ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Viedoklis

Mākslīgais intelekts un tā tiesības uz vārda brīvību

Pēdējos gados, pateicoties mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujai attīstībai, arvien lielāku lomu cilvēku un uzņēmumu ikdienas gaitās ieņem mākslīgais intelekts (MI jeb AI). Tam ir nozīmīga loma tādās nozarēs kā medicīna, izglītība, transports un izklaide. Piemēram, izglītības un izklaides nozarē ievērojamu nozīmi ir ieguvis mākslīgā intelekta rīks “ChatGPT”, kas cilvēka vietā spēj radīt dažādus tekstus un pārformulēt idejas līdzīgi, kā to darītu pats cilvēks. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai mākslīgā intelekta rīkiem, kas spēj sacerēt cilvēka vietā tekstu, ir tiesības uz vārda brīvību.

Growtika / Unsplash

Kas ir mākslīgais intelekts un ChatGPT? 

Mākslīgais intelekts bieži tiek lietots kā saīsinājums, lai apzīmētu pieaugošo neatkarību, ātrumu un mērogu, kas saistīts ar automatizētu, datorizētu lēmumu pieņemšanu. Tā nav tikai viena lieta, bet drīzāk attiecas uz procesu un tehnoloģiju kopumu, kas ļauj datoriem papildināt vai aizstāt konkrētus uzdevumus, kurus veic cilvēki, piemēram, lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu.[1] Līdzīgi mākslīgais intelekts arī tiek definēts Eiropas Komisijas (EK) 2021. gada 21. aprīļa priekšlikumā Mākslīgā intelekta aktam, ar kuru paredzēts saskaņot noteikumus Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu ES un kurš ir pirmais visaptverošais regulējums pasaulē šajā jomā.[2] 

Tātad mākslīgais intelekts attiecas uz datorsistēmām vai mašīnām, kas var veikt uzdevumus, kuru veikšanai parasti nepieciešams cilvēka intelekts. Savukārt īpašu uzmanību pēdējos gados ir izpelnījies ģeneratīvais mākslīgais intelekts, kuru var izmantot, lai radītu jaunu saturu, tostarp audio, attēlus, tekstu, simulācijas, video un mākslas darbus.[3] Nesenie sasniegumi šajā jomā var būtiski mainīt sabiedrības pieeju jauna satura izveidē.

Kā vienu no ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīkiem noteikti ir jāizceļ jau iepriekšminētais “ChatGPT”, kurš 2022.gada 30. novembrī tika palaists tirgū visā pasaulē un strauji ieguva lielu popularitāti tā lietotāju vidū.[4] Šis rīks ir mākslīgā intelekta programma, kas ģenerē dialogu ar tās lietotāju. Tas ir tērzēšanas robots, kurš izmanto mašīnmācīšanās algoritmus, lai apstrādātu un analizētu lielu datu apjomu un ģenerētu atbildes uz lietotāju uzdotajiem jautājumiem vai norādēm, piemēram, izstrādājot lietotāja vietā motivācijas vēstuli vai eseju par konkrēto tēmu. Šis rīks arī apkopo tā rīcībā esošo informāciju par uzdoto jautājumu un izklāsta to lietotājam saprotamā veidā, piemēram, tiesu praksi. Tomēr ne vienmēr šī rīka sniegtās atbildes ir precīzas. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad Amerikas Savienotajās valstīs diviem advokātiem tika piespriests naudas sods par to, ka, izmantojot šo rīku, viņi tiesai ir uzrādījuši spriedumus, kuri nemaz neeksistē.[5] Līdz ar to lietotājiem tomēr ir iespēju robežās jāpārbauda šī rīka sniegtā informācija vai teksts, lai nenonāktu līdzīgā situācijā.

Tomēr, neskatoties uz šo atgadījumu, šis rīks tiek ļoti plaši izmantots, ko apliecina pieejamā statistika. Pēdējie dati liecina, ka kontu, lai izmantotu šo rīku, līdz šim ir izveidojuši vairāk nekā 180,5 miljoni cilvēku visā pasaulē un aptuveni 100 miljoni no tiem arī ikdienā aktīvi izmanto šo rīku.[6] 

Diskurss juridisko personu tiesībās uz vārda brīvību

Tiesības uz vārda brīvību ir nostiprinātās tādos cilvēktiesību dokumentos kā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantā un Apvienoto Nāciju Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā, kā arī valstu konstitūcijās, piemēram, Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā un Amerikas Savienoto valstu Konstitūcijas 1. labojumā. 

