ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Viedoklis

Mēģinājums atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu: Starptautiskās tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu pasākumi

Kalnu Karabahas konfliktā, kas ir ilgstošs teritoriāls strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu, pēdējos gados ir notikuši vairāki pavērsieni. Saspīlējuma un bruņotu sadursmju eskalācijas laikā nozīmīga loma ir bijusi ANO Starptautiskajai tiesai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kuras ir pieņēmušas pagaidu pasākumus. Šo pasākumu mērķis ir risināt neatliekamus humanitāros jautājumus un aizsargāt skarto personu tiesības, iezīmējot sarežģītās juridiskās dimensijas, kas saistītas ar konfliktu un tā ietekmi uz cilvēku dzīvībām. Rakstā ietverts nepatīkams saturs, kurā atspoguļotas epizodes, kas ietver vardarbību.

Israel Palacio / Unsplash

Par 44-dienu karu

2020. gada 44 dienu ilgais karš starp Armēniju un Azerbaidžānu bija militārs konflikts, kas norisinājās strīdīgajā Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģionā. Konflikts izvērsās par pilna mēroga karu 2020. gada 27. septembrī un ilga līdz 2020. gada 10. novembrim. Tā bija viena no intensīvākajām vardarbības epizodēm ilgstošajā strīdā par reģionu.

Kalnu Karabaha ir galvenokārt armēņu etniskās izcelsmes reģions, kas atrodas Azerbaidžānas starptautiski atzītajās robežās. Tā neatkarību pasludināja 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma, kas izraisīja karu starp Armēniju un Azerbaidžānu. 1994. gadā tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, taču konflikts palika neatrisināts, un gadu gaitā notika sporādiskas sadursmes.[1]

2020. gada karu izraisīja virkne pierobežas sadursmju un kautiņu, kas izcēlās 2020. gada jūlijā. Šie incidenti pakāpeniski pārauga plaša mēroga konfliktā, kurā iesaistījās smagā artilērija, tanki, bezpilota lidaparāti un citi mūsdienīgi ieroči. Kara laikā notika intensīvas kaujas gar frontes līnijām un vairākās svarīgākajās Kalnu Karabahas pilsētās.

Abas puses cieta ievērojamus zaudējumus, tostarp militārpersonas un civiliedzīvotāji. Kara rezultātā tika pārvietoti tūkstošiem cilvēku, kā arī nodarīti ievērojami postījumi infrastruktūrai un dzīvojamām teritorijām. Tika saņemti daudzi ziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu konflikta laikā.

Azerbaidžāna ar Turcijas atbalstu uzsāka plašu militāru ofensīvu, lai atgūtu kontroli pār Kalnu Karabahas reģionu. Azerbaidžānas spēki guva ievērojamus panākumus, ieņemot vairākas stratēģiski svarīgas pilsētas un teritorijas, tostarp reģiona otru lielāko pilsētu Šušu. Azerbaidžānas militārajos panākumos izšķiroša nozīme bija modernu bezpilota lidaparātu izmantošanai.[2]

Savukārt Armēnija saņēma atbalstu no armēņu diasporas un izvietoja savus bruņotos spēkus Kalnu Karabahas aizsardzībai. Tomēr Armēnijai bija grūti pretoties Azerbaidžānas ofensīvai, un tā saskārās ar loģistikas problēmām, jo reģionam nav pieejas jūrai.[3]

Karš beidzās 2020. gada 10. novembrī, kad ar Krievijas starpniecību tika noslēgts pamiera līgums (turpmāk – Pamiera līgums). Saskaņā ar pamiera noteikumiem Azerbaidžāna saglabāja kontroli pār konflikta laikā ieņemtajām teritorijām, tostarp teritorijām ap Kalnu Karabahu. Armēnijas puse arī piekrita atkāpties no vairākiem citiem blakus esošajiem reģioniem.[4]

Pamiera līgums tika uzskatīts par Azerbaidžānas nozīmīgu uzvaru, jo tā atguva kontroli pār ievērojamu daļu teritoriju, ko bija zaudējusi pagājušā gadsimta 90. gados. Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturēšanas spēku izvietošanu Kalnu Karabahā, lai palīdzētu uzraudzīt pamieru un atvieglotu pārvietoto personu atgriešanos.

