Saeima ar 2022. gada 11. augusta paziņojumu atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Šobrīd Latvija un Lietuva ir vienīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas paudušas šādu atzinumu. Saeimas atzinumam ir spēcīga politiskā nozīme, taču tiešas juridiskās sekas tas vēl nerada.
Saeimas paziņojums
2022. gada 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu “Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai” (turpmāk – Paziņojums).[1]
Paziņojumā Saeima atzīmēja, ka kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiest pamest savas mājas un vairāk nekā pieci miljoni – pamest savu valsti. Saeima uzsvēra Krievijas spēku konsekvento vēršanos pret civiliedzīvotājiem un Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām. Tāpat Paziņojumā atgādināts par Krievijas militāro, finansiālo un politisko atbalstu nesaudzīgam separātismam un vardarbībai pret civiliedzīvotājiem Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainā, kā arī okupētajā Krimas pussalā kopš 2014. gada.
Līdz ar to Saeima atzina Krievijas pret civiliedzīvotājiem veikto vardarbību, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti, kā arī aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu. Paziņojumā izteikts aicinājums citām valstīm ieviest un pastiprināt visaptverošas sankcijas pret Krievijas, palielināt atbalstu Ukrainai, saukt vainīgos pie atbildības, izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.
Latvija ir otrā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atzinusi Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Pirmā bija Lietuva.[2]
Kāda ir Paziņojuma nozīme?
Saeimas lēmumi, kas pieņemti paziņojumu formā, ir parlamenta pozīciju izsakoši dokumenti. Lai arī Paziņojums ir spēcīgs signāls starptautiskajai kopienai par Latvijas pozīciju attiecībā uz Krieviju, tomēr, kā apspriests Saeimas sēdē, – Paziņojums neparedz veikt konkrētu rīcību, un tūlītējas praktiskās sekas neradīs.[3] Arī no Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kola teiktā izriet, ka Paziņojums ir tikai politiskas dabas – proti, tā mērķis esot panākt to, ka arī citas valstis starptautiskās sabiedrības spiediena priekšā maina savu attieksmi.[4] Pieaugot valstu skaitam, kas pieņem līdzīgus paziņojumus, esot ļoti liela iespējamība, ka Krievija tiks iekļauta Eiropas Savienības terorismu atbalstošo valstu sarakstā, kas radītu reālas sekas Krievijai un tās pilsoņiem, piemēram, vēl vairāk tiktu apgrūtināti starptautiskie maksājumi, ieviesti dažādi embargo (aizliegumi ievest, piemēram, preces).[4]
Tādējādi šobrīd Paziņojums nerada tiešas juridiskās sekas, bet tās varētu radīt Eiropas Savienības pieņemti lēmumi. Tāpat šādas sekas var radīt arī Latvija pati. Raugoties uz Lietuvas pieredzi, piemēram, tiek strādāts pie tiesiskā regulējuma, kas aizliegtu jebkādas biznesa attiecības ar Krieviju.[5]
Skatoties plašāk, statusu “terorismu atbalstoša valsts” var piešķirt arī ASV. Šādu statusu ASV piešķir tādām valstīm, kas vairākkārtīgi sniegušas atbalstu starptautiskā terorisma aktiem. Tā rezultātā attiecībām ar šo valsti tiek piemēroti ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības attiecību un finansiāli ierobežojumi, arī diplomātisko attiecību pārtraukšana.[6] Par terorismu atbalstošām valstīm ASV līdz šim atzinusi Sīriju, Irānu, Ziemeļkoreju un Kubu[7] , taču Krievijai šādu statusu oficiāli vēl nav piešķīrusi.[8] Reizē šādu rīcību atbalsta gan ASV Kongress, gan Senāts.[9]
Kāda ir pašas Krievijas reakcija uz Paziņojumu?
Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka Paziņojums var tikt izmantots propagandai, cenšoties radīt priekšstatu par Baltijas valstīm kā rusofobiem.[10] To šķietami jau apliecina Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves nosodījums, ka Latvijas paziņojums ir “kārtējā ksenofobijas izpausme” un ka “šīs idejas autori esot nekas cits kā neonacisti”.[11] Tāpat Krievijas Valsts domes loceklis Dmitrijs Beļiks esot izteicies, ka jebkādas ekonomiskās un diplomātiskās attiecības ar Latviju ir jāsamazina līdz nullei.[12] Tomēr šāda veida paziņojumi no Krievijas izskanējuši jau arī pirms Paziņojuma pieņemšanas[13], tādēļ nevarētu teikt, ka Paziņojums šobrīd būtu būtiski izmainījis Krievijas nostāju.
Noslēgumā jāsecina, ka Latvijas izdarītais atzinums par Krieviju kā terorismu atbalstošu valsti ir spēcīgs politisks signāls, tomēr tas, kādas tieši juridiskas, diplomātiskas vai citas sekas Paziņojums radīs, būs atkarīgs no turpmākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Saeimas paziņojums “Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai”, 11.08.2022.
- ^ Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti.
- ^ Skat., piem. 2022. gada 11. augusta ārkārtas sesijas Saeimas sēdes video ierakstu.
- a, b Latvija cenšas paātrināt pret Krieviju vērsto sankciju lavīnu.
- ^ BNN ANALYSES | Lithuania is set to outlaw any business with Russia, but business reps doubt the initiative.
- ^ Foreign Assistance Act (Ārvalstu palīdzības akts), section 620A Arms Export Control Act (Ieroču eksporta kontroles akts), section 40; Export Controls Act (Eksporta kontroles akts), Section 1754(c).
- ^ State Sponsors of Terrorism.
- ^ Senators put bipartisan pressure on Biden to designate Russia a state sponsor of terrorism.
- ^ Why Russia Should Fear Being Declared A State Sponsor Of Terrorism.
- ^ Politologs: Saeimas paziņojums, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, juridiski nav izstrādāts līdz galam.
- ^ Russia condemns Latvia's "xenophobia" in calling Moscow terrorism sponsor.
- ^ Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat.
- ^ Skat., piem., jau 2007. gadā Krievija norādījusi uz nacismu Baltijas valstīs - Putin Accuses Europe of Ignoring Nazism in the Baltics.
