ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ministru kabinets atkārtoti pilnvaro Kristīni Līci pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

2023. gada 9. maijā Ministru kabinets atkārtoti izsniedza pilnvarojumu Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītājai Kristīnei Līcei pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, sākot ar 2023. gada 14. maiju uz laiku līdz 2027. gada 13. maijam.

K. Līcei šis būs ceturtais pilnvaru termiņš. Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās K. Līce pārstāv kopš 2012. gada 14. maija. Ministru kabinetu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās viņa ir pārstāvējusi arī no 2001. gada septembra līdz 2002. gada oktobrim. 

K. Līce ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1994. gadā viņa uzsāka darbu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā. K. Līce ir vadījusi Ārlietu ministrijas Juridisko departamentu, strādājusi par padomnieci Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā un Ņujorkā, kā arī ieņēmusi padomnieces amatu Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā. Šobrīd K. Līce vada Ārlietu ministrijas Juridisko direkciju. K. Līce bijusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas biroja locekle un vadītāja vietniece un no 2007. gada septembra strādājusi ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas (cilvēktiesību jautājumi) priekšsēdētāja vietnieces amatā. K. Līce ir strādājusi par lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Laikā no 2016. gada janvāra līdz decembrim pildījusi ekspertes ES Twinning projektā “Likuma varas stiprināšana” Ziemeļmaķedonijā pienākumus. Līdz 2021. gada nogalei K.Līce bija Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas biroja locekle (Steering Committee for Human Rights at Council of Europe), bet kopš 2021. gada decembra K. Līce ir šīs grupas priekšsēdētāja, tādējādi kļūstot par pirmo Baltijas valstu pārstāvi, kas pilda šo amatu. K. Līce bijusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas ziņotāja par vārda brīvības jautājumiem un par Eiropas Cilvēktiesību tiesas mijiedarbību ar ES tiesību sistēmu, bet kopš 2019.gada nogales K. Līce vada Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas darba grupu, kas veltīta cilvēktiesību un vides tiesību mijiedarbībai.

Viņa pārvalda angļu, krievu un franču valodu.

Informācijai

Latvijas pārstāvis pārstāv ne tikai valdības, bet arī likumdevējvaras un tiesu varas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās – Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros. Ministru kabinets pārstāvim izsniedz pilnvarojumu uz četriem gadiem pēc ārlietu ministra ieteikuma, kas saskaņots ar tieslietu ministru. Pilnvarojumu var izsniegt atkārtoti. Atkārtoto pilnvarojumu skaits nav ierobežots. Pārstāvja darbību nodrošina pārstāvja birojs, kas ir Ārlietu ministrijas struktūrvienība. Pārstāvja darbu pārrauga ārlietu ministrs. Reizi gadā pārstāvis iesniedz Ministru kabinetam rakstisku ziņojumu par savu darbu.