Cilvēktiesību pārkāpumi 

Tādi jautājumi kā okupācija, tiesības uz (aizkavētu) pašaizsardzību, bažas par teritoriālo integritāti, Kalnu Karabahas armēņu pašnoteikšanās tiesības, kā arī starptautisku noziegumu izdarīšana ir bijuši diskusiju temati zinātnieku vidū. Turklāt zinātnieki ir pētījuši arī vispārīgākus kara aspektus, piemēram, tā ietekmi uz vidi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Starptautiskajā tiesā ierosinātas vairākas lietas, pamatojoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas pieteikumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem. Starptautiskā tiesa līdz šim ir pieņēmusi trīs rīkojumus par pagaidu pasākumiem saistībā ar Starptautiskās konvencijas par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu[5] (turpmāk - Konvencija) piemērošanu. Starptautiskā tiesa var noteikt pagaidu pasākumus (angļu valodā “interim measures”, taču Starptautiskā tiesa izmanto terminu “provisional measures”), lai aizsargātu lietā iesaistīto pušu tiesības līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.[6]

Kad kāda puse pieprasa pagaidu pasākumus, Starptautiskā tiesa izskata apstākļus un nosaka, vai pastāv reāls un nenovēršams risks, ka vienas vai abu pušu tiesībām var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Ja Starptautiskā tiesa konstatē, ka šāds risks pastāv, tā var izdot rīkojumu par pagaidu pasākumiem. Šis rīkojums ir nodalīts no tiesas galīgā sprieduma un kalpo radušā stāvokļa saglabāšanai līdz Starptautiskā tiesa pieņem galīgo lēmumu.

Šajā rakstā tiks aplūkoti šie Starptautiskā tiesas rīkojumi saistībā ar Lačinas koridora blokādi, tostarp rīkojumu izpilde.

Par Lačinas koridora blokādi

Lačinas koridors savieno Kalnu Karabahas reģionu ar Armēniju. Koridora garums ir aptuveni 60 kilometri un tas kalpo kā galvenais transporta ceļš starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Šis ceļš kopš 2022. gada 12. decembra ir bijis nepieejams visai civilajai un komerciālajai satiksmei, jo to bloķēja vairāki desmiti azerbaidžāņu eko-aktīvistu, kurus, domājams, atbalsta valsts iestādes. Šī situācija ir atstājusi aptuveni 120 000 etnisko armēņu iedzīvotāju Kalnu Karabahā bez piekļuves būtiskām precēm un pakalpojumiem, tostarp dzīvībai svarīgiem medikamentiem un veselības aprūpei.[7]

Vēršoties Starptautiskajā tiesā, Armēnija apgalvo, ka blokādes skaidrs un atklāts mērķis ir balstīt tajā, ko tā sauc par Azerbaidžānas ilgstošo etniskās tīrīšanas politiku. Proti, tās mērķis ir radīt tik nepanesamus dzīves apstākļus etniskajiem armēņiem, lai viņi būtu spiesti pamest šo teritoriju. Armēnija arī apgalvo, ka blokādi 2022. gada 12. decembrī izvērsa personu grupa, kas sevi dēvē par eko-aktīvistiem, bet patiesībā viņu mērķis ir cits, un daudzi no viņiem ir labi zināmi ar to, ka publiski sociālajos plašsaziņas līdzekļos izvieto pret armēņiem vērstu naida runu un ka viņiem ir tiešas saites ar [Azerbaidžānas] valdību vai pat ir tās atbalstīti. Visu šo iemeslu dēļ Armēnija uzskata, ka blokāde un tās atbalsts un veicināšana ir ticami un pat acīmredzami Konvencijas 2. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā paredzēto pienākumu pārkāpumi. Šie punkti noteic Konvencijas dalībvalstu pienākumu ar visiem iespējamiem līdzekļiem īstenot jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanas politiku un veicināt savstarpēju saprašanos starp visām rasēm.[8]