Tiesības uz vārda brīvību skar ļoti plašu jomu.[7] Tās sevī ietver ikviena tiesības brīvi paust savas domas, idejas, viedokļus un informāciju bez cenzūras vai ierobežojumiem no valsts puses, un tiesības brīvi saņemt informāciju bez valsts iejaukšanās.[8] Vārda brīvība sevī ietver arī tādas runas formas kā mākslas darbi un mākslinieciskie priekšnesumi. Tiesības uz vārda brīvību aizsargā ne tikai pausto ideju un informācijas saturu, bet arī formu, kādā šīs idejas vai informācija tiek izplatītas.[9] 

Konvencijas 10. panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Līdz ar to Konvencijas 10. pants aizsargā ne tikai fizisko personu, bet arī juridisko personu tiesības uz vārda brīvību.[10] Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos, piemēram, lietā “Sunday Times (Nr. 1) pret Apvienoto Karalisti”[11] ir atzinusi, ka vārda brīvība ir piemērojama arī peļņas gūšanas nolūkā dibinātām juridiskām personām. Turklāt Konvencijas 10. pants attiecas ne tikai uz informācijas saturu, bet arī uz tās pārraides vai uztveršanas līdzekļiem, proti, līdzekļiem, ar kuru palīdzību informācija tiek uztverta, jo jebkurš ierobežojums, kas noteikts līdzekļiem, neizbēgami ietekmē ikviena tiesības saņemt un izplatīt informāciju.[12] 

Arī Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmais teikums satura ziņā ir tuvs Konvencijas 10. panta pirmajam teikumam, proti, arī Satversme nosaka, ka tiesības uz vārda brīvību piemīt ne tikai privātpersonām, bet arī juridiskām personām.[13] Savukārt, piemēram, Amerikas Savienoto valstīs tiesas un zinātnieki gadu desmitiem ilgi cīnījās par to, vai 18. gadsimta individuālo tiesību vīzijas, kas iekļautas Amerikas Savienoto valstu Konstitūcijā attiecas uz juridiskām personām.[14] Tomēr, pateicoties Amerikas Savienoto valstu Augstākajai tiesai. Konstitūcijas 1. pants labojums tagad aizsargā arī juridisko personu tiesības uz vārda brīvību. Kā tiesa skaidroja lietā “First National Bankof Boston v. Bellotti", runai piemītošā vērtība attiecībā uz tās spēju informēt sabiedrību nav atkarīga no tās avota identitātes - korporācijas, asociācijas, arodbiedrības vai indivīda.[15] 

Līdz ar to tiesības uz vārda brīvību piemīt arī juridiskām personām un visnotaļ, kā pareizi ir secinājusi Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr. 2003-05-01, vārda brīvības apjomam ir cieša saikne ar demokrātijas līmeni valstī. Attīstoties demokrātijai, ir tendence paplašināties arī tiesībām uz vārda brīvību.[16] 

ChatGPT kā juridiskas personas tiesības uz vārda brīvību?

Ņemot vērā, ka patlaban ES līmenī vēl nav apstiprināts Mākslīgā intelekta akts un arī ārpus ES vēl nav panākta vienota izpratne par to, kā mākslīgais intelekts būtu jāregulē, diskusija par to, vai šiem rīkiem ir piešķirama vārda brīvība nav attīstījusies tādā līmenī, lai patlaban varētu rast skaidru atbildi. 

Fakts, ka juridiska persona var baudīt tiesības uz vārda brīvību pats par sevi nenozīmē, ka šādas pašas tiesības automātiski ir piešķiramas arī mākslīgā intelekta rīkiem. Tiesības uz kaut ko parasti attiecas uz veidojumiem ar juridiskas personas statusu, jo šīs personas pārstāv vai atspoguļo noteiktu personu viedokli, vai privātpersonām, jo tās ir apveltītas ar tiesībspēju. Kā raksta tiesībzinātnieks Kass Sunšteins (Cass Sunstein), mākslīgais intelekts pats par sevi nav cilvēks un tam nevar būt tādas konstitucionālas tiesības kā tiesības uz vārda brīvību, tāpat kā putekļu sūcējam nav konstitucionālu tiesību, jo tas ir tehnoloģisks veidojums.[17] Tomēr, vai tas nozīmē, ka likumdevējs šā iemesla dēļ var regulēt mākslīgo intelektu, kā tas vēlās? 

