ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Mediju brīvība kara un miera laikā: publicēts 2022. gada Pasaules preses brīvības indekss

2022. gada 3. maijā aizvadījām Pasaules preses brīvības dienu jeb žurnālistu dienu. Latvijā tā tika atzīmēta, piešķirot PEN (starptautiska rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācija, kas veicina literatūras izplatību un iestājas par vārda un citas izteiksmes brīvību) vārda brīvības balvas, bet Ukrainā esošie žurnālisti riskēja ar savu dzīvi, lai izpildītu savas profesijas pienākumus – informētu mūs par Krievijas iniciētā kara norisi. Daļu no mediju šībrīža situācijas šajās divās valstīs un citviet atspoguļo arī šajā dienā publicētais Reportieru bez robežām Pasaules preses brīvības indeksa 2022. gada izdevums.

Klaus Wright / Unsplash

Ziņojums brīdina

Šis ir jau divdesmitais organizācijas Reportieri bez robežām (RSF)  Pasaules preses brīvības indeksa izdevums par attiecīgo gadu[1] (turpmāk - Ziņojums), kurā novērtēts žurnālistikas stāvoklis 180 valstīs un teritorijās. Šogad tajā ietverts būtisks brīdinājums: “informācijas haoss”, kā Ziņojumā dēvēta nepietiekami regulētā tiešsaistes informācijas plūsma, veicina nepatiesas informācijas un propagandas izplatīšanos un tādējādi var radīt postošas sekas.[1]

Preses brīvība Ziņojuma metodoloģijā ir definēta kā “efektīva iespēja žurnālistiem kā indivīdiem un grupām izvēlēties, radīt un izplatīt ziņas un informāciju sabiedrības interesēs, neatkarīgi no politiskas, ekonomiskas, juridiskas un sociālas iejaukšanās un bez draudiem viņu fiziskajai un garīgajai drošībai”. Ziņojumā vērtēšanas sistēmas pamatā ir vērtējums no 0 līdz 100 punktiem, kas tiek piešķirts katrai valstij vai teritorijai, kur 100 punkti ir labākais iespējamais vērtējums (augstākais iespējamais preses brīvības līmenis), bet 0 punkti - vissliktākais.

Minēto vērtējums sastāv no divām sastāvdaļām. Pirmkārt, tiek veikts kvantitatīvs pētījumu par preses brīvības pārkāpumiem un ļaunprātīgu vardarbību pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, t.i. cik žurnālistu gāja bojā, cik mediju pārstāvniecības tika slēgtas. Otrkārt, tiek sagatavota kvalitatīva situācijas analīze katrā valstī vai teritorijā, pamatojoties uz preses brīvības speciālistu (tostarp žurnālistu, pētnieku, akadēmisko aprindu un cilvēktiesību aizstāvju) atbildēm uz RSF anketu, kas pieejama 23 valodās.[2]

Vārda brīvības karaļvalstis

Pjedestālu aizņem skandināvu trijnieks - Norvēģija, Dānija un Zviedrija, kalpojot par vārda brīvības demokrātiskā modeļa piemēru. Ceturto vietu aizņem Baltijas valstu pārstāvis – Igaunija, bet mūsu dienvidu kaimiņi Lietuva atrodas 9. vietā.  Attiecībā uz Igauniju ziņojumā teikts, ka “politisko vidi [tajā] raksturo relatīva neitralitāte pret žurnālistiku un maz verbālu uzbrukumu, kas ir veicinājis to, ka žurnālisti var saukt politiķus pie atbildības, nebaidoties no vajāšanas”, taču mediju oligopols un likumu nepilnība var novest pie pašcenzūras.[3] Savukārt Lietuvā, neraugoties uz nepilnībām tiesību sistēmā, finanšu problēmām un saspīlējumiem ar valdību, žurnālisti strādājot salīdzinoši labvēlīgā vidē, kaut arī vardarbīgi verbāli uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem Covid-19 pandēmijas laikā esot izraisījuši šoku.[4]

Par Latvijas 22. vietu RSF reitingā izteikusies Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga: “Covid-19 laikā valsts pārvalde ievērojami samazināja žurnālistu iespēju piekļūt informācijai, palielinot savas iespējas tikai pašiem sniegt vēlamo informāciju, būtiski ierobežojot iespējas uzdot jautājumus, veidot dienaskārtību pašiem žurnālistiem, prasīt to, ko vēlas viņi. Bijām spiesti sekot tam, ko valdība grib mums stāstīt un tas bija arī jāņem pretī. Covid-19 pandēmijas sākumā mediji tam arī diezgan stipri pakļāvās."[5]