Papildus Armēnija arī apgalvo, ka Lačinas koridora blokāde pārkāpj pārvietošanās brīvību, kas izriet no tiesībām atstāt jebkuru valsti, tostarp savu, un tiesībām atgriezties savā valstī. Šajā sakarā tā apgalvo, ka blokāde ir šķīrusi daudzas ģimenes. Armēnija piebilst, ka blokāde pārkāpj tiesības uz sabiedrības veselību, medicīnisko aprūpi, sociālo nodrošinājumu un sociālajiem pakalpojumiem, neļaujot Kalnu Karabahā hospitalizētus kritiski slimus etniskos armēņus pārvest uz medicīnas iestādēm Armēnijā, lai saņemtu steidzamu medicīnisko palīdzību un glābtu dzīvības. Turklāt tā apgalvo, ka blokāde ir kavējusi pirmās nepieciešamības preču, pārtikas produktu, medikamentu un medikamentu ievešanu Kalnu Karabahā. Visbeidzot, Armēnija apgalvo, ka kopš 2022. gada 13. decembra Kalnu Karabahai tiek regulāri pārtraukta dabasgāzes piegāde, kā rezultātā ir radušās vairākas nelabvēlīgas humanitāras sekas, piemēram, ir traucēts mācību process skolās un traucēta slimnīcu darbība. 

Nobeigumā Armēnija uzskata, ka iespējamā blokāde un ar to saistītie pasākumi ietver virkni ļoti ticamu Konvencijas 5. panta d) punkta i) un ii) apakšpunktā un 5. panta e) punkta iv) apakšpunktā aizsargāto tiesību pārkāpumu. Minētie panti paredz Konvencijas dalībvalstu pienākumu aizliegt un izskaust rasu diskrimināciju visos tās veidos un nodrošināt katra cilvēka vienlīdzību likuma priekšā neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai etniskās piederības, īpaši attiecībā uz tādām pilsoniskajām tiesībām kā tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot attiecīgās valsts teritorijā, tiesībām doties prom no jebkuras valsts, tostarp no savas valsts, un atgriezties savā valstī un tādām ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām kā tiesībām uz veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi, sociālo drošību un sociālajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, bezpeļņas organizācija Genocide Watch, kuras mērķis ir paredzēt, novērst, apturēt un sodīt genocīdu un citus masu slepkavības veidus, izsludināja genocīda ārkārtas stāvokli saistībā ar Azerbaidžānas īstenoto blokādi pret armēņu apdzīvoto Armēnijas reģionu Arcahu. Genocide watch norāda, ka blokāde ir izraisījusi smagu humanitāro krīzi 120 000 Arcahas iedzīvotājiem, un tas ir skaidrs Azerbaidžānas valdības mēģinājums pakļaut armēņus badam un nosalšanai un galu galā izraidīt tos no Kalnu Karabahas.[9] Tādējādi blokāde nav izolēts akts, bet gan notikums, kas notiek dažkārt latenta kara kontekstā, kuru Azerbaidžāna vienpusēji sāka 2020. gada septembrī un kura mērķis ir vēsturisko armēņu zemju, kas atrodas Arcahā un Armēnijā pārņemšana, kā arī armēņu iedzīvotāju piespiedu pārvietošana (“etniskā tīrīšana”) azerbaidžāņu iegūtajā teritorijā. Labdarības organizācija Lemkina Genocīda novēršanas institūts, kas palīdz krīzes situācijā nonākušām tautām, kurām nepieciešama tūlītēja rīcība un tiešs atbalsts pat tad, kad starptautiskās organizācijas klusē, uzskata, ka šādi mērķi var sasniegt genocīdu, proti, neatgriezeniski iznīcināt armēņu identitāti šajā reģionā.[10]

