ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ukraina

Latvija iesniedz lūgumu iesaistīties trešās puses statusā Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatāmajā lietā “Ukraina pret Krieviju (X)”

Šodien, 2022. gada 9. augustā, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 36.panta 2.punktu, Latvija iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa) lūgumu atļaut iesaistīties trešās puses statusā Tiesā izskatāmajā starpvalstu lietā “Ukraina pret Krieviju (X)”

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija, īstenojot savas Konvencijas 36.panta 2.punktā ietvertās tiesības, lūdz atļauju Tiesai iesaistīties trešās puses statusā starpvalstu lietā. Iepriekš Latvija ir iesaistījusies vairākās lietās, kurās tiek izskatīta personas sūdzība par iespējamiem Konvencijas pārkāpumiem citā Konvencijas dalībvalstī.

Starpvalstu lietas tiek iesniegtas saskaņā ar Konvencijas 33.pantu, kas ļauj Konvencijas dalībvalstij iesniegt sūdzību Tiesā par iespējamiem citas Konvencijas dalībvalsts izdarītajiem pārkāpumiem. Starpvalstu sūdzības ir ārkārtas mehānisms, kurš tiek izmantots ļoti retos gadījumos, parasti situācijās, kad ir nopietnas bažas par sistemātiskiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem bruņoto konfliktu laikā.

Lēmumu par atļauju Latvijai augšminētajā lietā iesaistīties trešās puses statusā pieņems Tiesa. Ja Tiesa atļaus Latvijai iesaistīties šajā lietā trešās puses statusā, Latvijai būs tiesības iesniegt izvērstus apsvērumus par starpvalstu tiesvedības pamatā esošo Konvencijas normu interpretāciju.