Ziņojumā ir konstatēts, ka Latvijā mediji bauda neatkarību, un pētnieciskā un analītiskā žurnālistika plaukst, ļaujot žurnālistiem saukt politiķus pie atbildības.[6] Mediji galvenokārt darbojas latviešu un krievu valodā, taču atņemto apraides licenču dēļ krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir mazāk izvēles iespēju, un zemāka informācijas pieejamība, kas Ziņojumā atzīts par nopietnu problēmu.[6]

Aktuālās problēmas

Ziņojumā konstatēts, ka polarizācija plašsaziņas līdzekļos veicina un pastiprina iekšējo sociālo sašķeltību demokrātiskās sabiedrībās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (42. vieta). Sociālie plašsaziņas līdzekļi un jaunie sabiedriskās domas mediji veicina sociālās un politiskās spriedzes pieaugumu, īpaši Francijā (26. vieta). Savukārt krasu polarizāciju veicina neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana tādās “neliberālās demokrātijās” kā Polija (66. vieta), kur varas iestādes ir nostiprinājušas kontroli pār sabiedrisko apraidi un savu stratēģiju “pārpolarizēt” privātīpašumā esošos medijus.[1]

Tāpat Ziņojumā uzsvērts, ka arī viedokļu žurnālistikas attīstība pēc Fox News parauga un plaši izplatītie dezinformācijas kanāli, ko pastiprina sociālie mediji, izraisa aizvien lielāku sabiedrības sašķeltību. Starptautiskajā līmenī demokrātijas vājina asimetrija starp atvērtām sabiedrībām un despotiskiem režīmiem. Ja atvērtās sabiedrības var būt pārāk liberālas, tad despotiskie kontrolē savus plašsaziņas līdzekļus un informācijas platformas, izvēršot propagandas karus. Taču Ziņojumā konstatēts, ka abi sabiedrību veidi veicina polarizāciju, kas pastiprina iekšējo sociālo šķelšanos palielina spriedzi sabiedrībā.

Tādējādi 28 valstis ir nonākušas Ziņojuma sarkanajā sarakstā, kur situācijas ir ļoti sliktas.

Ziņojumā norādīts, ka Ķīna (175. vieta) izmanto savu likumdošanas arsenālu, lai ierobežotu savus iedzīvotājus un norobežotu tos no pārējās pasaules. Savukārt Preses brīvības trūkums Tuvajos Austrumos turpina ietekmēt konfliktu starp Izraēlu (86. vieta), Palestīnu (170. vieta) un arābu valstīm. Visnelabvēlīgākā situācija ir Mjanmā (176. vieta), Turkmenistānā (177. vieta), Irānā (178. vieta), Eritrejā (179. vieta) un Ziemeļkorejā (180. vieta).

Mediji kara un propagandas ēnā mūsu kaimiņos

Datu vākšana šā gada Ziņojumam tika pārtraukta 2022. gada janvāra beigās, bet par valstīm, kurās situācija bija krasi mainījusies (Krievija, Ukraina, Mali), tika veikti atjauninājumi par 2022. gada janvāri-martu. Par divām pirmajām, tostarp tuvuma Eiropai dēļ, pieejami arī daudzi citi pētījumi, kas jo spilgtāk ataino šābrīža tendences.

Krievija Ziņojumā ieņem 155. vietu.

Ziņojumā norādīts, ka situācija it īpaši saasinājās pēc Krievijas iesāktas “militārās specoperācijas” jeb iebrukuma Ukrainā, kad tika pieņemti likumu grozījumi, kuri paredz atbildību par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju un tās darbībām Ukrainā.[7] Administratīvie pārkāpumi ietver sevī mudinājumus noteikt sankcijas pret Krieviju, tās fiziskām vai juridiskām personām[8], un publiskas darbības, kuras pazemo Krievijas bruņotos spēkus.[9] Savukārt iepriekš minēto darbību atkārtota veikšana gada laika var rezultēties kriminālatbildībā, tāpat viltus ziņu izplatīšana, kas var apdraudēt Krievijas pilsoņus, starptautisko mieru un drošību.[10] Smagākais sods ir paredzēts situācijā, kad “viltus ziņas” ir izplatītas peļņas gūšanas nolūkā, citiem vārdiem sakot, norma ir vērsta pret tiem, kas pilda sabiedrības sargsuņa lomu – žurnālistiem.[11]

Mediji, kas nebūtu gribējuši runāt par karu pašu mājās: Ukraina

Krievijas ietekmētā valsts – Ukraina – savukārt preses brīvības novērtējumā ieguvusi 106 vietu.