Par Starptautiskās tiesas pagaidu pasākumiem Azerbaidžānai

Starptautiskā tiesa ir piemērojusi trīs pagaidu pasākumus, divus pagaidu pasākumu rīkojumus piemērojot Azerbaidžānai, bet vienu – Armēnijai. Pagaidu pasākumi tiek noteikti tikai tad, ja Starptautiskā tiesa uzskata, ka varētu tikt nodarīts nelabojams kaitējums tiesībām, kas ir tiesvedības priekšmets, vai ja šādu tiesību iespējamā neievērošana var radīt nelabojamas sekas. Lai gan šajā tiesvedības posmā Starptautiskā tiesa nav sniegusi galīgos secinājumus, pagaidu pasākumi liecina, ka, pamatojoties uz Starptautiskās tiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem, tiesa uzskatīja, ka ir steidzami nepieciešams noteikt šādus pasākumus, lai aizsargātu Konvencijā noteiktās tiesības.

2021. gada 7. decembrī Starptautiskā tiesa Azerbaidžānai piemēroja šādus pagaidu pasākumus: 

  1. Aizsargāt no vardarbības un miesas bojājumiem visas personas, kas sagūstītas saistībā ar 2020. gada konfliktu un atrodas apcietinājumā, un nodrošināt viņu drošību un vienlīdzību likuma priekšā;
  2. Veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rasu naida un diskriminācijas kurināšanu un veicināšanu, tostarp no tās amatpersonu un valsts iestāžu puses, kas vērsta pret armēņu tautības vai etniskās izcelsmes personām;
  3. Veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un sodītu vandālisma un apgānīšanas aktus, kas skar armēņu kultūras mantojumu, tostarp, bet neaprobežojoties ar baznīcām un citām kulta vietām, pieminekļiem, orientieriem, kapsētām un artefaktiem.[11]

2023. gada 23. februāri Azerbaidžānai papildus piemēroti vēl šāds pagaidu pasākums:

4.    Azerbaidžānas Republika līdz galīgā lēmuma pieņemšanai šajā lietā un saskaņā ar saistībām, ko tai uzliek Konvencija, veic visus tās rīcībā esošos pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu personu, transportlīdzekļu un kravu pārvietošanos pa Lačinas koridoru abos virzienos.[12]

Azerbaidžāna ne tikai nepilda Starptautiskās tiesas norādījumus, bet arī apzināti veic darbības, kuras ir pretrunā ar tiem.

Piemēram, 2022. gada oktobra sākumā sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicēts videoieraksts, kurā redzama vismaz septiņu armēņu karagūstekņu ārpustiesas sodīšana ar nāvi, ko veica Azerbaidžānas bruņotie spēki.[13] Kadrā, ko nofilmējis azerbaidžāņu karavīrs, redzamas vairāku armēņu karavīru, tai skaitā divu sieviešu mirstīgās atliekas. Viena no šīm sievietēm, kuras identitāte tika vēlāk apstiprināta, bija armēņu kareive Anuša Apetjana. Anuša videoierakstā redzama izģērbta ar uzrakstiem uz ķermeņa. Viņas acs dobumā ir ievietots akmens, bet mutē - nogriezts pirksts. Azerbaidžāņu karavīrs, kas filmē šo ainu, azerbaidžāņu valodā komentē šīs sievietes, citstarp sakot, ka Anuša ir kļuvusi par akmeni.[14]

Intervijā ar Azerbaidžānas Valsts ziņu aģentūru AZERTAC Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ne tikai pilnībā ignorē Starptautiskās tiesas pagaidu rīkojumu, bet arī aicina starptautisko sabiedrību pievienoties viņa misijai kurināt naidu un slavināt vardarbību pret armēņiem. Nosaucot Armēnijas pusi konfliktā par “fašistisku” un “mežonīgu”, Alijevs mēģina attēlot Azerbaidžānas uzbrukumus Armēnijai kā pamatotus un nepieciešamus un atbalsta armēņu etnisko tīrīšanu. Proti, viņš izmanto vēsturisko atmiņu par Padomju Savienību un Otro pasaules karu, lai atbalstītu sevis izveidoto Armēnijas kā “fašistiskas” un “mežonīgas” valsts tēlu. Alijevs uzbrukumus Armēnijai, tostarp armēņu zemju okupāciju un pieminekļu iznīcināšanu, attaisno ar apgalvojumu, ka armēņu tauta, zeme un pieminekļi ir fašistiski. Tas ir tiešs Starptautiskās tiesas rīkojuma par pagaidu pasākumu pārkāpums.[15]