Svarīgi ir uzsvērt, ka Konvencijas 10. pants aizsargā arī pašu saturu vai informāciju, kura tiek radīta. Attiecībā uz tehnoloģiju radīto saturu tiesībzinātniece Džeina Bambauere (Jane Bambauer) ir secinājusi, ka lielākā daļa no tā satura, ko rada datori, apkopojot un analizējot tam pieejamos datus, ir saturs, kurš ietilpst vārda brīvības tiesiskajā regulējumā,[18] jo tiek radīta vai apkopota jauna informācija, kas var tikt tālāk izmantota, lai radītu jaunas zināšanas. Tāpat ASV Augstākās tiesas tiesnesis, sniedzot Augstākās tiesas viedokli lietā, ar kuru būtībā tika atzīts, ka runas aizsardzība ir svarīgāka nekā paša runas autora aizsardzība,  jo īpaši uzsvēra vārda brīvības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, norādot, ka runa ir tik būtisks demokrātijas mehānisms, ka pat juridisko personu runa ir vienlīdzīga ar jebkura cita runātāja runu. Tiesnesis norāda, ka valsts nedrīkst atņemt sabiedrībai tiesības un privilēģiju pašai noteikt, kāda runa un runātāji ir ievērības cienīgi. Citiem vārdiem sakot, runa, kas papildina brīvu un atklātu dažādu viedokļu un uzskatu apmaiņu sabiedrībā jeb “ideju tirgu”, neatkarīgi no tās avota, veicina demokrātiju un ir aizsardzības vērta. Viņš arī raksta, ka valstīm nevajadzētu diktēt, kā un kur sabiedrība iegūst informāciju, proti, vai šīs informācijas avots ir cilvēks, juridiska persona vai algoritms.[19] 

Arī Konvencijas 10. panta tvērumā ietilpst jebkura tiesības bez valsts iejaukšanās izplatīt un saņemt informāciju. Patlaban mākslīgais intelekts jau palīdz žurnālistiem veidot ziņu vai rakstu sižetus, līdz pat pilnībā automatizētai ziņu sagatavošanai (robotizētai žurnālistikai).[20] Turklāt, ievērojot mākslīgā intelekta straujo attīstību un to, ka šis rīks ir spējīgs imitēt cilvēka radītu saturu, sagaidāms, ka nākotnē mākslīgā intelekta izmantošana, piemēram, žurnālistikā tikai un vienīgi pieaugs. Ja valsts centīsies ierobežot mākslīgā intelekta izmantošanas veidus, tā neizbēgami ierobežos arī sabiedrības tiesības izplatīt informāciju ar mākslīgā intelekta palīdzību vai iegūt informāciju. Turklāt, kā ECT savos spriedumos ir atzinusi, Konvencijas 10. pants attiecas arī uz runas satura pārraides vai uztveršanas līdzekļiem. Ņemot vērā, ka “ChatGPT” ir mākslīgais intelekta rīks, kuru ir trenējis pats cilvēks, iespējams varētu teikt, ka šis rīks kalpo kā informācijas satura pārraides veids, kurš tam nodoto informāciju nodot tālāk šim rīka lietotājam jaunā formā, tādējādi ietilpstot tiesību uz vārda brīvību tvērumā. Ja šim rīkam nākotnē tiktu piešķirtas tiesības uz vārda brīvību, tas nozīmētu, ka tas varētu radīt saturu, kurš netiktu pakļauts nekādiem ierobežojumiem, izņemot tādiem, kas ir aizliegti ar likumu, piemēram, naida runa, un valstis tikai ierobežotā apmērā varētu ierobežot šīs tiesības. Tādējādi varētu panākt, ka šie rīki sniegtu atbildes, kurās lielāks uzsvars tiktu likts uz individualizētu izpausmi, piedāvājot viedokļus par dažādiem tematiem.