Lieki teikt, ka Krievijas 24. februāra iebrukums apdraud Ukrainas plašsaziņas līdzekļu izdzīvošanu.[12] Šajā “informācijas karā” Ukraina atrodas pretošanās frontes līnijā pret Kremļa propagandas sistēmas ekspansiju. Krievijas armija apzināti vērsusies pret žurnālistiem, medijiem un telekomunikāciju infrastruktūru, lai neļautu Ukrainas iedzīvotājiem piekļūt neatkarīgām ziņām un informācijai. Ņemot vērā, ka 2021. gada ziņojumā[13] Ukraina ierindojās 96. vietā, pats “informācijas karš” ar Krieviju  ietekmēja Ukrainas medijus arī pirms iebrukuma. Piemēram, Krievijas kontrolētajās teritorijās - 2014. gadā anektētajā Krimā, Donbasā un 2022. gadā armijas okupētajās teritorijās - Ukrainas plašsaziņas līdzekļi tiek apklusināti un bieži vien aizstāti ar Kremļa propagandu.[14]

Komandantstunda, kontrolpunkti un militārie ierobežojumi kopš Krievijas iebrukuma tika piemēroti gan civiliedzīvotājiem, gan kara korespondentiem.[15] Ziņojumi par Krievijas sabotieru klātbūtni ir palielinājuši risku, ka žurnālisti, kas pārvietojas Ukrainas karavīru vai ad hoc aizsardzības grupu kontrolētajās teritorijās, var tikt turēti aizdomās par spiegošanu.[16] Turklāt neskaidrā frontes līnija, īpašo spēku un neregulāro kaujinieku klātbūtne un masveida apšaude neizbēgami pakļauj Ukrainas un starptautiskos reportierus lielam ievainojumu vai nāves riskam.[15]

Tajā pašā laikā ir acīmredzami, cik būtiski šajos apstākļos ir sociālie mediji: jau pāris dienas pēc pirmā uzbrukuma videoklipi ar haštagu #Ukrainewar bija sakrājuši gandrīz 500 miljonus skatījumu vietnē TikTok, un daži no populārākajiem videoklipiem ir ieguvuši gandrīz miljonu “reakciju”, turpretī vietnē Instagram ar haštagu #Ukrainewar bija 125 000 ierakstu, un populārākie video tika skatīti desmitiem tūkstošu reižu.[17] Tomēr arī te viss nav kristāldzidri un labi:  šobrīd TikTok ir kļuvis par vienu no vadošajām platformām, kur tiek rādīti āķīgi viltus video par karu Ukrainā, kas sasniedz miljoniem cilvēku.[18] Video, kurā redzama Ukrainas tanku kolonna Kijevas centrā, tika parādīts tā, it kā tie būtu ceļā, lai aizstāvētu galvaspilsētu pret Krievijas agresiju, saņēma 9 miljonus skatījumu. Tomēr patiesībā tas tika filmēts neatkarības dienas militārās parādes laikā pirms vairākiem gadiem.[18]

“Žurnālistika tevi nogalinās, bet, kamēr tu to darīsi, tā saglabās tev dzīvību.” – šie vārdi pieder Horācijam Grīlijam, laikraksta New York Tribune dibinātājam un redaktoram.  Diemžēl šie vārdi kļuvuši burtiski jau 20 žurnālistiem, kas gājuši bojā karā Ukrainā, pildot savus amata pienākumus.[19] Ir ziņots, ka žurnālistus ir tieši apšaudījuši neidentificēti uzbrucēji, kas dažos ziņojumos identificēti kā Krievijas bruņotie spēki.[20] Pēc tam, kad Krievijas raķetes trāpīja pa radio un televīzijas torni Kijevā, nogalinot ukraiņu operatoru Jevhēniju Sakunu (Yevhenii Sakun),[21] tika konstatēts aizsargaprīkojuma (pretšķembu vestes, ķiveres) trūkums, un žurnālistu atbalsta organizācijas nodrošināja tiešsaistes ārkārtas drošības pasākumus apmācības kursus.[22]

Žurnālistu un citu preses darbinieku, kuri gāja bojā Ukrainā 2022. gadā, piemiņai tika izveidota vietne Media Memorial day.[23] Vietnes misija ir turpināt mūžībā aizgājušo plašsaziņas līdzekļu profesionāļu darbu: stāstīt patiesību, kuras dēļ viņi upurēja savas dzīvības, parādīt pasaulei agresora patieso seju.