Visbeidzot, attiecībā uz Starptautiskās tiesas rīkojumu par Lačinas koridora atjaunošanu, tā vietā, lai veiktu “visus tās rīcībā esošos pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu personu, transportlīdzekļu un kravu pārvietošanos pa Lačinas koridoru abos virzienos”, 2023. gada aprīlī tika ziņots, ka Azerbaidžāna ir veikusi turpmākus pasākumus, lai traucētu pārvietošanos, tostarp izveidojot kontrolpunktu uz Lačinas koridora tilta. Azerbaidžānas jaunā kontrolpunkta izveide rada bažas par jaunu kauju pieaugumu.[16]

Par Starptautiskās tiesas pagaidu pasākumiem Armēnijai 

Arī Azerbaidžāna vērsās Starptautiskajā tiesā un lūdza piemērot pagaidu pasākumus pret Armēniju. 2021. gada 7. decembrī Armēnijai piemērots šāds pagaidu pasākums: Armēnijas Republika atbilstoši savām saistībām saskaņā Konvenciju veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rasu naida kurināšanu un veicināšanu, tostarp no organizāciju un privātu personu puses tās teritorijā, kas vērsta pret azerbaidžāņu tautības vai etniskās izcelsmes personām.[17]

Turklāt gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai tika noteikts vēl viens pagaidu pasākums, proti, ka abām pusēm jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu saasināt vai paplašināt tiesā izskatāmo strīdu vai apgrūtināt tā atrisināšanu.

Citus Azerbaidžānas iesniegtos pieteikumus par pagaidu pasākumiem, piemēram, saistībā ar iespējamu Armēnijas veikto kājnieku mīnu un mīnu lamatu uzstādīšanu, Starptautiskā tiesa noraidīja ar 2021. gada 7. decembra un 2023. gada 22. februāra rīkojumiem.[18]

Savā pieteikumā Starptautiskajai tiesai Azerbaidžāna apgalvoja, ka Armēnija tieši vai netieši sponsorē vai atbalsta organizācijas, kas nodarbojas ar azerbaidžāņu diskrimināciju. Tā īpaši izcēla organizāciju Voxj Mnalu Arvest (VoMA), kuras nosaukums nozīmē “izdzīvošanas māksla”. Savā iesniegumā Azerbaidžānas pārstāvis raksturoja VoMA kā organizāciju, kas veicina rasu naida kurināšanu un rasistiski motivētu vardarbību pret azerbaidžāņiem.

Kā ziņo ziņu aģentūra Reuters, VoMA ir nevalstiska skola, kuras mērķis ir apmācīt armēņu brīvprātīgos izdzīvošanas prasmes un iemaņas, kā aizsargāt sevi nepieciešamības gadījumā. Savukārt ziņu aģentūras France24 reportāžā teikts, ka, ņemot vērā reģionā notiekošo nestabilitāti un uzbrukumu draudus, VoMA galvenais etoss ir “vienmēr būt modriem jaunu Azerbaidžānas uzbrukumu gadījumā”. Lai gan savā iesniegumā Azerbaidžāna lūdza Starptautisko tiesu īpaši nosodīt VoMA organizāciju, norādot pagaidu pasākumus, Starptautiskā tiesa šo organizāciju tieši nepieminēja.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu pasākumi

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) var piemērot pagaidu pasākumus jebkurai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstij.[19] Pagaidu pasākumi ir steidzami pasākumi, kurus piemēro izņēmuma gadījumos – tikai tad, ja pastāv nenovēršams neatgriezeniska kaitējuma risks. Šādi pasākumi tiek pieņemti saistībā ar tiesvedību ECT, neskarot turpmākos lēmumus par attiecīgās lietas būtību.