Tomēr būtiski ir iezīmēt, ka, nepakļaujot mākslīgā intelekta radīto saturu nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz tā vārda brīvību, pastāv liels risks, ka šie rīki varētu tikt izmantoti, lai vairotu, piemēram, dezinformāciju vai tādu saturu, kurš negatīvi var ietekmēt demokrātiskos procesus. Kā nesenu piemēru var minēt Facebook lietotnē publicēto reklāmu, kurā Anglijas premjerministrs atbalsta kādu aplikāciju, ar kuras palīdzību varot veikt ieguldījumus, kuru esot izstrādājis Īlons Masks. Šī reklāma ir tapusi ar mākslīgā intelekta palīdzību un ir viltojums.[21] 

Nobeigums

Tiesiskā realitāte ir ievērojami attīstījusies kopš Konvencijas pieņemšanas dienas un pati Konvencija attīstās līdz ar to, tādējādi paplašinoties tostarp Konvencijas 10. pantā ietverto tiesību saturam. Iespējams kādu dienu arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta radīts saturs būs starp aizsargātajām vārda runas formām. Tomēr neatkarīgi no tā, vai tā notiks, likumdevējam un valstu valdībām ir jābūt spējīgām novērst kaitējumu, kas var tikt radīt šo rīku izmantošanas rezultātā, piemēram, dezinformācija vai naida runa, vienlaikus aizsargājot arī tiesības uz vārda brīvību.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ United Nations General Assembly, “Promotion and protection of the right to freedom of opinion and expression” 29.08.2018. A/73/348.
  2. ^ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus. Plašāka informācija par attiecīgā priekšlikuma virzību pieejama: https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-europe-fit-for-the-digital-age/file-regulation-on-artificial-intelligence.
  3. ^ McKinsey & Company, “What is generative AI?” 19.01.2023. Pieejams: https://www.mckinsey.com/featured-insights/mckinsey-explainers/what-is-generative-ai
  4. ^ Forbes, “A short history of ChatGPT: How we got where we are today” 19.05.2023. Pieejams: https://www.forbes.com/sites/bernardmarr/2023/05/19/a-short-history-of-chatgpt-how-we-got-to-where-we-are-today/?sh=f6758f3674f1
  5. ^ Reuters, “New York lawyers sanctioned for using fake ChatGPT cases in legal brief” 26.06.2023. Pieejams: https://www.reuters.com/legal/new-york-lawyers-sanctioned-using-fake-chatgpt-cases-legal-brief-2023-06-22/ 
  6. ^ Demandsage, “ChatGPT Statistics for 2024 (Users, Trends & More) 01.01.2024. Pieejams: https://www.demandsage.com/chatgpt-statistics/
  7. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994. gada 24. Februāra spriedums lietā Casado Coca pret Spāniju. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-57866 
  8. ^ European Court of Human Rights, “Guide to Article 10”. Pieejams: https://rm.coe.int/guide-on-article-10-freedom-of-expression-eng/native/1680ad61d6
  9. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991. gada 23. maija spriedums lietā Nr. 11662/85 Oberschlick pret Austriju. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-57716
  10. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1990. gada 22. maija spriedums lietā Nr. 12726/87 Autronic AG pret Zviedriju. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-57630 
  11. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1979. gada 26. aprīļa spriedums lietā Sunday Times pret Apvienoto Karalisti. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-57584
  12. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1990. Gada 22. Maija spriedums lietā Nr. 12726/87 Autronic AG pret Zviedriju. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-57630
  13. ^ Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija spriedums lietā 2003-02-0106. 
  14. ^ Toni M. Massaro; Helen Norton, "Siri-Ously? Free Speech Rights and Artificial Intelligence," Northwestern University Law Review 110, no. 5 (2016): 1169-1194
  15. ^ Toni M. Massaro; Helen Norton, "Siri-Ously? Free Speech Rights and Artificial Intelligence," Northwestern University Law Review 110, no. 5 (2016): 1169-1194
  16. ^ Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra spriedums lietā 2003-05-01. 
  17. ^ Cass R. Sunstein, “Artificial Intelligence and First Ammendment”.
  18. ^ Jane Bambauer, “Is data speech?”, Standford Law Review. Pieejams: https://www.stanfordlawreview.org/wp-content/uploads/sites/3/2014/01/66_Stan._L_Rev_57_Bambauer.pdf
  19. ^ Citizens United v. Federal Election Comm’n (No. 08-205). 
  20. ^ Natali Helberger et at., “A freedom of expression perspective on AI in the media – with a special focus on editorial decision making on social media platforms and in the news media” European Journal of Law and Technology, Vol 11 No. 3 (2020).
  21. ^ The Economist, “Many AI researchers think fakes will become undetectable”. Pieejams: https://www.economist.com/science-and-technology/2024/01/17/many-ai-researchers-think-fakes-will-become-undetectable