ekonomiskā viedokļa kriminālprocess nav preču ražošana.[35] Šajā gadījumā produkts ir pakalpojums – taisnīgais process, kuram piemīt zināmi kvalitatīvi raksturojumi. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver tiesības uz pieeju tiesai, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un tiesības uz pārsūdzību, tiesības uz procesuālo vienlīdzību jeb līdzvērtīgu iespēju garantijas, iespēju izteikt argumentus attiecībā uz pretējās puses iesniegtajiem pierādījumiem.[36]

Var secināt, ka katrs no šiem principiem viens otru papildina, jo taisnīgs process nebūtu iespējams bez tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu sapratīgā termiņā, taču šis liek atgriezties pie pamatiem, proti, taisnīgs tiesiskais risinājums ir saistāms ar taisnīgām normām un taisnīgu to piemērošanu.[37] Protams, taisnīgums un saprātīgs termiņš nav vienīgie principi kriminālprocesā, kuriem būtu vieta taisnības dievietes svaru kausos, bet vieni no – noteikti. 

Nobeigums

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir ļoti būtiskas, jo tās ietekmē iespējas aizsargāt personas pārējās pamattiesības. Par tiesisku un demokrātisku var saukt tikai tādu valsti, kurā personas var paļauties uz tiesībsargājošo iestāžu likumīgu, objektīvu un operatīvu darbību.[38]