2022. gada 21. decembrī ECT pieņēma rīkojumu par pagaidu pasākumiem. Saskaņā ar to Azerbaidžānai ir pienākums “veikt visus tās jurisdikcijā esošos pasākumus, lai nodrošinātu smagi slimu personu, kurām nepieciešama medicīniskā aprūpe Armēnijā, un citu personu, kuras bija iestrēgušas ceļā bez pajumtes un iztikas līdzekļiem, drošu pārvietošanos caur Lačinas koridoru”.

ECT izskatīja Armēnijas valdības iesniegto lūgumu par pagaidu pasākumiem. ECT ņēma vērā to, ka ka apjoms, kādā Azerbaidžānas valdība pašlaik kontrolē situāciju "Lačinas koridorā", bija strīdīgs un šajā posmā neskaidrs. Tāpat ECT ņēma vērā, ka saskaņā ar Pamiera līgumu Azerbaidžānas pienākums ir “garantēt personu, transportlīdzekļu drošību un kravu, kas pārvietojas pa Lačinas koridoru abos virzienos”. Visbeidzot ECT atgādināja par Azerbaidžānas pienākumiem saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tādējādi ECT nolēma pušu interesēs uzlikt Azerbaidžānai pienākumu veikt visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos smagi slimām personām, kurām nepieciešama medicīniskā palīdzība Armēnijā caur Lačinas koridoru, un citām personām, kuras bija iestrēgušas uz ceļa bez pajumtes vai iztikas līdzekļiem.

Tātad ECT noraidīja Armēnijas lūgumu nodrošināt netraucētu piekļuvi pilnīgi visiem vai ceļa atbloķēšanu un aprobežojās tikai ar “drošu pārvietošanos” neaizsargātajai iedzīvotāju daļai, kurus Lačinas koridora blokāde var skart visvairāk.

ECT arī nepiekrita Azerbaidžānas apgalvotajam, ka tai ir kontrole pār Lačinas koridoru, uzskatot, ka tas, cik lielā mērā Azerbaidžāna pašlaik kontrolē situāciju Lačinas koridorā, ir strīdīgs. Ņemot vērā, ka Krievija kontrolē Lačinas koridoru saskaņā ar Pamiera līgumu, bet Armēnija faktiski kontrolē Kalnu Karabahas daļas, ECT šķita neskaidrs, kura puse faktiski kontrolē šo pāreju un iebraukšanu un izbraukšanu no tās.[20]

Kopsavilkums

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas un Ukrainas konfliktam ir tendence aizēnot citus konfliktus reģionā. Tomēr starptautiskajai sabiedrībai būtu bīstami nepamanīt nesenos notikumus Kalnu Karabahā un Azerbaidžānas rīcības klajo un sistemātisko neatbilstību Starptautiskās tiesas rīkojumiem par pagaidu pasākumiem. Vairākas nedēļas vēlāk Azerbaidžāna ne tikai joprojām nav izpildījusi 2023. gada 22. februāra rīkojumu, bet arī ir uzsākusi jaunas militāras darbības, turklāt joprojām pārkāpjot rīkojumus, kas izdoti no 2021. gada decembra līdz pat šodienai. 

Starptautiskās tiesas lēmumi ir saistoši pusēm attiecīgajā lietā, proti, jebkurš lēmums, ko Starptautiskā tiesa izdod lietā Armēnija pret Azerbaidžānu, ir saistošs abām pusēm. Tas nozīmē, ka gan Azerbaidžānai, gan Armēnijai ir jāpilda Starptautiskās tiesas rīkojumi, ņemot vērā līgumus un vienošanās, kurām abas puses ir piekritušas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Taču Kalnu Karabahas gadījumā tas būtu bīstami arī tāpēc, ka šāda neievērošana noved pie nopietnas cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās, kas, kā brīdina tādas organizācijas kā Lemkina Genocīda novēršanas institūts un Genocide Watch, var novest līdz genocīdam.