Nobeiguma vietā

Pasaules preses brīvības indekss parāda gan valstis, kuras varētu lielīties ar preses brīvību, gan valstis, kurās preses brīvība pastāv tikai teorētiski. Ja šodien Latvija ir saraksta sākumā, bet Ukraina tuvāk beigām, tad nākotnē tas var mainīties – protams, mums cerot, ka abas valstis būs pirmajā desmitniekā. Jāatzīst arī tas, ka, lai gan ļoti neticami, bet nav garantiju, ka arī skandināvi paliks par preses brīvības karaļvalstīm, bet Ziemeļkoreja ierindosies pēdējā vietā. Mūžīgās garantijas nav ne preses brīvībai, ne rītdienai, ne cilvēka dzīvei. Taču žurnālisti ir tie cilvēki, kuri ir gatavi garantēt sabiedrībai informētību, pat, ja tas nozīmē iet bojā, iegūstot labāko kadru.

Apstākļu sakritības dēļ vai mērķtiecīgi karā Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 20 žurnālisti un citu preses darbinieki no visas pasaules. Līdz pēdējam mirklim pildot profesijas pienākumus, tie upurēja sevi, lai parādītu visas kara šausmas. Bet mums no savas puses kā informācijas saņēmējiem atliek tikai pateikties viņiem par izdarīto darbu, atcerēties varonību un izdarīt visu, kas ir mūsu spējās, lai karš beigtos – tostarp izmantojot pašiem savas tiesības uz vārda brīvību.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. a, b, c RSF, RSF’s 2022 World Press Freedom Index : a new era of polarisation. 03.05.2022.
  2. ^ RSF, Methodology used for compiling the World Press Freedom Index, Pieejams: https://rsf.org/en/index-methodologie-2022 [aplūkots 18.05.2022.].
  3. ^ RSF, Fact file on Estonia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/estonia [aplūkots 10.05.2022.].
  4. ^ RSF, Fact file on Lithuania. Pieejams: https://rsf.org/en/country/lithuania [aplūkots 10.05.2022.].
  5. ^ TV3.lv, Latvija Preses brīvības indeksā 22. vietā, kaimiņi – sprīdi priekšā. 03.05.2022.
  6. a, b RSF, Fact file on Latvia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/latvia [aplūkots 18.05.2022.].
  7. ^ RSF, Fact file on Russia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/russia [aplūkots 18.05.2022.]. 
  8. ^ Krievijas Federācijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (КоАП) 20.3.4.pants; RSF, Fact file on Russia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/russia [aplūkots 18.05.2022.].
  9. ^ Krievijas Federācijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (КоАП) 20.3.3.pants. RSF, Fact file on Russia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/russia [aplūkots 18.05.2022.].
  10. ^ Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa (УК РФ) 280.3.pants, 284.2.pants. RSF, Fact file on Russia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/russia [aplūkots 18.05.2022.].
  11. ^ Mālere A., Vārda brīvība Krievijā — cenzūras gūstā. Cilvektiesibas.info, 14.04.2022.; RSF, Fact file on Russia. Pieejams: https://rsf.org/en/country/russia [aplūkots 18.05.2022.].
  12. ^ RSF, Fact file on Ukraine. Pieejams: https://rsf.org/en/country/ukraine [aplūkots 12.05.2022.]. 
  13. ^ RSF, Index 2021. Pieejams: https://rsf.org/en/index?year=2021 [aplūkots 12.05.2022.] 
  14. ^ RSF, Fact file on Ukraine. Pieejams: https://rsf.org/en/country/ukraine [aplūkots 12.05.2022.] 
  15. a, b Council of Europe, Defending Press Freedom in Times of Tension and Conflict: Annual Report by the partner organisations to the Council of Europe Platform to Promote the Protection of Journalism and Safety of Journalists, page 7, April 2022. 
  16. ^  Reporters Without Borders, Ukraine: the two injured Danish journalists have been evacuated,  01.03.2022.
  17. ^ TikTok Is Gripped by the Violence and Misinformation of Ukraine War. Pieejams: https://www.nytimes.com/2022/03/05/technology/tiktok-ukraine-misinformation.html [aplūkots 04.05.2022.] 
  18. a, b BBC, Ukraine war: False TikTok videos draw millions of views, Pieejams: https://www.bbc.com/news/60867414 [aplūkots 17.05.2022.]
  19. ^ Lsm.lv. Karā Ukrainā gājuši bojā vismaz 10 žurnālisti. Preses brīvības dienā godinām viņus. 03.05.2022.
  20. ^ Sky News, Sky News team’s harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week, 05.03.2022.
  21. ^ Committee to Protect Journalists, Reporters shot, shelled, robbed while covering Russian invasion of Ukraine, 09.03.2022.
  22. ^ Press Gazette, Charity reports shortage of protective equipment for freelance journalists in Ukraine, 03.03.2022 
  23. ^ Media Memorial Day, Pieejams: http://mediamemorial.in.ua/en#mainabout [aplūkots 12.05.2022.].