Ir skaidrs, ka procesa steidzināšana var ietekmēt procesa kvalitāti. Citiem vārdiem, pastāv zināmi draudi, ka, cenšoties nodrošināt procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, var tikt skartas citas pamattiesības, piemēram, uz lietas objektīvu izskatīšanu vai tiesības uz aizstāvību. Ir nepieciešams saprātīgs līdzsvars starp personas procesuālajām tiesībām un garantijām, kuras neizbēgami ir saistītas ar laiku, kāds objektīvi nepieciešams to īstenošanai un kas nevar tikt samazināts vienīgi nolūkā panākt ātru lietas izskatīšanu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ ECT 1989. gada 24. oktobra. spriedums lietā H pret Franciju
  2. ^ ECT 2004. gada 12. februāra spriedums lietā Perez pret Franciju, Nr. 47287/99, 67. punkts
  3. ^ Kriminālprocesa likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums
  4. ^ Ā. Meikališa, K. Strada-Rozenberga. Taisnīgums kriminālprocesā. Jurista Vārds. Nr.48(695), 2011.29.11. Pieejams: https://juristavards-lv.datubazes.lanet.lv/doc/240165-taisnigums-kriminalprocesa/
  5. ^ Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019. gada lēmums lietā Nr. SKK–[A]/2019
  6. ^ https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/migrate_2022/content/6_6_20_1580900820.pdf
  7. ^ Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2018. gada lēmums lietā Nr. SKK-337/2018
  8. ^ ECT 2012.gada 22.maija spriedums lietā Idalov v. Russia, iesnieguma Nr.5826/03, 186.punkts.
  9. ^ ELT - problēmas un risinājumi. Pieejams: https://forbesbaltics.com/lv/viedokli/raksts/elt---problemas-un-risinajumi
  10. ^ Kriminālprocesa pabeigšanas saprātīgā termiņā nosacījumi. Pieejams: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/28253-kriminalprocesa-pabeigsanas-sapratiga-termina-nosacijumi-2023
  11. ^ Krimināllikums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums
  12. ^ Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2021-38-01 “Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331699-par-kriminalprocesa-likuma-529-panta-pirmas-dalas-3sup1sup-punkta-un-550-panta-pirmas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-92-panta-pirmajam-teikumam
  13. ^ Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā 2001-10-01 secinājumu daļas 8. punkts
  14. ^ Eiropas Cilvēktiesību Komisijas 1981. gada 9. jūlija lēmums lietā "Kröcher and Möller v. Switzerland", pieteikums Nr. 8463/78
  15. ^ Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2021-38-01 "Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/333178-satversmes-tiesas-tiesnesa-artura-kuca-atseviskas-domas-lieta-nr-2021-38-01-par-kriminalprocesa-likuma-529-panta-pirmas-dalas-3sup1sup-punkta-un-550-panta-pirmas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-92-panta-pirmajam-teikumam
  16. ^ ECT 1982.gada 10.decembra spriedums lietā Foti un citi pret Itāliju, iesnieguma Nr.7604/76; 7719/76; 7781/77; 7913/77
  17. ^ ECT 2005.gada 11.jūnija spriedums lietā Tychko pret Krieviju, iesnieguma Nr. 56097/07
  18. ^ Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Pieejams: https://advokati-juristi.temida.lv/wp-content/uploads/2017/08/Tiesibas-uz-kriminalprocesa-pabeigsanu-sapratiga-termina.pdf
  19. ^ ECT 2002. gada 4. jūlija spriedums lietā Barattelli pret Itāliju, iesnieguma Nr. 38576/97
  20. ^ ECT 1993. gada 25. februāra spriedums lietā Dobbertin pret Franciju, iesnieguma Nr. 13089/87
  21. ^ Rokasgrāmata par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu. Pieejams: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/guide_art_6_criminal_eng
  22. ^ ECT 2019. gada 28. maija spriedums lietā Liblik un citi pret Igauniju, iesnieguma Nr. 173/15
  23. ^ ECT 2000. gada 18. oktobra spriedums lietā C. P. un citi pret Franciju, iesnieguma Nr. 36009/97
  24. ^ ECT 2021. gada 9.marta spriedums lietā Arewa pret Lietuvu, iesnieguma Nr. 16031/18
  25. ^ ECT 1991. gada 19. februāra spriedums lietā Adiletta un citi pret Itāliju, iensieguma Nr. 13978/88, 14236/88 and 14237/88, kur kopumā bija trīspadsmit gadu un piecu mēnešu periods, ieskaitot piecu gadu kavēšanos no lietas nodošanas izmeklēšanas tiesnesim līdz apsūdzēto un liecinieku nopratināšanai, un viena gada un deviņu mēnešu kavēšanos no brīža, kad lieta tika nodota atpakaļ izmeklēšanas tiesnesim, līdz iesniedzēju jaunai nodošanai tiesai.
  26. ^ ECT 2015. gada 7. oktobra spriedums lietā Rutkowski un citi pret Poliju, iesnieguma Nr. 72287/10, 13927/11 un 46187/11
  27. ^ ECT 1982. gada 15. jūlija spriedums lietā Eckle pret Vāciju, iesnieguma Nr. 8130/78
  28. ^ ECT 1998. gada 23. septembra spriedums lietā I.A. pret Franciju, iesnieguma Nr. 1/1998/904/1116
  29. ^ ECT 2022. gada 28. februāra spriedums lietā Bara un  Kola pret Albāniju, iesnieguma Nr. 43391/18 un 17766/19
  30. ^ ECT 1987. gada 25. jūnija spriedums lietā Milasi pret Itāliju, iesnieguma Nr. 10527/83
  31. ^ ECT  1997. gada 18. februāra spriedumā lietā Nideröst-Huber pret Šveici, iesnieguma Nr. 104/1995/610/698
  32. ^ Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Pieejams: https://juristavards-lv.datubazes.lanet.lv/doc/232510-tiesibas-uz-kriminalprocesa-pabeigsanu-sapratiga-termina/
  33. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 10.06.2021. spriedums lietā Bajic v. North Macedonia (iesnieguma Nr. 2833/13), 59. punkts. 
  34. ^ Simovič M., Šikman M. Efficiency of Criminal Proceedings – Between Expectations and Reality, pp. 3–4. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/330873521_EFFICIENCY_OF_CRIMINAL_PROCEEDINGS_-_BETWEEN_EXPECTATIONS_AND_REALITY
  35. ^ Procesa efektivitātes kritēriji un izdarītie grozījumi kriminālprocesuālajā regulējumā. Pieejams: https://juristavards-lv.datubazes.lanet.lv/doc/283074-procesa-efektivitates-kriteriji-un-izdaritie-grozijumi-kriminalprocesualaja-regulejuma/
  36. ^ Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums lietā Nr. 2009-93-01, 8.3. punkts; Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa spriedums lietā Nr. 2006-28-01, 12. punkts.
  37. ^ Taisnīgums kriminālprocesā. Pieejams: https://juristavards-lv.datubazes.lanet.lv/doc/240165-taisnigums-kriminalprocesa/
  38. ^ Vairāk par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/vairak-par-tiesibam-uz-taisnigu-tiesu/