Ja puse neievēro šādus pagaidu pasākumus, Starptautiskā tiesa, izskatot lietu pēc būtības, varētu piespriest atlīdzināt zaudējumus otrai pusei.[21] Citiem vārdiem sakot, ja Azerbaidžāna turpina nepildīt rīkojumu vai jebkādā veidā rīkojas neatbilstoši rīkojuma saturam, Starptautiskā tiesa varētu nolemt galīgajā spriedumā lietā Armēnija pret Azerbaidžānu piešķirt kompensāciju atbilstoši Lačinas koridora nepārtraukto traucējumu raksturam. Taču tas varētu prasīt vairākus gadus, un, ņemot vērā blokādes radītās grūtības, kas ar katru dienu kļūst arvien smagākas, Kalnu Karabahas armēņi tik ilgi nevar gaidīt.

Ir 2023. gada jūlijs, un Lačinas koridors ir joprojām blokādē. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāpievērš uzmanība šiem nopietnajiem notikumiem. Valstīm, kas ir Konvencijas puses, ir nekavējoties jārīkojas, lai novērstu situācijas pārvēršanos par vēl vienu genocīdu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ https://www.c-r.org/programme/caucasus/nagorny-karabakh-conflict-focus
  2. ^ https://www.rferl.org/a/armenian-opposition-requests-talks-with-pm-pashinian-amid-fighting-around-key-nagorno-karabakh-town/30938142.html
  3. ^ https://www.reuters.com/article/armenia-azerbaijan-volunteers-int-idUSKBN26U13N
  4. ^ https://www.bbc.com/news/world-europe-54882564
  5. ^ https://www.tiesibsargs.lv/resource/starptautiska-konvencija-par-jebkadas-rasu-diskriminacijas-izskausanu-stajusies-speka-1969-gada-4-janvari/
  6. ^ https://www.rgsl.edu.lv/data/pdf-files/ano-starptuatiskas-tiesas-statuti.pdf  Statūtu 41. pants
  7. ^ https://www.amnesty.org/en/latest/news/2023/02/azerbaijan-blockade-of-lachin-corridor-putting-thousands-of-lives-in-peril-must-be-immediately-lifted/
  8. ^ https://www.icj-cij.org/sites/default/files/case-related/180/180-20230222-ORD-01-00-EN.pdf
  9. ^ https://www.genocidewatch.com/single-post/genocide-emergency-azerbaijan-s-blockade-of-artsakh
  10. ^ https://www.lemkininstitute.com/red-flag-alerts/red-flag-alert-for-genocide---azerbaijan-update-4
  11. ^ https://www.icj-cij.org/sites/default/files/case-related/180/180-20211207-ORD-01-00-EN.pdf
  12. ^ https://www.icj-cij.org/sites/default/files/case-related/180/180-20230222-ORD-01-00-EN.pdf
  13. ^ https://www.hrw.org/news/2022/10/14/video-shows-azerbaijan-forces-executing-armenian-pows
  14. ^ https://oc-media.org/footage-appears-to-show-desecration-of-female-armenian-soldier/
  15. ^ https://azertag.az/en/xeber/1994012
  16. ^ https://www.voanews.com/a/us-deeply-concerned-by-azerbaijan-checkpoint-on-lachin-corridor-bridge/7062738.html
  17. ^ https://jusmundi.com/en/document/decision/en-application-of-the-international-convention-on-the-elimination-of-all-forms-of-racial-discrimination-azerbaijan-v-armenia-order-request-for-the-indication-of-provisional-measures-tuesday-7th-december-2021
  18. ^ https://www.icj-cij.org/sites/default/files/case-related/181/181-20230222-ORD-01-00-EN.pdf
  19. ^ https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/Rules_Court_ENG
  20. ^ https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?library=ECHR&id=003-7528728-10337270&filename=Interim%20measures%20in%20the%20case%20Armenia%20v.%20Azerbaijan%20(no.%204).pdf
  21. ^ https://www.icj-cij.org/public/files/case-related/91/091-20070226-JUD-01-00-EN.pdf